Sadzirdi.lv - Invaliditāte

Invaliditātes likums

Mon, 12 Aug 2024 10:19:00 +0000

Invaliditātes likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) asistents — fiziskā persona, kas sniedz atbalstu personai ar ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumu tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras tā invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi, — nokļūt vietā, kur tā mācās, strādā, saņem pakalpojumus, pārvietoties un aprūpēt sevi izglītības iestādē, algota darba vietā, būt saskarsmē ar citām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī palīdz personai ar redzes invaliditāti apgūt profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai augstākās izglītības programmu;

2) darbspēju zaudējums — darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojuma rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt;

3) funkcionēšanas ierobežojums — slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fizisks vai garīgs (organisma spēju; apmācības, komunikācijas, orientācijas, pārvietošanās, pašaprūpes spēju; savas uzvedības, aktivitāšu, līdzdalības kontrolēšanas spēju) traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā;

4) individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu invaliditāti — konkrētai personai paredzēts optimāls pasākumu komplekss, kurā noteikti funkcionēšanas ierobežojumiem atbilstoši rehabilitācijas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi un iekļauti ārstēšanas, medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi, norādot to īstenošanas termiņus, un kurš ir vērsts uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu, lai novērstu invaliditātes iestāšanos;

5) individuālais rehabilitācijas plāns personai ar invaliditāti — konkrētai personai paredzēts optimāls pasākumu komplekss, kurā iekļauti ārstēšanas, medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi, kas vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu vai uzlabošanu, lai personai ar invaliditāti samazinātu invaliditātes sekas;

6) prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze — funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes izvērtēšana un darbspēju zaudējuma noteikšana personai, kā arī invaliditātes riska vai invaliditātes seku mazināšanai nepieciešamo pasākumu izvērtēšana;

7) (izslēgts no 01.05.2022. ar 24.03.2022. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 11. punktu);

8) persona ar invaliditāti — persona, kurai šajā likumā paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte;

9) persona ar prognozējamu invaliditāti — persona, kurai šajā likumā paredzētajā kārtībā ir noteikta prognozējama invaliditāte;

10) surdotulks — persona, kas zīmju valodā nodrošina personai ar dzirdes invaliditāti saskarsmi ar citām personām, arī profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai augstākās izglītības iestādē, kur persona ar dzirdes invaliditāti apgūst izglītības programmu;

11) pavadonis — fiziskā persona, kas pavada un palīdz nokļūt no mājokļa uz izvēlēto galamērķi un atpakaļ personai ar invaliditāti, kurai ir būtiski pārvietošanās traucējumi un kura nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā;

12) aprūpes pakalpojums — pasākumu kopums personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un izteiktiem un smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Šis pakalpojums ietver aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika pavadīšanu personas dzīvesvietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2020. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2022.)

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes risku personām ar prognozējamu invaliditāti un mazināt invaliditātes sekas personām ar invaliditāti.

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka kārtību, kādā veicama prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze, kā arī invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai nepieciešamos atbalsta pasākumus.

(2) Likumu īsteno, pamatojoties uz:

1) personu ar prognozējamu invaliditāti un personu ar invaliditāti iesaistīšanos atbalsta pasākumos, lai mazinātu invaliditātes risku (prognozējamas invaliditātes gadījumā) un invaliditātes sekas likumā “Par sociālo drošību” noteiktās līdzdarbības ietvaros;

2) sabiedrības iesaistīšanu ar invaliditāti saistīto jautājumu risināšanā, kā arī valsts un pašvaldību institūciju sadarbību ar Invaliditātes lietu nacionālo padomi, biedrībām un nodibinājumiem, kuri pārstāv personas ar prognozējamu invaliditāti vai personas ar invaliditāti, arī ar profesionālajām rehabilitācijas organizācijām;

3) vienotu valsts un pašvaldību nodrošinātu rehabilitācijas procesu personām ar prognozējamu invaliditāti vai personām ar invaliditāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

3.¹ pants. Invaliditātes informatīvā sistēma

(1) Invaliditātes informatīvā sistēma (turpmāk — informācijas sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj datus par prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzēm, kā arī par personām ar prognozējamu invaliditāti un personām ar invaliditāti, tostarp personas datus. Informācijas sistēmas pārzinis ir tiešās valsts pārvaldes iestāde "Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija" (turpmāk — Valsts komisija).

(2) Informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt personu ar prognozējamu invaliditāti un personu ar invaliditāti uzskaiti, kas nepieciešama sociālās drošības sistēmas maksājumu un citu valsts noteikto atvieglojumu piešķiršanai, palīdzības sniegšanai personām ar invaliditāti, invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai, kā arī veidot statistiku, lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku invaliditātes jomā un nodrošinātu citu Valsts komisijas funkciju izpildi.

(3) Tiesības apstrādāt informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti, tostarp personas datus, ir šādām institūcijām un personām to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildei:

1) Valsts komisijai;

2) Labklājības ministrijai;

3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai;

4) Valsts darba inspekcijai;

5) Nodarbinātības valsts aģentūrai;

6) Sociālās integrācijas valsts aģentūrai;

7) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai;

8) Izglītības kvalitātes valsts dienestam;

9) valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija";

10) biedrībai "Latvijas Nedzirdīgo savienība";

11) biedrībai "Latvijas Neredzīgo biedrība";

12) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei;

13) Valsts ieņēmumu dienestam;

14) (izslēgts ar 24.03.2022. likumu);

15) Iekšlietu ministrijas Informācijas centram;

16) valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija";

17) Nacionālajam veselības dienestam;

18) Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam;

19) Valsts probācijas dienestam;

20) Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai;

21) Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai;

22) pašvaldībām un to izveidotajām institūcijām, kuras nodrošina pakalpojumus vai nodokļu un nodevu atlaides personām ar invaliditāti;

23) bāriņtiesām;

24) (izslēgts ar 24.03.2022. likumu);

25) Izglītības un zinātnes ministrijai;

26) valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"";

27) valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centram;

28) Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

29) Sabiedrības integrācijas fonda sekretariātam

30) Būvniecības valsts kontroles birojam;

31) izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrām;

32) Slimību profilakses un kontroles centram;

33) (apakšpunkts tiks iekļauts likuma redakcijā uz attiecīgu grozījumu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā spēkā stāšanās dienu. Sk. Pārejas noteikumu 12. punktu).

(4) Ministru kabinets nosaka informācijas sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus.

(01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2021. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2022. Pirmās daļas otrā teikuma jaunā redakcija, grozījumi otrajā daļā un trešās daļas 1. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2022. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

II nodaļa
Prognozējama invaliditāte un invaliditāte

4.pants. Prognozējama invaliditāte

(1) Prognozējama invaliditāte ir slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kas gadījumā, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai.

(2) Prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijus, termiņus un kārtību reglamentē Ministru kabinets.

5.pants. Invaliditāte

(1) Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.

(2) Invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus, termiņus un kārtību reglamentē Ministru kabinets.

(3) Personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības saņemt invaliditāti apliecinošu dokumentu. Dokumenta paraugu, izsniegšanas un uzskaites kārtību reglamentē Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2022.)

6.pants. Invaliditātes iedalījums

(1) Personai līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās.

(2) Līdz 2014.gada 31.decembrim:

1) personām no 18 gadu vecuma atkarībā no fizisko vai garīgo spēju ierobežojuma pakāpes nosaka:

a) I invaliditātes grupu — ļoti smaga invaliditāte,

b) II invaliditātes grupu — smaga invaliditāte,

c) III invaliditātes grupu — mēreni izteikta invaliditāte;

2) personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, pirmreizēji veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē fizisko vai garīgo spēju ierobežojumu un, ja tas nav saistīts ar objektīvām vecuma izraisītām pārmaiņām organismā un atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, nosaka invaliditāti atbilstoši šīs daļas 1.punktā paredzētajam invaliditātes iedalījumam.

