Par vājdzirdīgajiem presē, radio, TV un portālos
Masu medijos publicētie raksti par cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, kuri dara visu, lai iekļautos dzirdīgo pasaulē. Kā arī stāsti par cilvēkiem, kuri viņiem palīdz.
Saraksts vēl nav pilnīgs un tiks papildināts un rediģēts
2024.
24. jūnijs LTV Rīta Panorāma
Bērnu slimnīcā uzsāk padziļinātu dzirdes skrīningu zīdaiņiem
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) jaundzimušo aprūpes nodaļā uzsāktas padziļinātas dzirdes pārbaudes ar jaunu iekārtu, jo ar Latvijā līdz šim ierasto metodi, simtprocentīgi nebija iespējams konstatēt zīdaiņu dzirdes problēmas. Savlaicīga dzirdes traucējumu atklāšana un ārstēšana ietekmē bērna dzīves kvalitāti.
23. maijs LTV Dienas ziņas
Aleksandra ceļš līdz spējai dzirdēt un būt sadzirdētam – pieveikts ar mammas neatlaidību un līdzcilvēku atbalstu
Silvija Brice no Preiļu puses uzsver, ka rūpes par dēlu Aleksandru ir viņas misija. Puisis ir pilnīgi nedzirdīgs, un pretēji drūmajām prognozēm, ka zēns nekad nerunās, ar ģimenes, radu, pedagogu, sociālo darbinieku un līdzcilvēku atbalstu izdevies sasniegt daudz vairāk. Aleksandrs šogad ir Daugavpils Stropu pamatskolas – attīstības centra absolvents, komunicē zīmju, kā arī latviešu, krievu un angļu valodā, un sapņo kļūt par jūrnieku vai mehāniķi.
13. aprīlis LSM
Teātrī titrus piedāvā angļu, bet ne latviešu valodā. Vājdzirdīgie to uzskata par diskrimināciju
Par titru latviešu valodā pieejamību teātros un citās kultūras norisēs vājdzirdīgo un nedzirdīgo cilvēku interešu organizācijas cīnās jau gadiem. Neizpratni raisījis fakts, ka daži teātri nodrošina izrāžu tulkojumu angliski, bet ne latviski. Situācijas risināšanā iesaistīsies arī Tiesībsarga birojs.
9.aprīlis LSM Ziņu redakcija
Skolēnus ar redzes un dzirdes traucējumiem varēs atbrīvot no valsts eksāmeniem
Arī skolēnus ar redzes un dzirdes traucējumiem jau no 2023./2024. mācību gada varēs atbrīvot no valsts eksāmeniem pamatizglītības apliecības vai vidējās izglītības atestāta saņemšanai, otrdien, 9. aprīlī, lēma valdība.
3.marts Satori
Rūta Mežavilka
Būt citādam
Ik reizi, kad kārtējā attālinātajā sapulcē pazūd skaņa vai tā kļūst čerkstoša, nekvalitatīva, vienmēr kāds no labi dzirdošajiem kolēģiem iesaucas: "Kaut kas ar skaņu, nevar dzirdēt!" Es šajās reizēs parasti klusēju... Rūtas Mežavilkas pārdomas.
https://satori.lv/article/citadam
29.februāris Tiesībsarga birojs
Iznākusi noslēdzošā jeb desmitā raidījuma "Piešķil savu empātiju!" epizode, kurā piedalās Zane Embrekte, Emīlija Ērgle, Patrīcija Anna Vavilova un Elza Veismane. Uzzini kaut ko vairāk par dzirdes traucējumiem.
https://www.youtube.com/watch?v=WzVWvInHtig
27. februāris Apeirons
Baiba Bicēna Retās slimības un dzirdes traucējumi
29. februāris ir Reto slimību diena. Savukārt 3.marts Pasaules Dzirdes diena. Kas šīm dienām ir kopīgs? Tas, ka ir diezgan daudzas retās slimības, kuras izraisa dzirdes traucējumus. Un ļoti nopietni jāuztver tas, ka vairākas no šīm retajām slimībām bez dzirdes traucējumiem izraisa arī citas ļoti nopietnas veselības problēmas, tajā skaitā redzes traucējumus.
https://www.apeirons.lv/retas-slimibas-un-dzirdes-traucejumi/
25.februāris Delfi Versijas
Baiba Bicēna Iekļaujošā izglītība un bērni ar dzirdes traucējumiem skolās.
Latvijā ļoti daudzi bērni ar smagiem dzirdes traucējumiem mācās "parastajās" skolās. Tā tas ir bijis gan pagājušajā gadsimtā, gan mūsdienās. Taču par viņu pieredzi ir zināms diezgan maz. Agrāk šie bērni un viņu vecāki viens otru nepazina, nevarēja apmainīties ar pieredzi, un, iespējams, skolotāji būtu pārsteigti, uzzinot, ka viņu skolā dažādos gadu desmitos bez jebkāda atbalsta mācījušies pat vairāki vājdzirdīgi bērni. Par šīm mācībām bijušie skolu absolventi stāsta leģendas. Bet kāds atbalsts šādiem bērniem paredzēts tagad?
10. februāris Apeirons Ziņas
Somijas Nacionālā Opera piedāvā noskatīties baleta izrādi ar mūzikas aprakstu latviešu valodā
11.februārī plkst. 17:00 Somijas Nacionālā opera piedāvā internetā noskatīties baleta izrādi "Ziemassvētku dziesma" ar mūzikas aprakstu latviešu un citās valodās. Mūzikas apraksts ir domāts speciāli cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. To varēs lasīt datorā, klēpjdatorā, planšetē vai mobilajā telefonā.
Doctus Nr.2 2024 D. Ričika
RENĀTA UN RŪDOLFS VĪKSNES: Kopā dzīvē un otolaringoloģijā
Dr. med. RENĀTA VĪKSNE un Dr. RŪDOLFS VĪKSNE ir tandēms dzīvē un medicīnā, otolaringoloģijā. Dzīvē viņi ir viens otra stiprā aizmugure. Otolaringoloģijā — jaunie ārsti, kas Daugavpils reģionālajā slimnīcā kopā ar kolēģi Dr. Jūliju Starinsku veido mūsdienīgu izpratni par savu nozari — piedāvā plaša spektra otolaringoloģiskās operācijas un attīsta jomu, kas Daugavpilī kādu laiku bijusi atstāta novārtā.
2023.
7.oktobris LA.lv Ilona Noriete. Cilvēkstāsts par Lailu, kurai ir kohleārais dzirdes implans. Ar cīņun un gribasspēku bieži var daudz ko panākt.
Stāsts par vājdzirdīgu meiteni ar kohleāro implantu, kura beigusi parasto skolu, pedagoģisko fakultāti, strādā bērnudārzā, dejo zumbu, brauc ar motociklu. Bet bērnībavinu gribēja nosūtīt uz speciālo skolu.
18. septembris. Sadzirdi Gundega Veinbega Zaudēt dzirdi pieaugušā vecumā
Kā ir zaudēt dzirdi pieaugušā vecumā? Kāds ceļš bija jāiziet, lai dabūtu dzirdes aparātus un kohleāro implantu? Ar kādām problēmām iznāk saskarties mācībās, darbā, kontaktos ar citiem cilvēkiem?
http://www.sadzirdi.lv/blogi/params/post/4349397/gundega-veinberga
8. septembris Latvijas radio Kā labāk dzīvot
Uz robežas starp divām pasaulēm. Kā palīdzēt iekļauties vājdzirdīgajiem?
ieži vien cilvēki ar dzirdes problēmām tiek iedalīti vienā kategorijā pie nedzirdīgajiem, taču tas nav pareizi. Starp dzirdīgo un nedzirdīgo pasauli dzīvo vājdzirdīgie – cilvēki, kuriem ir dzirdes problēmas, bet kuri komunicē balsī, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas valdes locekle Rūta Mežavilka un Nedzirdīgo savienības biedre, "Sadzirdi.lv" dibinātāja Baiba Bicēna.
