Sadzirdi.lv - Masu medijos

2026.-2030. gada publikācijas presē, portālos, TV, radio un citur

Sun, 18 Jan 2026 10:02:00 +0000

Dažādos masu medijos publicētie raksti vai raidījumi par cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, kuri dara visu, lai iekļautos dzirdīgo pasaulē. Kā arī stāsti par cilvēkiem, kuri viņiem palīdz.
Saraksts vēl nav pilnīgs un tiks papildināts.

2026.

Dzirde. Tava piektā maņa

10..04.2026. Ievas Veselība Anija Pelūde.

Saruna ar dr. med. Kasparu Peksi, otorinolaringologu un klīnikas "Headline" vadītāju.

https://www.manizurnali.lv/flip/13592726

Tagad izbauda laimīgus brīžus katrs atsevišķi un visi kopā. Tiekamies ar Slūtiņu ģimeni.

6.03.2026. LSM Mairita Znotiņa

Ģimenes studija dodas tikties ar rīdziniekiem Lailu Zemīti un Olafu Slūtiņu. Laila un Olafs ikdienā nodarbojas ar zinātni, ar pētījamiem un tas, kā apgalvo viņi paši, ir tiešām aizraujoši, jo katra diena ir citādāka un ir iespēja veidot mūsdienīgāku priekšstatu par enerģētikas jomu. Viņi ir arī 15 gadus veco dvīņu Andreja un Aleksandra vecāki. Un šobrīd jau var teikt, ka laiks, kad vienam no dēliem, bija vajadzīga patiešām liela uzmanība un visa veida palīdzība no dažādu speciālistu puses, lai viņš spētu dzirdēt un varētu arī sarunāties, ir aiz muguras.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/tagad-izbauda-laimigus-brizus-katrs-atseviski-un-visi-kopa.-tiek.a218281/

Vājdzirdīgu bērnu iekļaušanai skolā vajag papildu atbalstu.

3.03.2026. LSM Vita Anstrate

Bērnu ar dzirdes traucējumiem iekļaušanās izglītības sistēmā un vēlāk sabiedrībā lielā mērā balstās uz vecāku pūlēm un iniciatīvas, kā arī atsevišķu skolu panākumiem, secinājusi Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv". 3. martā visā pasaulē atzīmē Dzirdes dienu, un Pasaules Veselības organizācija šogad īpašu uzmanību pievērš. tieši bēŗnu ar dzirdes traucējumiem iekļaušanai skolās. sižetā stāstīts par Rīgas sākumskolu "Valodiņa", kurā šobrīd mācās 26 bērni, kuriem ir dzirdes aparāti vai kohleārie implanti.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-vajdzirdigu-bernu-ieklausanai-skolas-vajag-papildu-atbalstu.a637227/

Bērnu dzirde: cik savlaicīgi vecāki apzina, ka bērnam ir dzirdes traucējumi?

3.03.2026. LSM Agnese Linka, Sarmīte Kolāte

Pasaules dzirdes diena šogad veltīta bērnu dzirdei. Vai un cik savlaicīgi vecāki apzina, ka bērnam ir dzirdes traucējumi? Kas rada lielāko apdraudējumu bērnu dzirdei? Kādas problēmas var novērst profilaktiski un kā medicīna, tostarp Latvijā, var palīdzēt vissarežģītākajos gadījumos Par bērna dzirdes veselību, riskiem un problēmām diskutējam Ģimenes studijā.

Skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas audiologopēde Elīna Kovaļevska un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna slimības ārste/ otorinolaringoloģe Katrīna Tomiņa.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/bernu-dzirde-cik-savlaicigi-vecaki-apzina-ka-bernam-ir-dzirdes-t.a218162/

Ārsts: lai nekaitētu dzirdei, lietot austiņas nevajadzētu ilgāk par 60 minūtēm

3.03.2026. Latvijas radio "Kā labāk dzīvot"

Par austiņu lietošanu, skaņas kvalitāti un dzirdes aparātu lietošanu sarunājas Surdotehniskās palīdzības centra audioloģe Rita Legzdiņa un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas otolaringologs Arturs Barščevskis.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/veseliba/03.03.2026-arsts-lai-nekaitetu-dzirdei-lietot-austinas-nevajadzetu-ilgak-par-60-minutem.a637146/

Bērnu slimnīcā paplašinātas iespējas dzirdes izmeklēšanai

24.02.2026. BKUS.lv, TVNET.lv, LA.lv, Medicine.lv, u.c.

Piesaistot jaunus speciālistus un attīstot tehniskās iespējas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Ausu, kakla un deguna slimību klīnika sākusi nodrošināt visus pamata dzirdes izmeklējumus bērniem jau no trīs mēnešu vecuma. Tuvākajos mēnešos klīnikā plānots ieviest arī vairākus padziļinātus - objektīvus dzirdes izmeklējumus, tādējādi nodrošinot pilnu izmeklējumu spektru vienuviet.

https://www.bkus.lv/jaunums/bernu-slimnica-paplasinatas-iespejas-dzirdes-izmeklejumiem-berniem-jau-no-tris-menesu

https://www.tvnet.lv/8421990/bernu-slimnica-paplasinatas-iespejas-dzirdes-izmeklejumiem

Vai zini, ka cilvēka auss skaņu apstrādē joprojām pārspēj algoritmus?

27.01.2026. Latvijas radio3 Ivars Svilāns

Pavisam vienkārša, ikdienišķa situācija: iedomājieties, ka stāvat uz rosīgas ielas. Garām brauc automašīnas. Soļi. Vējš. Sarunu fragmenti. Kaut kur tuvumā zvana telefons. Dzied putns. No kafejnīcas plūst mūzika. Fiziski visas šīs skaņas nonāk jūsu ausīs vienlaikus – skaņas viļņi, kas saduras gaisā un pārklājas. Tomēr jūs tos neuztverat kā nesaprotamu trokšņu sienu. Jūs varat koncentrēties uz vienu balsi un ignorēt pārējo. Jūs pat varat sekot melodijai, kamēr blakus dārd satiksme. Tas ir tāpēc, ka smadzenes ir cītīgas datu apstrādātājas.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/ikdienai/27.01.2026-vai-zini-ka-cilveka-auss-skanu-apstrade-joprojam-parspej-algoritmus.a631531/

Medicīnas doktors: Pastāvīgs troksnis var novest arī pie paaugstināta asinsspiediena un citām kaitēm

20.01.2026. Latvijas radio "Kā labāk dzīvot"

Pārāk skaļš troksnis var būtiski kaitēt mūsu veselībai, taču arī pilnīgā klusumā dzīvot mēs, visticamāk, nevēlētos – pat ja tas būtu iespējams. Līdz ar to jāmeklē zelta vidusceļš – ne par skaļu, ne par klusu, skaidro medicīnas doktors, asociētais profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/veseliba/20.01.2026-medicinas-doktors-pastavigs-troksnis-var-novest-ari-pie-paaugstinata-asinsspiediena-un-citam-kaitem.a630086/

Tiesībsardzes organizētajā Invaliditātes lietu konsultatīvajā padomē pārstāvēts plašs spektrs NVO no visiem Latvijas reģioniem

14.01.2026 Tiesībsarga birojs

Pirmajā sanāksmē tiesībsardze iepazīstinās ar biroja iepriekš paveikto cilvēku ar invaliditāti tiesību jomā un ar NVO vienosies par prioritātēm un kopīgi paveicamiem uzdevumiem 2026.gadam. Sapulcē dalībniekus informēs arī par līdzdalības formātiem sabiedriskajos procesos un tiesību aizsardzībā. padomes sastāvā 2026.-2027. gadā iekļautas 37 NVO, kas noteiktajā termiņā bija iesniegušas pieteikumus. Tajā skaitā ir arī "Sadzirdi.lv".

https://www.tiesibsargs.lv/news/tiesibsardzes-organizetaja-invaliditates-lietu-konsultativaja-padome-parstavets-plass-spektrs-nvo-no-visiem-latvijas-regioniem/

Pētījums: Daļai Latvijas mediju trūkst izpratnes par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām

14.01.2026. Latvijas radio Agnija Lazdiņa

Lai arī dažādi tiesību akti nosaka medijiem par pienākumu veidot savu saturu piekļūstamu, Tiesībsarga biroja pētījums liecina, ka daļai mediju trūkst izpratnes par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām. Tāpat medijiem mēdz būt maldīgs priekšstats par patieso auditorijas apmēru, kam šie risinājumi ir nepieciešami. Un tas skar pietiekami lielu sabiedrības daļu, ko apliecina arī dati – Latvijā aptuveni 15 % cilvēku ir invaliditāte. Piemēram, ar redzes traucējumiem saskaras ap 8000 cilvēku, bet vairāk nekā 90 000 ir dzirdes traucējumi. Patlaban mediji raidījumu piekļūstamības risinājuma izvēlē pamatā izmanto zīmju valodas tulkojumus vai subtitrus, bet ne abus kopā.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.01.2026-petijums-dalai-latvijas-mediju-trukst-izpratnes-par-cilveku-ar-funkcionaliem-traucejumiem-vajadzibam.a629965/

2021.-2025. gadā masu medijos publicētie raksti

Tue, 03 Dec 2024 17:29:00 +0000

2025.