(3) No 2015.gada 1.janvāra:

1) personām no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam izvērtē funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi, nosaka darbspēju zaudējumu procentos un:

a) I invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 80—100 procentu apmērā, — ļoti smaga invaliditāte,

b) II invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 60—79 procentu apmērā, — smaga invaliditāte,

c) III invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 25—59 procentu apmērā, — mēreni izteikta invaliditāte;

2) personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē funkcionēšanas ierobežojumu, tā pakāpi un nosaka I invaliditātes grupu — ļoti smaga invaliditāte, II invaliditātes grupu — smaga invaliditāte vai III invaliditātes grupu — mēreni izteikta invaliditāte, kā arī sakarā ar to nepieciešamos atbalsta pasākumus.

(4) (Izslēgta ar 01.11.2018. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

III nodaļa
Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes organizēšana

7.pants. Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes noteikumi

(1) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim; Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonim vai viņa ģimenes loceklim, kas legāli uzturas Latvijas Republikā; ārzemniekam, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, personai, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju sakarā ar bēgļa statusa piešķiršanu Latvijas Republikā, vai minētās personas ģimenes loceklim, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā.

(2) Personai, kurai izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, ir tiesības uz prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, ja:

1) tai kā sociāli apdrošinātai personai ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem;

2) tai Latvijas Republikā ir piešķirts alternatīvais statuss;

3) tā ir alternatīvo statusu ieguvušas personas ģimenes loceklis;

4) tai Latvijas Republikā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss;

5) tai termiņuzturēšanās atļauja ir piešķirta sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu Latvijas Republikā;

6) tai Latvijas Republikā ir piešķirts cilvēku tirdzniecības upura statuss.

(3) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic, ievērojot konfidencialitāti, personas datu aizsardzības prasības un atšķirīgas attieksmes aizliegumu.

(4) Izdevumus, kas saistīti ar prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, sedz no valsts budžeta.

(5) Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic un prognozējamu invaliditāti vai invaliditāti nosaka Valsts komisija pēc personas iesnieguma saņemšanas. Iesnieguma veidlapas paraugu un veidlapā norādāmo informāciju nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2022. Piektās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2022. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

8.pants. Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze

(1) Personas funkcionēšanas ierobežojumu izvērtē Valsts komisijas ārsti. Valsts komisijas ārsti funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanā ir neatkarīgi.

(2) Pamatojoties uz personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtējumu, Valsts komisijas amatpersona izdod administratīvo aktu, ar kuru nosaka:

1) invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, — uz noteiktu termiņu (no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem, bet personai, kura līdz invaliditātes ekspertīzes veikšanas dienai nav sasniegusi 18 gadu vecumu, arī līdz dienai, kad tā sasniedz 18 gadu vecumu) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu);

2) prognozējamu invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijiem un paredzams, ka bez ārstniecības, rehabilitācijas un sociālo pakalpojumu saņemšanas tā palielināsies un atbildīs invaliditātes noteikšanas kritērijiem, — uz noteiktu termiņu (no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam);

3) darbspēju zaudējumu procentos uz noteiktu termiņu (no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem) vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu) normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

4) invaliditātes cēloni;

5) darbspēju zaudējuma cēloni personām, kurām nav noteikta invaliditāte, normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

(3) Prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad tā iesniegusi attiecīgu iesniegumu, vai ar dienu, kad tai ārvalstī izsniegta E 213 veidlapa “EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums”, ja ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā.

(4) Sarežģītos prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes gadījumos pirms administratīvā akta izdošanas, kā arī tad, ja administratīvais akts tiek apstrīdēts, Valsts komisijai ir tiesības pieaicināt konsultantus un nosūtīt personu uz ārstniecības iestādi papildu izmeklēšanai, diagnozes precizēšanai un funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanai par valsts budžeta līdzekļiem.

(5) Valsts komisijas amatpersona izvērtē personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti nepieciešamo pasākumu kopumu un:

1) personai ar prognozējamu invaliditāti apstiprina ārstējošā ārsta izstrādāto individuālo rehabilitācijas plānu;

2) ja personai ar invaliditāti funkcionēšanas ierobežojuma mazināšanai vai novēršanai ir nepieciešami medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, sniedz attiecīgās personas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajam dienestam ieteikumus attiecībā uz individuālo rehabilitācijas plānu, kurā iekļaujami arī ārstējošā ārsta noteiktie turpmākās ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi;

3) apstiprina atzinumu par personas ar prognozējamu invaliditāti vai personas ar invaliditāti individuālās rehabilitācijas plānā noteikto pasākumu izpildi, ja prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes ekspertīze tiek veikta atkārtoti;

4) sniedz personām ar prognozējamu invaliditāti, personām ar invaliditāti un personām ar darbspēju zaudējumu atzinumus par nepieciešamo pakalpojumu, pabalstu un citu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto pasākumu īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2016. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

9.pants. Administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

Valsts komisijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Valsts komisijas vadītājam. Valsts komisijas vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

10.pants. Individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu invaliditāti un individuālais rehabilitācijas plāns personai ar invaliditāti

(1) Individuālā rehabilitācijas plāna izstrāde personai ar prognozējamu invaliditāti ir obligāta. Individuālā rehabilitācijas plāna izstrādes nepieciešamību personai ar invaliditāti nosaka Valsts komisija.

(2) Individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti un individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar invaliditāti iekļaujamo pasākumu veidus un termiņus, kā arī plāna veidlapu un plāna izstrādes un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ārstējošā ārsta pienākums ir:

1) pamatojoties uz Valsts komisijas un personas ar prognozējamu invaliditāti ārstniecības procesā iesaistīto speciālistu ieteikumiem, laikus izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti un kontrolēt tā izpildi;

2) izstrādājot un izpildot individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti, sadarboties ar attiecīgās personas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu, Valsts komisiju un citiem speciālistiem, kā arī pašu personu;

3) pēc individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti noteikto pasākumu īstenošanas, ja nepieciešams, nosūtīt personu uz atkārtotu invaliditātes ekspertīzi.

(4) Pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir:

1) izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu personai ar invaliditāti un kontrolēt tā izpildi, ja attiecīgā persona ir iesniegusi dienestam šā likuma 8.panta piektās daļas 2.punktā minētos ieteikumus;

2) izstrādājot un izpildot individuālo rehabilitācijas plānu personai ar invaliditāti, sadarboties ar attiecīgās personas ārstējošo ārstu, ja nepieciešams, arī ar citiem speciālistiem un pašu personu, kā arī tās likumisko pārstāvi.

(5) Personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti ir pienākums atbilstoši likumam “Par sociālo drošību” piedalīties individuālā rehabilitācijas plāna izstrādē un plānā paredzēto pasākumu īstenošanas gaitā:

1) rūpēties par savu veselību;

2) pildīt ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu, sociālo darbinieku un citu rehabilitācijā iesaistīto speciālistu norādījumus;

3) sadarboties ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem, valsts un pašvaldību institūcijām;

4) līdzdarboties savu sociālo tiesību īstenošanā;

5) aktīvi iesaistīties nodarbinātību veicinošos pasākumos.

(6) Personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti, kā arī šo personu likumiskajiem pārstāvjiem ir tiesības viņiem saprotamā veidā saņemt no ārstējošā ārsta vai pašvaldības sociālā dienesta informāciju par individuālajā rehabilitācijas plānā iekļautiem pasākumiem un prognozējamiem rezultātiem.

(7) Personai ar prognozējamu invaliditāti ir tiesības rakstveidā atteikties no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas. Ārstējošā ārsta pienākums ir:

1) izskaidrot personai ar prognozējamu invaliditāti un, ja nepieciešams, arī tās likumiskajam pārstāvim šādas atteikšanās sekas;

2) informēt Valsts komisiju par attiecīgās personas lēmumu.

(8) Personai ar prognozējamu invaliditāti, kura rakstveidā atteikusies no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas, nav tiesību prioritāri saņemt šā likuma 11.panta 2.punktā minētos no valsts budžeta apmaksātos ārstniecības, kā arī sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.

(9) Ja persona ar prognozējamu invaliditāti nepilda šā panta piektajā daļā minētos pienākumus, sociālo pakalpojumu sniedzējs var pilnīgi vai daļēji pārtraukt sociālo pakalpojumu sniegšanu un šā likuma 11.panta 2.punktā minēto ārstniecības, kā arī sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu līdz šo pienākumu izpildei.

