Sadzirdi.lv - Dažādi jaunumi

Latvijas radio raidījumus var izlasīt

Tue, 14 Apr 2026 11:40:00 +0000

Ja nepatīk radio raidījumus klausīties, tad Latvijas radio arhīvā ir iespējams lasīt automātisko teksta transkripciju. Ja runātājs runā skaidri, tad teksts ir precīzs. Ja neskaidri, tad kā ir, tā ir.

Kā šo transkripciju atrast? Ja mākat atrast Latvijas sabiedrisko mediju lapu www.lsm.lv, tad tālāk augšā var atrast burtus LR - tā būs Latvijas radio vietne. Tālāk: ja skaidri zināms, kurā kanālā bija vajadzīgais raidījums, tad var spiest LR1, LR2 u.tml., un pēc tam Arhīvs. Vai arī uzreiz Arhīvs. Tad sameklējiet vajadzīgo datumu un raidījumu. Tur atradīsiet vārdu Transkripts un spiediet uz to.

Var reizē klausīties un lasīt. Tekstā iekrāsojas tas vārds, kurš konkrētajā momentā tiek izrunāts.

Man personīgi ir izdevīgi radio raidījumu lasīt. Arī laika ekonomijas dēļ. Raidījumu, kurš ēterā skan 50 minūtes, ar visām kļūdām varu izlasīt 15 minūtēs vai vēl ātrāk. Neprecīzi transkribētās vietas parasti saprotu no konteksta.

Saite uz radio raidījumu arhīvu: https://latvijasradio.lsm.lv/lv/lr/arhivs/

Ja zināms raidījuma nosaukums, datums, dalībnieki vai arī saturs, interesējošo raidījumu var atrast ar atslēgvārdiem.

Šeit ekrānuzņēmumi no "Gimenes studijas" radioraidījuma ieraksta par Slūtiņu ģimeni.

Transkripts. Ja vienlaicīgi radio raidījumu klausās, iekrāsojas konkrētajā momentā izrunātais vārds:

Saturs. ir iespējams atlasīt un noklausīties atsevišķus raidījuma fragmentus:

Kaceklis. Īss raidījuma satura atstāsts.

Dzirdes diena Viskaļos

Tue, 03 Mar 2026 00:39:00 +0000

2026. gada Pasaules Dzirdes diena bija veltīta bērnu dzirdei un integrācijai skolā. Tāpēc uz pasākumu nolēmām uzaicināt tos cilvēkus ar dzirdes traucējumiem, kuri ir mācījušies parastajās skolās. Kā viņiem veicās ar iekļaušanos, kādas problēmas bija jāpārvar? Ko viņi varētu ieteikt pašreizējiem vecākiem, kuru bērni skolā vēl tikai gatavojas iet?

Savā pieredzē dalījās māksliniece un Rīgas domes deputāte Rūta Mežavilka, kura savulaik mācījusies Rīgas 3. vidusskolā, J. Rozentāla mākslas skolā un Mākslas akadēmijā. Kaut gan viņai ir 4. dzirdes zuduma pakāpe, viņa nelieto dzirdes aparātu, bet lasa no lūpām. Aparātu nelieto tāpēc, ka tas viņas dzirdes īpatnībām neder. Vairāk par savu pieredzu Rūta ir pastāstījusi blogā "Izvēle dzirdēt", kurš ir pieejams internetā.

Māra Ruva mācījusies "Valodiņā", Rīgas 8. vidusskolā un Latvijas Universitātē. Labas atmiņas viņai ir par mācīšanos pie logopēda, un pēc tam par sākumskolu "Valodiņa". 8. vidusskolā mamma viņas klases biedriem izstāstījusi par Māras dzirdes īpatnībām un meklējusi viņai draudzenes. Māra uzsvēra, ka ir svarīgi, lai skolā, klasē un augstskolā būtu kaut neliela "atbalsta grupa". Māra lieto tikai analogos dzirdes aparātus un lasa no lūpām.