2. septembris LA.lv Ilona Noriete Cilvēkstāsts. Jauns matemātikas skolotājs ar dejotaja dvēseli, bet… viss varēja būt citādi, jo Mareks piedzima nedzirdīgs.
Mareks Birulis ir 23 gadus vecs aizputnieks. Viņš tikko pabeidzis Latvijas Universitāti un kļuvis par diplomētu matemātikas pedagogu, un jau septembrī uzsāks darbu Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolā. Taču darbs mācību iestādē skolotāja statusā viņam nav nekas jauns, jo jau pirms diviem gadiem Mareks šajā pašā skolā sāka pasniegt datorzinības. Tagad, kad iegūts diploms, viņš varēs bērniem atklāt arī matemātikas noslēpumus.
8. augusts Delfi Versijas. Dina Tanberga. Cilvēki ar dzirdes traucējumiem: valsts atbalsta sistēma nav pietiekama.
Nevar būt tā, ka visiem Latvijas cilvēkiem iespēja saņemt dzirdes aparātus ir tikai vienā, valsts "angažētā" vietā (uzņēmumā), bez tiesībām izvēlēties pakalpojuma sniedzēju un produktu, turklāt bez jebkāda kvalitatīva servisa nodrošinājuma.
24. aprīlis Sadzirdi Par saziņu ar veselības aizsardzības iestādēm Rīgā
Personu ar invaliditāti NVO konsultatīvās padomes sēdē tikai aktualizēts jautājums par personu ar dzirdes traucējumiem komunikāciju ar veselības aprūpes iestādēm. Par to, ka rodas pārpratumi, izpildot pieteikuma anketas, ka ne vienmēr var sazināties e-pastā un par citiem jautājumiem. Jautājums tika iekļauts darba kārtībā, un uz to tika atbildēts 30. martā notikušajā sēdē. Tālāk izraksti no protokola.
http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/4275111/
6.aprīlis Kas Jauns Avīze. Dace Ezera:
Vājdzirdība nav šķērslis
Raksts par Anitu Rogu un viņas dēlu Akselu no Aizputes
Internetā nav pieejams
Doctus Nr. D. Ričika
Otorinolaringologs INGUS VILKS: Medicīnā nav īsceļu
INGUS VILKS ir otolaringologs, sertifikātu ieguva pirms pieciem gadiem. Strādā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā, specializējies galvas un kakla onkoloģiskajās slimībās un deguna un deguna blakusdobumu endoskopiskajā ķirurģijā. Viņš atzīst: “Medicīnā nav īsceļu, prasmes parādās tikai vingrinoties un darot.” Ar viņu tiekamies pēc septiņu stundu operācijas, priekšā vēl dežūra. Dakteris smejoties atzīst, ka profesionālie mērķi ir lieli, bet tuvākais mērķis esot izgulēties, jo pirms piecām nedēļām ģimenē piedzimis dēls.
31.marts LSM.lv
Bērniem ar dzirdes traucējumiem palielina valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu
No 1. aprīļa bērniem ar būtiskiem dzirdes traucējumiem no valsts budžeta līdzekļiem uzsāk apmaksāt kaulā novietojamo dzirdes iekārtu (BAHA) nomaiņu. Bērniem ar kohleārajiem implantiem turpmāk būs pieejama valsts apmaksāta implanta ārējās daļas rezerves daļu nomaiņa, paziņojumā presei informē Nacionālais veselības dienests.
23. februāris Sadzirdi
– Starptautiskā kohleāro implantu diena
2022.
28.septembris Mammām un tētiem. Sigita Āboltiņa: Teju pilnīgs dzirdes zudums, bet meitene mācās parastā skolā, brauc ar riteni: Griezīšu ģimenes stāsts.
Atzīmējot Bērnu dzirdes centra 30. jubileju, tika atklāta jauna, moderna iekārta bērnu dzirdes traucējumu diagnosticēšanai. Iekārtas nozīmīgumu novērtē Griezīšu ģimene no Ādažiem – arī viņu meitai, sestklasniecei Amandai Griezītei, ir vājdzirdība. Patiesībā – gandrīz pilnīgs dzirdes zudums, taču meitene mācās parastā, turklāt ļoti lielā skolā, apmeklē dejas, labi runā un ir teicamniece visās jomās.
6.jūnijs LTV Veselība
Dzirdēt ir fantastiski – Bērnu dzirdes centrā saņemta jauna mērījumu iekārta
Lai varētu palīdzēt visiem bērniem, arī zīdaiņiem un bērniem, kuri nerunā, Latvijas Bērnu dzirdes centrā darbu sāk Baltijā modernākā dzirdes aparātu noskaņošanas, programmēšanas un skaņas mērījumu sistēma. Tā saņemta dāvanā centra 30. jubilejā.
6.jūnijs Latvijas Radio Veselība
Bērnu dzirdes centrs 30. jubilejā saņem modernu iekārtu dzirdes traucējumu diagnosticēšanai
Pirmdien, 6. jūnijā, atzīmējot Bērnu dzirdes centra 30. jubileju, tiks atklāta jauna, moderna iekārta bērnu dzirdes traucējumu diagnosticēšanai.
16.februāris LSM.lv Ziņu redakcija
Veselības dienests sola pieprasīt papildu naudu vājdzirdīgu bērnu dzirdes aprātu remontam
Pašlaik nedzirdīgo cilvēku un bērnu labklājība ir atkarīga no viņu ekonomiskā stāvokļa, atzīst vājdzirdīgie. Nacionālais veselības dienests (NVD) sola vajadzīgo finansējumu pieprasīt nākamgad.
Trešdien, 16. februārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā skatīja vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu portālā "manabalss.lv".
Lai gan dzirdes aparāti un citas ierīces tiek apmaksātas, aizvien dzirdes aparātu detaļu nomaiņa un remonts jāapmaksā pašām nedzirdīgajām personām. Iedzīvotāji savāca parakstus, lai cīnītos par pilnvērtīgu dzirdi, īpaši bērniem ar dzirdes traucējumiem.
4.janvāris LSM.lv Ziņu redakcija
Valsts apmaksās kohleāro dzirdes implantu ārējās daļas nomaiņu
No šī gada valsts apmaksāta ievietoto kohleārā implantu ārējās daļas nomaiņa pēc 18 gadu vecuma, informēja Nacionālais veselības dienests.
2021.
22. decembris LTV Kultūras ziņas
Cik pieejama vājdzirdīgiem cilvēkiem ir Latvijas mūzikas dzīve? Baibas pieredze
"Es mīlu vairāk tādus melodiskus koncertus, kur ir daudz mūzikas, daudz deju. Ar to dziedāšanu ir tā, ka, ja operdziedātājs uzņem augšējos toņus, tad es ar dzirdes aparātu āža blēšanu dzirdu," stāsta Baiba Bicēna. Viņa ir vājdzirdīga un šobrīd, pateicoties dzirdes aparātam, var baudīt mūziku, bet ar grūtībām uztver dziesmu tekstus un uz skatuves runāto.
2.novembris Mammām un tētiem. Linda Paulauska: Kohleārais dzirdes implants zīdainim. Mammas pieredze.
“Pirmajā dzimšanas dienā Zanei uzdāvināja iespēju dzirdēt,” mamma Dace Rībena dalās pieredzē, kā tas ir, kad ģimenē ienāk trešais bērniņš un viņš ir nedzirdīgs.