Neredzamais cilvēks. Saruna par kultūras piekļūstamību un neredzamo invaliditāti

Satori 16.12.2025.

Kā kultūras institūcijas var kļūt iekļaujošākas? Ko ikdienā piedzīvo cilvēki ar neredzamo invaliditāti, apmeklējot teātri, kino, izstādes vai koncertus? Kāpēc arvien pietrūkst vienkāršu risinājumu – titru, audioaprakstu, apmācīta personāla? Un kā radīt kultūras vidi, kurā ir vieta dažādu ķermeņu pieredzei un vajadzībām? Par neredzamo invaliditāti, piekļūstamību un kultūras institūciju atbildību portālā "Satori" sarunājas Agnese Puisāne, Emīlija Anna Lagzdiņa, Edīte Brence, Ksenija Roberta Medjānova un Santa Remere. Sarunu vadīja iekļaujošas kultūras veicinātāja Lība Bērziņa.

https://satori.lv/article/neredzamais-cilveks-saruna-par-kulturas-pieklustamibu-un-neredzamo-invaliditati

Vājdzirdība ir kā braukšana ar norautu rokas bremzi. Rūtas Mežavilkas pieredze

Jauns 26.09.2025 Guna Kārkliņa

Žurnālā "Patiesā Dzīve" publicētais raksts šeit lasāms plašākā apjomā.

https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/674882-vajdzirdiba-ir-ka-brauksana-ar-norautu-rokas-bremzi-rutas-mezavilkas-pieredze

Vai zini, kā varam noteikt, no kuras puses nāk skaņa?

Latvijas Radio "Vai zini?" 8.09.25. Kristīne Botrosa

Ārējās auss gliemežnīca darbojas kā antena. Tieši tā ļauj noteikt, no kuras puses nāk skaņa. Tomēr šo virzienu iespējams noteikt tikai tad, ja darbojas abas ausis.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/08.09.2025-vai-zini-ka-varam-noteikt-no-kuras-puses-nak-skana.a613420

Pienākums uzvarēt. Par naratīviem jeb stāstījuma veidiem

Izvēle dzirdēt 4.09.2025. Rūta Mežavilka

Rūtas Mežavilkas pārdomas par nesen publicētās intervijas tapšanu un par to, kas palika "aiz kadra".

https://izveledzirdet.wordpress.com/2025/09/04/pienakums-uzvaret-par-narativiem-jeb-stastijuma-veidiem/

Vājdzirdība ir kā braukšana ar norautu rokas bremzi

Patiesā Dzīve Nr. 14 25.07.2025. Guna Kārkliņa

Stāsts par dzejnieci, dramaturģi, grafisko dizaineri un Rīgas domes deputāti Rūtu Mežavilku. Viņai padodas viss, bet Rūtas smadzenēm jāstrādā ar trīskāršu intensitāti, jo Rūta ir vājdzirdīga. Taču tas nav šķērslis dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Bērnu dzirdes centrā liels notikums! Teju 30 gadu senajām telpām pirmoreiz remonts

TV3 90. sekundes. 15.07.2025. Kārlis Kristapsons

Jaunu, uzņēmīgu cilvēku grupa ir uzsākusi remontu Latvijas Bērnu dzirdes centra telpās. Tās tiek atjaunotas par ziedojumiem un brīvprātīgo darbu.

https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/bernu-dzirdes-centra-liels-notikums-teju-30-gadu-senajam-telpam-pirmoreiz-remonts/

Dzirdes aparāti un kohleārie implanti uzlabo sociālo dzīvi senioriem

Doctus 14.07.2025.

Dzirdes rehabilitācija vai nu ar dzirdes aparātiem vai kohleāriem implantiem saistīta ar uzlabojumiem sociālās domēnēs, t.sk. augstāku sociālo dzīves kvalitāti un samazinātu uztverto sociālo invaliditāti un vientulību. Meta-analīzē aprēķināts, ka gan dzirdes aparātu, gan kohleārā implanta lietošana saistīta ar augstāku sociālo dzīves kvalitāti salīdzinājumā ar kontroles grupu vai laiku pirms dzirdes rehabilitācijas sākšanas.

https://www.doctus.lv/raksts/zinas/dzirdes-aparati-un-kohlearie-implanti-uzlabo-socialo-dzivi-senioriem-6669/

Bērni ar dzirdes traucējumiem un izglītība tehnoloģiju laikmetā

Festivāls LAMPA, 22.06. 2025.

Saruna, kurā piedalījās Sadzirdi. lv priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš, valdes locekle Baiba Bicēna, Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Brigita Peļņa, Valmieras Gaujas krasta vidusskolas - attīstības centra metodiķe, surdopedagoģe Uldze Strazdiņa, Latvijas Bēŗnu Dzirdes centra audiologopēde Laura Anna Apsāne un Rīgas 275. pirmsskolas izglītības iestādes "Austriņa" vadītāja Agrita Tauriņa.

Sarunas ieraksts pieejams audio failā https://soundcloud.com/sarunufestivalslampa/saruna-berni-ar-dzirdes-traucejumiem-un-izglitiba-tehnologiju-laikmeta-8

Par projektu "Dod dzīvei jaudu!"

LR4 Doma laukums.21.06.2025. Alisa Orlova, Vladislavs Baranovskis un Sandra Kušķe

Raidījums krievu valodā. Studijā projekta "Dod dzīvei jaudu" koordinators Vladislavs Baranovskis un Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe. Piezīme. Raidījuma anotācijā ir noradtīs cits temats, taču raidījums ir par Dzirdes centru!

https://lr4.lsm.lv/lv/raksts/domskaja-ploschad/ligo-i-odinokie-lyudi.-besplatniy-vivoz-tehniki.-yubiley-gori-da.a208604/

Atmiņas par mācībām skolā senos laikos, labajiem logopēdiem un agro lasītprasmi

Sadzirdi.lv 18.06.2025.

Māras Ruvas, Patrīcijas Jansones, Rūtas Mežavilkas, Baibas Bicēnas, Dāvida Baloža un citu bijušo skolēnu pieredzes apmaiņa ar pašreizējo skolnieku vecākiem.

http://www.sadzirdi.lv/viedokli/params/post/5031754/

Labdarības iniciatīvā aicina ziedot Biķernieku Bērnu dzirdes centra remontam

VS.lv 17.06.2025. LETA

Sociālajā projektā "Dod dzīvei jaudu!" iespējams ziedot Bērnu dzirdes rehabilitācijas centra remontam. Brīvprātīgo komanda apņēmusies divu mēnešu laikā veikt kosmētisko remontu un radīt bērniem draudzīgu vidi.

https://vs.lv/raksts/sabiedriba/2025/06/17/labdaribas-iniciativa-aicina-ziedot-bikernieku-bernu-dzirdes-centra-remontam?

Emīlija Ērgle: Sadzirdēt

Sadzirdi.lv 12.06.2025.Emīlija Ērgle

Mūsdienās nedzirdīgo kopienā pastāv sāpīga plaisa starp tiem, kuri izvēlas dzīvot tikai ar zīmju valodu, un tiem, kuri izmanto kohleāros implantus, runā un komunicē dzirdīgo sabiedrība. Kā kohleāro implantu lietotāja Emīlija vēlas atklāti runāt par šo problēmu.

http://www.sadzirdi.lv/viedokli/params/post/5024182/

Skrienam!

Sadzirdi.lv 19.05.2025.

Šogad Rīgas maratonā piedalījās arī vairāki bērni un jaunieši ar dzirdes aparātiņiem un kohleārajiem implantiem. Viņu vidū bija Patrīcija Marija Tiļļa, Estere Celmiņa, Rūta Strautiņa un citi.

http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/4985473/

Gandrīz trešdaļa demences gadījumu saistīta ar audiometrijā mērītu dzirdes zudumu

Doctus 06.05.2025.

Audiometrijā mērīts dzirdes zudums vecāka gadagājuma cilvēkiem pētījumā.veidoja pat līdz 32% no jauniem demences gadījumiem astoņu gadu laikā, kas ir ievērojami vairāk, nekā iepriekš ziņotie rādījumi. Pētnieki atklāja lielāku demences gadījumu skaitu vecumā no 75 gadiem, sievietēm un baltādainajiem.

https://www.doctus.lv/raksts/zinas/jaunumi-pasaule/gandriz-tresdala-demences-gadijumu-saistita-ar-audiometrija-meritu-dzirdes-zudumu-6593/

Dr.Apinis: Bērnu dzirde un kohleārie implanti

TV24 24.03.2025. Dr. Apinis

Raidījumā piedalījās Bēŗnu Dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe, audiologopēde Ilze Klatenberga un Bērnu klīniskās slimnīcas otolaringoloģe Kitija Daina.