Dāvids Balodis, neskatoties uz to, ka dzird tikai ar vienu ausi, ir mācījies Saldus mūzikas skolā, "Mediņos" un tagad studē Mūzikas akadēmijā. Sākumā mācījies trompetes spēli, bet vēlāk pārgājis uz kompozīciju. Viņš ir arī mūzikas pedagogs.

Visi trīs uzsvēra, ka ļoti agri iemācījušies lasīt, un tas palīdzējis apgūt bagātīgu vārdu krājumu.

Elizabete Ūbele, kura arī ir gājusi vispirms "Valodiņā" un tagad mācās 45. vidusskolā un mākslas skolā, bija atnesusi savus zīmējumus. Ir doma, ka vajadzētu sarīkot viņas izstādi.

Pasākuma laikā varēja apskatīt Baibas Bicēnas savākto publikāciju kolekciju - raksti par vājdzirdīgajiem cilvēkiem Latvijā vākti apmēram 40 gadus.

Vairāki vecāki nezināja, kā bērni ar dzirdes traucējumiem var saņemt atbalsta pasākumus mācībās. Šajā ziņā pozitīva pieredze ir Mārcim Kromulim no Gulbenes - viņš atbalsta pasākumus saņem.

Tikšanās neformālajā diskusiju daļā bija daudz jautājumu par to kādas ir bērnu atbalsta iespējas un tiesības skolās, joprojām diskutējām par pedagoģiski medicīniskajās komisijām saistībā ar kodu piešķiršanu, kur pieredze nav viennozīmīga, aktuāli bija jautājumi par skolas izvēli, FM sistēmu lietošanas pieredzi, personīgo pieredzi skolās, bērnudārzos u.c. jautājumi. Uzzinājām, ka Valmieras skola tiek pārprofilēta un tur vairs neuzņems bērnus ar dzirdes traucējumiem, jo lielākā daļa bērnu ar dzirdes aparātiem un implantiem aiziet uz parastajām vispārizglītojošām skolām.

Sarunu pierakstīšanai uz ekrāna tika izmantota programma Microsoft Teams, jo tā nodrošina reāllaika titrus. Mūsu viedoklis, ka tā ir precīzāka nekā Tildes piedāvājums.

Pasākums notika biedrības "Palīdzēsim.lv" telpās, ar kuru "Sadzirdi.lv" jau agrāk bija sadarbība nometņu un bērnu talantu konkursa organizēšanā. Tagad "Palīdzēsim.lv" atrodas vides dizaina un kvalitātes centrā "Viskaļi" Čiekurkalnā, netālu no Ķīšezera, kur daudz vietas gan nodarbībām telpās, gan aktivitātēm brīvā dabā.

Sadzirdi dzīvi ar kohleāro implantu!

Tue, 24 Feb 2026 22:54:00 +0000

25. februāris ir Starptautiskā Kohleāro implantu diena. Pasaulē kopš 1957. gada nu jau vairāk nekā miljonam cilvēku šī ierīce palīdzējusi sadzirdēt skaņas, tikt laukā no klusuma valstības un integrēties dzirdīgo sabiedrībā. Šī gada devīze ir "Sadzirdi dzīvi ar kohleāro implantu!"
Latvijā kohleārais implants ieoperēts aptuveni 350 cilvēkiem. Tajā skaitā ap 180 bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

Baha implantu ir saņēmuši aptuveni 60 cilvēku.
Latvijā vecākais pieaugušais cilvēks, kuram ieoperēts kohleārais implants, bija 75 gadus vecs.
Bērniem uz šo operāciju nav rindas. Kad tiek diagnosticēta nedzirdība, implantu var saņemt diezgan ātri.
Lielākā daļa bērnu ar dzirdes aparātiem un kohleārajiem implantiem apmeklē "parastos" bērnudārzus un skolas, kur kopā ar citiem sekmīgi apgūst mācību programmu. Dažreiz viņiem vajadzīga neliela palīdzība svešvalodu apgūšanā vai diktātu rakstīšanā, bet tādiem gadījumiem skolās paredzēti atbalsta pasākumi.
Viens no pirmajiem bērniem Latvijā, kuriem mazotnē tika ieoperēts kohleārais implants, tagad pats kļuvis par skolotāju un māca matemātiku vidusskolā Tukumā.
Dzirde ir svarīga, neatkarīgi no vecuma. Arī pieaugušajiem iesaka regulāri pārbaudīt dzirdi un izmantot tehniskos palīglīdzekļus.
Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv" apvieno cilvēkus ar dzirdes aparātiem un implantiem, kā arī vājdzirdīgo bērnu vecākus. Mēs orientējamies uz dzīvi skaņu pasaulē. Dalīsimies savā pieredzē un kopīgi uzvarēsim nedzirdību!