(10) Personai ar invaliditāti ir tiesības rakstveidā atteikties no individuālā rehabilitācijas plāna īstenošanas. Attiecīgās personas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir:

1) izskaidrot personai ar invaliditāti un, ja nepieciešams, arī tās likumiskajam pārstāvim šādas atteikšanās sekas;

2) informēt attiecīgās personas ārstējošo ārstu un Valsts komisiju par personas lēmumu.

(11) Ja persona ar invaliditāti nepilda šā panta piektajā daļā minētos pienākumus, sociālo pakalpojumu sniedzējs var pilnīgi vai daļēji pārtraukt sociālo pakalpojumu sniegšanu līdz šo pienākumu izpildei.

IV nodaļa
Atbalsta pasākumi prognozējamas invaliditātes, invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai

11.pants. Invaliditātes riska mazināšana

Personai ar prognozējamu invaliditāti invaliditātes risku novērš vai mazina:

1) īstenojot individuālajā rehabilitācijas plānā noteiktos pasākumus;

2) nodrošinot tai tiesības prioritāri saņemt atbilstoši individuālajam rehabilitācijas plānam no valsts budžeta apmaksātus ārstniecības pakalpojumus, kā arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja persona, kura ir darbspējīgā vecumā vai pēc darbspējīgā vecuma, strādā (uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumus, ja persona ir darbspējīgā vecumā. Pakalpojumu veidus, apjomu, saņemšanas nosacījumus un kārtību reglamentē Ministru kabinets;

3) īstenojot citus normatīvajos aktos noteiktos atbalsta pasākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

12.pants. Invaliditātes seku mazināšana

(1) Invaliditātes sekas personām ar invaliditāti mazina:

1) īstenojot individuālajā rehabilitācijas plānā noteiktos pasākumus;

2) personām ar I grupas redzes invaliditāti, kuras nesaņem šīs daļas 3.punktā minēto asistenta pakalpojumu vai valsts pabalstu personai ar invaliditāti, kuram nepieciešama kopšana, nodrošinot tiesības saņemt pabalstu par asistenta izmantošanu 10 stundas nedēļā, pašām izvēloties konkrēto asistentu. Šo pabalstu nav tiesību saņemt personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā;

3) personām ar invaliditāti, izņemot personas, kuras saņem šīs daļas 2.punktā minēto pabalstu par asistenta izmantošanu, un personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, — no 2013.gada 1.janvāra nodrošinot tiesības pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu;

3¹) personām, kuras saņem šīs daļas 2.punktā minēto pabalstu par asistenta izmantošanu, nodrošinot tiesības saņemt šīs daļas 3.punktā minēto asistenta pakalpojumu daļā, kas pārsniedz 10 stundas nedēļā, bet nepārsniedz Ministru kabineta noteikto maksimālo asistenta pakalpojuma apjomu;

4) nodrošinot tiesības pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs (izņemot speciālās izglītības iestādes, kas saņem uzturēšanas izdevumus no valsts budžeta) izglītojamiem, kā arī augstskolās un koledžās studējošajiem — personām ar invaliditāti — saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai;

4¹) personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir būtiski pārvietošanās traucējumi un kuras nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, nodrošinot tiesības pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no valsts budžeta apmaksātu pavadoņa pakalpojumu;

4²) personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojumi, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, nodrošinot tiesības pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no pašvaldības budžeta apmaksātu aprūpes pakalpojumu;

5) nodrošinot tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātu surdotulka pakalpojumu izglītības programmu apguvei;

6) nodrošinot tiesības saņemt surdotulka pakalpojumu saskarsmes nodrošināšanai ar citām fiziskajām un juridiskajām personām. Šā pakalpojuma piešķiršanas kārtību, apjomu un šā likuma 13. panta trešajā daļā paredzētā uzdevuma izpildes nosacījumus nosaka Ministru kabinets;

7) personām ar I vai II invaliditātes grupu, personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un personai, kas pavada personu ar I invaliditātes grupu vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, nodrošinot tiesības par valsts budžeta līdzekļiem bez maksas izmantot Latvijas Republikas teritorijā visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot aviotransportu, taksometrus un pasažieru pārvadājumus pa iekšējiem ūdeņiem;

8) personai līdz 18 gadiem, kurai invaliditāte noteikta pirmreizēji un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim nodrošinot tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātu psihologa pakalpojumu. Šā pakalpojuma apjomu un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

9) (izslēgts no 01.05.2022. ar 24.03.2022. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 11. punktu);

10) īstenojot citus normatīvajos aktos noteiktos atbalsta pasākumus.

(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minēto asistenta pakalpojumu ir tiesības saņemt personai ar I vai II invaliditātes grupu, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veikto asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, un personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, pamatojoties uz Valsts komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

(2¹) (Izslēgta ar 01.11.2018. likumu)

(2²) Ja persona, kura mācās vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai saņem šā panta pirmās daļas 4. punktā minēto asistenta pakalpojumu un izglītības iegūšanas laikā sasniedz 18 gadu vecumu, tai ir tiesības saņemt piešķirto asistenta pakalpojumu līdz mācību gada beigām arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

(2³) Šā panta pirmās daļas 4.¹ punktā minēto pavadoņa pakalpojumu personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti ir tiesības saņemt, pamatojoties uz Valsts komisijas atzinumu par pavadoņa nepieciešamību.

(2⁴) Šā panta pirmās daļas 4.² punktā minēto aprūpes pakalpojumu personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti ir tiesības saņemt, pamatojoties uz Valsts komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un pašvaldības sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību. Personai nav tiesību vienlaikus ar šo aprūpi saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu vai aprūpes mājās pakalpojumu, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros.

(3) (Izslēgta ar 15.11.2012. likumu)

(4) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto pabalstu par asistenta izmantošanu līdz 2014.gada 31.decembrim izmaksā Nodarbinātības valsts aģentūra no Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļiem, bet no 2015.gada 1.janvāra pabalstu piešķir no valsts budžeta līdzekļiem. Pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Pabalstu par asistenta izmantošanu nav tiesību saņemt vienlaikus ar asistenta pakalpojumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros.

(5) Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minēto asistenta pakalpojumu, kā arī prasības asistentam, un šo pakalpojumu piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5¹) Ministru kabinets nosaka prasības asistentam, kas sniedz šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minēto asistenta pakalpojumu, kā arī kritērijus asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtēšanai un pakalpojuma apjoma noteikšanai un šā panta pirmās daļas 3.¹ punktā minēto asistenta pakalpojumu, prasības asistentam, šā pakalpojuma piešķiršanas nosacījumus un kārtību, kā arī kritērijus asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtēšanai un pakalpojuma apjoma noteikšanai.

(5²) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmās daļas 3. punktā minētā asistenta pakalpojuma atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus, kā arī maksimālo asistenta pakalpojuma apjomu.

(6) Šā panta pirmās daļas 3.punktā un 3.¹ punktā paredzētajam asistenta pakalpojumam no valsts budžeta nepieciešamā finansējuma apmēru, tā aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6¹) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmās daļas 4.¹ punktā minēto pavadoņa pakalpojumu, kritērijus atzinuma sniegšanai par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību, šā pakalpojuma piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību, maksimālo pakalpojuma apjomu, prasības pavadonim, kā arī vienas stundas izmaksas un finansēšanas noteikumus.

(6²) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmās daļas 4.² punktā minētā aprūpes pakalpojuma minimālās vienas stundas izmaksas un maksimālo aprūpes pakalpojuma apjomu. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka šā panta pirmās daļas 4.² punktā minētā aprūpes pakalpojuma piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību, kritērijus aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai un prasības aprūpes pakalpojuma sniedzējam.