1. daļa: 24.03.2025 Dr. Apinis 1. daļa - RigaTV24 - XTV

2. daļa: 31.03.2025 Dr. Apinis 2. daļa - RigaTV24 - XTV

Īss atreferējums Latvijas Avīzē: “Pēc implanta ievietošanas, bērns spēj apgūt pat četras valodas,” Kušķe skaidro mūsdienu medicīnas iespējas | Veselam.lv

Speciālisti: Lai laikus «noķertu» bojājumus, dzirde būtu regulāri jāpārbauda

LSM.lv 3.03.2025. Kā labāk dzīvot

Ņemot vērā pieaugošo trokšņu daudzumu apkārtējā vidē un tehnoloģiju ietekmi uz mūsu dzirdi, tā būtu regulāri jāpārbauda. Īpaši svarīgi dzirdi pārbaudīt bērniem, vēl pirms tie uzsākuši bērnudārza gaitas, un vēlāk arī atkārtoti, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja audiologopēde Elīna Kovaļevska, Latvijas Logopēdu asociācijas pārstāve, logopēde Zeltīte Šneidere un dzirdes speciālists-audiologs Nauris Veits.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/03.03.2025-specialisti-lai-laikus-nokertu-bojajumus-dzirde-butu-regulari-japarbauda.a590019/

Eksperti: Pieaug cilvēku ar dzirdes traucējumiem skaits

LSM.lv 3.03.2025. TV Kurzeme

Pasaules Dzirdes dienā liepājniekiem piedāvātas bezmaksas pārbaudes, vienlaikus aktualizējot jautājumu par iespējamiem risinājumiem. Pagājušajā gadā Liepājā dzirdes aparāti tika piešķirti 340 cilvēkiem. Eksperti norādīja – ar katru gadu pieaug to cilvēku skaits, kuri tos saņem pirmo reizi.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/03.03.2025-eksperti-pieaug-cilveku-ar-dzirdes-traucejumiem-skaits.a590082/

Lai dzird!

IR 27.02.2025. Agnese Meiere
Raksts par otolaringoloģi Ligitu Kupicu un sarežģītu operāciju bērnam, kuram nebija izveidojusies auss eja. Pilnā apjomā var izlasīt žurnāla abonementi.
https://ir.lv/2025/02/26/lai-dzird/

Sandra Kušķe: Dzirdes brīnumam – kohleārajam implantam Latvijā jau 25 gadi

Delfi 27.02.2025. Sandra Kušķe

Starptautiskā Kohleāro implantu diena, ko atzīmē 25. februārī, ir nozīmīga diena visai pasaulei un īpaša Latvijai. Šogad Latvija atzīmē arī 25 gada dienu kopš pirmās kohleārās implantācijas operācijas bērnam ar dzirdes traucējumiem. 2000. gadā pirmo kohleāro implantu Latvijā ieguva meitene, kura nu jau beigusi studijas ārzemēs un brīvi pārvalda četras valodas. Kopš tā laika valstī ir veiktas 300 kohleāro implantu operācijas, un daudzi bērni ir spējuši pilnībā integrēties sabiedrībā. Gada laikā šo operāciju skaits bērniem ir 20-25.

https://www.delfi.lv/898102/versijas/120062927/sandra-kuske-dzirdes-brinumam-kohlearajam-implantam-latvija-jau-25-gadi

Skaļa mūzika nepalīdzēs – dzirdes speciālists kliedē mītus par troksni ausīs

Delfi 3.02.2025.

Vairākās valstīs februāra pirmajā nedēļā uzmanība tiek pievērsta bieži sastopamam un traucējošam simptomam – tinītam jeb troksnim ausīs, ko cilvēks dzird, lai gan apkārtējā vidē šādu skaņu nav. Dzirdes centra "Audiomedika" dzirdes speciālists – audiologs Nauris Veits – norāda, ka tas ir viens no sarežģītākajiem neiroloģiskajiem simptomiem, ar kuru cīnīties kļūst vieglāk, ja kliedējam populāros mītus.

Pirmās rakstiskās liecības par tinītu ir datētas Senās Ēģiptes laikos. Statistika liecina, ka ar troksni ausīs saskaras aptuveni 15 procenti iedzīvotāju.

https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/120059887/skala-muzika-nepalidzes-dzirdes-specialists-kliede-mitus-par-troksni-ausis

«Tu esi idiots!» Nofilmēta pedagoga saruna ar nedzirdīgu bērnu liek Bērnu aizsardzības centram sākt pārbaudi skolā

LSM.lv 30.01.2025. 4.studija

"Tu esi idiots! Es desmit reizes gaidu, lai tu paskaties. Slims tu esi!" Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" rīcībā nonācis video no Ēbelmuižas pamatskolas, kur mācās nedzirdīgi bērni. Nofilmētajā materiālā pedagoģe kliedz uz audzēkni un apsaukā viņu. Tiesībsargs lūdzis Bērnu aizsardzības centru (BAC) šajā izglītības iestādē veikt visaptverošu bērnu tiesību aizsardzības pārbaudi, bet darba attiecības ar konkrēto skolotāju pārtrauktas, informēja skolas direktore.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.01.2025-tu-esi-idiots-nofilmeta-pedagoga-saruna-ar-nedzirdigu-bernu-liek-bernu-aizsardzibas-centram-sakt-parbaudi-skola.a585799/

Atbrīvojums no valsts pārbaudes darbiem – saņemšanas kārtība un iespējamā ietekme uz turpmākajām izglītības iespējām

LV Portāls 29.01. 2025. Santa Galiņa

Kopš 2023. gada ir spēkā stingrāki noteikumi atbrīvošanai no valsts pārbaudes darbiem veselības problēmu dēļ. Skaidrojam tiesisko regulējumu atbrīvojuma piešķiršanai un tā ietekmi uz skolēna turpmākajām izglītības iespējām.

Lai saņemtu atbrīvojumu no valsts pārbaudes darbu kārtošanas, līdz 1. martam izglītības iestādē jāiesniedz iesniegums un psihiatra, neirologa vai hematoonkologa, vai ārstu konsīlija izsniegts izraksts.

skolēni ar noteiktām veselības problēmām var tikt atbrīvoti no kādas eksāmena daļas (piemēram, klausīšanās daļas dzirdes traucējumu dēļ). Izglītības iestādes vadītājam atbrīvojums no eksāmena daļas jānoformē kā atbalsta pasākums valsts pārbaudes darba laikā.

https://lvportals.lv/skaidrojumi/372176-atbrivojums-no-valsts-parbaudes-darbiem-sanemsanas-kartiba-un-iespejama-ietekme-uz-turpmakajam-izglitibas-iespejam-2025

Šī problēma skar 90 000 cilvēku, bet daudzi nezina - valsts apmaksā dzirdes aparātus

Jauns 29.01.2025. Marianna Ozola

Latvijā vairāk nekā 90 000 iedzīvotāju saskaras ar dzirdes traucējumiem, kas ietekmē viņu ikdienu un spēju pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrībā. Valsts nodrošina atbalstu dzirdes aparātu un citu palīglīdzekļu iegādei – kā to saņemt?

https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/639177-si-problema-skar-90-000-cilveku-bet-daudzi-nezina-valsts-apmaksa-dzirdes-aparatus

TOP 5 attaisnojumi: kā cilvēki parasti noliedz dzirdes problēmas?

Delfi 27.01.2025 Audiomedika

Cilvēki ar dzirdes traucējumiem, kuri nevēlas to atzīt, meklē attaisnojumus, bet nemeklē palīdzību. Dzirdes centra "Audiomedika" audiologs Nauris Veits dalās ar izplatītākajiem attaisnojumiem. Kādi tie ir? 1) Es dzirdu labi, bet citi runā neskaidri; 2) Es esmu gados vecāks tāpēc slikti dzirdu - tur neko nevar darīt; 3) Es vēl neesmu vecs; 4) Es esmu pārāk vecs; 5) Kaimiņš mēģināja, viņam nepalīdzēja.

https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120058124/top-5-attaisnojumi-ka-cilveki-parasti-noliedz-dzirdes-problemas

Visu laiku džinkst, sīc un pīkst ausīs – tas tiešām ir nopietni. Ārste dod padomu, kā to noslāpēt

LA.LV 25.01.2025.