10.oktobris LTV 4. studija
Kohleāro dzirdes implantu uzturēšanu aicina iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā; «manabalss.lv» vāc parakstus
Vājdzirdīgo bērnu vajadzībām valsts piešķir invaliditātes pabalstu, kas paredzēts, tai skaitā, lai labā tehniskā stāvoklī uzturētu dzirdes aparātu un implantus. Šo tehnisko palīglīdzekļu uzturēšana nav lēta, pabalsts nesedz izmaksas. Portālā “manabalss.lv” vāc parakstus, lai šis pakalpojums būtu valsts finansēts, pauž raidījumā “’4.studija”.
2. jūlijs LSM.lv Veselība
Latvijā pirmo reizi operācijas laikā bērnam izveido ausi
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstu komanda jūnija vidū pirmo reizi veica Latvijā unikālu vidusauss operāciju, 16 stundu garas operācijas laikā novēršot iedzimtu auss problēmu un veicinot dzirdi, informēja Dace Zaldāte-Rozentāle, BKUS Komunikācijas daļas vadītāja.
2020.
12.jūlijs LSM.lv Cilvēkstāsti
Gabriela no Priekules – vienīgā meitene ar dzirdes implantu mūzikas skolā
Gabriela Viršila mācās Kalētu Mūzikas un mākslas pamatskolas 3. klasē. Viņa ir vienīgais bērns skolā ar dzirdes implantu. Meitene pati to sauc par aparātu un apzinās, ka bez šīs ierīces viņas dzīve būtu citāda.
“Ja man nebūtu implanta, man vajadzētu mācīties zīmju valodu,” saka Gabriela. Bērni, kas viņu nepazīst, mēdz interesēties, kāpēc viņai pie auss ir aparāti. “Kad biju maziņa, saslimu, mani operēja un tad iedeva aparātus,” meitene parasti viņiem paskaidro.
4. jūlijs LSM.lv Cilvēkstāsti
Gerda ar «austiņu» ir laimīga par iespēju dzirdēt pasauli
Gerda Rošāne mācās Ogres sākumskolas 5. klasē. Meitene apmeklē arī Ogres Mākslas skolu, labprāt zīmē ar ūdens krāsām, vēro dabu un spēlē ģitāru. Viņa piedzīvo pasauli kā jebkurš cits bērns, taču reizēm, kad vēlas atslābināties no skaņām, Gerda izņem dzirdes implantu.
27. jūnijs LSM.lv Cilvēkstāsti
Deviņus gadus vecais Jegors: Dzirdes aparāts izglāba manu dzīvi
Jegors Kaboško mācās Olaines sākumskolas 3. klasē. Zēns ir labs peldētājs, ar lielu interesi par datorspēlēm, bet nākotnē viņš plāno kļūt par slavenu “jūtūberi”. Jegoram patīk dejot un klausīties mūziku, kas ir iespējams, pateicoties kohleārajam dzirdes implantam.
24. jūnijs LSM.lv Cilvēkstāsti
Jēkabs ar dzirdes implantu vēlas attieksmi kā pret citiem puikām
Jēkabs Melecis mācās Valmieras sākumskolas 3.klasē. Zēns ir liels sportists ar mērķi izaugt par profesionālu basketbolistu un reiz iekļūt NBA. Puika sapņo iepazīties ar sportistiem Kristapu Porziņģi, Dairi Bertānu un vēlas, lai pret viņu izturas kā pret parastu cilvēku. Jēkabs ir viens no 173 bērniem, kuriem Latvijā ir kohleārie dzirdes implanti.
16. jūnijs LTV Panorāma
Sadzirdēt pasauli pēc klusumā pavadītiem gadiem. Stāsta četri bērni ar dzirdes implantiem
Kā ir sadzirdēt pasauli pēc tam, kad gadiem esi pavadījis klusumā? Četri bērni, kuri dzirdi ieguvuši vai atguvuši ar kohleārajiem implantiem, sociālā projektā stāsta par savu personīgo pieredzi, daloties ar sapņiem un iedrošinot citus.
Doctus Nr.2020. M. Lapsa
GUNTA SUMERAGA, otorinolaringoloģe. Mīlestība, kas nepāriet
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste GUNTA SUMERAGA intervijā atzīst, ka viņai ir ļoti paveicies, jo patīk viss, ko dara. Patīk operēt, patīk mācīt studentus un rezidentus, patīk mācīties pašai. Vada Otorinolaringoloģijas nodaļu Stradiņos, ir Rīgas Stradiņa universitātes docente un Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, saņēmusi arī augstāko otoķirurgu atzinību — balvu “Zelta kāpslītis”. Šeit jāpiebilst — labi, ka skolas gados nepaklausīja mātes ieteikumam kļūt par juristi vai ekonomisti, bet palika uzticīga savam bērnības sapnim.
2. marts Mammām un tētiem Latvijā pirmā dzirdes implanta saņēmēja studē Nīderlandē un sarunajas četrās valodās.
Ar mūsdienu tehniskajām iespējām nedzirdība vairs nenozīmē nolemtību: savlaicīgi atklāti un atbilstoši koriģēti dzirdes traucējumi nav šķērslis mācībām vispārizglītojošā skolā, dejošanai, sportošanai, valodu un mūzikas apguvei. 28. februārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Starptautiskajai kohleāro implantu un dzirdes dienai veltīts pasākums. Vienlaikus tika atzīmēti 20 gadi, kopš Latvijā veikta pirmā kohleārā implantācija bērnam dzirdes traucējumu koriģēšanai
28. februāris LTV Ziņu dienests
Latvijā atzīmē 20 gadus kopš pirmās ausu implanta operācijas bērniem
280 bērni tagad dzird un runā, pateicoties tieši kohleārajiem implantiem. Šodien Latvijā atzīmē 20 gadus, kopš veikta pirmā šāda veida operācija. Pirmie pacienti jau izauguši, tāpēc ārstiem šodien ir liels prieks satikt kādreizējos mazos draugus.
25.marts Latvijas radio Ģimenes studija
Bērniem ar dzirdes problēmām ir pieejamas mūsdienīgas palīdzības iespējas
Vājdzirdība un nedzirdība bērniem ir pamanāma, un mūsdienīgās iespējas ļauj bērniem ar mazāku dzirdes zudumu izmantot dzirdes aparātus, bet dzirdes zuduma gadījumos veikt valsts apmaksātas kohleāro implantu ievietošanas operācija. Krīzes situācijā nenotiek plānveida operācijas, bet speciālistu palīdzība bērniem ar dzirdes traucējumiem un viņu ģimenēm turpinās, skaidro raidījumā “Ģimenes studija”.
Dzirdes problēmas ietekmē dzīves situācijas, arī attālinātās mācības nav vienkāršas, bet skola “Valodiņa” centīgi pieiet attālinātai mācīšanai, materiāli ir labi, bērnam ar dzirdes grūtībām nepieciešama palīdzība, bet mācību process turpinās, skaidro “Sadzirdi.lv” valdes priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš.
27.janvāris Mammām un tētiem Svarīgākais, kas jāzina vecākiem par dzirdes traucējumiem bērniem
Rīgas Stradiņa universitātes docente Dr. med. Sandra Kušķe, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, otolaringoloģe ar nu jau 25 gadu pieredzi audioloģijā, skaidro, kā noteikt, vai bērnam ir dzirdes traucējumi, un kādas ir iespējas palīdzēt šādās situācijās.