(7) Šā panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajam asistenta pakalpojumam nepieciešamā valsts budžeta finansējuma aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Minēto valsts budžeta finansējumu administrē Ministru kabineta deleģēta institūcija. Veicot šajā pantā deleģētā uzdevuma izpildi, Ministru kabineta deleģētā institūcija nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu un kontroli, administrēšanas izdevumiem izlietojot ne vairāk kā piecus procentus no šo pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(8) Datus par šā panta pirmās daļas 3., 3.¹, 4., 4.¹ un 4.² punktā minētā asistenta pakalpojuma pašvaldībā, augstskolā un koledžā, pavadoņa pakalpojuma un aprūpes pakalpojuma saņēmēju un sniedzēju, šo pakalpojumu nepieciešamības novērtēšanu un nodrošināšanu iekļauj Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā Ministru kabineta noteiktajā apjomā un atbilstoši tā noteiktajiem datu apstrādes noteikumiem un kārtībai un institūciju sadarbības noteikumiem. Tiesības apstrādāt šajā informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar asistenta pakalpojuma pašvaldībā, augstskolā un koledžā, pavadoņa pakalpojuma un aprūpes pakalpojuma nodrošināšanu, tostarp personas datus, ir šādām institūcijām to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildei:

1) Valsts komisijai;

2) Labklājības ministrijai;

3) pašvaldību sociālajiem dienestiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010., 08.07.2011., 13.09.2012., 15.11.2012., 01.11.2018., 13.11.2019., 23.11.2020. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2022. Pirmās daļas 6. punkta jaunā redakcija un grozījums piektajā daļā stājas spēkā 01.07.2022. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

13.pants. Surdotulka pakalpojumu nodrošināšana

(1) Surdotulka pakalpojumu izglītības programmu apguvei ir tiesības saņemt personai, kura apgūst izglītības programmu profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai augstākās izglītības iestādē, kurai dzirdes traucējumus nevar kompensēt ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un kurai, pamatojoties uz ārstējošā ārsta izziņu, pakalpojuma sniedzējs ir noteicis surdotulka pakalpojuma nepieciešamību.

(1¹) Surdotulka pakalpojumu saskarsmes nodrošināšanai ar citām fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības saņemt personai, kurai dzirdes traucējumus nevar kompensēt ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un kurai, pamatojoties uz ārstējošā ārsta izziņu, pakalpojuma sniedzējs ir noteicis surdotulka pakalpojuma nepieciešamību.

(2) (Izslēgts no 01.07.2022. ar 24.03.2022. likumu. Sk. Pārējas noteikumu 14. punktu)

(3) Izglītības programmas apguvei un saskarsmes nodrošināšanai ar citām fiziskajām un juridiskajām personām noteiktā surdotulka pakalpojuma sniegšanu atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem nodrošina Latvijas Nedzirdīgo savienība, ja nepieciešams, iesaistot kapitālsabiedrības, kurās tā ir dalībniece (akcionāre). Ja nepieciešams, Latvijas Nedzirdīgo savienība izvēlas arī citus pakalpojumu sniedzējus publiskos iepirkumus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Īstenojot šā panta 1.¹ un trešajā daļā paredzētā deleģētā uzdevuma izpildi, Latvijas Nedzirdīgo savienība atrodas Labklājības ministrijas funkcionālā pārraudzībā, nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu un kontroli, administrēšanas izdevumiem izlietojot ne vairāk kā 10 procentus no šo pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Šā uzdevuma izpildes nodrošināšanai Latvijas Nedzirdīgo savienība ir tiesīga izdot administratīvos aktus.

(5) Izglītības programmas apguvei noteiktā surdotulka pakalpojuma apjomu, piešķiršanas kārtību un šā panta trešajā daļā paredzētā uzdevuma izpildes nosacījumus un kārtību reglamentē Ministru kabinets.

(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2022. Grozījumi piektajā daļā stājas spēkā 01.07.2022. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 42.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 9.nr.).

2. Šā likuma 12.panta pirmās daļas 4.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī.

3. Šā likuma 12.panta pirmās daļas 5.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.septembrī.

4. Šā likuma 12.panta pirmās daļas 6.punkts stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

5. Līdz 2018.gada 31.decembrim Valsts komisijai ir tiesības pagarināt šā likuma 8.panta otrās daļas kārtībā iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jauna administratīva akta izdošanai konkrētās personas lietā.

(13.10.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.10.2016.)

6. Šā likuma 3.¹ panta ceturtajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2019. gada 1. martam.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

7. Grozījums šā likuma 12. panta pirmās daļas 4. punktā un septītajā daļā stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

8. Grozījums šā likuma 12. panta sestajā daļā stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

(23.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

9. Ja personai laikposmā, kad valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību, vai triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas vai noteiktā termiņa beigām beidzas Valsts komisijas iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš un nav iesniegti nepieciešamie dokumenti invaliditātes ekspertīzes veikšanai, minētā administratīvā akta darbības termiņš tiek pagarināts uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jauna administratīvā akta izdošanai konkrētās personas lietā.

(20.03.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2020.)

10. Šā likuma 1. panta 11. un 12. punkts, 12. panta pirmās daļas 4.¹ un 4.² punkts un 2.³, 2.⁴, 5.², 6.¹, 6.² un astotā daļa, kā arī grozījumi 12. panta pirmās daļas 3., 3.¹ punktā un otrajā un 5.¹ daļā stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

(23.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.07.2021.)

11. Grozījums šā likuma 1. panta 7. punktā par termina "mājokļa pielāgošana" izslēgšanu un grozījums šā likuma 12. panta pirmajā daļā par 9. punkta, kas paredz iespēju saņemt atbalstu viena mājokļa pielāgošanai, izslēgšanu stājas spēkā 2022. gada 1. maijā.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.04.2022.)

12. Šā likuma 3.¹ panta trešās daļas 33. punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas paredz, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija pēc pieprasījuma izsniedz apdrošinātājam vai Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam lēmuma par invaliditāti un ekspertīzes akta kopiju.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.04.2022. Punkts tiks iekļauts likuma redakcijā uz attiecīgu grozījumu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā spēkā stāšanās dienu)

13. Grozījumi šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas otrajā teikumā, otrajā daļā un trešās daļas 1. punktā, kā arī grozījums par šā likuma 7. panta piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.04.2022.)

14. Grozījumi šā likuma 12. panta pirmās daļas 6. punktā un piektajā daļā, kā arī 13. panta otrajā un piektajā daļā par surdotulka pakalpojuma nodrošināšanu stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.04.2022.)

15. Līdz 2023. gada 31. decembrim Valsts komisijas amatpersonai ir tiesības pagarināt šā likuma 8. panta otrās daļas kārtībā iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jauna administratīvā akta izdošanai konkrētās personas lietā, ja Valsts komisijas amatpersonai viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas nav iespējams pieņemt 8. panta otrajā daļā minēto administratīvo aktu. Šādā gadījumā Valsts komisijas amatpersona vienlaikus pagarina administratīvā akta izdošanas termiņu uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, un par to paziņo iesniedzējam.

(22.12.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2022.)

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 20.maijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 9.jūnijā

https://likumi.lv/ta/id/211494-invaliditates-likums

Invaliditātes noteikšana

Sun, 11 Aug 2024 10:24:00 +0000

Ļoti svarīgs valsts sociālās aizsardzības elements ir invaliditātes noteikšanas procesa organizēšana. Pirmreizējo un atkārtoto invaliditātes ekspertīzi veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (Valsts komisija), kuras sastāvā ir Rīgas apvienotā nodaļa un astoņas reģionālās nodaļas.

Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.

Invaliditātes noteikšanas kārtību reglamentē Invaliditātes likums un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" (MK noteikumi Nr.805).

Invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ:

persona ir nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms ekspertīzes veikšanas dienas;
personai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi, un to apliecina medicīniskie dokumenti.

Ja personai veselības traucējumi ir smagi un ar nelabvēlīgu prognozi vai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi, invaliditātes ekspertīzi var veikt arī ātrāk par sešiem mēnešiem, konsultējoties ar savu ģimenes vai ārstējošo ārstu.

Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, personai vispirms ir jādodas pie sava ģimenes vai ārstējoša ārsta, kurš, ņemot vērā vispusīgas medicīniskās izmeklēšanas un atbilstošas ārstēšanas rezultātus, izlems jautājumu par personas nosūtīšanu uz Valsts komisiju invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, personai vai tās likumiskajam pārstāvim Valsts komisijā iesniedz sekojoši dokumenti:

iesniegums invaliditātes ekspertīzes veikšanai (ja invaliditātes ekspertīze veicama pilngadīgai personai, tad jāaizpilda funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa);
ģimenes vai ārstējošā ārsta sagatavots nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr.088/u);
citus personas medicīniskos dokumentus, ja ģimenes vai ārstējošais ārsts vai pati persona uzskata, ka tas ir nepieciešams invaliditātes ekspertīzei.