Tiesībsardzes organizētajā Invaliditātes lietu konsultatīvajā padomē būs arī "Sadzirdi.lv"

Sun, 18 Jan 2026 09:10:00 +0000

Uz pirmo sanāksmi tiesībsardze pulcēs Invaliditātes lietu konsultatīvo padomi 22.janvārī plkst. 13.00-15.30. Konsultatīvo padomi veido 37 cilvēku ar invaliditāti organizācijas (NVO) no visiem Latvijas reģioniem. Pirmajā sanāksmē tiesībsardze iepazīstinās ar biroja iepriekš paveikto cilvēku ar invaliditāti tiesību jomā un ar NVO vienosies par prioritātēm un kopīgi paveicamiem uzdevumiem 2026.gadam. Sapulcē dalībniekus informēs arī par līdzdalības formātiem sabiedriskajos procesos un tiesību aizsardzībā.

“Atšķirībā no citiem jau pastāvošiem formātiem, kuros cilvēku ar invaliditāti nevalstiskās organizācijas tiekas ar valsts pārstāvjiem, es vēlos ne tikai uzklausīt aktuālās problēmas. Man ir svarīgi vienoties par ikgadējām skaidrām prioritātēm, kas nozīmīgas ne tikai Rīgā, bet jo īpaši reģionos, un vienoties par konkrētiem soļiem un atbildīgajiem, lai problēmas atrisinātu,” norāda tiesībsardze Karina Palkova.

Tiesībsardze sirsnīgi pateicas visām NVO par pieteikumu dalībai Invaliditātes lietu konsultatīvajā padomē. Atsaucība bija ļoti liela, padomes sastāvā 2026.-2027. gadā iekļautas 37 NVO, kas noteiktajā termiņā bija iesniegušas pieteikumus. Padomes dalībnieku lielā skaita dēļ un atvieglojot reģionālo organizāciju dalību, padomes pirmā sanāksme notiks attālinātā formātā.

Konsultatīvās padomes sastāvā ir 37 NVO no visiem Latvijas reģioniem:

Kompetenču platforma “Ar atdevi”;
Biedrība “Līdzvērtība & Parasports”;
Romu sieviešu biedrība “Sāre khetene”;
Nodibinājums “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš””;
Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība;
Jelgavas sieviešu invalīdu organizācija “Zvaigzne”;
Latvijas Cistiskās fibrozes biedrība;
Personu ar invaliditāti un atbalstītāju biedrība “Laimiņa”;
Biedrība “Oranžais stars”;
Biedrība “Esi radošs!”;
Sieviešu invalīdu biedrība “Varakļānu Aspazijas”;
Biedrība “Aspāzija”;
Biedrība “Latviešu Samariešu apvienība”;
Biedrība “Labāka rītdiena”;
Biedrība bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem “Mēs saviem bērniem”;
Latvijas Nedzirdīgo savienība;
Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv”;
Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo biedrība “Redzi mani”;
Latvijas Neredzīgo biedrība;
Cilvēku ar īpašām vajadzībām biedrība “Motus Vita”;
Latvijas nieru slimnieku asociācija;
Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība;
Nodibinājums “Latvijas Alcheimera asociācija”;
Biedrība “Dauna sindroms Latvija”;
Biedrība “Rīgas pilsētas Rūpju bērns”;
Biedrība “Saule”;
Vieglās valodas aģentūra;
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento”;
Salaspils novada Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība “Zelta atslēdziņa”;
Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”;
Latvijas Ergoterapeitu asociācija;
Nodibinājums “Fonds Nāc līdzās!”;
Biedrība “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”;
Nodibinājums “Fonds “Rehabilitācijas centrs Poga””;
Biedrība “Latvijas Bērniem ar kustību traucējumiem”;
Nodibinājums “Palīdzēsim.lv”;
Biedrība PINS.

