Vājdzirdīgie bērni slido, dejo, spēlē klavieres un mācās ķīniešu valodu!

28. septembris, 2023 pl. 13:34

Rudens ir laiks, kad vecāki cenšas iekārtot savu bērnu kādā interešu pulciņā. Piedāvājums ir liels. Vai bērni ar dzirdes aparātiem un kohleārajiem implantiem var apmeklēt pulciņus kopā ar “parastajiem”, normāli dzirdošajiem bērniem? Atbilde ir – jā! To var un vajag darīt! Kā saka Gustava mamma Jana: "Iespējams, ka būs grūtāk, bet viss notiek un notiek labi!"

Jautājām vecākiem, ar ko nodarbojas viņu bērni, kādus pulciņus apmeklē. Saņēmām daudzas atbildes.

Sabīne Pētersone: Mūsu meita mācās Rīgas Valdorfskolas mūzikas klasē, spēlē klavieres un dzied korī. Koncertē gan skolā, gan izbraukumos. Labi peld un slēpo. Bet viņas sirds aicinājums ir zīmēšana. Stella lieto aizauss dzirdes aparātiņus.

Attēlā: Stella

Barba Vilima: Emīlija un Roberts dejo. Abiem ir kohleārie implanti. Emīlija spēlē klavieres.

Attēlā: Emīlija un Roberts (lielākie bērni)

Una: Mūsu meitai Rūtai ir 4.vājdzirdības pakāpe. 2,5 gados viņa nerunāja, bet, kā uzlika dzirdes aparātiņus, tā vārdi sāka birt! Rūta noķēra savus vienaudžus un mācās "parastajā" skolā Tukumā, 2.klasē. Rūtai patīk lasīt, viņa "aprij" grāmatas kā karstus pīrādziņus. Par to mums ir liels prieks. Viņa nodarbojas ar peldēšanu un iet mākslas skolā.

Attēlā: Rūta

Anna Libarte: Mana dejotāja dejo kopā ar visiem pārējiem Ogrē.

Jana Brosko: Iedvesmai: Gustavs (divi kohleārie implanti) dejo breiku!

Attēlā: Gustavs.

Ligija Vanaga: Mans mazais puika – 3-gadnieks, abām ausīm implanti, arī apmeklē dejošanu, bet dārziņā. Dejošanas skolotāja teica, ka viņam labi sanāk un patīk!

Tatjana: Mūsu meita iet keramikas pulciņā.

Diāna Ozoliņa: Ričards, kuram tagad ir 13 gadi, agrāk nodarbojās ar hip-hop dejām, bet tagad trenējas futbolā. Viņš pieteicies arī jaunsardzē un sācis mācīties ķīniešu valodu! Tagad viņš grib apgūt arī programmēšanu. Angļu valoda viņam ļoti laba, krievu valoda gan nepadodas.

Attēlā: Ričards

Eva Nelsone: Mana meita Elizabete jau no 3 gadu vecuma iet sporta skolā un trenējas daiļslidošanā. Viņai ir 4.-5. pakāpes vājdzirdība.

Attēlā: Elizabete Nelsone

Ilze Ūbele: Mana meita, arī Elizabete, sešus gadus dejoja sarīkojumu dejas, bet tagad spēlē blokflautu un apmeklē mākslas skolu. Viņai ir divi kohleārie implanti.

Attēlā: Elizabete Ūbele

Elīna Salava: Haralds trenējas kalnu slēpošanā un tagad arī distanču slēpošanā. Vasarā – rollerslēpošana. Ir medaļas par labiem rezultātiem orientēšanās sportā. Sports ir mūsu ikdiena. Dzirdes aparāti gan cieš no sviedriem…

Attēlā: Haralds

Dina: Mūsu puika trenējas tenisā. Bet ļoti patīk (un ir arī laba koordinācija) futbols un citas bumbu spēles.

Sandra Ūdre: Laurai tagad ir 14 gadi. 3 gadu vecumā viņa saņēma dzirdes aparātiņus. Laura mācās Limbažu vidusskolā, parastā, lielā klasē. Vairākus gadus viņa apmeklēja tādus radošos pulciņus kā filcēšana, vizuālā māksla, stikla apgleznošana, keramika. Pēdējos gados viņa sporta skolā trenējas volejbolā.

Attēlā: Laura (centrā, ar bumbu)

Anita Roga: Aksels aizraujas ar sitamo instrumentu spēli.

Attēlā: Aksels

Ina Pelse: Mārcim ir 14 gadi, mācās 7.klasē Gulbenes novada vidusskolā. No 7 gadu vecuma viņš dejo tautiskās dejas kolektīvā "Knausīši" un mūzikas skolā apgūst trompetes spēli. Mārcis piedalījās abos "Sadzirdi" rīkotajos talantu konkursos "Ko Tu proti?". Pirmajā reizē viņš skaitīja dzejoli, bet otrajā - dziedāja.

