Sadzirdi.lv - Dažādi jaunumi

Eksperti aicina rast risinājumus kultūras un vides pieejamībā cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem

Tue, 18 Aug 2026 23:23:00 +0000

Šobrīd viena no izteiktākajām problēmām cilvēkiem ar dzirdes problēmām ir kultūras iestāžu nepieejamība. Pat nesen atjaunotās ēkās bieži netiek uzstādītas indukcijas cilpas — speciālas iekārtas, kas ļauj skaņai caur dzirdes aparātu nonākt tieši lietotāja ausī, atfiltrējot telpas atbalsis un blakus trokšņus. Tāpat vājdzirdīgiem cilvēkiem izrāžu apmeklējumu apgrūtina latviešu valodas subtitru trūkums teātros un koncertzālēs, kā dēļ pat dārgas biļetes iegāde negarantē iespēju saprast izrādes saturu.

Eksperti uzsver, ka indukcijas cilpu ierīkošanai publiskajās un kultūras ēkās ir jākļūst par standartu, nevis retu izņēmumu. Līdztekus tam teātriem un pasākumu rīkotājiem būtu plašāk jāievieš subtitrēšanas prakses (piemēram, izmantojot mobilās lietotnes vai ekrānus). Tāpat Latvijā ir būtiski ieviest reāllaika runas-teksta tulku pakalpojumus, kādi jau veiksmīgi darbojas citās Eiropas un kaimiņvalstīs, nodrošinot tūlītēju runātā vārda pārvēršanu teksta formātā.

Lai pievērstu uzmanību šīm problēmām, biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros izveidoja sarunu cikla “Iecietības skola” epizodi “Nedzirdams nav neesošs – sensorā pieejamība”.

Podkāstā nozares pārstāvji iezīmējuši ceļu uz iekļaujošāku sabiedrību, aicinot ieviest mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus un uzlabot ikdienas komunikācijas kultūru.

Latvijā katrs sestais cilvēks vecumā virs 65 gadiem saskaras ar dzirdes traucējumiem. Neskatoties uz to, sabiedriskā vide un kultūras telpa joprojām nav izveidojusi risinājumus, kas ļautu vājdzirdīgiem cilvēkiem pilnvērtīgi līdzdarboties sabiedrības dzīvē.

Epizodē biedrības vadītājs Juris Beikmanis un Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna meklē atbildes uz jautājumu, kā nepielāgota vide klusām izslēdz cilvēkus no kultūras un sociālās aprites, un kādus praktiskus soļus varam spert, lai to mainītu.

Otrs būtiskais izaicinājums sakņojas sabiedrības nezināšanā un nepārdomātā komunikācijā. Sapulcēs, darba grupās vai publiskās apspriedēs bieži vien valda ieradums runāt vairākiem cilvēkiem reizē. Dzirdes aparātu un implantu lietotājiem tas rada nepārvaramu skaņu jaukli, padarot diskusijas sekošanu un līdzdalību faktiski neiespējamu.

Pārmaiņas prasa ne vien investīcijas tehnoloģijās, bet arī mūsu ikdienas paradumu maiņu. Būtisks risinājums ir sapulču vadītāju un sabiedrības izglītošana par elementāru komunikācijas kultūru — ievērot kārtību un runāt pa vienam, skaidri un saprotami. Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi līdzdarboties valodas tehnoloģiju attīstībā (piemēram, piedaloties balss talkās un sabiedriskās iniciatīvās), kas palīdz uzlabot mākslīgā intelekta un automātisko subtitru precizitāti latviešu valodā.

“Ja visi runā reizē, dzirdes aparātu lietotājiem ausīs rodas bardaks. Ievērot komunikācijas kultūru un runāt pa vienam ir viens no vienkāršākajiem, bet svarīgākajiem soļiem. Mums ir plašāk jāizmanto arī mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, reāllaika runasteksta tulki. Katrs cilvēks ir pelnījis cieņu, un tehnoloģijas kopā ar sabiedrības izpratni var atrisināt ļoti daudz.” saka Baiba Bicēna, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” valdes locekle.