21. janvāris Latvijas Radio
Vājdzirdīgo bērnu vecāki satraukti par logopēdisko skolu nākotni
Vājdzirdīgo bērnu vecāki satraukti par logopēdisko skolu nākotni. Tām nākotnē būs jākļūst par vispārizglītojošām skolām, kas nozīmē lielas klases un grūtības bērniem izsekot līdzi mācību vielai. Apvienība “Sadzirdi.lv” raizējas, ka tādā veidā tiek liegta iespēja bērnam iegūt pilnvērtīgu izglītību.
2019
1.augusts LSM.lv Rīta Panorāma
Ziemeļblāzmā notiks vājdzirdīgo bērnu talantu konkurss «Ko tu proti?»
Lai bērniem ar dzirdes problēmām un citām īpašām vajadzībām palīdzētu integrēties sabiedrībā, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi LV” sadarbībā ar asociāciju “Palīdzēsim LV” organizē talantu konkursu “Ko tu proti?”, kurā bērni varēs izrādīt savas prasmes un talantus, gūt jaunu pieredzi un draugus. Pasākumā notiks arī speciālistu lekcijas vecākiem par bērnu audzināšanu.
Doctus Nr. 2019 M.Lapsa
Tēva pēdās. VALDIS MIGLĀNS, otorinolaringologs
Dr. VALDIS MIGLĀNS ir pieredzējis otorinolaringologs ar vairāk nekā 30 darba gadu stāžu. Lielāko daļu no tiem viņš nostrādājis Paula Stradiņa slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā, kur īpaši pievērsies deguna blakusdobumu slimībām, kļūdams par atzītu speciālistu šajā jomā. Bet nu jau kādu laiku viņš strādā privātā klīnikā Headline. Kaut darba vide un slodze atšķiras, galvenais vienojošais elements privātai un valsts ārstniecības iestādei ir nemainīgs — pacients.
2018.
26. jūnjis LTV Cilvēkstāsti
Beļģiju pārsteidz kurla pianiste
Beļģijā pagājušās nedēļas nogalē tika aizvadīts ikgadējs mūzikas festivāls, kura laikā mūziķi uzstājās publiskās vietās. Pie Lježas slimnīcas spēlēja 16 gadus veca pianiste Fanija Liperta, kurai šī vieta reiz bijusi kā otrās mājas.
Liperta slimnīcā pavadīja daļu savas bērnības, jo saslima ar meningītu, pēc kā pārcieta divas operācijas, pilnībā zaudējot dzirdi. Tomēr ar kohleāro dzirdes implantu palīdzību meitenei ir iespēja dzirdēt, un tas savukārt ļauj muzicēt.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/belgiju-parsteidz-kurla-pianiste.a283272/
36,6°C Nr.1 Dace Ezera
Doties dzirdīgo pasaulē
Stāsts par Mareku Biruli – zēnu ar implantu - kurš mācās Aizputes vidusskolas 11. klasē.
2017.
Likums un Taisnība Nr.9. 2017 Elmārs Barkāns
Vecāku iedomu dēļ nedzirdīgajiem bērniem draud klusuma pasaule
Vairāki nedzirdīgo bērnu vecāki savām atvasēm atsakās likt valsts apmaksātos dzirdes implantus. Tādejādi bērniem liegts saklausīt gan valodu, gan skaņas, sakarīgi iemācīties runāt un apmeklēt parasto skolu. Tā vietā tiek veidota īpaša nedzirdīgo tauta.
36,6°C 2017 Nr.8 Ilona Noriete
Ar dzirdes implantu dzīvot vieglāk
Patrīcija Jansone bija pirmajā pieaugušo grupā Latvijā, kura par valsts līdzekļiem tika pie kohleārā implanta. Viņa ir optimisma pilna un aicina ikvienu, kuram ir līdzīgas problēmas, nepadoties, bet uzturēties cilvēkos.
3.marts LTV Panorāma
Arī Latvijā nu ir pieejami abpusējie dzirdes implanti
Tikai tuvākie zina, ka Gustavam dzirdēt palīdz kohleārais implants – turklāt nevis viens, bet divi. Katrai austiņai savs.
„Svarīgākais ir to pieņemt. Lai gan joprojām grūti saprast, vai viņš dzird un saprot, vai ne. Nu jau ir tāds vecums, ka sāk izmantot, sak', es neko nedzirdu! Lai gan lieliski visu dzird,” norāda Gustava tētis Toms Bērziņš.
„Es pamanīju to ap gada vecumu. Mani kaitināja, ka es atnāku mājās, cērtu metāla durvis, žvadzinu atslēgas, un viņš nereaģē. Man likās, ka tas nav normāli, bet man teica, ka es pati neesmu normāla. Aizbraucām pie ārsta, bet es jau zināju [ka būs vājdzirdība]. Var teikt, es braucu jau pēc smaguma pakāpes – cik smaga ir vājdzirdība,” piebilst Gustava mamma Jana Brosko.
3.marts LTV Rīta Panorāma
Vājdzirdība – viena no biežākajām darba traumām Latvijā
Latvijā visizplatītākā darba trauma, kas izraisa neatgriezeniskus bojājumus cilvēka organismam, ir vājdzirdība. Šī arodslimība konstatēta jau ap 30 000 cilvēku.
“Ja mēs skatāmies statistiku, kas ir visizplatītākā profesija, kam vājdzirdība attīstās, tad tie ir smago kravas automašīnu vadītāji, autobusu vadītāji, darbinieki, kuri ilgstošu laiku pavada pie stūres transportlīdzekļiem, kuriem ir visai skaļi strādājoši dzinēji. Protams, izplatīti ir arī [vājdzirdīgi] rūpnīcas darbinieki un šuvējas,” skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas otolaringologs Oļegs Sokolovs-Karijs.
3.marts Mammām un tētiem
Pasaules Dzirdes dienā atklāj informatīvo kampaņu “Vai austiņās ir spēks?”
Pasaules Dzirdes dienā, 3. martā, ar mērķi palielināt vecāku un bērnu informētību par dzirdes jautājumiem un veicināt rūpes par auss un dzirdes veselību ABLV Charitable Foundation sadarbībā ar ilggadējo fonda programmas “Palīdzēsim dzirdēt!” partneri Latvijas Bērnu dzirdes centru uzsāk informatīvu kampaņu “Vai austiņās ir spēks?”. Interneta vietnē dzirdi.ablv.org vecāki kopā ar bērniem aicināti aizpildīt vienkāršu testu par uzvedību dažādās ikdienas situācijās, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešama tālāka dzirdes pārbaude.
2016
Ievas Stāsti Nr. 14 2016 Sandra Eglīte
Iemācīt runāt
“Mana laime ir zināt,, ka mans bērns ir patstāvīgs, savā dzīvē, var nopelnīt, ka viņam ir draugi un vaļasprieki,” saka Jeļena Mora. “Atceros, pašā sākumā, kad noteica diagnozi un nedeva nekādu cerību, man bija sajūta, ka ir jāatrod veids, lai dēls apgūtu valodu. Tagad viņs labi prot trīs valodas – latviešu, kriebu un angļu.” Jeļena Mora ir iemācījusi runāt savu nedzirdīgo dēlu Oļegu un ikdienā apmaca daudzus citus īpašos bērnus Rīgas 234. pirmsskolas izglītības iestādē Imantā.
Latvijas Avīze 09.09.2016. Indra Ozoliņa
Kurš dzirdes aparats labāks?
Pēdējā laikā cilvēki visbiežāk izvēlas digitālos aparātus. Analogās ierīces padara skaņu spēcīgāku, bet to neapstrādā. Ja cilvēks ar labu dzirdi uzskatīs, ka viņam ir dzirdes problēmas un lietos analogo aparātu ar spēcīgu pastiprinātāju, pie tā pierodot, dzirdei var izdarīt lāča pakalpojumu, to pamazām notrulinot. Tas varētu būt tikai pagaidu risinājums. Konsultē Anna Silantjeva.