Iesnieguma veidlapa un funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa

Dokumentus var iesniegt kādā no sekojošiem veidiem:

klātienē kādā no Valsts komisijas klientu apkalpošanas nodaļām;
nosūtot pa pastu uz kādu no Valsts komisijas klientu apkalpošanas nodaļām;
nosūtot uz Valsts komisijas e-pastu pasts@vdeavk.gov.lv, dokumentus parakstot ar drošu elektronisko parakstu;
aizpildot speciālu tiešsaistes iesnieguma formu (EP62) “Iesniegums VDEĀVK par invaliditātes ekspertīzes veikšanu” vienotajā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv, izmantojot portālā pieejamos personas autentifikācijas līdzekļus.

Informācija par Valsts komisijas klientu apkalpošanas nodaļām pieejama Valsts komisijas tīmekļa vietnē https://www.vdeavk.gov.lv/lv/filiales

Pēc iepriekšminēto dokumentu saņemšanas, Valsts komisijas ārsts tos izvērtē un, ja pilngadīgai personai ir medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, un ir nepieciešams veikt ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu (MK noteikumu Nr. 805 2. pielikums), pēc Valsts komisijas pieprasījuma to veic pašvaldības sociālā dienesta sociālais darbinieks vai pašvaldības sociālā dienesta ergoterapeits.

Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, Valsts komisijas ārsts veic invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi (izvērtē personas iesniegtos dokumentus, novērtē personas veselības traucējumus un funkcionālās spējas saskaņā ar MK noteikumu Nr.805 4. vai 5.pielikumu, pārbauda personas ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu, ja tāds bija pieprasīts, un vai anketā nav pretrunas starp citiem iesniegtajiem dokumentiem). Pamatojoties uz veikto ekspertīzi, Valsts komisija pieņem lēmumu par invaliditātes noteikšanu vai nenoteikšanu.

Bērniem invaliditāti nosaka bez iedalījuma smaguma pakāpēs.

No 2015. gada 1. janvāra personām no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanas nepieciešamajam vecumam izvērtē funkcionēšanas ierobežojumus un to smaguma pakāpi, nosakot darbspēju zaudējumu procentos:

ļoti smaga invaliditāte, nosakot I invaliditātes grupu ar darbspēju zudumu 80-100 procenti;
smaga invaliditāte, nosakot II invaliditātes grupu ar darbspēju zudumu 60-79 procenti;
mēreni izteikta invaliditāte, nosakot III invaliditātes grupu ar darbspēju zudumu 25-59 procenti.

Personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē funkcionēšanas ierobežojumus, to smaguma pakāpi un nosaka invaliditātes grupu (I, II vai III invaliditātes grupa), nenosakot darbspēju zaudējumu procentos.

Plašāka informācija Invaliditātes likumā.

Invaliditāti nosaka uz noteiktu termiņu vai bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu):

personai līdz 18 gadu vecumam: uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem, pieciem gadiem vai līdz 18 gadu vecumam, ja ir konstatēti MK noteikumu Nr.805 7.pielikumā minētie anatomiskie defekti vai veselības traucējumi ir stabili un neatgriezeniski, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi noteikta ne mazāk kā vienu gadu;
personai no 18 gadu vecuma: uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem, pieciem gadiem vai bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja ir konstatēti MK noteikumu Nr.805 7.pielikumā minētie anatomiskie defekti vai veselības traucējumi ir stabili un neatgriezeniski, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi noteikta ne mazāk kā piecus gadus, vai Valsts komisijai ir pamats uzskatīt, ka invaliditāte varētu tikt nepārtraukti noteikta vairāk nekā uz pieciem gadiem.

Par invaliditātes noteikšanas datumu tiek atzīta diena, kad persona iesniegusi iesniegumu Valsts komisijā ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi.

Vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par invaliditātes vai darbspēju zaudējuma noteikšanu vai pēc tā noteikšanas Valsts komisija var izsniegt atzinumu par:

par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai personai no viena gada un sešu mēnešu vecuma atbilstoši MK noteikumu Nr.805 9. pielikumā minētajiem kritērijiem;
par īpašas kopšanas nepieciešamību:

personai līdz 18 gadu vecumam – atbilstoši MK noteikumu Nr.805 4. pielikuma II nodaļā minētajiem kritērijiem;
personai no 18 gadu vecuma – atbilstoši MK noteikumu Nr.805 8. pielikumā minētajiem kritērijiem.

par normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai;
par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ja darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem;
par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību atbilstoši MK noteikumu Nr.805 10. pielikumā minētajiem kritērijiem.

Papildu informāciju par invaliditātes ekspertīzes kārtību un Valsts komisijas nodaļu darba laiku var iegūt Valsts komisijas tīmekļa vietnē, zvanot uz tālruni 29632807; 67614885 vai rakstot uz e-pastu: pasts@vdeavk.gov.lv vai konsultacijas@vdeavk.gov.lv.

Rīgas apvienotā nodaļa, Ventspils iela 53, Rīga, LV-1002, e-pasts: riga@vdeavk.gov.lv;
Daugavpils klientu apkalpošanas centrs, Viestura iela 5, Daugavpils, LV-5401, e-pasts: daugavpils@vdeavk.gov.lv;
Gulbenes klientu apkalpošanas centrs, Ozolu iela 2a (1.stāvs), Gulbene, LV-4401, valmiera@vdeavk.gov.lv;
Jelgavas nodaļa, Pasta iela 43, Jelgava, LV-3001, e-pasts: jelgava@vdeavk.gov.lv;
Jēkabpils klientu apkalpošanas centrs, Bebru iela 108, Jēkabpils, LV-5201, e-pasts: jekabpils@vdeavk.gov.lv;
Kuldīgas nodaļa, Liepājas iela 34, Kuldīga, LV-3301, e-pasts: kuldiga@vdeavk.gov.lv;
Liepājas nodaļa, Aldaru iela 20/24, Liepāja, LV-3401, e-pasts: liepaja@vdeavk.gov.lv;
Rēzeknes nodaļa, 18. novembra iela 41, ieeja no Zemnieku ielas (3.bloka 3.stāvs), Rēzekne, LV-4601, e-pasts: rezekne@vdeavk.gov.lv;
Valmieras nodaļa, Jumaras iela 195, Valmiera, LV-4201, e-pasts: valmiera@vdeavk.gov.lv.

Videomateriāls “Invaliditātes noteikšana pārejas posmā no bērna uz pilngadīgu personu”

https://youtu.be/NmQ69qeu9pw?si=wDruJqU0TiM5tS-e

https://www.lm.gov.lv/lv/invaliditates-noteiksana

Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi

Sat, 10 Aug 2024 11:43:00 +0000

Noteikumi nosaka:

1.1. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus un termiņus;

1.2. kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija) veic prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzi un nosaka prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu;

1.3. kritērijus atzinuma izsniegšanai par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;

1.4. kritērijus atzinuma sniegšanai par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir būtiski pārvietošanās traucējumi un kuras nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā;

1.5. invaliditāti apliecinoša dokumenta paraugu, kā arī dokumenta izsniegšanas un uzskaites kārtību;

1.6. kritērijus, atbilstoši kuriem komisija sniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību personai līdz 18 gadu vecumam vai personai, kura pārsniegusi 18 gadu vecumu;

1.7. iesnieguma prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes veikšanai veidlapas paraugu un tajā norādāmo informāciju.

Turpinājumu lasiet šeit:

https://likumi.lv/ta/id/271253-noteikumi-par-prognozejamas-invaliditates-invaliditates-un-darbspeju-zaudejuma-noteiksanas-kriterijiem-terminiem-un-kartibu

Pievienojam atlasītu informāciju no šī likuma, kādos gadījumos invalidāti vai darbaspēju zudumu nosaka tieši dzirdes problēmu dēļ.