“Man ausīs visu laiku džinkst un pīkst kaut kas. Kas tā varētu būt par lietu, kas tam par iemeslu un kas var pret to palīdzēt? Es skaļu mūziku austiņās neklausos,” šādu jautājumu TV24 raidījuma “Uz līnijas” skatītājs uzdeva otolaringoloģei Ligitai Kupicai. Kā vēl vienu veidu, kā ar šiem trokšņiem ausīs cīnīties, ārste min tā saucamās “baltās skaņas”: “Tās ir kā fona troksnis, kas nomaskēs to, kas ir galvā.

https://www.la.lv/visu-laiku-dzinkst-sic-un-pikst-ausis-tas-tiesam-ir-nopietni-arste-dod-padomu-ka-to-noslapet

Teātru (ne)piekļūstamība Latvijā

Kroders.lv 24.01.2025. Juris Jurāns

Reportāža: cik piekļūstami ir Latvijas teātri cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem? 2022. gadā pieņemtajās “ Kultūras pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam” kultūras piekļūstamībai atvēlētas veselas divas rindkopas. Nodaļas noslēgumā ietverts pavisam vispārīgs uzstādījums, ka līdz 2027. gadam tiks nodrošināta kultūras piekļūstamība iedzīvotājiem ar funkcionālajiem traucējumiem. Ministrijas pārstāve Lita Kokale rakstiskā atbildē norāda, ka Latvijas Kultūras akadēmija 2024. gadā noslēgtajā pētījumā secinājusi, ka viena no problēmām ir kultūras organizāciju nezināšana, kā iekļaut cilvēkus ar funkcionālajiem traucējumiem. Valsts teātru mājaslapās izvietotā informācija par piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem ir atšķirīga vai neeksistē vispār. Jau gadiem Sadzirdi.lv aktualizē titru nepieciešamību. Visbiežāk gan sastapušies ar argumentu – nav naudas. Indukcijas cilpu šobrīd piedāvā tikai divi valsts teātri Latvijā – Jaunais Rīgas un Valmieras teātris.

https://www.kroders.lv/viedokli/2151

Skatuves māksla. Vai piekļūstama?

Satori 08.01.2025 lnese lmmure

Lai nodrošinātu vājdzirdīgu un nedzirdīgu cilvēku pilnvērtīgu līdzdalību dzirdīgo kultūras pasākumos, nepieciešami pielāgojumi un inovācijas. Piekļūstamības nodrošināšana ir sarežģīta, jo nedzirdīgos un vājdzirdīgos nedrīkst uzskatīt par vienu auditoriju. Kāpēc? Kas ir nepieciešams piekļūstamībai? Kādi soļi Latvijā veikti pēdējā gada laikā, lai uzlabotu skatuves mākslas piekļūstamību, un kā tas strādā praksē? Par to šajā rakstā.

https://satori.lv/article/skatuves-maksla-pieklustama

2024.

Pie svētku galda ar tuvinieku, kuram ir dzirdes traucējumi: kā izvairīties no kļūdām?

TVNET 20.12.2024. Audiomedika

Ja svinībās piedalās tuvinieks ar dzirdes traucējumiem, svētku prieku var aizēnot neērtas situācijas. Dzirdes centra “Audiomedika” dzirdes speciāliste Ieva Raibužīte skaidro, kā no šīm situācijām izvairīties vai tās mazināt, pieminot četras biežāk pieļautās kļūdas.

https://www.tvnet.lv/8156987/pie-svetku-galda-ar-tuvinieku-kuram-ir-dzirdes-traucejumi-ka-izvairities-no-kludam

Ar smaidu, ne raudāšanu. Bērnu slimnīca paplašina dzirdes pārbaužu pakalpojumus

LSM.lv 17.12.2024. Uldis Birziņš

Jau divus mēnešus Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Ausu, kakla un deguna slimību klīnika bērnus uzņem jaunās, plašās un modernās telpās. Jaunums – slimnīca tikusi pie divām specializētām audiometrijas kabīnēm.Jaunās audiometrijas kabīnes, kuras norobežotas no apkārtējas vides tā, lai tajās būtu absolūts klusumus, sniedz iespēju dzirdes problēmas konstatēt pat zīdaiņa vecumā. Tas līdz šim slimnīcā nebija iespējams.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/17.12.2024-ar-smaidu-ne-raudasanu-bernu-slimnica-paplasina-dzirdes-parbauzu-pakalpojumus.a580581/

Vīrs uzdāvināja dzirdes aparātu

Sadzirdi.lv 12.12.2024. Guna Roze-Tamule

Literāte Guna ar vienu ausi nedzird jau sen, bet pie dzirdes aparāta tikusi tikai pirms dažām dienām. Te viņas pirmie iespaidi. Radio skan citādi, kaķu ķepiņas uz grīdas skrapst citādi, izrādās, noliekot priekšmetus uz dažādām virsmām, ir skaņas un katrreiz citādas. Pat slaukot rokas dvielī, izrādās - tas skan.

Un tad Guna vīram uzrakstīja ziņu: "Ak, dies, es dzirdu!"

http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/4726590/guna-roze-tamule-virs-uzdavinaja-dzirdes-aparatu

Piedzima nedzirdīgas, bet tagad dzird!

Mans Mazais Nr.6 2024. Laura Ikauniece

Stāsts par Lindas Rogas un Jāņa Padēla dvīnītēm Aleksandru un Rūtu. Tagad abām meitenēm ir kohleārie implanti, viņas dzird un runā. Bez tam vecāki izveidojuši zīmolu A&R Twinsies, lai piedāvātu produktu, kura pašiem pietrūkst. Tās ir lentes implantu procesoru nofiksēšanai pie galvas, kā arī dažādi citi dzirdes iekārtu aksesuāri. Šie izstrādājumi jau nokļuvuši daudzās pasaules malās.

10 minūtes par dzirdi

LA.lv 5.12.2024 Pēteris Apinis

Kaspars Peksis vada HEADLINE klīniku un rezidentūras programmu otorinolaringoloģijā LU. Šoreiz viņa skaidrojums par dzirdi, vājdzirdību, dzirdes fizioloģiju un dzirdes ārstēšanu. Un par to, ka vājdzirdība ir globāla problēma - cilvēce noveco.

https://www.la.lv/video-10-minutes-par-dzirdi-kaspars-peksis-par-to-ka-vajdzirdiba-ir-globala-problema-cilvece-noveco

Kā bērns dzird "Kā mucā": eksperte skaidro dzirdes problēmu cēloņus un iespējamos risinājumus

LA.lv 30.11.2024 TV24 "Dr.Apinis"

Sarunā piedalās klīnikas HEADLINE otorinolaringoloģi Elīna Eliasa-Vīgante. Kādas ir nianses un anatomiskās īpatnības saistībā ar iekaisuma procesiem bērnu aizdegunes un dzirdes kanālu apvidū, kas var izraisīt dzirdes un citas veselības problēmas?

https://www.la.lv/ka-berns-dzird-ka-muca-eksperte-skaidro-dzirdes-problemu-celonus-un-iespejamos-risinajumus

Mērens dzirdes zudums var palēnināt demences attīstības risku 3 reizes.

audiomedika 29.11.2024.

https://www.audiomedika.lv/blog/merens-dzirdes-zudums-var-palielinat-demences-attistibas-risku-3-reizes

Zilonis studijā

TV3 14.11.2024

Raidījumā "Zilonis studijā" saruna par nedzirdību un vājdzirdību, par zīmju valodu un par kohleārajiem implantiem

Piedalās pirmsskolas izglītības iestādes "Piejūra" skolotāja Iluta Bembere, kura lieto implantus, kā arī otorinolaringologs Dins Sumerags un tulks EIza Veismane.

https://www.tv3.lv/raidijumi/zilonis-studija/vajdzirdiba-un-zimju-valoda-ka-saprasties/

Ar visu dzirdes aparātu nedzirdu!

Ievas Veselība 4.10.2024. Aija Vīksna

Dzirdes aparāts ir, bet spēja dzirdēt neuzlabojas? Ar šo situāciju Dinas Tanbergas Dzirdes klīnika saskaras vai ik dienu. Cilvēki meklē palīdzību, jo citviet iegādātie vai valsts piešķirtie dzirdes aparāti spēju dzirdēt neuzlabo. Visbiežāk pie vainas nav tik daudz pats aparāts, cik tā nenoregulētais, konkrētajam cilvēkam rūpīgi nepielāgotais darbības režīms. Konsultācija par dzirdes aprātu lietošanu un pielāgošanu.

https://www.facebook.com/photo?fbid=1064753582327160&set=pcb.1064753622327156

Vai tiešām austiņas ir drauds dzirdei un kā varam palīdzēt ausīm? Skaidro ārste

LA.lv 30.08.2024 Antra Krastiņa

Pēdējos gados ir atvērti daudzi dzirdes aparātu veikali. To pamanot, prātā nāk kāda ausu ārsta jau pasen teiktais – kamēr jaunieši ausīs un uz tām likšot austiņas, trakā skaļumā klausoties mūziku, viņš par darba trūkumu nevarēšot sūdzēties. Vai tiešām austiņas ir drauds dzirdei? Kas vēl ietekmē dzirdes pasliktināšanos, un kā no tā pasargāties, skaidro otorinolaringoloģe, RSU Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja Dr. med. Gunta Sumeraga.