Figaro Nr.20 2016 Guntars Graiksts
Sadzirdēt nedzirdamo
Vai nedzirdīgie un vājdzirdīgie cilvēki dzird mūziku? Vai viņi var būt mūziķi? Var! Bēthovens, Evelīna Glennija, kāda rokenrola grupa, kuras sastāvā ir tikai nedzirdīgi un vājdzirdīgi mūziķi. Arī melodeklamācija.
Ievas Stāsti Nr.7 2016 Sandra Eglīte
Iznākt no klusuma
Tukumniece Diāna Peiraga pēc sepptiniem klusumā pavadītiem gadiem atguva dzirdi, viņa tika pie dzirdes implanta. Diemžēl Diānas dzīve jau kopš nākšanas pasaulē ir cīņa. Un tā nebūtu iespējama bez viņas mammas Nataļjas uzņēmības un dūšas.
Latvijas Ārsts Nr4 2016 Sandra Kušķe
Kohleārā implantācija bērniem ar dažādiem traucējumiem: par vai pret
Kohleārā implantācija pašlaik ir noteikta kā standarta nedzirdības ārstēšanas metode gan bērniem, gan pieaugušajiem visā pasaulē. Rakstā vairāk akcentēti multiplie traucējumi, kas kombinējas ar dažādas pakāpes intelektuālās darbības traucējumiem paralēli esošajai nedzirdībai.
2015
Doctus Nr.10 2015. M.Lapsa
Cilvēks orķestris. DINS SUMERAGS, otorinolaringologs
Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas LOR klīnikas vadītājs DINS SUMERAGS pagūst tik daudz padarīt, ka šķiet — diennakts viņam ir vismaz par stundu garāka nekā citiem. Paralēli tiešajiem darba pienākumiem vada LOR asociāciju, māca jaunos studentus un uzstājas ar lekcijām. Vēl pagūst taisīt mucas, muzicēt ar savu ansambli Cooper’s Band un producēt klipu uzņemšanu.
Latvijas Avīze 14.08.2015 Regīna Olševska
Dzirdes aparāts jāpielāgo
Annas Silantjevas un Guntas Sumeragas konsultācija dzirdes aparāta lietotājam.
36,6°C Nr.6 2015.Inese Liepiņa
Kohleārais dzirdes implants
Populārā veidā pastāstīts par to, kas ir kohleārais dzirdes implants.
26.jūnijs LTV Dienas ziņas
Rīgas centrā dodas gājienā vājredzīgo un vājdzirdīgo atbalstam
Ar devīzi „Sadzirdi un redzi mani” piektdien notika vājdzirdīgo un neredzīgo biedrības gājiens pa Rīgas centra ielām. Gājiena mērķis – pievērst sabiedrības uzmanību nedzirdīgo un neredzīgo cilvēku situācijai gan vides pieejamības, gan izpratnes jomā.
7.marts Latvijas Radio Veselība
Stradiņa slimnīcā atzīmē Starptautisko dzirdes dienu
Sestdien Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā atzīmē Starptautisko dzirdes dienu. Ikvienam iedzīvotājam tiek piedāvāta bezmaksas ausu pārbaude un sarunas ar speciālistiem.
Ievas Veselība 08.05.2015. Ilze Olšteina
Tagad vēlos dzirdēt visu!
Nedodot lielas cerības, ka dzirdes atgriezīsies, Ilzei Ķuzei (36) pirms Ziemassvētkiem iekšējā ausī ievietoja implantu. Tagad Ilze dzird. Iepriekšējā vakarā pirms intervijas viņa pēc vairaku gadu pārtraukuma pirmo reizi pat uztvēra diktora teikto televīzijā
2.marts LSM.lv Ziņu redakcija
Pasaules dzirdes dienā bērniem būs pieejamas bezmaksas veselības apskate
Trešais marts ir Starptautiskā dzirdes diena, kurā Mobilais veselības aprūpes centrs (MVAC) nodrošinās bezmaksas otolaringologa un alergologa konsultācijas, informēja labdarības organizācija “Ronald McDonald House Charities” (RMHC).
Bezmaksas veselības apskates bērniem būs pieejamas 3.martā Rātslaukumā Rīgā no plkst.10 līdz 18. Tās nodrošinās MVAC sadarbībā ar Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociāciju “Sadzirdi.lv”. Bez apskatēm tiks sniegtas arī konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar vājdzirdību.
2014
16.12.2014. Diena Romans Meļņiks
Dzirdēt skaņu niansētāk.
Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, medicīnas zinātņu doktore Sandra Kušķe intervijā Romānam Meļņikam.
Sandra Kušķe uzsver: ja bērns pie skaņām nav radis kopš dzimšanas, tad kopš brīžā, kad saņem dzirdes aparātu, viņam ir jāmāca klausīties, atšķirt katru skaņu, nepartrauktas reizes atkārtojot, ka konkrēta darbība skan tieši tā un ne citādi. Dzirdses aparati ir nepieciešami vidēji 2-3 bērniem uz katriem 1000 dzimušajiem. Vislielākā palīdzība pēdējā laikā tiek saņemta no ABLV Charitable Fondation, kas ļāva 105 bērniem saņemt ļoti modernus dzirdes aparātus.
2013
Izglītība un Kultūra 26.09.2013 IK informācija
Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolai uzdāvinātas dzirdes aparātu palīgierīces
FM sistēmas 12000 latu vērtībā skolai uzdāvināja Roberts Mēlanis no Vācijas.
2012
Ievas Veselība 09.11.2012 Liena Britāne
Vājdzirdība ir Patrīcijas liktenis
Patrīcija Jansone savu vājdzirdību nekad nav uzskatījusi par zīmogu un slogu. Tā viņai vienkārši ir. Kā gaiss, kuru elpojam. Kā pēc nakts seko rīts. Kā pēc rudens iestājas ziema. Vājdzirdību Patrīcijas konstatēja divarpus gadu vecumā.
Ieva 10.10.2012 Aiva Kanepone
Dana mācās nelidot
Dana Dombrovska nupat kļuvusi par vēstnieci akcijai, kuras laikā ar cepumiem Selga vāks līdzekļus vajdzirdīgajiem bērniem, lai iegādātos digitālos dzirdes aparātiņus.
36,6°C Nr.6 Maija Krekle Ivandes Kaijas aizlauztie spārni
Par rakstnieci un sabiedrisko darbinieci Ivandi Kaiju, kura bija vājdzirdīga, bet nodibināja Latvijas sieviešu Zelta fondu.
22.05.2012. Diena Diāna Kārkliņa
Ausis, tehnoloģijas un brīnumi
Evita Dūdare ir viena no dažiem dzirdes akustiķiem Latvijā un profesijā sasniegusi apogeju
«To nevar apgūt nevienā augstskolā, tikai ar pieredzi. Jau tad, kad pirmoreiz pieslēdzu pacientu pie aparātiem, redzu, vai no dzirdes aparāta viņam būs jēga vai nebūs,» saka Evita Dūdare (39), kura ir viena no tikai dažiem dzirdes akustiķiem Latvijā. Šajā arodā viņa nostrādājusi jau 18 gadu, tos visus – Latvijas Bērnu dzirdes centrā. Dzirdes akustiķis veic dzirdes protezēšanu pacientiem, kam konstatēts dzirdes zudums, – pielāgo, regulē un programmē dzirdes aparātus un implantus. «Noņemu auss nospiedumu, lai izgatavotu speciālu auss ieliktnīti, tur vajadzīga slīpēšanas prasme,» Evita stāsta par dzirdes aparātu pielāgošanu katra cilvēka fizioloģijai. Latvijas Bērnu dzirdes centrā (LBDC) Evita nonāca uzreiz pēc Rīgas 1. medicīnas skolas. Centram tie bija pirmie pastāvēšanas gadi, un ar dzirdes aparātiem un pārslodzi cīnījās viens pats darbinieks, kas sākumā Evitu apmācīja, bet jau drīz aizbrauca strādāt uz ārzemēm, atstājot jauno pēcteci vienu. Evitu LBDC aizsūtīja mācīties uz Vāciju, un dažādu kursu apmeklēšana Dānijā, Austrijā, Čehijā, Šveicē viņai joprojām ir regulāra.