Kritēriji invaliditātes noteikšanai un atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecumam

Veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtēšanas kritēriji

Kritēriji darbaspēju zaudējuma noteikšanai procentos personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā, slimo ar arodslimību vai slimību, kura saistīta ar piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšana:

Anatomisko defektu un un veselības traucējumu saraksts invaliditātes termiņa noteikšanai "līdz 18 gadu vecumam" vai "Bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa" (uz mūžu)

Pilno sarakstu lasiet likumā!

https://likumi.lv/ta/id/271253-noteikumi-par-prognozejamas-invaliditates-invaliditates-un-darbspeju-zaudejuma-noteiksanas-kriterijiem-terminiem-un-kartibu

Atvieglojumi personām ar invaliditāti

Wed, 05 Jun 2024 13:43:00 +0000

Atvieglojumi personām ar invaliditāti

https://www.lm.gov.lv/lv/media/27102/download?attachment

Atbalsts pilngadīgai personai ar invaliditāti

https://www.lm.gov.lv/lv/media/24984/download?attachment

Atbalsts ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti

https://www.lm.gov.lv/lv/media/24987/download?attachment

Invaliditātes apliecības uzrādīšana

https://www.lm.gov.lv/lv/media/23106/download?attachment

Atbrīvojums no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa

https://www.lm.gov.lv/lv/media/23112/download?attachment

Bezmaksas starppilsētu sabiedriskais transports

https://www.lm.gov.lv/lv/media/23115/download?attachment

Personas ar invaliditāti stāvvietu izmantošanas karte

https://www.lm.gov.lv/lv/media/26970/download?attachment

Atbalsts invaliditātes gadījumā: invaliditātes noteikšana, pabalsti, pakalpojumi, atvieglojumi

https://www.lm.gov.lv/lv/media/24990/download?attachment

Informācija par valsts pakalpojumiem cilvēkiem ar invaliditāti

Wed, 05 Jun 2024 09:43:00 +0000

ĢIMENĒM, KURAS AUDZINA BĒRNU AR INVALIDITĀTI

PIEMAKSA PIE ĢIMENES VALSTS PABALSTA PAR BĒRNU AR INVALIDITĀTI

Tiesības saņemt: vienam no vecākiem, aizbildnim vai personai, kura, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu, audzina bērnu, kam Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) noteikusi invaliditāti.

Apmērs: 106,72 eiro mēnesī.

Piešķir: no dienas, kad bērnam noteikta invaliditāte līdz dienai, kad bērns ar invaliditāti, sasniedz 18 gadu vecumu.

Izmaksā: reizi mēnesī to laika periodu, par kuru noteikta invaliditāte, neatkarīgi no ģimenes valsts pabalsta izmaksas.

BĒRNA AR INVALIDITĀTI KOPŠANAS PABALSTS

Tiesības saņemt: vienam no vecākiem, aizbildnim vai personai, kura, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu, kopj bērnu, kam VDEĀVK noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Apmērs: 313,43 eiro mēnesī.

Piešķir: no dienas, kad bērnam izsniegts atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību, uz atzinumā noteikto laika periodu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu.

Izmaksā: reizi mēnesī visu periodu, par kuru noteikta invaliditāte un īpašās kopšanas nepieciešamība.

PABALSTS TRANSPORTA IZDEVUMU KOMPENSĒŠANAI PERSONĀM AR INVALIDITĀTI, KURĀM IR APGRŪTINĀTA PĀRVIETOŠANĀS

Tiesības saņemt: vienam no vecākiem, aizbildnim vai personai, kura, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu, audzina bērnu, kam noteikta invaliditāte un kuram VDEĀVK izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai.

Apmērs: 79,68 eiro par katru sešu mēnešu periodu.

Piešķir: no dienas, kad izsniegts VDEĀVK atzinums, līdz laikam, kamēr beidzas noteiktās invaliditātes vai atzinuma termiņš, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu.

Izmaksā: divas reizes gadā par katru pilnu sešu mēnešu periodu.

SVARĪGI!

Tiesības saņemt šos pabalstus ir Latvijā pastāvīgi dzīvojošām personām, kurām piešķirts personas kods un kuru bērniem ir piešķirts personas kods.

KĀ PIEPRASĪT?

6 mēnešu laikā no dienas, kad VDEĀVK noteikusi bērnam invaliditāti vai izsniegusi atzinumu, iesniedzot pieprasījumu:

· elektroniski – portālā www.latvija.lv, izvēloties e-pakalpojumu „E-iesniegums VSAA pakalpojumiem” vai nosūtot ar drošu elektronisku parakstu parakstītu iesniegumu uz e-pasta adresi: edoc@vsaa.gov.lv;

· klātienē – jebkurā VSAA vai Valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā;

· pa pastu – nosūtot iesniegumu jebkurai VSAA nodaļai.

VALSTS ATBALSTS AR CELIAKIJU SLIMIEM BĒRNIEM

Tiesības saņemt: vienam no vecākiem, aizbildnim vai personai, kura, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu, audzina bērnu, kam sertificēts ārsts – gastroenterologs ir konstatējis saslimšanu ar celiakiju. Pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas atbalstu var saņemt pats bērns.

Apmērs: 106,72 eiro mēnesī.

Piešķir: no ārsta izziņas izsniegšanas dienas līdz izziņā noteiktajam atkārtotās pārbaudes termiņam, kas nepārsniedz divu gadu termiņu, ja bērns nav sasniedzis pilngadību. Pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas piešķir, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav vecāks par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāks par 24 gadiem.

Izmaksā: reizi mēnesī visu laika periodu, par kuru izsniegta ārsta – gastroenterologa izziņa.

KĀ PIEPRASĪT?

Jāiesniedz iesniegums atbalsta piešķiršanai un sertificēta gastroenterologa rakstiska izziņa klātienē vai, nosūtot pa pastu jebkurai VSAA nodaļai.

SVARĪGI!

Ja atbalsts pieprasīts 12 mēnešu laikā pēc ārsta izziņas izsniegšanas, to piešķir no izziņas izsniegšanas dienas. Ja vēlāk, tad to piešķir tikai par iepriekšējiem 12 mēnešiem, skaitot no pieprasīšanas dienas.

PERSONĀM AR INVALIDITĀTI

INVALIDITĀTES PENSIJA

Tiesības saņemt: personai, kurai VDEĀVK noteikusi invaliditāti un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, un kurai apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trim gadiem.

Apmērs:

Ja noteikta I un II grupas invaliditāte, pensijas apmērs ir atkarīgs no:

• personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ko nosaka par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas;

• personas individuālā apdrošināšanas stāža;

• maksimāli iespējamā apdrošināšanas stāža, kuru nosaka no personas 15 gadu vecuma līdz noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai.

Invaliditātes pensiju minimālajā apmērā piešķir, ja persona piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav bijusi apdrošināta invaliditātes riskam.

• I grupas invaliditātes pensijas minimālais apmērs ir 128,- eiro, personai ar invaliditāti kopš bērnības – 196,30 eiro;

• II grupas invaliditātes pensijas minimālais apmērs ir 112,- eiro, personai ar invaliditāti kopš bērnības 171,77 eiro.

Ja noteikta III grupas invaliditāte, pensijas apmērs ir 80,- eiro, personai ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro.

Piešķir: no invaliditātes noteikšanas dienas līdz invaliditātes beigu datumam.

Izmaksā: katru mēnesi visu laika periodu, par kuru noteikta invaliditāte.

SVARĪGI!

Tiesības uz invaliditātes pensiju ir Latvijā dzīvojošai apdrošinātai personai, kurai nav piešķirta vecuma pensija, t.sk. citas valsts, kā arī invaliditātes cēlonis nav nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

KĀ PIEPRASĪT?

6 mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas, iesniedzot pieprasījumu:

elektroniski – portālā www.latvija.lv, izvēloties e-pakalpojumu „E-iesniegums VSAA pakalpojumiem” vai nosūtot ar drošu elektronisku parakstu parakstītu iesniegumu uz e-pasta adresi: edoc@vsaa.gov.lv;

klātienē – jebkurā VSAA vai Valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā.