Plašāka diskusija pieejama www.saknes.lv, YouTube un Spotify platformās.

Sarunu ar Baibu Bicēnu skatieties te:

https://youtu.be/OONTh1smh5U?si=jM1FnvwV6e3iZ3z0

Sarunai pieejami subtitri un transkripcija.

Ekrānuzņēmums no datora: kā izskatās kadrs ar transkripciju (labajā pusē).

https://saknes.lv/jaunumi/eksperti-aicina-rast-risinajumus-kulturas-un-vides-pieejamiba-cilvekiem-ar-dzirdes-traucejumiem/

Vājdzirdīgā Biruta Neilande 119 480 EUR novēl Vītolu fondam

Thu, 13 Aug 2026 21:12:00 +0000

Vājdzirdīgā Austrālijas latviete Biruta Neilande (dzim. Smukkalne) nodzīvoja garu mūžu - 99 gadus (26.07.1925.-22.04.2025.). Tikai drusciņ pietrūka līdz simtam.

Dzirdi viņa daļēji zaudēja 6 gadu vecumā pēc izslimotā šarlaka. Taču tā, ka viņa daļēji dzirdēja ar vienu ausi, vecāki viņu sūtīja mācīties parastajā skolā - Natālijas Draudziņas vidusskolā. Biruta mācījās labi, taču skolasbiedru pulkā jutās vientuļa, jo daudz ko no viņu runātā nesaprata. Tas ļoti nesaskanēja ar Birutas enerģisko un dzīvespriecīgo dabu.

Varām mainoties, 1940.gada vasarā piecpadsmit gadus veco meiteni kopā ar ģimeni PSRS armija aizveda prom no Latvijas un ieslodzīja cietumā. Pēc izkļūšanas no apcietinājuma nācās secināt, ka zaudēts ir viss, kas līdz tam ģimenei piederējis.

Vēlāk patvērums tika rasts Kurzemē. Kad pēc kara Biruta kopā ar māsu Izoldu, cerību pilnas iegūt izglītību, atgriezās Rīgā, nācās secināt, ka ģimenei piederošajā dzīvoklī svešā vara jau iemitinājusi savus cilvēkus. Taču jaunietes nepadevās- tiek atrasta maza istabiņa pie draudzenes, un Biruta uzsāka studijas Mākslas akadēmijā.

1964. gadā Birutai radās iespēja aizbraukt ciemos pie radiem uz Austrāliju. Viņa sakravāja koferi un brauca - jau ar domu, ka Latvijā vairs neatgriezīsies. Austrālijā. Melburnā, viņa ātri dabūja darbu arhitektūras firmā, kā arī aktīvi iesaistījās Melburnas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Birutai īpaši padevās asprātīgi sacerējumi un feļetoni, kuri tika rakstīti Austrālijas Latviešu teātra daudzveidīgajiem pasākumiem. Biruta nodibināja ģimeni- viņa salaulājās ar Valentīnu Neilandu, kurš arī bija latvietis.

Pēc neatkarības atjaunošanas bezmaz katru gadu viņa atrada iespēju ciemoties pie radiniekiem Tēvzemē, kam tika dāvāts arī nozīmīgs materiāls atbalsts.

Deviņdesmito gadu sākumā viņa vairākkārt tikās ar Latvijas Nedzirdīgo savienības biedriem un LNS izdevuma "Kopsolī" redakciju. Vienā šādā tikšanās reizē gadījās būt klāt. Salīdzinājām manu un Austrālijā ražoto dzirdes aparātu. Birutai bija daudz modernāks. Izrādījās, ka mēs esam mācījušās vienā skolā, tikai ar lielu laika atstarpi. Taču vismaz viena skolotāja Eleonora Puķudruva mums bijusi kopīga.

Pirms dažām dienām Vītolu fonds saņēma Birutas Neilandes testamentāro novēlējumu. 119 480 EUR viņa ir novēlējusi Latvijas studentu stipendijām.