Doctus Nr.4. 2012. Vija Vāvere
Stradiņos dzimusī
Saruna ar Paula Stradiņa Otorinolaringoloģas jeb ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītāju, asociēto profesori Ligiju Ķīsi. Ligija ir profesora Ernesta Gaudiņa krutmeita, tāpēc par specialitāti nenācies ilgi galvu lauzīt. 2000. gadā profesore Ķīse kļuva par pirmo ķirurģi Latvijā, kas veica kohleāro implantu operācijas. Dzirdes kvalitāte ir svarīga jebkura vecumā. “Pirms kāda laika ievietojās dzirdes implantu 72. gadus vecam kungam. Bērni sakrāja naudu un viņam to uzdāvināja” – stāsta Ķīse.
2011
2010
2009
Ievas Veselība 27.02.2009 Sigita Rukmane
Brīnums notika. Es dzirdu!
Stiliste Dana Dombrovska divdesmit gadus gaidīja notiekam brīnumu. Gaidīja, kad atkal dzirdēs putnu čivināšanu, sienāžu sisināšanu… Brīnums notika, un tagad viņa sarunājas pa telefonu. Tas tāpec, ka viņai tika ieoperēts dzirdes implants
2008
Latvijas Avīze 22.08.2008 Ilze Lavrinoviča
No izmisuma līdz jaunai dzīvei
Vai mans bērns dzirdēs un runās? Šo jautājumu ārste audioloģe, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, medicīnas zinātņu doktore SANDRA KUŠĶE savā kabinetā dzird visbiežāk. Lai pilnveidotu vājdzirdīgo bērnu dzirdes spēju diagnostiku un aprūpi, daktere izveidoja logotoma testu. Zinātnisko darbu "Latviešu valodas logotoma testa izveide un pārbaude bērniem ar dzirdes traucējumiem" Sandra Kušķe izstrādāja aptuveni trīs gados.
Logotoma tests ir valodas audiometrijas tests, kas palīdz noteikt, ko cilvēks ar savu dzirdes traucējumu pakāpi spēj saklausīt un cik lielas ir viņa iespējas pašam veidot valodu un runāt. Valodas audiometriju pasaulē uzskata par kvalitatīvāko mērījumu metodi, ar kuru iespējams pārbaudīt cilvēka dzirdi. Daktere Sandra Kušķe šo testu izveidojusi latviešu valodā un ietvērusi tajā visas 48 fonēmas.
Doctus Nr6 Benita Brila
Kas iznācis no konfekšu gadātājas
Maijā Latvijas Bērnu dzirdes centrs nosvinējis 16. dzimšanas dienu. Saruna ar Dzirdes centra vadītāju Sandru Kušķi. “Paiet laiks un pirms tam nedzirdīgs bērniņš ierodas un savā melodiskajā bērna balstiņā mēģina ar mani čalot. Tā ir mana samaksas daļa, ko nevar sarēķināt naudas vienībās.
Kopsolī Nr.9 2008.
Dāvinājums – Dzirdes aparāti par 100 000 latiem
Šogad SIA Latvijas Mobilais telefons dāvinaja visiem Rīgas 218. bērnudārza bērniem pašas modernākās FM klausīšanās ierīces kopā ar digitālajiem dzirdes aparātiem.
Latvijas Avīze 07.02.2008 Anda Hailova
Pēc operācijas dzīvos skaņu pasaulē
Paies četri mēneši, un meitenīte, kam vakar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgi otorinolaringologi pirmo reizi Latvijā veica implantācijas operāciju, varēs dzīvot skaņu pasaulē
Latvijas Avīze 26.01.2008. Marciana Krauze
Bērniem dāvina skaņu pasauli.
Nedzirdīgie un vājdzirdīgie bērni saņēma LMT dāvinājumu: vismodernakās FM klausīšanās ierīces kopā ar digitālajiem dzirdes aparātiem par 100 000 latiem.
2007
Latvijas Avīze 11.08.2007 Regīna Olševska
Sanda un Ieva grib visu dzirdēt.
"Braucām uz laukiem. Te pēkšņi meita iesaucās: "Es dzirdu, kā skan radio, kā dūc motors, un varu saprast, ko jūs ar tēti runājat." Viņa tikko bija nomainījusi parasto dzirdes aparātu pret digitālo," pastāstīja Ievas (15) mamma. Ieva mācās vispārizglītojošas skolas 7. klasē kopā ar dzirdīgajiem bērniem, un digitālais dzirdes aparāts viņai palīdzējis ne vien uzlabot sekmes, bet arī daudz labāk iekļauties vienaudžu kolektīvā.
Ievas Stāsti 03.08.2007 Anija Pelūde
“Vineta, es esmu te”
Vineta Jaunzeme no Liepājas ir vājdzirdīga. Aiz gaišajām matu sprogām viņa rūpīgi nomaskējusi dzirdes aparātiņu. Pa naktīm Vineta to no ausīm izņem un tad neko nedzird. Arī pa telefonu viņa reizēm runātāju nesaprot.
Bērnībā Vinetu gribēja nosūtīt uz speciālo skolu, bet vecāki stingri nolēma, ka Vinetai IR jārunā. Un Vineta runā.
19.05.2007. Diena Anda Burve-Rozīte
Priecājas par iespēju
Žanna ir vājdzirdīga, un strādā restorānā “Kaļķu vārti”. Viņa ir mācījusies Socialās integrācijas centra izveidotajā Jūrmalas profesionālajā skolā. No apkārtējiem viņa reti saņēmusi neizprotošu vai negatīvu attieksmi. Žannu nevar aprunāt, pa kluso sačukstoties. "Pieeju pie galdiņa un tā arī pajautāju, jūs par mani runājat?!" Viņa prot ne tikai garšīgi gatavot, bet arī lasīt no lūpām un savā ziņā redzēt cilvēkiem cauri. Žestus, grimases un skatienus Žanna lasa kā grāmatu.
04.04.2007 Diena, rubrika Mājai un ģimenei, Ilze Nagla
Kad negrib dzirdēt nedzirdīgos
Pirms diviem gadiem nedzirdīgo skolas skolniece Madara tika pie kohleārā implanta, taču skolā Madara ir klusumā, jo tur tiek lietota zīmju valoda. Ar nieka divām stundām nedēļā, kas tiek nodrošinātas Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskolā, lai mācītos runāt un klausīties, ir par maz – stāsta Madaras mamma Sandra. Skolā, kurā mācās Madara, ir arī citi bērni ar dzirdes implantiem. Iznāk apburtais aplis — viņi dzird, bet nevar saprast skaņas, jo mācās nedzirdīgo skolā, kur ir klusums un tiek lietota zīmju valoda, bet dzirdīgo skolā nevar uzreiz iet, jo nav iepazītas skaņas un valoda. Madaras mamma uzskata, ka bērniem ar implantiem vajadzētu atvēlēt vairāk stundu pie surdopedagoga, kā arī atsevišķas stundas skolās, kurās tiek runāts mutiski. Katrā ziņā idejas no Sandras virmo daudz un dažādas atšķirībā no Izglītības un zinātnes ministrijas, kur jau vecāki vērsušies ar lūgumu rast, domāt un risināt šo problēmu, bet atbildes saņēmušas ļoti skopas.