https://www.la.lv/ka-palidzet-ausim

Atis Legzdiņš, Robins Ušackis: Tinnitus - troksnis galvā un ausīs

Ārsts.lv 2024. gada jūlijs

Troksnis ir simptoms, kad pacients sūdzas par troksni ausīs, galvā, kas nav saistīts ar apkārtējās ārējās vides skaņām, troksni un lielākoties citi cilvēki to nedzird. Tinnitus var būt objektīvs vai subjektīvs. Objektīvs ir tajos gadījumos, kad troksni dzird ne tikai pacients, bet arī ārsts, piemēram, uzliekot stetoskopu uz kakla pieauss rajonā. Lielākoties tinnitus ir subjektīvs, kas izpaužas kā rūcoša, pulsējoša, džinkstoša, šņācoša, klikšķinoša, pīkstoša, dūcoša skaņa, ko ārsts nedzird. Tinnitus var būt akūts, hronisks, vienpusējs, abpusējs, konstants, intermitējošs un tā tālāk. Vairāk nekā puse no populācijas kaut reizi ir sajutuši šādu simptomu. Provizoriski no tinnitus cieš aptuveni 15 līdz 20% populācijas, kur aptuveni 5% tiek ievērojami ietekmēta dzīves kvalitāte. Aptuveni 1% pacientu ir paaugstināts suicīda risks, tāpēc simptomu būtu jāuztver nopietni. Šo simptomu biežāk novēro gados vecākiem pacientiem, bet mēdz būt arī jauniešiem un bērniem. Tinnitus 90% gadījumu asociējas ar dažāda veida dzirdes traucējumiem, bet tikai 40% pacientu ar dzirdes traucējumiem ir tinnitus. Dzirdes pasliktināšanās dubulto iespēju, ka pacientam attīstīsies tinnitus un trīskāršo iespēju, ka viņš no tā cietīs. Novērojama ir liela korelācija starp traucējošu tinnitus ar trauksmi un depresiju. Trokšņa ausīs un galvā rašanās mehānisms īsti līdz galam nav skaidrs.

https://arsts.lv/jaunumi/atis-legzdins-robins-usackis-tinnitus-troksnis-galva-un-ausis

Bērnu slimnīcā uzsāk padziļinātu dzirdes skrīningu zīdaiņiem

LTV Rīta Panorāma 24.06.2024

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) jaundzimušo aprūpes nodaļā uzsāktas padziļinātas dzirdes pārbaudes ar jaunu iekārtu, jo ar Latvijā līdz šim ierasto metodi, simtprocentīgi nebija iespējams konstatēt zīdaiņu dzirdes problēmas. Savlaicīga dzirdes traucējumu atklāšana un ārstēšana ietekmē bērna dzīves kvalitāti.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/04.06.2024-bernu-slimnica-uzsak-padzilinatu-dzirdes-skriningu-zidainiem.a556584/

Beidzot sadzirdēt

Colorize 5.06.2024 Edīte Brence

Šoreiz Edīte, kurai ir dzirdes traucējumi, apmeklē Rīgas cirka skolas audzēkņu priekšnesumu. Cirkā darbojas indukcijas cilpa, kuru Edīte izmēģina pirmo reizi. Arī pērkot biļetes ir norādīts, ka izrāde ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem, nedzirdīgajiem, cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un pieejamo indukcijas cilpu.

http://www.colorize.lv/blogs/params/post/4698069/

Skolas lifta likteni lems ministrija

Bauskas dzīve 4.06.2024. Kristīne Sēnele

Selīnai Skudrai ir 13 gadi. Viņa nupat pabeigusi 5. klasi Bauskas pilsētas pamatskolā. Meitenei ir gan kustību, gan dzirdes problēmas. Tādēļ viņa nevar mācīties 2.vidusskolā, kur gan ir pielāgota vidē, taču ir lielas klases. Ja apkārt daudz trokšņu, meitene nevar koncentrēties, viņa apgrūtināti uztver skolotāja teikto. Selīnai stundās nepietiek tikai ar dzirdēto, vajag arī acu kontaktu un iespēju lasīt no lūpām.

https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/skolas-lifta-likteni-lems-ministrija/

Aleksandra ceļš līdz spējai dzirdēt un būt sadzirdētam – pieveikts ar mammas neatlaidību un līdzcilvēku atbalstu

LTV Dienas ziņas 23.05.2024

Silvija Brice no Preiļu puses uzsver, ka rūpes par dēlu Aleksandru ir viņas misija. Puisis ir pilnīgi nedzirdīgs, un pretēji drūmajām prognozēm, ka zēns nekad nerunās, ar ģimenes, radu, pedagogu, sociālo darbinieku un līdzcilvēku atbalstu izdevies sasniegt daudz vairāk. Aleksandrs šogad ir Daugavpils Stropu pamatskolas – attīstības centra absolvents, komunicē zīmju, kā arī latviešu, krievu un angļu valodā, un sapņo kļūt par jūrnieku vai mehāniķi.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/23.05.2024-aleksandra-cels-lidz-spejai-dzirdet-un-but-sadzirdetam-pieveikts-ar-mammas-neatlaidibu-un-lidzcilveku-atbalstu.a555185/

“No ārpuses ausis parasti izskatās normāli!” Bērnu slimnīcā uzsāk padziļinātu dzirdes pārbaudi jaundzimušajiem ar jaunu iekārtu

LA.lv 18.05.2024 Ilze Olšteina

Bērnu slimnīcas jaundzimušo aprūpes nodaļā uzsāktas padziļinātas dzirdes pārbaudes ar jaunu iekārtu, kas ir papildinājums jau esošajam dzirdes skrīningam. Jaunā iekārta iegādāta, pateicoties ziedotāju atbalstam.

Sekojot starptautiskām rekomendācijām neonatoloģijas jomā, jau vairākās valstīs jaundzimušajiem dzirdes skrīningu veic, izmantojot divas metodes: automātisko otoakustisko emisiju (AOAE vai OAE) un/vai automātisko dzirdes smadzeņu stumbra reakcijas noteikšanu (AABR), kas līdz šim Latvijā nebija pieejama.

Latvijā visās dzemdību nodaļās veseliem jaundzimušajiem dzirdes skrīningu veic ar līdz šim pieejamo OAE metodi. Jaundzimušajam var būt centrālas dabas dzirdes traucējumi, kurus iespējams konstatēt tikai ar jauno skrīninga metodi, taču OAE skrīninga rezultāti var būt normas robežās. Tāpēc bija gadījumi, kad dzirdes traucējumi tika atklāti novēloti.

Šī nav diagnostikas metode, bet tā ļoti palīdz atlasīt tos pacientus, kam iespējami drīz nepieciešama audiologa konsultācija.

https://www.la.lv/no-arpuses-ausis-parasti-izskatas-normali-bernu-slimnica-uzsak-padzilinatu-dzirdes-parbaudi-jaundzimusajiem-ar-jaunu-iekartu

Kopš dzimšanas nedzirdīga meitenīte pēc inovatīvas procedūras sāk dzirdēt

Apollo.lv 9.05.2024

18 mēnešus vecā Opāla Sendija no Lielbritānijas atguvusi dzirdi pēc dalības inovatīvā gēnu terapijas procedūrā. Ārsti norāda, ka šī procedūra iezīmē jaunu ēru nedzirdīguma ārstēšanā. Meitene piedzima ar dzirdes neiropātiju, kuras iespaidā no iekšējās auss uz smadzenēm netiek pārraidīti dzirdes signāli. Opālai veikta gēnu infūzija, kuras laikā tika ievietota vesela attiecīgā gēna kopija. Tagad viņa dzird gandrīz perfekti un aizraujas ar rotaļu bungu spēlēšanu.

https://www.apollo.lv/8017501/video-kops-dzimsanas-nedzirdiga-meitenite-pec-inovativas-proceduras-sak-dzirdet

Teātrī titrus piedāvā angļu, bet ne latviešu valodā. Vājdzirdīgie to uzskata par diskrimināciju

LSM 13.04.2024.

Par titru latviešu valodā pieejamību teātros un citās kultūras norisēs vājdzirdīgo un nedzirdīgo cilvēku interešu organizācijas cīnās jau gadiem. Neizpratni raisījis fakts, ka daži teātri nodrošina izrāžu tulkojumu angliski, bet ne latviski. Situācijas risināšanā iesaistīsies arī Tiesībsarga birojs.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/13.04.2024-teatri-titrus-piedava-anglu-bet-ne-latviesu-valoda-vajdzirdigie-to-uzskata-par-diskriminaciju.a550279

Skolēnus ar redzes un dzirdes traucējumiem varēs atbrīvot no valsts eksāmeniem

LSM Ziņu redakcija 9.04.2024

Arī skolēnus ar redzes un dzirdes traucējumiem jau no 2023./2024. mācību gada varēs atbrīvot no valsts eksāmeniem pamatizglītības apliecības vai vidējās izglītības atestāta saņemšanai, otrdien, 9. aprīlī, lēma valdība.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.04.2024-skolenus-ar-redzes-un-dzirdes-traucejumiem-vares-atbrivot-no-valsts-eksameniem.a549639/

Būt citādam

Satori 3.03.2024 Rūta Mežavilka

Ik reizi, kad kārtējā attālinātajā sapulcē pazūd skaņa vai tā kļūst čerkstoša, nekvalitatīva, vienmēr kāds no labi dzirdošajiem kolēģiem iesaucas: "Kaut kas ar skaņu, nevar dzirdēt!" Es šajās reizēs parasti klusēju... Rūtas Mežavilkas pārdomas.

https://satori.lv/article/citadam

Piešķil savu empātiju

Tiesībsarga birojs 29.02.2024.

