Rīgā viesojas Ziemeļvalstu vājdzirdīgo apvienību pārstāvji
Visi sanāksmes dalībnieki sarunājās balsī, neviens neizmantoja surdotulkus. Tādu viņiem līdzi nebija. Tā vietā darbojās seši teksta pierakstītāji, kuri strādāja pa pāriem. Visu sarunu pierakstus angļu valodā projicēja uz sienas. Sanāksmes dalībnieki diskusiju tekstus varēja lasīt arī līdzpaņemtajās planšetēs vai laptopos. Teksta pierakstītāji turpināja darboties arī pārtraukumos un kafejnīcā.
Tā kā Latvijas konferenču zāļu telpas parasti neatbilst būvnormatīviem un akustiskās jeb dzirdes cilpas tur nav, tad Igaunijas Vājdzirdīgo asociācijas pārstāvis Janno Kūss bija paņēmis līdzi savai biedrībai piederošo portatīvo aparatūru, kura ievietojās vienā ceļojumu koferī. Vads tika izvilkts visapkārt konferenču telpai un pielīmēts pie grīdas ar līmlenti. Pateicoties tam, vājdzirdīgie, kuri lietoja dzirdes aparātus, varēja klausīties runāto bez blakustrokšņiem.Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš un valdes locekle Baiba Bicēna iepazīstināja klātesošos ar situāciju Latvijā un vājdzirdīgo asociācijas aktualitātēm. Ziemeļvalstu pārstāvjus satrauca, ka nav zināms pat tas, cik īsti Latvijā ir cilvēku ar dzirdes traucējumiem (no vienas brošūras uz otru jau apmēram 40(!) gadus klīst skaitlis 30 000, kura izcelsmi vairs neviens nezina. Patiesajam skaitlim jābūt gandrīz desmitreiz lielākam, aptuveni 280 000). Tāpat nav statistikas, cik cilvēkiem 2.- 4.pakāpes dzirdes traucējumi. Taču ir zināms, ka paliekoši dzirdes traucējumi 2016.gadā bijuši 1106 bērniem, kuri reģistrēti Bērnu dzirdes centrā. Nav iespējams izmanto teksta pierakstītāja pakalpojumus, jo Latvijā tādi netiek sagatavoti. Pieaugušajiem netiek apmaksāta kohleāro implantu ārējās daļas nomaiņa, kad vecais nolietojies.
Pārējo valstu pārstāvji iepazīstināja ar situāciju savās valstīs, atbalsta pasākumiem vājdzirdīgajiem, utt.. Kā zināms, ārzemēs cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir daudzas un dažādas specifiskas biedrības – nedzirdīgo, vājdzirdīgo, kohleāro implantu lietotāju, vājdzirdīgo jauniešu, senioru, bērnu vecāku, nedzirdīgi-neredzīgo, tinīta, menieres, Ašera sindroma u.tml. Pati lielākā ir Norvēģijas Vājdzirdīgo asociācija, kurā pašlaik ir ap 66 000 biedru.
Par VNDR priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēta Trīne Lindharta Garsdāle no Dānijas (attlēlā centrā)
Ziemeļvalstu vājdzirdīgajiem cilvēkiem regulāri tiek rīkotas arī starptautiskās vasaras nometnes, un šovasar tāda notiks Hāpsalu, Igaunijā.