2006
Kurzemes Vārds 21.10.2006. Viktors Ulberts
Uzdāvina skaņu pasauli
Pateicoties māmiņas neatlaidībai, Grobiņas domes un citu cilvēku atbalstam, 10. gadu vecā grobiņiete Megija Maršala īsā laikā tika pie augstas kvalitātes digitālā dzirdes aparāta, kas ražots Austrijā un maksāja 1900 latu. Megijas māmiņa Revita ir ļoti pateicīga visiem, kas palīdzēja, un aicina arī citus vecākus, kuru atvasēm ir īpašas vajadzības, nenolaist rokas.
2005
Latvijas Aptieku Avīze Nr.2 2005. Helēna Ozoliņa
Bērniem dāvina dzirdi
Nedzirdīgs bērns. Pirms desmit gadiem tā būtu nolemtība dzīvei mūžīgā klusumā. Šogad, pateicoties dāsnam Latvijas Mobilā Telefona (LMT) ziedojumam, dzirdi varēja atgūt 26. bērni.
2004
Latvijas Ķirurģijas žurnāls Nr.4 2004 Sandra Kušķe, Oļegs Tmms, Jānis Sokolovs
Stapedius refleksa mērījumu izmantošana kohleāro implantu programmēšanā bērniem
Darba mērķis: atspoguļot elektrofizioloģisko mērījumu nozīmi kohleārās implantācijas gadījumos, kuru parametrus izmanto turpmākai pacientu rehabilitācijas nodrošināšanai, it īpaši uzsverot agrīnas implanatācijas nozīmi un ar to saistīto grūtības pakāpi agrīna vecuma bērnu kohleā
rā implanta programmēšanā,
15.07.2004. Anda Burve Diena
Cerība dzirdēt pilnvērtīgi
Rūta visu mūžu ir pavadījusi gandrīz pilnīgā klusumā, pilnvērtīgi kontaktējoties tikai ar savu ģimeni un skolasbiedriem, pedagogiem Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā. Tagad Latvijā ir iespēja veikt kohleāro implantu operāciju, kas Rūtai un 437 citiem bērniem ar dzirdes problēmām varētu dāvāt iespēju dzirdēt. Līdz šim jau veiktas astoņpadsmit šādas operācijas bērniem un pieaugušajiem. Jūnija nogalē Rūtas ģimene kopā ar draugiem organizēja labdarības akciju, lai savāktu operācijai nepieciešamo naudas summu Ls 12 000—17 000. Kopā ar domubiedriem ir arī nodibinājuši labdarības organizāciju Sadzirdēsim viens otru. Mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību vājdzirdīgiem bērniem, kuriem operācija dāvātu dzirdi.
2003
11.09.2003. Diena Zane Zālīte
Valsts dāvās dzirdi astoņiem bērniem
Kohleāros implantus dzirdes iegūšanai vajag ap 20 bērniem, taču par valsts naudu varēs izārstēt tikai dažus. Bērniem, kuriem līdz šim veiktas kohleārā implanta operācijas, implanti pirkti par privātiem līdzekļiem, taču pēc problēmas aktualizēšanas plašsaziņas līdzekļos vismaz astoņiem mazuļiem iekšējās auss ierīces apmaksās par valsts naudu — Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) nesen izsludinājusi implantu iegādes konkursu. Četri kohleārie implanti tiks pirkti šim gadam, četri — nākamajam, informē VOAVA direktores vietnieks Zigurds Lasovskis. Latvijas Bērnu dzirdes centra (LBDC) uzskaitē patlaban ir ap 20 mazo pacientu, kuriem nepieciešami implanti.
Latvijas Ķirurģijas žurnāls Nr3 2003. Sandra Kušķe, Ramona Straume, ilze Klatenberga, Jānis Sokolovs
Agrīnās kohleārās implantācijas nozīme bērna auditori verbālās prasmes attīstībā
Darbā analizēti pacienti (bērni) ar kohleāro implantu, novertējot agrīnas kohleārās implantācijas nozīmi dzirdes dinamikas un verbālās valodas attīstībā
Latvijas Ārsts N.3 2003. Ieva Miķelsone
P.Stradiņa slimnīcā veiktas sarežģītas dzirdes operācijas bērniem
P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcas (KUS) Ausu, kakla un deguna slimību klīnikā janvārī tika veiktas trīs sarežģītas dzirdes operācijas: diviem 3 un 6 gadus veciem zēniem un vienai 5 gadus vecai meitenītei izdarītas kohleārās implantācijas operācijas.
07.03.2003. Diena Kristīne Ciemīte
Ar pastieptu roku pēc dzirdes
Kad uzzināju, ka viņa nedzird, biju šokā, nespēju saprast, kā kaut kas tāds ir iespējams. Kad meitiņa bija pavisam maziņa, pat iedomāties nevarēju, ka viņai kaut kas kaiš. To pamanīju tikai tad, kad Santai Evijai palika pusotra gadiņa. Jutu, ka viņa neatsaucas, ja viņu sauc, nesatrūkstas, ja blakus rej suns, un laikā, kad citi bērni jau sāk izrunāt pirmos vārdus, viņa klusē, — stāsta Inga Čakstere. Kopš pagājušā gada oktobra darbojas ziedojumu tālrunis, kurš tiks slēgts 2.aprīlī, un patlaban ziedojumos mazās Santas Evijas operācijai ir savākti 6000 lati. «Es ceru, ka meitiņu operēs. Daudzi vecāki cer. Es lūdzu palīdzību gan savam bērnam, gan visiem tiem bērniem, kuru vecāki tagad pastieptu roku staigā pa pasauli, lūdzot, lai kāds viņiem palīdz. Tā ir valsts atbildība atrast finansējumu šādām operācijām,» teic I.Čakstere.
Sadzirdi piezīme. Santai Evijai ziedojumi tika savākti, un viņa bija viens no pirmajiem bērniem Latvijā, kurai tika izdarīta kohleārā implanta operācija, kas ļāva viņai sekmīgi integrēties dzirdīgo pasaulē.
Lauku Avīze 13.02 2003 Rita Ruska
Rudens pusē vienā no mūsu laikraksta numuriem publicējām aicinājumu palīdzēt nepilnus trīs gadus vecam zēnam Marekam Birulim no Aizputes. Mareks ir nedzirdīgs puisītis, kura vecāki, neskatoties ne uz ko, tomēr nolēma darīt visu, lai mainītu sava mazā dēliņa likteni. Viņi piekrita operācijai, kas Marekam vēlāk dotu iespēju gan dzirdēt, gan runāt. Taču, lai to veiktu, bija nepieciešami deviņi tūkstoši latu — tieši tik daudz maksā kohleārais implants, īpaša ierīce, kas nepieciešama, lai attīstītu valodu un uzlabotu dzirdi. Pārējās operācijas izmaksas sedza slimokase.
Tagad var sacīt, ka noticis brīnums, pat divkāršs brīnums. Mareka vecākiem, pateicoties daudzu jo daudzu cilvēku atsaucībai un dāsnumam, izdevās savākt vajadzīgo naudas summu un P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā Marekam Birulim un vēl diviem bērniem — sešgadīgajam Jānim un Madarai, kuru vecāki finansējumu gādāja saviem spēkiem, pat ņemot kredītu,— veikta ļoti gaidītā operācija. Ausu, kakla un deguna slimību klīnikā bērnus operēja ārsts no Bratislavas, viņam asistēja klīnikas vadītāja docente Ligija Ķīse.