Baiba Bicēna

Stipendiju konkurss jauniešiem ar dzirdes traucējumiem

Mon, 20 Jul 2026 10:24:00 +0000

🎓 Baltijas bērnu fonds (Zviedrija) izsludina 2026./2027. studiju gada stipendiju konkursu jauniešiem ar dzirdes traucējumiem!

Stipendijām var pieteikties jaunieši ar vidēji smagiem vai smagākiem dzirdes traucējumiem, kuri plāno studēt vai turpināt studijas kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Stipendijas paredzētas studiju maksas un citu ar studijām saistīto izdevumu segšanai. Katras stipendijas apmērs tiek noteikts individuāli.

📅 Pieteikšanās termiņš – līdz 2026. gada 15. augustam. 📧 Stipendiju nolikumu un pieteikuma anketu var saņemt, rakstot uz: lauris.zubulis@glimstedt.lv vai la.zeltina@gmail.com

❗ Arī esošajiem Baltijas bērnu fonda stipendiātiem nepieciešams iesniegt jaunu pieteikumu 2026./2027. studiju gadam. 💙 Uzdrīksties sapņot un sper pirmo soli pretī savai nākotnei!

http://www.baltijasbernufonds.lv/projekti/params/post/5276825/

Latvijas radio raidījumus var izlasīt

Tue, 14 Apr 2026 11:40:00 +0000

Ja nepatīk radio raidījumus klausīties, tad Latvijas radio arhīvā ir iespējams lasīt automātisko teksta transkripciju. Ja runātājs runā skaidri, tad teksts ir precīzs. Ja neskaidri, tad kā ir, tā ir.

Kā šo transkripciju atrast? Ja mākat atrast Latvijas sabiedrisko mediju lapu www.lsm.lv, tad tālāk augšā var atrast burtus LR - tā būs Latvijas radio vietne. Tālāk: ja skaidri zināms, kurā kanālā bija vajadzīgais raidījums, tad var spiest LR1, LR2 u.tml., un pēc tam Arhīvs. Vai arī uzreiz Arhīvs. Tad sameklējiet vajadzīgo datumu un raidījumu. Tur atradīsiet vārdu Transkripts un spiediet uz to.

Var reizē klausīties un lasīt. Tekstā iekrāsojas tas vārds, kurš konkrētajā momentā tiek izrunāts.

Man personīgi ir izdevīgi radio raidījumu lasīt. Arī laika ekonomijas dēļ. Raidījumu, kurš ēterā skan 50 minūtes, ar visām kļūdām varu izlasīt 15 minūtēs vai vēl ātrāk. Neprecīzi transkribētās vietas parasti saprotu no konteksta.

Saite uz radio raidījumu arhīvu: https://latvijasradio.lsm.lv/lv/lr/arhivs/

Ja zināms raidījuma nosaukums, datums, dalībnieki vai arī saturs, interesējošo raidījumu var atrast ar atslēgvārdiem.

Šeit ekrānuzņēmumi no "Gimenes studijas" radioraidījuma ieraksta par Slūtiņu ģimeni.

Transkripts. Ja vienlaicīgi radio raidījumu klausās, iekrāsojas konkrētajā momentā izrunātais vārds:

Saturs. ir iespējams atlasīt un noklausīties atsevišķus raidījuma fragmentus:

Kaceklis. Īss raidījuma satura atstāsts.

Dzirdes diena Viskaļos

Tue, 03 Mar 2026 00:39:00 +0000

2026. gada Pasaules Dzirdes diena bija veltīta bērnu dzirdei un integrācijai skolā. Tāpēc uz pasākumu nolēmām uzaicināt tos cilvēkus ar dzirdes traucējumiem, kuri ir mācījušies parastajās skolās. Kā viņiem veicās ar iekļaušanos, kādas problēmas bija jāpārvar? Ko viņi varētu ieteikt pašreizējiem vecākiem, kuru bērni skolā vēl tikai gatavojas iet?