VALSTS SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA PABALSTS PERSONĀM AR INVALIDITĀTI

Tiesības saņemt: personai, kurai VDEĀVK noteikusi invaliditāti un kurai nav tiesības uz invaliditātes pensiju, jo kopējais darba apdrošināšanas stāžs ir mazāks nekā 3 trīs gadi.

Apmērs:

• personai ar I invaliditātes grupu 104,- eiro mēnesī.;

• personai ar II invaliditātes grupu 96,- eiro mēnesī;

• personai ar III invaliditātes grupu 80,- eiro mēnesī;

• personai ar invaliditāti kopš bērnības ar I invaliditātes grupu 159,50 eiro mēnesī;

• personai ar invaliditāti kopš bērnības ar II invaliditātes grupu 147,23 eiro mēnensī;

• personai ar invaliditāti kopš bērnības ar III invaliditātes grupu 122,69 eiro mēnesī.

Piešķir: no dienas, kad VDEĀVK izsniegusi atzinumu par invaliditātes noteikšanu uz noteikto invaliditātes laiku.

Izmaksā: reizi mēnesī visu laika periodu, par kuru noteikta invaliditāte.

SVARĪGI!

Lai saņemtu šo pabalstu, jābūt nodzīvojušam Latvijā kopumā 5 gadus, no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti.

PABALSTS PERSONAI AR INVALIDITĀTI, KURAI NEPIECIEŠAMA KOPŠANA

Tiesības saņemt: personai, kurai VDEĀVK noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Apmērs: 213,43 eiro mēnesī.

Piešķir: no dienas, kad izsniegts atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību.

Izmaksā: reizi mēnesī visu laika periodu, par kuru noteikta invaliditāte un īpašās kopšanas nepieciešamība.

Ja invalidiātes cēlonis ir slimība no bērnības: 313,43 eiro mēnesī.

PABALSTS TRANSPORTA IZDEVUMU KOMPENSĒŠANAI PERSONĀM AR INVALIDITĀTI, KURĀM IR APGRŪTINĀTA PĀRVIETOŠANĀS

Tiesības saņemt: personai, kurai VDEĀVK noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai.

Apmērs: 79,68 eiro par katru sešu mēnešu periodu.

Piešķir: no dienas, kad izsniegts VDEĀVK atzinums līdz laikam, kamēr beidzas noteiktās invaliditātes vai atzinuma termiņš.

Izmaksā: divas reizes gadā par katru pilnu sešu mēnešu periodu.

SVARĪGI!

Tiesības saņemt šos pabalstus ir Latvijā pastāvīgi dzīvojošām personām, kurām piešķirts personas kods.

KĀ PIEPRASĪT?

6 mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas, iesniedzot pieprasījumu:

klātienē – jebkurā VSAA vai Valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā;

pa pastu – nosūtot jebkurai VSAA nodaļai.

KAITĒJUMA ATLĪDZĪBA ČERNOBIĻAS AES AVĀRIJAS SEKU LIKVIDĒŠANAS DALĪBNIEKIEM

Tiesības saņemt: personai, kurai VDEĀVK ir noteikusi invaliditāti vai tikai darbspēju zaudējumu kā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam saistībā ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanas izraisītām sekām.

Apmērs: tiek noteikts, ņemot vērā iepriekšējā kalendāra gada vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī un personai noteikto darbspēju zaudējuma pakāpi procentos.

Piešķir: ar invaliditātes vai darbspēju zaudējuma pakāpes noteikšanas dienu.

Izmaksā: katru mēnesi visu laika periodu, par kuru noteikta invaliditāte vai darbspēju zaudējums.

VALSTS SOCIĀLAIS PABALSTS ČERNOBIĻAS AES AVĀRIJAS SEKU LIKVIDĒŠANAS DALĪBNIEKAM

Tiesības saņemt: Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuriem VDEĀVK ir noteikusi invaliditāti saistībā ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu.

Apmērs: 100 eiro mēnesī.

Piešķir: ar invaliditātes noteikšanas dienu.

Izmaksā: katru mēnesi visu laika periodu, par kuru noteikta invaliditāte.

APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBA SAKARĀ AR NELAIMES GADĪJUMU DARBĀ VAI ARODSLIMĪBU

Tiesības saņemt: sociāli apdrošinātai personai, kurai saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību iestājies darbspēju zaudējums, un VDEĀVK ir noteikusi invaliditāti šo iemeslu dēļ.

Apmērs: nosaka, ņemot vērā VDEĀVK noteiktos darbspēju zaudējuma procentus un personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu.

Piešķir: ar invaliditātes noteikšanas dienu.

Izmaksā: katru mēnesi visu laika periodu, par kuru noteikta invaliditāte.

PABALSTS PAR ASISTENTA IZMANTOŠANU PERSONĀM AR I GRUPAS REDZES INVALIDITĀTI

Tiesības saņemt: personai, kurai VDEĀVK ir noteikusi I grupas redzes invaliditāti, ja šī persona nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā, kā arī nesaņem valsts pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana.

Apmērs: 17,07 eiro nedēļā.

Piešķir: no dienas, kad pabalsta pieprasītājs ir iesniedzis iesniegumu VSAA asistenta pakalpojumu izmantošanai.

Izmaksā: katru mēnesi visu laika periodu, par kuru noteikta I grupas redzes invaliditāte.

KĀ PIEPRASĪT?

Iesniedzot pieprasījumu:

klātienē - jebkurā VSAA vai Valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā;

pa pastu – nosūtot jebkurai VSAA nodaļai;

elektroniski – nosūtot ar drošu elektronisku parakstu parakstītu iesniegumu uz e-pasta adresi: edoc@vsaa.gov.lv.

SVARĪGI!

Informāciju par cilvēkam noteikto invaliditāti, darbspēju zaudējuma pakāpi vai atzinumu par medicīnisko indikāciju noteikšanu VSAA no VDEĀVK saņem elektroniski.

Kam uzdot neskaidrus jautājumus?

Rakstiet konsultacijas@vsaa.gov.lv – VSAA speciālisti rakstiski Jums atbildēs trīs darba dienu laikā.

Zvaniet, tālrunis konsultācijām: 64507020.

Sarežģītākas situācijas Jums izskaidros VSAA nodaļās klātienē. Izmantojiet iepriekšējā pieraksta iespējas www.vsaa.gov.lv/kontakti.

Aktuālu informāciju VSAA paziņo arī sociālo tīklu twitter @VSAA_LV un facebook @VSAA.LV vietnēs, kā arī mājaslapā www.vsaa.gov.lv.

https://www.vsaa.gov.lv/lv/media/172/download

Invaliditātes lietu nacionālā padome

Sun, 05 May 2024 12:57:00 +0000

Lai veicinātu sadarbību starp institūcijām un iesaistītu sabiedriskās organizācijas lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar personu ar invaliditāti integrācijas veicināšanu, Labklājības ministrija 1997. gadā izveidoja Invaliditātes lietu nacionālā padomi (turpmāk – ILNP) (sākotnēji - Invalīdu lietu nacionālo padome).

Kopš 2023.gada 5.decembra ILNP darbību regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 699 “Invaliditātes lietu nacionālās padomes nolikums”.

ILNP ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas izstrādē un īstenošanā. ILNP funkcija ir veicināt personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas attīstību, sniedzot priekšlikumus nozaru politiku tiesību aktu projektu un attīstības plānošanas dokumentu sagatavošanai, īstenošanai un aktualizēšanai.

ILNP priekšsēdētājs ir labklājības ministrs, tās sastāvā ir izglītības un zinātnes ministrs, ekonomikas ministrs, klimata un enerģētikas ministrs, satiksmes ministrs, veselības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktors, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, kā arī pārstāvji no sabiedriskajām organizācijām.

ILNP sēdes tiek organizētas četras reizes gadā, kā arī nepieciešamības gadījumā var tikt sasaukta ārkārtas sēde. Katra gada sākumā, sadarbībā ar ILNP locekļiem, tiek izstrādāts gada darba plāns, tajā iekļaujot aktuālos jautājumus un tēmas, kas svarīgas personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanā.