Iznākusi noslēdzošā jeb desmitā raidījuma "Piešķil savu empātiju!" epizode, kurā piedalās Zane Embrekte, Emīlija Ērgle, Patrīcija Anna Vavilova un Elza Veismane. Uzzini kaut ko vairāk par dzirdes traucējumiem.

https://www.youtube.com/watch?v=WzVWvInHtig

BEZ SPRIEDZES ⟩ "Zinu, kāds ir pilnīgs klusums." Dana Dombrovska par dzīvi ar nedzirdīgumu

Apollo 28.02.2024 Pauls Jānis Siksnis

Ne katrs cilvēks sešu gadu vecumā ir piedzīvojis tādas pārmaiņas kā Dana. Pēc pārslimotā meningīta Dana dažu dienu laikā gandrīz pilnībā zaudēja dzirdi, kura gandrīz pilnībā pazudusi vien trīs dienu laikā. Tagad viņai vienā ausī palikuši tikai divi procenti dabīgās dzirdes.

"Kā šodien atceros brīdi, kad gulēju slima un tētis man kaut ko stāstīja. Teicu, ka nedzirdu. Viņš stāstīja vēl un vēl, bet skaņa kļuva arvien klusāka un klusāka..."

Mamma bija ļoti neatlaidīga, trenēja mani, lai nezaudēju balsi. Kamēr man vēl nebija dzirdes aparāta, mamma mani trenēja lasīt no lūpām, viņa trenēja mani runāt skaidrāk un skaļāk.

Parastajā skolā, protams, biju kā baltais zvirbulītis – man bija tāds aparāts ar lielu kasti pie krūtīm un vadiem ausīs. Kad pirmo reizi saņēmu šo aparātu, es to metu pret sienu. Man šķita, ka ausīs brauc traktors. Skaņa bija briesmīga. Skolā ar to aparātu biju pamanāma.

Tagad Dana ikdienā lieto dzirdes implantu. Laika gaitā atmiņas par dabīgo dzirdi jau lielā mērā izgaisušas.

2010. gadā Dana ar krāšņu priekšnesumu piedalījās TV3 raidījumā "Dejo ar zvaigzni", iekļūstot pārraides 3. sezonas finālā. Piedalīšanās šovā bijis viens no viņas viskvēlākajiem sapņiem, tāpēc vājdzirdība viņu nav atturējusi.

https://www.apollo.lv/7967685/bez-spriedzes-zinu-kads-ir-pilnigs-klusums-dana-dombrovska-par-dzivi-ar-nedzirdigumu

Retās slimības un dzirdes traucējumi

Apeirons 27.02.2024 Baiba Bicēna

29. februāris ir Reto slimību diena. Savukārt 3.marts Pasaules Dzirdes diena. Kas šīm dienām ir kopīgs? Tas, ka ir diezgan daudzas retās slimības, kuras izraisa dzirdes traucējumus. Un ļoti nopietni jāuztver tas, ka vairākas no šīm retajām slimībām bez dzirdes traucējumiem izraisa arī citas ļoti nopietnas veselības problēmas, tajā skaitā redzes traucējumus.

https://www.apeirons.lv/retas-slimibas-un-dzirdes-traucejumi/

Iekļaujošā izglītība un bērni ar dzirdes traucējumiem skolās

Delfi Versijas 25.02.2024 Baiba Bicēna

Latvijā ļoti daudzi bērni ar smagiem dzirdes traucējumiem mācās "parastajās" skolās. Tā tas ir bijis gan pagājušajā gadsimtā, gan mūsdienās. Taču par viņu pieredzi ir zināms diezgan maz. Agrāk šie bērni un viņu vecāki viens otru nepazina, nevarēja apmainīties ar pieredzi, un, iespējams, skolotāji būtu pārsteigti, uzzinot, ka viņu skolā dažādos gadu desmitos bez jebkāda atbalsta mācījušies pat vairāki vājdzirdīgi bērni. Par šīm mācībām bijušie skolu absolventi stāsta leģendas. Bet kāds atbalsts šādiem bērniem paredzēts tagad?

https://www.delfi.lv/898102/versijas/56362756/baiba-bicena-ieklaujosa-izglitiba-un-berni-ar-dzirdes-traucejumiem-skolas

Somijas Nacionālā Opera piedāvā noskatīties baleta izrādi ar mūzikas aprakstu latviešu valodā

Sadzirdi 10.02.2024

11.februārī plkst. 17:00 Somijas Nacionālā opera piedāvā internetā noskatīties baleta izrādi "Ziemassvētku dziesma" ar mūzikas aprakstu latviešu un citās valodās. Mūzikas apraksts ir domāts speciāli cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. To varēs lasīt datorā, klēpjdatorā, planšetē vai mobilajā telefonā.

https://www.apeirons.lv/somijas-nacionala-opera-piedava-noskatities-baleta-izradi-ar-muzikas-aprakstu-latviesu-valoda/

http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/4468949/

RENĀTA UN RŪDOLFS VĪKSNES: Kopā dzīvē un otolaringoloģijā

Doctus Nr.2 2024 D. Ričika

Dr. med. RENĀTA VĪKSNE un Dr. RŪDOLFS VĪKSNE ir tandēms dzīvē un medicīnā, otolaringoloģijā. Dzīvē viņi ir viens otra stiprā aizmugure. Otolaringoloģijā — jaunie ārsti, kas Daugavpils reģionālajā slimnīcā kopā ar kolēģi Dr. Jūliju Starinsku veido mūsdienīgu izpratni par savu nozari — piedāvā plaša spektra otolaringoloģiskās operācijas un attīsta jomu, kas Daugavpilī kādu laiku bijusi atstāta novārtā.

https://www.doctus.lv/raksts/personibas-un-viedokli/intervijas/renata-un-rudolfs-viksnes-kopa-dzive-un-otolaringologija-6045/

Audiologs: Tehnoloģiju attīstība ļauj savietot dzirdes aparātu arī ar mākslīgo intelektu, kas prot filtrēt traucējošās skaņas

LA.lv 15.01.2024. Nauris Veits, “Vision Express” vadošais speciālists, audiologs

Pagātnē palicis laiks, kad dzirdes aparāti darbojās pēc analogā principa, vienādi pastiprinot pilnīgi visas apkārtnes skaņas – gan tās, ko svarīgi sadzirdēt, gan arī traucējošās. Cilvēki, kas lietojuši analogos dzirdes aparātus, atcerēsies, ka šī iemesla dēļ atrašanās, piemēram, uz trokšņainas ielas varēja būt ļoti apgrūtinoša.

Mūsdienās analogās tehnoloģijas pilnībā nomainījuši digitālie risinājumi. Dzirdes aparāta mikroshēma praktiski ir sīciņš dators, kas interpretē dzirdes testa (audiogrammas) mērījumu un pielāgo skaņu katra konkrētā cilvēka dzirdes vajadzībām, “atfiltrējot” nevēlamos trokšņus un pielāgojoties vides apstākļiem. Skaņas kvalitāti palīdz nodrošināt dzirdes aparāta kanālu skaits. Tehnoloģiju attīstība ļauj arī savietot dzirdes aparātu ar mākslīgo intelektu, kas prot filtrēt traucējošās skaņas, “atcerēties” vēlamos iestatījumus un automātiski reaģēt uz vides maiņu vai pat nodrošināt runas tulkojumu.

https://www.la.lv/audiologs-tehnologiju-attistiba-lauj-savietot-dzirdes-aparatu-ari-ar-maksligo-intelektu-kas-prot-filtret-traucejosas-skanas

2023.

Cilvēkstāsts par Lailu, kurai ir kohleārais dzirdes implants. Ar cīņu un gribasspēku bieži var daudz ko panākt

LA.lv 7.10. 2023 Ilona Noriete.

Stāsts par vājdzirdīgu meiteni ar kohleāro implantu, kura beigusi parasto skolu, pedagoģisko fakultāti, strādā bērnudārzā, dejo zumbu, brauc ar motociklu. Bet bērnībā viņu gribēja nosūtīt uz speciālo skolu.

https://www.la.lv/cilvekstasts-par-lailu-kurai-ir-kohlearais-dzirdes-implants-ar-cinu-un-gribasspeku-biezi-var-daudz-ko-panakt

Zaudēt dzirdi pieaugušā vecumā

Sadzirdi 18.09.2023 Gundega Veinberga

Kā ir zaudēt dzirdi pieaugušā vecumā? Kāds ceļš bija jāiziet, lai dabūtu dzirdes aparātus un kohleāro implantu? Ar kādām problēmām iznāk saskarties mācībās, darbā, kontaktos ar citiem cilvēkiem?

http://www.sadzirdi.lv/blogi/params/post/4349397/gundega-veinberga

Uz robežas starp divām pasaulēm. Kā palīdzēt iekļauties vājdzirdīgajiem?