Savā pieredzē dalījās māksliniece un Rīgas domes deputāte Rūta Mežavilka, kura savulaik mācījusies Rīgas 3. vidusskolā, J. Rozentāla mākslas skolā un Mākslas akadēmijā. Kaut gan viņai ir 4. dzirdes zuduma pakāpe, viņa nelieto dzirdes aparātu, bet lasa no lūpām. Aparātu nelieto tāpēc, ka tas viņas dzirdes īpatnībām neder. Vairāk par savu pieredzu Rūta ir pastāstījusi blogā "Izvēle dzirdēt", kurš ir pieejams internetā.

Māra Ruva mācījusies "Valodiņā", Rīgas 8. vidusskolā un Latvijas Universitātē. Labas atmiņas viņai ir par mācīšanos pie logopēda, un pēc tam par sākumskolu "Valodiņa". 8. vidusskolā mamma viņas klases biedriem izstāstījusi par Māras dzirdes īpatnībām un meklējusi viņai draudzenes. Māra uzsvēra, ka ir svarīgi, lai skolā, klasē un augstskolā būtu kaut neliela "atbalsta grupa". Māra lieto tikai analogos dzirdes aparātus un lasa no lūpām.

Dāvids Balodis, neskatoties uz to, ka dzird tikai ar vienu ausi, ir mācījies Saldus mūzikas skolā, "Mediņos" un tagad studē Mūzikas akadēmijā. Sākumā mācījies trompetes spēli, bet vēlāk pārgājis uz kompozīciju. Viņš ir arī mūzikas pedagogs.

Visi trīs uzsvēra, ka ļoti agri iemācījušies lasīt, un tas palīdzējis apgūt bagātīgu vārdu krājumu.

Elizabete Ūbele, kura arī ir gājusi vispirms "Valodiņā" un tagad mācās 45. vidusskolā un mākslas skolā, bija atnesusi savus zīmējumus. Ir doma, ka vajadzētu sarīkot viņas izstādi.

Pasākuma laikā varēja apskatīt Baibas Bicēnas savākto publikāciju kolekciju - raksti par vājdzirdīgajiem cilvēkiem Latvijā vākti apmēram 40 gadus.

Vairāki vecāki nezināja, kā bērni ar dzirdes traucējumiem var saņemt atbalsta pasākumus mācībās. Šajā ziņā pozitīva pieredze ir Mārcim Kromulim no Gulbenes - viņš atbalsta pasākumus saņem.

Tikšanās neformālajā diskusiju daļā bija daudz jautājumu par to kādas ir bērnu atbalsta iespējas un tiesības skolās, joprojām diskutējām par pedagoģiski medicīniskajās komisijām saistībā ar kodu piešķiršanu, kur pieredze nav viennozīmīga, aktuāli bija jautājumi par skolas izvēli, FM sistēmu lietošanas pieredzi, personīgo pieredzi skolās, bērnudārzos u.c. jautājumi. Uzzinājām, ka Valmieras skola tiek pārprofilēta un tur vairs neuzņems bērnus ar dzirdes traucējumiem, jo lielākā daļa bērnu ar dzirdes aparātiem un implantiem aiziet uz parastajām vispārizglītojošām skolām.

Sarunu pierakstīšanai uz ekrāna tika izmantota programma Microsoft Teams, jo tā nodrošina reāllaika titrus. Mūsu viedoklis, ka tā ir precīzāka nekā Tildes piedāvājums.

Pasākums notika biedrības "Palīdzēsim.lv" telpās, ar kuru "Sadzirdi.lv" jau agrāk bija sadarbība nometņu un bērnu talantu konkursa organizēšanā. Tagad "Palīdzēsim.lv" atrodas vides dizaina un kvalitātes centrā "Viskaļi" Čiekurkalnā, netālu no Ķīšezera, kur daudz vietas gan nodarbībām telpās, gan aktivitātēm brīvā dabā.

Sadzirdi dzīvi ar kohleāro implantu!