Jau pērn oktobrī tiesībsardze tiekoties ar NVO pārstāvjiem aktualizēja nepieciešamību tikties reizi ceturksnī un pārrunāt aktualitātes un iepriekš definēto problēmu risināšanas gaitu.

Foto: Karina Palkova

https://www.tiesibsargs.lv/news/tiesibsardzes-organizetaja-invaliditates-lietu-konsultativaja-padome-parstavets-plass-spektrs-nvo-no-visiem-latvijas-regioniem/

Piekļūstams medijs ir nepieciešams visiem cilvēkiem, ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti

Sat, 06 Dec 2025 09:22:00 +0000

Latvijā piekļūstamība mediju saturam cilvēkiem ar invaliditāti joprojām ir nepietiekama, īpaši televīzijā un interneta vidē. Pozitīvi, ka gan mediji, gan to uzraugi ir gatavi turpināt rast risinājumus, lai mediji ir piekļūstami ikvienam. Par to šodienas diskusijā “Masu mediju satura piekļūstamība cilvēkiem ar invaliditāti” vienisprātis bija visi dalībnieki.

Atzīmējot starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu, diskusijā klātesošie apsprieda Tiesībsarga biroja pētījuma “Masu plašsaziņas līdzekļu piekļūstamība (rakstveida ziņas (internets/ drukātā prese), radio, TV)” atziņas.

Diskusijas ieraksts pieejams Tiesībsarga biroja Facebook un Youtube kontos.

„Kopumā visiem ir zināms par piekļūstamības prasībām, tomēr pētījums atklāj, ka mediju jomā izpratne nav pilnīga un atsevišķās jomās tā ir fragmentāra. Piekļūstamības prasību izpilde nereti tiek uztverta kā vēlamība, nevis kā nepieciešamība. Iespējams, tas ir tāpēc, ka nezinām, ka cilvēku ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem ir daudz vairāk nekā ierasts domāt. Dažādu risinājumu ieviešanas iespējas parasti tiek pamatotas ar finansējuma trūkumu, tomēr mums kā valstij soli pa solim ir jāvirzās uz plašāku iekļaušanu dažādās jomās, piemēram, izmantojot dažādas mākslīgā intelekta iespējas, jo tas nākotnē būs mūsu spēks,” uzsvēra tiesībsardze Karina Palkova.

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka nav viegli medijiem izšķirties, tieši kurus piekļūstamības risinājumus ieviest vispirms, jo katrai cilvēku ar invaliditāti grupai ir savas piekļūstamības vajadzības un to risinājumi. To apstiprina arī pētījuma dati. Piemēram, cilvēkiem ar redzes traucējumiem būtiski ir audio apraksti filmām, sporta spēlēm un alternatīvie teksti attēliem, kamēr cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem nozīmīgi ir subtitri, zīmju valoda un vizuāla informācija ārkārtas situācijās. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka visvairāk stigmatizētā sabiedrības grupa ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Savukārt šiem cilvēkiem ir nepieciešama, piemēram, vieglā valoda, infografikas un nedēļas aktualitāšu apkopojums, kuri vienlaikus var būt noderīgi ikvienam.

„Mediji ir sabiedrības spogulis un vienlaikus logs uz pasauli. Tie veido mūsu izpratni par notikumiem, kultūru, politiku un ikdienas dzīvi. Taču šis logs joprojām nav atvērts visiem vienlīdz plaši. Cilvēkiem ar invaliditāti piekļuve informācijai bieži vien ir ierobežota, un tas nozīmē ne tikai tehniskas grūtības, bet arī sociālu atstumtību. Normatīvie akti un starptautiskie standarti nosaka skaidrus principus, bet tos jāīsteno praksē. Un visbeidzot – mediju ētika: piekļūstamība nav tikai tehnisks jautājums, tā ir vērtība, kas apliecina cieņu pret katru cilvēku,” diskusijā akcentēja biedrības Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vadītājs” Ivars Balodis.