Latvijas radio 08.09.2023 Kā labāk dzīvot

Bieži vien cilvēki ar dzirdes problēmām tiek iedalīti vienā kategorijā pie nedzirdīgajiem, taču tas nav pareizi. Starp dzirdīgo un nedzirdīgo pasauli dzīvo vājdzirdīgie – cilvēki, kuriem ir dzirdes problēmas, bet kuri komunicē balsī, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas valdes locekle Rūta Mežavilka un Nedzirdīgo savienības biedre, "Sadzirdi.lv" dibinātāja Baiba Bicēna.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/08.09.2023-uz-robezas-starp-divam-pasaulem-ka-palidzet-ieklauties-vajdzirdigajiem.a523060/

Cilvēkstāsts. Jauns matemātikas skolotājs ar dejotāja dvēseli, bet… viss varēja būt citādi, jo Mareks piedzima nedzirdīgs

LA.lv 2.09.2023 Ilona Noriete

Mareks Birulis ir 23 gadus vecs aizputnieks. Viņš tikko pabeidzis Latvijas Universitāti un kļuvis par diplomētu matemātikas pedagogu, un jau septembrī uzsāks darbu Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolā. Taču darbs mācību iestādē skolotāja statusā viņam nav nekas jauns, jo jau pirms diviem gadiem Mareks šajā pašā skolā sāka pasniegt datorzinības. Tagad, kad iegūts diploms, viņš varēs bērniem atklāt arī matemātikas noslēpumus.

https://www.la.lv/cilvekstasts-jauns-matematikas-skolotajs-ar-dejotaja-dveseli-viss-vareja-but-citadi-jo-mareks-piedzima-nedzirdigs

Cilvēki ar dzirdes traucējumiem: valsts atbalsta sistēma nav pietiekama

Delfi Versijas. 8.08.2023 Dina Tanberga

Nevar būt tā, ka visiem Latvijas cilvēkiem iespēja saņemt dzirdes aparātus ir tikai vienā, valsts "angažētā" vietā (uzņēmumā), bez tiesībām izvēlēties pakalpojuma sniedzēju un produktu, turklāt bez jebkāda kvalitatīva servisa nodrošinājuma.

https://www.delfi.lv/898102/versijas/55823032/dina-tanberga-cilveki-ar-dzirdes-traucejumiem-valsts-atbalsta-sistema-nav-pietiekama

VIDEO. “Līdz kādiem trīsdesmit gadiem izvairījos par to runāt”: Rūta Dimanta par bērnībā zaudēto dzirdi

LA.lv 3.08.2023

Labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta sarunā ar Elīnu Fīrmani un Roberto Meloni atklāj, kā iemācījusies sadzīvot ar bērnībā gūto traumu – daļēji zaudēto dzirdi.

Sarunu raidījumā “Pasaki to skaļi!” Rūta atklāti dalījās savās sajūtās par bērnībā zaudēto dzirdi un kā tas ir licis viņai justies.

“Tas manu bērnību pamatīgi sabojāja, jo tad, kad tu nedzirdi ar vienu ausi un blakus vienaudži tev kaut ko runā, tad viņiem liekas, ka tu esi aroganta vai iedomīga. Teikšu atklāti, līdz kādiem trīsdesmit gadiem, es izvairījos ar cilvēkiem runāt par to, kas notiek,” – viņa stāsta.

https://www.la.lv/video-lidz-kadiem-trisdesmit-gadiem-es-izvairijos-par-to-runat-ruta-dimanta-par-berniba-zaudeto-dzirdi

Par saziņu ar veselības aizsardzības iestādēm Rīgā

Sadzirdi 24.04.2023

Personu ar invaliditāti NVO konsultatīvās padomes sēdē tikai aktualizēts jautājums par personu ar dzirdes traucējumiem komunikāciju ar veselības aprūpes iestādēm. Par to, ka rodas pārpratumi, izpildot pieteikuma anketas, ka ne vienmēr var sazināties e-pastā un par citiem jautājumiem. Jautājums tika iekļauts darba kārtībā, un uz to tika atbildēts 30. martā notikušajā sēdē. Tālāk izraksti no protokola.

http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/4275111/

Starp bērna interesēm un komisijas uzliktu zīmogu

Likums un Taisnība Nr. 3 2023 Dace Ezera

Saruna ar vājdzirdīgā Aksela mammu Anitu Rogu. Ko viņa kā juriste domā par informācijas vakuumu, par dzirdes traucējumiem, pedagoģiski medicīniskajām komisijām, speciālās izglītības kodiem un citām lietām.

Vājdzirdība nav šķērslis: Akselam atslēgas vārds ir darīt!

Kas Jauns Avīze 6.04.2023, Jauns.lv 11.04.2023. Dace Ezera

Aizputē mītošajai Rogu ģimenei dzīve uzlikusi pārbaudījumu – dēls Aksels ir vājdzirdīgs. Sarunā ar “Kas Jauns Avīzi” mamma Anita atklāj ne tikai dēla veselības problēmas un to pārvarēšanu, bet arī savus novērojumus mūsu ikdienā. Maziņš būdams, Aksels lallināja, ūjināja, nebija nekādas atšķirības no pilnīgi veseliem bērniem. Tikai tad, kad bija divi gadi, sapratām, ka bez acu kontakta viņš vispār nereaģē. Bija pat tāds gudrinieks, ka bija iemācījies perfekti lasīt no lūpām.

Aksels mācās skolās Aizputē un Kuldīgā, viņš darbojas arī programmā “Kurzeme visiem”, kur piešķirtas logopēda, mūzikas terapijas, fizikālās terapijas nodarbības. Akselam visvairāk patīk mūzika, mūzikas skolā viņš spēlējis bungas un ksilofonu. Tas, kas skolā patīk, ļoti atkarīgs no skolotājiem.

https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/553570-vajdzirdiba-nav-skerslis-akselam-atslegas-vards-ir-darit

Bērniem ar dzirdes traucējumiem palielina valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu

LSM.lv 31.03.2023

No 1. aprīļa bērniem ar būtiskiem dzirdes traucējumiem no valsts budžeta līdzekļiem uzsāk apmaksāt kaulā novietojamo dzirdes iekārtu (BAHA) nomaiņu. Bērniem ar kohleārajiem implantiem turpmāk būs pieejama valsts apmaksāta implanta ārējās daļas rezerves daļu nomaiņa, paziņojumā presei informē Nacionālais veselības dienests.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/31.03.2023-berniem-ar-dzirdes-traucejumiem-palielina-valsts-apmaksato-pakalpojumu-klastu.a503198/

Nozares speciālisti diskutē par iekļaujošo augstāko izglītību

LV portāls 30.03.2023

28. un 29.martā klātienē un tiešsaistē koncertzālē "Lielais dzintars" notika Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūta rīkotā starptautiskā zinātniskā konference "Viedrisinājumi iekļaujošai augstākajai izglītībai". Pasākuma atklāšanā muzicēja Kirils Švidčenko, kurš trīs gadu vecumā zaudējis redzi, četru gadu vecumā palicis vājdzirdīgs, bet 12 gadu vecumā piepildījis sapni un sācis mācīties ģitāras spēli. Šobrīd Kirils ir Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas Klaipēdas fakultātes students un ir piedalījies mūzikas konkursos gan Latvijā, gan ārzemēs. Pateicoties savai uzņēmībai, darbaspējām un atmiņai, puisis ir pierādījis, ka nekas nav neiespējams.

https://lvportals.lv/dienaskartiba/350457-nozares-specialisti-diskute-par-ieklaujoso-augstako-izglitibu-2023

JĀNIS SOKOLOVS, otorinolaringologs: Pragmatiķis, kuru saista sarežģītas lietas

Doctus 08.03.2023 M. Lapsa

Otorinolaringologs JĀNIS SOKOLOVS zina, kāda garoza ir maizei, strādājot valsts un arī privātajā medicīnā. Pieredzējušais speciālists ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla, deguna klīnikas vadītājs, izveidojis privāto LOR klīniku (valdes loceklis), ir uzņēmuma Datamed līdzīpašnieks. Paralēli šiem pienākumiem pagūst arī skolot topošos ārstus un vadīt Latvijas Otolaringologu asociāciju.

https://www.doctus.lv/raksts/personibas-un-viedokli/intervijas/janis-sokolovs-otorinolaringologs-pragmatikis-kuru-saista-sarezgitas-lietas-5658/

Kādēļ titri nav visām teātra izrādēm?

Colorize 22.02.2023 Edīte Brence

Edīte parasti cenšas sēdēt tuvu skatuvei, jo tad viņa var kaut cik sadzirdēt, nolasīt no aktieru sejām mīmiku un salikt „informācijas bildi” kopā. Šoreiz viņa apmeklēja Rīgas Jauno teātri Izrāde bija krievu valodā, tāpēc šoreiz tika nodrošināti subtitri. Subtitri bija abos sānu ekrānos, un izrādes sākumā bija titri abās valodās (krievu un latviešu). Latviski tie bija skatuves augšā, krieviski - sānos. Kad izrādes ievads bija norunāts, tad titri abos sānu ekrānos bija latviski. Ļoti precīzi un labi saskatāmi.

http://www.colorize.lv/blogs/params/post/4309960/

Paveicās sadzirdēt

Colorize 8.02.2023 Edīte Brence

Edīte, kurai ir dzirdes aparāts, apmeklēja mākslas zinātnieka lekciju. Viņas iespaidi par lekcijas pieejamību vājdzirdīgajiem un ieteikumi.

http://www.colorize.lv/blogs/params/post/4309462

Dzirdes zudums un demence

Doctus 12.01.2023.