Tue, 24 Feb 2026 22:54:00 +0000

25. februāris ir Starptautiskā Kohleāro implantu diena. Pasaulē kopš 1957. gada nu jau vairāk nekā miljonam cilvēku šī ierīce palīdzējusi sadzirdēt skaņas, tikt laukā no klusuma valstības un integrēties dzirdīgo sabiedrībā. Šī gada devīze ir "Sadzirdi dzīvi ar kohleāro implantu!"
Latvijā kohleārais implants ieoperēts aptuveni 350 cilvēkiem. Tajā skaitā ap 180 bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

Baha implantu ir saņēmuši aptuveni 60 cilvēku.
Latvijā vecākais pieaugušais cilvēks, kuram ieoperēts kohleārais implants, bija 75 gadus vecs.
Bērniem uz šo operāciju nav rindas. Kad tiek diagnosticēta nedzirdība, implantu var saņemt diezgan ātri.
Lielākā daļa bērnu ar dzirdes aparātiem un kohleārajiem implantiem apmeklē "parastos" bērnudārzus un skolas, kur kopā ar citiem sekmīgi apgūst mācību programmu. Dažreiz viņiem vajadzīga neliela palīdzība svešvalodu apgūšanā vai diktātu rakstīšanā, bet tādiem gadījumiem skolās paredzēti atbalsta pasākumi.
Viens no pirmajiem bērniem Latvijā, kuriem mazotnē tika ieoperēts kohleārais implants, tagad pats kļuvis par skolotāju un māca matemātiku vidusskolā Tukumā.
Dzirde ir svarīga, neatkarīgi no vecuma. Arī pieaugušajiem iesaka regulāri pārbaudīt dzirdi un izmantot tehniskos palīglīdzekļus.
Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv" apvieno cilvēkus ar dzirdes aparātiem un implantiem, kā arī vājdzirdīgo bērnu vecākus. Mēs orientējamies uz dzīvi skaņu pasaulē. Dalīsimies savā pieredzē un kopīgi uzvarēsim nedzirdību!

Tiesībsardzes organizētajā Invaliditātes lietu konsultatīvajā padomē būs arī "Sadzirdi.lv"

Sun, 18 Jan 2026 09:10:00 +0000

Uz pirmo sanāksmi tiesībsardze pulcēs Invaliditātes lietu konsultatīvo padomi 22.janvārī plkst. 13.00-15.30. Konsultatīvo padomi veido 37 cilvēku ar invaliditāti organizācijas (NVO) no visiem Latvijas reģioniem. Pirmajā sanāksmē tiesībsardze iepazīstinās ar biroja iepriekš paveikto cilvēku ar invaliditāti tiesību jomā un ar NVO vienosies par prioritātēm un kopīgi paveicamiem uzdevumiem 2026.gadam. Sapulcē dalībniekus informēs arī par līdzdalības formātiem sabiedriskajos procesos un tiesību aizsardzībā.

“Atšķirībā no citiem jau pastāvošiem formātiem, kuros cilvēku ar invaliditāti nevalstiskās organizācijas tiekas ar valsts pārstāvjiem, es vēlos ne tikai uzklausīt aktuālās problēmas. Man ir svarīgi vienoties par ikgadējām skaidrām prioritātēm, kas nozīmīgas ne tikai Rīgā, bet jo īpaši reģionos, un vienoties par konkrētiem soļiem un atbildīgajiem, lai problēmas atrisinātu,” norāda tiesībsardze Karina Palkova.

Tiesībsardze sirsnīgi pateicas visām NVO par pieteikumu dalībai Invaliditātes lietu konsultatīvajā padomē. Atsaucība bija ļoti liela, padomes sastāvā 2026.-2027. gadā iekļautas 37 NVO, kas noteiktajā termiņā bija iesniegušas pieteikumus. Padomes dalībnieku lielā skaita dēļ un atvieglojot reģionālo organizāciju dalību, padomes pirmā sanāksme notiks attālinātā formātā.