Mediju satura piekļūstamība ir daudzšķautņaina, tajā ir trīs puses. Pirmkārt, vai pats saturs ir veidots tā, lai tas būtu piekļūstams, un tā ir satura veidotāja atbildība. Otrkārt, tie ir rīki un tehnoloģijas, kas ir satura pārraidītāja atbildība. Un, treškārt, lietotāja prasmes, vai mediju satura patērētājs ir informēts un prasmīgs izmantot piekļūstamības risinājumus.

“Tehnoloģiju uzņēmuma mājvieta ir piemērota vieta sarunai par piekļūstamību. Mūsdienās dzīve digitālajā vidē ir tikpat nozīmīga kā fiziskajā, tāpēc pieejamība nozīmē arī piekļūstamību. Tehnoloģijas, gan speciālas, gan vispārīgas lietošanas, atver jaunas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti vai maņu traucējumiem. Mašīnlasīšana, īpašas lietotnes, sociālā saziņa, mākslīgais intelekts dod lielāku pašnoteikšanos, bet to atslēga ir zināšanas. Saruna par to, ko varam darīt vairāk kā satura veidotāji, platformu turētāji un lietotāji, ir tikpat svarīga kā paši risinājumi,” uzsvēra “Tet” Ilgtspējas attīstības direktore Adriāna Kauliņa.

Diskusiju atklāja tiesībsardze Karina Palkova, biedrības Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs” Ivars Balodis un “Tet” ilgtspējas attīstības direktore Adriāna Kauliņa.

Diskusijā piedalījās:

Līga Ķikute, Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrības “Redzi mani” valdes priekšsēdētāja
Ivars Kalniņš,Latvijas Nedzirdīgo savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks – viceprezidents
Ieva Aile, Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos
Ieva Kalderauska, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle
Edmunds Apsalons, Sabiedrisko mediju ombuds
Adriāna Kauliņa, “Tet” ilgtspējas attīstības direktore
Anete Ilves, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja.

Diskusiju vadīja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Anda Rožukalne.

Eksperti norāda, ka aptuveni 5% Latvijas iedzīvotāju skar dzirdes traucējumi, savukārt gandrīz 3000 cilvēku ir piešķirta invaliditāte dzirdes traucējumu dēļ. Arī cilvēku skaits, kuriem ir būtiski redzes traucējumi ir liels, tādi Latvijā ir vairāk nekā 10 000 cilvēku, un, kā norāda eksperti, šo cilvēku skaits turpina pieaugt. Līdz ar to vajadzība pēc mediju piekļūstamības sen vairs nav tikai normatīvo aktu noteikta, bet gan pašu mediju lietotāju pieprasīta.

Tiesībsarga birojs izsaka pateicību uzņēmumam “Tet” par uzņemšanu, izpratni un patiesu ieinteresētību par piekļūstamību.

https://www.tiesibsargs.lv/news/pieklustams-medijs-ir-nepieciesams-visiem/

Sadzirdi biedri apmeklē Leļļu teātri un testē piekļūstamību skatītājiem ar dzirdes aparātiem

Mon, 22 Sep 2025 11:09:00 +0000

Latvijas Leļļu teātrī ir pieejama skaņas (indukcijas) cilpa, kas nodrošina labāku skaņas uztveri cilvēkiem ar dzirdes aparātiem. Lai pārbaudītu, kā tā darbojas, uz izrādi “Joka pēc alfabēts” ieradās 7 mazi, vidēji un lieli cilvēki, no kuriem četri lietoja dzirdes aparātus un viens – kohleāro implantu.

Izrāde patika, un aparāti darbojās labi.