Attēlā: Mārcis

Ilze: Samantai ir 3 gadiņi un abās austiņās implantiņi. Meitiņa piedalās gan dejās, gan jāšanā ar zirgu. Mūsu bērniņi ir paši foršākie un talantīgākie!

Rolands Jastrežemskis: Elziņu 3 gadu vecumā aizvedām uz dejošanu. Arī viņai ir divi implantiņi.

Attēlā: Elza

Linda Lauberte: Mia iet logopēdiskajā dārziņā. Viņai būs seši gadi. Es aizvedu meitu uz mākslas vingrošanas nodarbībām. Man tikai bail, vai viņa iemācīsies pareizi runāt (joprojām valodas aizture), jo viņa ne visu saprot. Mia grupā ir vienīgā latviete, bet trenere runā abās valodās. Vai viņai nesajuks valodas? Par to visvairāk uztraucos.

Attēlā: Mia

(Pēc Mias mammas ieraksta izraisījās neliela diskusija par valodām un krievisko vidi vingrošanas un daiļslidošanas nodarbībās. Daiļslidotājas Elizabetes mamma gan norādīja, ka viņas meita vairāk skatās ko rāda, nevis klausās. Ievēro daudzus tādus sīkumus, kurus citi dzirdīgie palaiž garām. Un bieži tieši Elizabete esot tā, kura rāda visiem priekšā kādu uzdevumu treniņa laikā. Var minimāli sarunāties krievu valodā, bet lielākā daļa vecāku tieši lūdz, lai runā latviski, nevis lai pāriet uz krievu valodu. Elizabetes mamma arī ievērojusi, ka liela daļa krievvalodīgo tieši pret bērniem ar kāda veida traucējumiem izturas iejūtīgāk un saprotošāk. Galvenais, lai bērni un vecāki ir draudzīgi noskaņoti – tad viss būs labi!).

Sanita Kalniņa: Agate (abām ausīm implanti) mācās sākumskolā " Valodiņa" un tur spēlē basketbolu un zīmē. Ārpus skolas viņa nodarbojas ar hip-hop dejošanu. Dejot viņai ļoti patīk un labi padodas. Vēl Agate jāj ar zirgu.

Attēlā: Agate

Agates mamma uzsver, ka vajag iet un pamēģināt vairākas lietas, lai saprastu, vai tas padodas un iet pie sirds, vai tomēr nē. Vienam labi padodas zīmēt, citam dejot, citam dziedāt, vēl kādam spēlēt klavieres vai labi pārzināt valodas. Var spēlēt basketbolu, futbolu vai teātri. Nebaidoties, ejot un mēģinot, var atrast savu sirds lietu. Lai ikvienam izdodas atrast sev piemērotāko!

Viens no iedvesmojošākajiem piemēriem ir Kirils Švidčenko, kuram ir gan redzes, gan dzirdes traucējumi, bet kurš spēlē ģitāru, un ir piedalījies daudzos talantu konkursos un "Nāc līdzās!" pasākumos.

Attēlā: Kirils Švidčenko

Vairāki tagad jau pieaugušie vājdzirdīgie cilvēki atceras, kādus pulciņus viņi apmeklējuši bērnībā.

Gan presē, gan medijos jau daudzkārt stāstīts par Mareku Biruli – zēnu ar kohleāro implantu, kurš bērnībā dejoja sarīkojumu dejas un piedalījās daudzās sacensībās. Tagad viņš strādā par matemātikas skolotāju un turpina dejot, bet tautas dejas.

Nacionālās bibliotēkas darbiniece Māra Ruva bērnudārza laikā nodarbojās ar daiļslidošanu, un esot bijuši labi panākumi. Mācoties "Valodiņā", viņa dejoja tautiskās dejas un apstrādāja dzintaru. Vēlāk pārgāja un basketbolu. Kad spēlēja, tad dzirdes aparātu noņēma – lai bumba netrāpa pa aparātu. Vienu reizi mēģināja jāt uz zirga, bet tā līgojās uz viņa muguras, ka dzirdes aparāts nokrita zālē, un ar to viņas jāšanas mēģinājumi beidzās. Vēl Māra gāja sveču liešanas un jauno autoru pulciņos Rīgas pionieru pilī. Īslaicīgi pamēģināja piedalīties arī zīmēšanas pulciņā, bet šī lieta nav padevusies.

Māksliniece un Rīgas domes deputāte Rūta Mežavilka arī bērnībā vienu gadu gāja daiļslidošanas pulciņā Mežaparkā un spēlēja klavieres - bet mājās.

Titulattēlā: Vājdzirdīgo bērnu talantu konkursa dalībnieki.