Konsultatīvās padomes sastāvā ir 37 NVO no visiem Latvijas reģioniem:

Kompetenču platforma “Ar atdevi”;
Biedrība “Līdzvērtība & Parasports”;
Romu sieviešu biedrība “Sāre khetene”;
Nodibinājums “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš””;
Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība;
Jelgavas sieviešu invalīdu organizācija “Zvaigzne”;
Latvijas Cistiskās fibrozes biedrība;
Personu ar invaliditāti un atbalstītāju biedrība “Laimiņa”;
Biedrība “Oranžais stars”;
Biedrība “Esi radošs!”;
Sieviešu invalīdu biedrība “Varakļānu Aspazijas”;
Biedrība “Aspāzija”;
Biedrība “Latviešu Samariešu apvienība”;
Biedrība “Labāka rītdiena”;
Biedrība bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem “Mēs saviem bērniem”;
Latvijas Nedzirdīgo savienība;
Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv”;
Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo biedrība “Redzi mani”;
Latvijas Neredzīgo biedrība;
Cilvēku ar īpašām vajadzībām biedrība “Motus Vita”;
Latvijas nieru slimnieku asociācija;
Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība;
Nodibinājums “Latvijas Alcheimera asociācija”;
Biedrība “Dauna sindroms Latvija”;
Biedrība “Rīgas pilsētas Rūpju bērns”;
Biedrība “Saule”;
Vieglās valodas aģentūra;
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento”;
Salaspils novada Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība “Zelta atslēdziņa”;
Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”;
Latvijas Ergoterapeitu asociācija;
Nodibinājums “Fonds Nāc līdzās!”;
Biedrība “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”;
Nodibinājums “Fonds “Rehabilitācijas centrs Poga””;
Biedrība “Latvijas Bērniem ar kustību traucējumiem”;
Nodibinājums “Palīdzēsim.lv”;
Biedrība PINS.

Jau pērn oktobrī tiesībsardze tiekoties ar NVO pārstāvjiem aktualizēja nepieciešamību tikties reizi ceturksnī un pārrunāt aktualitātes un iepriekš definēto problēmu risināšanas gaitu.

Foto: Karina Palkova

https://www.tiesibsargs.lv/news/tiesibsardzes-organizetaja-invaliditates-lietu-konsultativaja-padome-parstavets-plass-spektrs-nvo-no-visiem-latvijas-regioniem/

Piekļūstams medijs ir nepieciešams visiem cilvēkiem, ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti

Sat, 06 Dec 2025 09:22:00 +0000

Latvijā piekļūstamība mediju saturam cilvēkiem ar invaliditāti joprojām ir nepietiekama, īpaši televīzijā un interneta vidē. Pozitīvi, ka gan mediji, gan to uzraugi ir gatavi turpināt rast risinājumus, lai mediji ir piekļūstami ikvienam. Par to šodienas diskusijā “Masu mediju satura piekļūstamība cilvēkiem ar invaliditāti” vienisprātis bija visi dalībnieki.

Atzīmējot starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu, diskusijā klātesošie apsprieda Tiesībsarga biroja pētījuma “Masu plašsaziņas līdzekļu piekļūstamība (rakstveida ziņas (internets/ drukātā prese), radio, TV)” atziņas.

Diskusijas ieraksts pieejams Tiesībsarga biroja Facebook un Youtube kontos.

„Kopumā visiem ir zināms par piekļūstamības prasībām, tomēr pētījums atklāj, ka mediju jomā izpratne nav pilnīga un atsevišķās jomās tā ir fragmentāra. Piekļūstamības prasību izpilde nereti tiek uztverta kā vēlamība, nevis kā nepieciešamība. Iespējams, tas ir tāpēc, ka nezinām, ka cilvēku ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem ir daudz vairāk nekā ierasts domāt. Dažādu risinājumu ieviešanas iespējas parasti tiek pamatotas ar finansējuma trūkumu, tomēr mums kā valstij soli pa solim ir jāvirzās uz plašāku iekļaušanu dažādās jomās, piemēram, izmantojot dažādas mākslīgā intelekta iespējas, jo tas nākotnē būs mūsu spēks,” uzsvēra tiesībsardze Karina Palkova.