Ikviens interesents tiek aicināts iesūtīt savus ierosinājumus par iespējamiem pasākumiem, lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību aizstāvību, rakstot

Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departaments

Līva Ševčuna

Vecākā eksperte

+371 67021594

Liva.Sevcuna@lm.gov.lv

Invaliditātes lietu nacionālās padomes 2024.gada darba plāns

1. ceturksnis:

1. ILNP darba plāns 2024.gadam – ziņotājs Labklājības ministrija.

2. Par 2024. gadā plānotajiem grozījumiem normatīvajos aktos invaliditātes jautājumu kontekstā – ziņotājs Labklājības ministrija.

3. Par grozījumiem Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā attiecībā par atvieglojumu saņemšanu personām ar invaliditāti apdrošināšanas prēmijas apmaksai – ziņotājs Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, Finanšu ministrija

4. Cita informācija (pēc nepieciešamības).

2. ceturksnis:

1. Par īstermiņa politikas plānošanas dokumenta “Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.-2027.gadam” virzības progresu – ziņotājs Labklājības ministrija.

2. Nodarbinātības valsts aģentūras sociālā mentora pakalpojuma cilvēkiem ar GRT efektivitāte un rezultāti nodarbinātības veicināšanā – ziņotājs Nodarbinātības valsts aģentūra, Biedrība “PINS”.

3. Ambulatorā psihiskās veselības aprūpes pieejamība, starpdisciplināra sadarbība un atbalsts dzīvesvietā cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām – ziņotājs Veselības ministrija.

4. Cita informācija (pēc nepieciešamības).

3. ceturksnis:

1. Sociālā dialoga un sadarbības veicināšana augstākajā izglītībā un pētniecībā, lai uzlabotu personu ar invaliditāti iesaisti augstākajā izglītībā,ētniecībā un mobilitātē – ziņotājs Izglītības un zinātnes ministrija.

2. Informācija par personas apliecības (eID kartes) nepieciešamību, lai saņemtu braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā –iņotājs Satiksmes ministrija un Autotransporta direkcija.

3. Informācija par Sabiedrības integrācijas fonda izstrādāto Dažādības vadības platformu darba devējiem – ziņotājs Sabiedrības integrācijas fonds.

4. Inovatīvu sociālo pakalpojumu nepieciešamība, pieejamība un attīstība – ziņotājs Labklājības ministrija.

4.ceturksnis:

1. Izglītības un zinātnes ministrijas iespējas un izaicinājumi ANO konvencijas ieviešanā – ziņotājs Izglītības un zinātnes ministrija.

2. Tehnisko palīglīdzekļu aprite un pieejamība – ziņotājs Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs.

3. Starpinstitūciju darba grupas par vides, pakalpojumu un informācijas piekļūstamības veicināšanu progresa ziņojums – ziņotājs Labklājības ministrija.

4. Mobilitātes vienlīdzības un piekļūstamības konsultatīvās padomes identificētās problēmas un līdz šim paveiktais personu ar invaliditāti mobilitātes vienlīdzības veicināšanā – ziņotājs Satiksmes ministrija.

5. Par iespējamajām izmaiņām invaliditātes novērtēšanas procesā pilngadīgām personām – ziņotājs Labklājības ministrija.

ILNP sēžu protokoli

https://www.lm.gov.lv/lv/protokoli-1

Pārskats par ILNP darbu

https://www.lm.gov.lv/lv/parskats-par-ilnp-darbu

ILNP sēžu video ieraksti

ILNP sēde 14.09.2022

https://youtu.be/-npfCTvTEPI?si=fZ4_1SzN9rUab3cA

ILNP sēde 26.04.2023

https://youtu.be/igXzT_7Rg8c?si=JcQ1zoimuHrT6YTb

ILNP sēde 25.01.2023

https://youtu.be/1iFpNTvms1Y?si=vdZvsnZigSKSM6_n

Personu ar invaliditāti NVO konsultatīvā padome Rīgā

Fri, 12 Apr 2024 12:30:00 +0000

Ar Rīgas domes 2007.gada 9. oktobra lēmuma Nr.2890 ir izveidota Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome (turpmāk tekstā – Padome), kuras mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti pilsonisko līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī sadarbību starp personu ar invaliditāti pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un Rīgas pilsētas pašvaldību. Padomes sastāvā ir Rīgas domes, Labklājības departamenta un 29 personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju pārstāvji. Konsultatīvā padome darbojas saskaņā 2024.gada 17. aprīļa Nolikums Nr. RD-24-389-no . un Lēmums Nr. 2890 konsolidētā versija

Padomes uzdevumi ir:
* piedalīties ilgtermiņa stratēģijas izstrādē personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā un sekot tās īstenošanai pašvaldībā;
* sniegt atzinumus par pašvaldības institūciju un iestāžu normatīvajiem un stratēģiskajiem dokumentiem;
* izskatīt un sniegt atzinumus par RD lēmumu projektiem, kas skar pašvaldībā dzīvojošo personu ar invaliditāti tiesības;
* veicināt sabiedrības iesaistīšanos lēmumu projektu izstrādes procesā;
* izstrādāt un iesniegt priekšlikumus pašvaldības institūcijām un iestādēm veiksmīgākai personu ar invaliditāti integrāciju veicinošo pasākumu īstenošanai un pilsoniskai līdzdalībai;
* aktualizēt informāciju par personu ar invaliditāti jautājumiem, problēmām, vajadzībām un interesēm pašvaldībā.

Ik gadu notiek ne mazāk kā četras padomes sēdes, kurās izskatīti personām ar invaliditāti Rīgā aktuāli jautājumi – gan par sabiedrisko transportu, gan par vides pieejamību, gan citi jautājumi, kas saistīti ar personu ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanu. Aktualizēto jautājumu izskatīšanā un risināšanā tiek iesaistītas atbildīgās RD struktūrvienības. Vairāki padomē izskatītie jautājumi bijuši aktuāli ne tikai Rīgas pašvaldībā dzīvojošām personām ar invaliditāti, bet arī personām ar invaliditāti visā valstī. Šādu jautājumu izskatīšanai tiek pieaicināti pārstāvji no atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm. Rīgas domes Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes sēdes ir atklātas, tajās kā klausītājs var piedalīties jebkurš interesents. Kontaktpersona: Zenta Čevere, 67105188.

Ja personu ar invaliditāti nevalstiskā organizācija vēlas kļūt par Padomes locekli, tad jāraksta iesniegums Padomes priekšsēdētājam ar lūgumu uzņemt Padomē. Iesniegums jāiesniedz Rīgas domes Labklājības departamentā (Baznīcas iela 19/23, Rīga, LV-1010) vai elektroniski uz adresi: dl@riga.lv. Iesniegums tiks izskatīts kārtējā Padomes sēdē, piedaloties iesnieguma autoram. Padome lēmumu pieņems, balsojot “par” vai “pret” pretendenta uzņemšanai Padomē. Galējo lēmumu par jauna Padomes locekļa uzņemšanu Padomē pieņems Rīgas dome, ņemot vērā Padomes balsojumu.

……………………………………………………………………………………………………………………………………

Personas ar invaliditāti ir viena no sociāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kurām piedalīšanās dažādos sabiedrības procesos ne vienmēr ir iespējama. Būtiski ir censties novērst šķēršļus, kas rodas personām ar invaliditāti, rast viņām iespēju būt neatkarīgām un mazināt nepieciešamību pēc palīdzības pašaprūpē. Pēdējos gados Rīgas pašvaldība ir centusies apzināt un izprast cilvēku ar invaliditāti vajadzības un problēmas. Iespēju robežās tās tiek risinātas, attīstot personām ar invaliditāti nepieciešamos pakalpojumus, piemēram, tiek sniegti aprūpes pakalpojumi mājās, pašvaldības finansēti transporta pakalpojumi, tiek ierīkoti speciāli pielāgoti dzīvokļi sociālajās dzīvojamās mājās, kā arī risināts vides pieejamības jautājums personas dzīvesvietā.

Personu ar invaliditāti NVO konsultatīvās padomes sēžu ieraksti un protokoli pieejamai šeit:

https://ld.riga.lv/personu-ar-invaliditati-nvo-konsultativa-padome/

Piezīme. Citās pilsētās un novados aktuālos jautājumus parasti izskata pašvaldību sociālo vai līdzīgu komiteju sēdēs. Sekojiet informācijai savu pašvaldību mājas lapās!