Lai izmantotu dzirdes cilpu, aparātam vai kohleārajam implantam jābūt aprīkotam ar T-coil funkciju. Cilpas izmantošanai Lielajā zālē ir nepieciešams saņemt papildus ierīci pie biļešu kontrolieriem. Lai ierīci saņemtu savlaicīgi un nepieciešamības gadījumā iemācītos ar to rīkoties, vēlams ierasties vismaz 20 minūtes pirms izrādes sākuma.

Teātra mājaslapā par piekļūstamību norādīts, ka ir pieejamas arī titrētas izrādes. Titrus var lasīt lietotnē “Teātra titri”.

Vairākām izrādēm tiek nodrošināti arī apraksti Braila rakstā un audiodeskripcija. Tas ir svarīgi skatītājiem ar redzes traucējumiem.

Cilvēkiem ar invaliditāti un viņu pavadoņiem iespējams iegādāties biļetes ar 50 % atlaidi.

Apmeklējot izrādi ar bērnu ar īpašām vajadzībām, aicinām pirms izrādes informēt par to dežūrējošo administratoru vai zāles pārzini, lai varētu nodrošināt pēc iespējas patīkamu un atbalstošu teātra apmeklējuma pieredzi.

Vairāk informācijas te:

https://www.lelluteatris.lv/lv/kase/pieejamiba

https://www.lelluteatris.lv/lv/

Pasaules Veselības Organizācijas vebinārs par redzes un dzirdes skrīninga ieviešanu skolās

Fri, 12 Sep 2025 09:21:00 +0000

Septembrī notika ZOOM vebinārs par redzes un dzirdes ieviešanu skolās. Vebināru tagad iespējams noskatīties ierakstā. Tam ir divas daļas. Pieejams teksta pieraksts angļu valodā.

1. daļas ieraksts: here.
2. daļas ieraksts: here.
Redzes un dzirdes skrīnings skolas vecuma bērniem: ieviešanas rokasgrāmata: Vision and hearing screening for school-age children: implementation handbook
Redzes un acu skrīninga ieviešanas rokasgrāmata:Vision and eye screening implementation handbook
Dzirdes skrīninga ieviešanas apsvērumi: Hearing screening considerations for implementation
TAP kurss par redzes un dzirdes skrīningu skolas vecuma bērniem: The TAP Vision and hearing screening for school-age children course
Mēs ceram, ka šie materiāli atbalstīs jūsu centienus izstrādāt un stiprināt skolu redzes un dzirdes skrīninga programmas jūsu kontekstā. Ja vēlaties saņemt papildu informāciju, var sazināties ar mums pa e-pastu whf@who.int vai vision@who.int.

Paldies visiem par pievienošanos sarunai! Kopā mēs varam nodrošināt, ka katram bērnam ir iespēja redzēt un dzirdēt, ļaujot viņam sekmīgi mācīties.

PVO Ausu un dzirdes aprūpes programma

Sadzirdi. lv pārstāvji apmeklē Bērnu dzirdes centra telpas un noslēguma pasākumu Zooloģiskajā dārzā

Fri, 01 Aug 2025 13:40:00 +0000

Tas ir noticis! Bērnu Dzirdes centra rehabilitācijas centra telpas beidzot ir izremontētas! Paldies biedrībai "Daudzbērnu Ozoli par projektu "Dod dzīvei jaudu!" un daudzajiem brīvprātīgajiem, kuri visu jūlija mēnesi sagādāja materiālus remontam, jaunas mēbeles, santehniku, un tad krāsoja, skrūvēja, montēja un daudz ko citu darīja! Trīsdesmit gadus neremontētās telpas nu ieguvušas jaunu izskatu.

Pa telpām Rūtu un Baibu izvadāja Dzirdes centra darbiniece Mārīte Balgalve.

Jūlija beigās projekta "Dod dzīvei jaudu!" noslēgums tika atzīmēts Rīgas Zooloģiskajā dārzā ar dalībnieku godināšanu, Ričija Rū, iluzionista, kora "Balsis" un citu dalībnieku piedalīšanos.

Igaunijas Dziesmu un deju svētkos visas dziesmas tika titrētas!