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka nav viegli medijiem izšķirties, tieši kurus piekļūstamības risinājumus ieviest vispirms, jo katrai cilvēku ar invaliditāti grupai ir savas piekļūstamības vajadzības un to risinājumi. To apstiprina arī pētījuma dati. Piemēram, cilvēkiem ar redzes traucējumiem būtiski ir audio apraksti filmām, sporta spēlēm un alternatīvie teksti attēliem, kamēr cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem nozīmīgi ir subtitri, zīmju valoda un vizuāla informācija ārkārtas situācijās. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka visvairāk stigmatizētā sabiedrības grupa ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Savukārt šiem cilvēkiem ir nepieciešama, piemēram, vieglā valoda, infografikas un nedēļas aktualitāšu apkopojums, kuri vienlaikus var būt noderīgi ikvienam.

„Mediji ir sabiedrības spogulis un vienlaikus logs uz pasauli. Tie veido mūsu izpratni par notikumiem, kultūru, politiku un ikdienas dzīvi. Taču šis logs joprojām nav atvērts visiem vienlīdz plaši. Cilvēkiem ar invaliditāti piekļuve informācijai bieži vien ir ierobežota, un tas nozīmē ne tikai tehniskas grūtības, bet arī sociālu atstumtību. Normatīvie akti un starptautiskie standarti nosaka skaidrus principus, bet tos jāīsteno praksē. Un visbeidzot – mediju ētika: piekļūstamība nav tikai tehnisks jautājums, tā ir vērtība, kas apliecina cieņu pret katru cilvēku,” diskusijā akcentēja biedrības Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vadītājs” Ivars Balodis.

Mediju satura piekļūstamība ir daudzšķautņaina, tajā ir trīs puses. Pirmkārt, vai pats saturs ir veidots tā, lai tas būtu piekļūstams, un tā ir satura veidotāja atbildība. Otrkārt, tie ir rīki un tehnoloģijas, kas ir satura pārraidītāja atbildība. Un, treškārt, lietotāja prasmes, vai mediju satura patērētājs ir informēts un prasmīgs izmantot piekļūstamības risinājumus.

“Tehnoloģiju uzņēmuma mājvieta ir piemērota vieta sarunai par piekļūstamību. Mūsdienās dzīve digitālajā vidē ir tikpat nozīmīga kā fiziskajā, tāpēc pieejamība nozīmē arī piekļūstamību. Tehnoloģijas, gan speciālas, gan vispārīgas lietošanas, atver jaunas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti vai maņu traucējumiem. Mašīnlasīšana, īpašas lietotnes, sociālā saziņa, mākslīgais intelekts dod lielāku pašnoteikšanos, bet to atslēga ir zināšanas. Saruna par to, ko varam darīt vairāk kā satura veidotāji, platformu turētāji un lietotāji, ir tikpat svarīga kā paši risinājumi,” uzsvēra “Tet” Ilgtspējas attīstības direktore Adriāna Kauliņa.

Diskusiju atklāja tiesībsardze Karina Palkova, biedrības Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs” Ivars Balodis un “Tet” ilgtspējas attīstības direktore Adriāna Kauliņa.

Diskusijā piedalījās:

Līga Ķikute, Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrības “Redzi mani” valdes priekšsēdētāja
Ivars Kalniņš,Latvijas Nedzirdīgo savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks – viceprezidents
Ieva Aile, Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos
Ieva Kalderauska, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle
Edmunds Apsalons, Sabiedrisko mediju ombuds
Adriāna Kauliņa, “Tet” ilgtspējas attīstības direktore
Anete Ilves, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja.

Diskusiju vadīja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Anda Rožukalne.

Eksperti norāda, ka aptuveni 5% Latvijas iedzīvotāju skar dzirdes traucējumi, savukārt gandrīz 3000 cilvēku ir piešķirta invaliditāte dzirdes traucējumu dēļ. Arī cilvēku skaits, kuriem ir būtiski redzes traucējumi ir liels, tādi Latvijā ir vairāk nekā 10 000 cilvēku, un, kā norāda eksperti, šo cilvēku skaits turpina pieaugt. Līdz ar to vajadzība pēc mediju piekļūstamības sen vairs nav tikai normatīvo aktu noteikta, bet gan pašu mediju lietotāju pieprasīta.