2002
2001
18.09.2001. Diena Tekla Šaitere
Nevajag žēlot
Māra Ruva stāsta par savu dzīvi. “Vājdzirdība man iestājas 10-12 mēnešu vecumā, bet to konstatēja tikai gada un 8 mēnešu vecumā. Divarpus gadu vecumā nonācu surdologu uzskaitē, sāku macīties runāt un lasīt vārdus no lūpām. Mācījos Rīgas specializētā pagarinatās dienas skolā, kur izglītojās bērni ar valodas traucējumiem, pēc tam gāju parastā Rīgas viduskolā. Iestājos Filologijas fakultātē. Gaja ļoti grūti, jo nebija iespējams, lekciju klausīties un pierakstīt. 3. kursā psiholoģiski “nolūzu” un nokļuvu sanatorijā ar diagnozi veģetīvā distonija. Ja nebūtu vecāku atbalsta un pašas spīta, laikam augstskolu nebūtu beigusi.
12.09.2001. Diena. Māra Ruva
Kas pildīs psihologa lomu?
Esmu dzirdes invalīde kopš dzimšanas, integrējusies sabiedrībā – Dienas interneta versijas www.diena.lv forumos raksta sieviete, kura sevi atklāj ar iniciāļiem MR. “Prakstiski nedzirdu, taču no 12 gadu vecuma lietoju dzirdes aparātu, runāju normāli, lasu no lūpām, zīmju valodu nepārvaldu. Mācījos gan parastā skolā, gan augstskolā, strādāju daudzmaz pieklājīgu darbu. Kam par to būtu jāpateicas? Vecākiem, kuri ziedoja laiku un līdzekļus ārstniecībai, dzirdes aparātiem.
2000
1999
Jums, kolēģi! Nr.1 1999. Ilze Dobele, Sandra Kušķe
Prelinvālās vajdzirdības ietekme uz valodas attīstību
Latvijas Bērnu Dzirdes centrā reģiastrēts 1100 vājdzirdīgu bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Bērni, kam nepieciešama intensīvā terapija jaundzimušo periodā, ir vājdzirdības riska grupā. 10-15% bērnu, kam skolā pārbauda dzirdi skrīningtestu laikā ir pazemināta dzirde. Agrīna dzirdes traucējumu korekcija aizsargā bērnu tiesības. Pievēršot lielaku uzmanību dzirdes bērna vecumā unj apzinoties vājdzirdības un kurluma kritisko ietekmi uz bērna intelektuālo attīstību, tā ir atbildība par bērna dzīves kvalitāti.
1998
1997
Jums, Kolēģi! Nr.3 1997. Sandra Kušķe
Slimības un sindromi, kas kombinējas ar sensoneirinālu vājdzirdību
Sensoneirāla vājdzirdība ka slimība sastopama vidēji 1 no 1000 jaundzimušajiem, un 1 no 50 jaundzimušajiem, kam pirmajās dzīves dienās bijusi nepieciešama ārstēšana, tajā skaitā reanimācijas pasākumu veikša
Jums, Kolēģi! Nr.2 1997. Inese Gžibovska
Ototoksicitāte
Bieži ir gadījumi, kad var bŗīnīties vai pat dusmoties: kāpēc ir lietoti ototoksiski medikamenti, ko ir ņēmis vērā ārsatējošais ārst, tos izrakstot. Ciniski izsakoties, varētu uzrakstīt instrukciju- “Masveida invalidizācija”.
Jums, Kolēģi! N.1 1997. Valdis Folkmanis
Bērnu ar dzirdes traucējumiem rehabilitācijas taktika un stratēģija Bērnu Dzirdes centrā
Latvijas Bēŗnu dzirdes centrā rehabilitācijas komanda, ko veido ārsti (audiologi, otorinolaringologi,un neirologs), psihologs, audiometristes, runas terapeiti un logopēdi, kā arī dzirdes akustiķis, un medicīnas inženieris kopā ar bērnu vecākiem izstrādā individuālu rehabilitācijas stratēģiju un tatiku katram bērnam.
1996
1995
Izglītība 12.10.1995. Māra Bārzdiņa
Es tevi mīlu
Šovasar jūlijā latvijas pārstāvji pirmo reizi piedalījās Starptautisko nedzirdīgo izglītības kongresā. Šādas zinātnieku, ārstu, valodas terapeitu, pedagogu – gan dzirdīgu, gan nedzirdīgu – un vienkarši vājdzirdīgu vai nedzirdīgu cilvēku tikšanās notiek ik pēc 4-5 gadiem. Šogad par 18. kongresa darba vietu bija izraudzīta Izraēla.
Kopsolī Nr.7 un Nr.8 1995. Baiba Bicēna
Mūsu likteņbiedre
Par rakstnieci un sabiedrisko darbinieci Ivandi Kaiju, kura arī bija vājdzirdīga.
1994
1993
Izglītība 17.11. 1993. Vizma Lejasstrauta
No klusuma – skanošā pasaulē
Oktobra nogalē Valmieras vājdzirdīgo bērnu internatskolā notika starptautiska zinātniska konferenece, veltīta darbam ar nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem bērniem.
Problēmu vājdzirdīgo bērnu mācīšanā ir tika daudz, ka specialisti, kas ar to nodarbojas, aicina “Izglītību” veidot speciālus pielikumus surdoloģijas speciālistiem.
1992
Izglītība 20.06.1992. Baiba Bicēna
Vai skolotāju nesagatavotība?
“Tā ir nevis skolēnu, bet skolotāju attieksme,” – raidījumā Skabarga sacīja četrpadsmitgadīgā vājdzirdīgā meitene Dana. Precīzi citēt nevaru. Jo arī es gluži visu nesadzirdēju. Mums abām līdzīgs liktenis. Baibas stāsts par skolotāju attieksmi savā skolā, kas ir tālu no tā, kā tam vajadzēja būt.
1969
Kopsolī Nr.10 1969 J. Vaskova
Dzirdes aparāti kalpo cilvēkiem
Padomju Savienībā vajdzirdīgos bez maksas apgadā ar dzirdes aparātiem. Mūsu valstī dzirdes aparātus lieto vairāk nekā 600 tūkstoš cilvēku. Pirmo dzirdes aparātu ražošanu PSRS noorganizēja trīsdesmito gadu beigās. Tālāk stāstīts par lampu un tranzistoru aparātiem.
1964
Kopsolī N.4 1964 A. Migla
Zinātne atdod dzirdi.
Vācijas Demokrātiskajā Republikā un dažās citās zemēs veikti mēģinājumi, iemontējot uztvērēju zobā. Uztvērējs sastāv no divām plānām pusvadītāja germānija plāksnītēm, kas veido pjezoelektrisku elementu, kas novietots uz zoba atsegtiem nerviem. No virspuses uztvērējs nosegts ar zelta vai nerūsējoša tērauda parastu zoba kronīti, kas vienlaicīgi kalpo arī kā antena.
Raidītāja izstarotie elektromagnētiskie viļņi, kas no zoba kronīša nonāk uztvērējā — pjezoelektriskā elementā, izsauc šī elementa svārstības. Šīs svārstības kairina zoba nervu galus, tādējādi pārvēršoties impulsos, kas pa zoba nerviem tiek novadīti dzirdes centrā — smadzenēs. Nedzirdīgais, šos impulsus uztver kā skaņu tāpat, kā caur parasto dzirdes sistēmu.