Sat, 12 Jul 2025 19:22:00 +0000

No 3. līdz 6. jūlijam mūsu kaimiņvalstī notika Dziesmu un deju svētki ISEOMA. Tajā piedalījās ap 40000 koristu, mūziķu un dejotāju. Personas ar invaliditāti biļetes varēja iegādāties ar atlaidi. Uz mēģinājumiem tika izplatīti arī bezmaksas ielūgumi. Tāpat, kā iepriekšējos svētkos, cilvēkiem ar redzes traucējumiem bija pieejamas deju svētkos izdejoto rakstu taktilās kartes. 4. jūnija deju lielkoncertu Igaunijas televīzijā varēja noskatīties ar titriem.
Dziesmu svētkos B9 sektorā bija paredzētas sēdvietas cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Šeit tika novietoti ekrāni, uz kuriem varēja redzēt surdotulkotāju un titrus. Igauņu televīzijas pārraidēs atklāšanas koncertam un lielkoncertam bija nodrošināts gan surdotulkojums, gan titri. To visu joprojām var redzēt arī koncerta videoierakstos, kurus var noskatīties internetā.

Šis ir ekrānuzņēmums no tiešraides, kuru skatījos datorā. Ieslēgts tulkojums no igauņu valodas. Lapa līdzīga mūsu LSM.

Tālāk ekrānuzņēmumi no ierakstiem:

Skatoties ierakstus, kuriem nav surdotulkojuma, var iespējot automātiskos titrus latviešu valodā.

Daži kadri no ierakstiem, kuriem uzliku latviešu titrus. Diemžēl tie parādījās tikai runātajam tekstam. Prezidenta Alara Karisa uzstāšanās:

Bet nu skatieties paši! Igaunijas Dziesmu un deju svētkus gandrīz pilnā apjomā ir iespējams noskatīties arī Latvijā, neizejot no mājām!

Dziesmu svētku atklāšanas koncerts ar titriem un surdotulkojumu:
https://jupiter.err.ee/1609730132/xxviii-laulupidu-iseoma-avakontsert-viipekeeles

Dziesmu svētku lielkoncerts ar titriem un surdotulkojumu (sākums):
https://jupiter.err.ee/1609730135/xxviii-laulupidu-iseoma-suurkontsert-viipekeeles

Lielkoncerta turpinājums:
https://jupiter.err.ee/1609730156/xxviii-laulupidu-iseoma-suurkontsert-viipekeeles-jatkub

Atklāšanas koncerts (bez surdotulkojuma, runātajam tekstam iespējams iespējot titrus latviešu valodā):
https://jupiter.err.ee/1609730063/xxviii-laulupidu-iseoma-avakontsert

Lielkoncerts (bez surdotulkojuma, runātajam tekstam var iespējot titrus latviešu valodā)
https://jupiter.err.ee/1609730066/xxviii-laulupidu-iseoma-suurkontsert

Deju svētki:
https://jupiter.err.ee/1609730093/xxi-tantsupidu-iseoma

Sarunas pirms atklāšanas koncerta
https://jupiter.err.ee/1609730129/xxviii-laulupidu-iseoma-avakontserdi-eel

Tautas mūzikas festivāla ieraksts
https://jupiter.err.ee/1609730072/rahvamuusikapidu-iseoma

Informācija par piekļūstamību (igauņu valodā)
https://2025.laulupidu.ee/ligipaasetavus/

Šeit raksts par piekļūstamību Igaunijas Dziesmu un deju svētkos 2019. gadā: http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/1844354

Kaimiņzemes svētkus skatījās un aprakstīja Baiba Bicēna.

Reāllaika titri sarunu festivālā LAMPA. 2025.

Mon, 30 Jun 2025 20:43:00 +0000

Jau vairākus gadus uzņēmums "Tilde" sarunu festivālā "Lampa" nodrošina reāllaika titrus. Savukārt Sadzirdi.lv biedri vēro titru kvalitāti, ekrānu novietojumu un citas lietas.