Tiesībsarga birojs izsaka pateicību uzņēmumam “Tet” par uzņemšanu, izpratni un patiesu ieinteresētību par piekļūstamību.

https://www.tiesibsargs.lv/news/pieklustams-medijs-ir-nepieciesams-visiem/

Sadzirdi biedri apmeklē Leļļu teātri un testē piekļūstamību skatītājiem ar dzirdes aparātiem

Mon, 22 Sep 2025 11:09:00 +0000

Latvijas Leļļu teātrī ir pieejama skaņas (indukcijas) cilpa, kas nodrošina labāku skaņas uztveri cilvēkiem ar dzirdes aparātiem. Lai pārbaudītu, kā tā darbojas, uz izrādi “Joka pēc alfabēts” ieradās 7 mazi, vidēji un lieli cilvēki, no kuriem četri lietoja dzirdes aparātus un viens – kohleāro implantu.

Izrāde patika, un aparāti darbojās labi.

Lai izmantotu dzirdes cilpu, aparātam vai kohleārajam implantam jābūt aprīkotam ar T-coil funkciju. Cilpas izmantošanai Lielajā zālē ir nepieciešams saņemt papildus ierīci pie biļešu kontrolieriem. Lai ierīci saņemtu savlaicīgi un nepieciešamības gadījumā iemācītos ar to rīkoties, vēlams ierasties vismaz 20 minūtes pirms izrādes sākuma.

Teātra mājaslapā par piekļūstamību norādīts, ka ir pieejamas arī titrētas izrādes. Titrus var lasīt lietotnē “Teātra titri”.

Vairākām izrādēm tiek nodrošināti arī apraksti Braila rakstā un audiodeskripcija. Tas ir svarīgi skatītājiem ar redzes traucējumiem.

Cilvēkiem ar invaliditāti un viņu pavadoņiem iespējams iegādāties biļetes ar 50 % atlaidi.

Apmeklējot izrādi ar bērnu ar īpašām vajadzībām, aicinām pirms izrādes informēt par to dežūrējošo administratoru vai zāles pārzini, lai varētu nodrošināt pēc iespējas patīkamu un atbalstošu teātra apmeklējuma pieredzi.

Vairāk informācijas te:

https://www.lelluteatris.lv/lv/kase/pieejamiba

https://www.lelluteatris.lv/lv/

Pasaules Veselības Organizācijas vebinārs par redzes un dzirdes skrīninga ieviešanu skolās

Fri, 12 Sep 2025 09:21:00 +0000

Septembrī notika ZOOM vebinārs par redzes un dzirdes ieviešanu skolās. Vebināru tagad iespējams noskatīties ierakstā. Tam ir divas daļas. Pieejams teksta pieraksts angļu valodā.

1. daļas ieraksts: here.
2. daļas ieraksts: here.
Redzes un dzirdes skrīnings skolas vecuma bērniem: ieviešanas rokasgrāmata: Vision and hearing screening for school-age children: implementation handbook
Redzes un acu skrīninga ieviešanas rokasgrāmata:Vision and eye screening implementation handbook
Dzirdes skrīninga ieviešanas apsvērumi: Hearing screening considerations for implementation
TAP kurss par redzes un dzirdes skrīningu skolas vecuma bērniem: The TAP Vision and hearing screening for school-age children course
Mēs ceram, ka šie materiāli atbalstīs jūsu centienus izstrādāt un stiprināt skolu redzes un dzirdes skrīninga programmas jūsu kontekstā. Ja vēlaties saņemt papildu informāciju, var sazināties ar mums pa e-pastu whf@who.int vai vision@who.int.

Paldies visiem par pievienošanos sarunai! Kopā mēs varam nodrošināt, ka katram bērnam ir iespēja redzēt un dzirdēt, ļaujot viņam sekmīgi mācīties.

PVO Ausu un dzirdes aprūpes programma