Šogad pirmajā dienā Sadzirdi.lv pārstāve festivālu skatījās attālināti. Otrajā dienā no rīta bijām klātienē un paši piedalījāmies kādā sarunā, bet vakarā politiķu cepiens tika redzēts datorā. Tālāk Baibas iespaidi.

Festivāla atklāšana, skatuve DOTS. Datora ekrānā vienā logā var redzēt skatuvi. Lai varētu lasīt transkripciju, jāatver otrs logs. Pārklāju to pāri pirmā loga malai.

Reāllaika teksta transkripcija šogad tika nodrošināta uz astoņām skatuvēm! Speciāli biju sagādājusi divus laptopus, Dienas vidū, kad sarunas notika pilnā gaitā, pamēģināju vienlaicīgi sekot sešām sarunām. Kā tas izskatījās, var redzēt te:

Izglītības skatuvē transkripcija tika nodrošināta ar "Balsu talkas" palīdzību. Nezin kāpēc dažas rindiņas dublējās pat trīskārtīgi. Bet saprast varēja.

Mobilajā telefonā "Balsu talka" izskatījās šādi:

Lasīju sarunas līdz vēlam vakaram. Par kvalitāti varu teikt to pašu, ko agrāk. Ja runātājs runā skaidri, tad arī transkripcija labi saprotama. Ja izruna neskaidra, teikumi saraustīti, tad arī teksts ne šāds, ne tāds.

Otrajā dienā jau plkst. 11 bija paredzēta mūsu pašu, biedrības Sadzirdi.lv pieteiktā saruna par bērniem ar dzirdes traucējumiem un izglītību tehnoloģiju laikmetā. Paldies festivāla organizatoriem, ka speciāli mūsu dēļ arī pie skatuves "Dzirkstele" uzstādīja titru ekrānu! Neliela balss izmēģināšana pirms pasākuma:

Tie esam mēs no Sadzirdi.lv un mūsu uzaicinātie sarunas dalībnieki. Titru ekrāns malā.

Pēc mūsu sarunas beigām, kā parasti, apstaigāju citas skatuves. Lielākajā skatuvē DOTS, tāpat kā agrākajos gados, titrus varēja lasīt nelielā laukumiņā ekrāna apakšā. Hm, kāpēc netiek izmantota ekrāna augšējā daļa? Virsrakstu, jādomā, visi jau ir izlasījuši.

Gāju meklēt pārējās divas skatuves, kurās vajadzēja būt ekrāniem. Skatuve APGAISMO. Šķiet, viens ekrāns ir kaut kur te. Vai varat saskatīt?

Ja neesi paguvis laicīgi ieņemt krēslu pie skatuves, tad titru lasīšana sanāk šāda:

Arī pagājušajā gadā ar ekrānu pie šīs skatuves bija problēmas. Tad teksta apakšējo daļu aizsedza runātāju galvas.

Augšā, Pils laukumā pie skatuves UZZIBSNĪ, ekrāns atradās samērā augstu. Runātāju galvas to nenosedza. Turklāt vienlaicīgi bija redzams arī surdotulkojums. Šķiet, tas bija vislabākais risinājums no visiem.

Nobeigumu, lielo politiķu cepienu, atkal skatījos attālināti, no mājām. Divi logi ekrānā.

Tāpat kā pagājušajā gadā, priecājos, cik labi Tilde atpazīst nenormatīvo leksiku, un lauzīju galvu par to, vai dažas diskusijas tiešām ir cieņpilnas. Dažas Tildes transkripcijas fotogrāfijas no ekrāna.

Un tagad uzmanību! Festivāls ir beidzies, bet daudzi ieraksti skatāmi Youtubē! Tur ierakstiem ir pieejami automātiskie titri!

Lai aizraujoša skatīšanās!

Titrus arī šogad lasīja Baiba Bicēna.

Tagad arhīvā var noskatīties 167 šī gada sarunas: https://festivalslampa.lv/lv/video-arhivs?

Iepriekšējie raksti par sarunu festivāla titriem:

2021. gads: http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/3585874/

2023. gads: http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/4304422/

2024. gads: http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/4578231/