Pētījumā atklāts, ka senioriem ar nopietniem dzirdes traucējumiem biežāk attīstās demence, salīdzinot ar senioriem bez dzirdes problēmām, kā arī tiem, kuri lieto dzirdes aparātus, demence ir retāk ne tiem, kuriem būtu nepieciešams, bet kuri nelieto dzirdes aparātus.

https://www.doctus.lv/raksts/zinas/jaunumi-pasaule/dzirdes-zudums-un-demence-5592/

Otorinolaringologs INGUS VILKS: Medicīnā nav īsceļu

Doctus 21.01.2023 D. Ričika

INGUS VILKS ir otolaringologs, sertifikātu ieguva pirms pieciem gadiem. Strādā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā, specializējies galvas un kakla onkoloģiskajās slimībās un deguna un deguna blakusdobumu endoskopiskajā ķirurģijā. Viņš atzīst: “Medicīnā nav īsceļu, prasmes parādās tikai vingrinoties un darot.” Ar viņu tiekamies pēc septiņu stundu operācijas, priekšā vēl dežūra. Dakteris smejoties atzīst, ka profesionālie mērķi ir lieli, bet tuvākais mērķis esot izgulēties, jo pirms piecām nedēļām ģimenē piedzimis dēls.

https://www.doctus.lv/raksts/personibas-un-viedokli/viedokli/otorinolaringologs-ingus-vilks-medicina-nav-iscelu-5572/

2022.

Mūziķis ar nedzirdošu ausi. Dāvida dzīvesstāsts

LSM Cilvēkstāsti 23. oktobris, 2022 Ēvalds Dukuls

Dāvidam vistuvākais viņa dzīvē vienmēr bijusi mūzika, bet lielākais izaicinājums ir dzirdes problēmas, kas tika atklātas pamatskolā. Lai gan pašlaik nav lielu draudu tam, ka viņš varētu pavisam zaudēt dzirdi, tomēr viena auss ir gandrīz nedzirdīga, un ar to ir nācies sadzīvot. Tas nav traucējis sevi attīstīt muzicēšanā un tieši mūzikas sacerēšanas jomā.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/23.10.2022-video-muzikis-ar-nedzirdosu-ausi-davida-dzivesstasts.a479253/

Teju pilnīgs dzirdes zudums, bet meitene mācās parastā skolā, brauc ar riteni: Griezīšu ģimenes stāsts

Mammām un tētiem. 28.09.2022 Sigita Āboltiņa

Atzīmējot Bērnu dzirdes centra 30. jubileju, tika atklāta jauna, moderna iekārta bērnu dzirdes traucējumu diagnosticēšanai. Iekārtas nozīmīgumu novērtē Griezīšu ģimene no Ādažiem – arī viņu meitai, sestklasniecei Amandai Griezītei, ir vājdzirdība. Patiesībā – gandrīz pilnīgs dzirdes zudums, taču meitene mācās parastā, turklāt ļoti lielā skolā, apmeklē dejas, labi runā un ir teicamniece visās jomās.

https://www.mammamuntetiem.lv/gimene-un-attiecibas/intervijas/56330/teju-pilnigs-dzirdes-zudums-bet-meitene-macas-parasta-skola-dejo-brauc-ar-riteni-griezisu-gimenes-stasts

Dzirdēt ir fantastiski – Bērnu dzirdes centrā saņemta jauna mērījumu iekārta

LTV Veselība 6.06.2022 Vita Anstrate

Lai varētu palīdzēt visiem bērniem, arī zīdaiņiem un bērniem, kuri nerunā, Latvijas Bērnu dzirdes centrā darbu sāk Baltijā modernākā dzirdes aparātu noskaņošanas, programmēšanas un skaņas mērījumu sistēma. Tā saņemta dāvanā dzirdes centra 30. jubilejā.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/dzirdet-ir-fantastiski--bernu-dzirdes-centra-sanemta-jauna-merijumu-iekarta.a460290/

Bērnu dzirdes centrs 30. jubilejā saņem modernu iekārtu dzirdes traucējumu diagnosticēšanai

Latvijas Radio Veselība 6.06.2022 Kristaps Feldmanis

Pirmdien, 6. jūnijā, atzīmējot Bērnu dzirdes centra 30. jubileju, tiks atklāta jauna, moderna iekārta bērnu dzirdes traucējumu diagnosticēšanai.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/bernu-dzirdes-centrs-30-jubileja-sanem-modernu-iekartu-dzirdes-traucejumu-diagnosticesanai.a460098/

Dzirdēt vēl nenozīmē saprast

Skolas vārds 2022 Ilze Šķietniece, Vita Pļaviņa

11 gadus vecajai Selīnai līdz ar pamatdiagnozi “bērnu cerebrālā trieka” ir trešās pakāpes vājdzirdība. Dzirdes implantu viņa sāka izmantot salīdzinoši vēlu – septiņu gadu vecumā. Līdz ar to labākais risinājums bija sākt mācības speciālajā izglītības iestādē. Meitene sāka mācības Ēbelmuižas pamatskolā, kur viņas vajadzībām bija pieņemts asistents, uzliktas margas gar sienām un pielāgota tualete un vannasistaba. Taču, izmantojot implantu, Selīnas runasspējas attīstījās pietiekami labā līmenī un šī iemesla dēļ meitenei ieteica mainīt vidi uz tādu, kur var izmantot sarunvalodu. Sākās citas skolas meklējumi, kurā būtu gan mazas klases, gan pieejama vide. Atrast šādu skolu nav vienkārši. Latvijā iekļaujošo izglītību iegūst tikai 15 bērni ar dzirdes traucējumiem.

https://www.skolasvards.lv/projects/1/dzirdet-vel-nenozime-saprast

Māreta Audere- Balode: Dzirdes aparāti

Ārsts.lv 2022. gada maijs

Mūsdienās dzirdes rehabilitācija ir samērā plaša, bet viena no visbiežāk lietotajām tehnoloģijām ir dzirdes aparāti. Ar tiem vienkāršotā veidā saprot delikātu tehnisku ierīci, kas sastāv no skaņas uztverošas, skaņu apstrādājošas daļas un skaļruņa, kas šo apstrādāto, jauno signālu novada līdz bungplēvītei. Dzirdes aparāti ir analogi un digitāli, atšķirības starp tiem ir skaņu apstrādes procesā. Šobrīd pārsvarā lieto digitālos dzirdes aparātus, jo tie sniedz ievērojami vairāk programmēšanas iespēju, kas attiecīgi nodrošina labākus gala rezultātus to valkātājam. Pirmie digitālie dzirdes aparāti bija pieejami jau 20.gadsimta 80. gados. Neapšaubāmi, kopš pirmā digitālā dzirdes aparāta, šī joma ir attīstījusies un šobrīd lietotājiem sniedz ievērojami plašas iespējas gan skaņas kvalitātē, gan arī ar dažādās papildus funkcijās lietošanas pieredzes uzlabošanai.

https://arsts.lv/jaunumi/mareta-audere-balode-dzirdes-aparati

Lai gan meitenīte ir vājdzirdīga, pārbaudes darbā viņai liek klausīties audioierakstu angliski

Jauns.lv 22.05.2022. Santa Kvaste

Evas meita ir 11 gadus veca un mācās 4. klasē. Meitene ir vājdzirdīga kopš dzimšanas, patlaban viņai ir 3.pakāpes vājdzirdība. Lai gan dokumentos ir noteikts, ka Latvijā pastāv iekļaujošā izglītība, realitātē tā ne vienmēr darbojas labi. Vājdzirdīgās meitenes mamma Eva intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja par savu pieredzi bērna izglītības ceļā. Mamma uzsvēra, ka nežēlojas par situāciju un nepārmet izglītības iestādēm un skolotājiem, taču atzina, ka dažkārt nākas pacīnīties par meitai piemērotu mācīšanos.

https://jauns.lv/raksts/sievietem/503123-lai-gan-meitenite-ir-vajdzirdiga-parbaudes-darba-vinai-liek-klausities-audioierakstu-angliski

Sadzirdi.lv tiekas pie Dubkalnu karjera

Ogres Vēstis Visiem 26.04.2022. Baiba Bicēna

Sadzirdi.lv biedri un citi interesenti, galvenokārt mazo bērnu vecāki, tikās skaistā vietā Ogres Zilajos kalnos pie Dubkalnu karjera. Pasākumu noorganizēja Ogrē dzīvojošā Jastrežemsku ģimene. Bērni varēja iepazīties ar citiem bērniem, kuriem ir "austiņas", bet vecāki varēja apmainīties ar pieredzi.

"Manā gadījumā, atvainojos, tas ir pilnīgs stulbums." Vājdzirdīgas meitenes mamma kritizē nejēdzību

Jauns.lv 24.04.2022 Santa Kvaste

Eva turpina savu stāstījumu par to, ar kādām problēmām nākas sastapties ģimenēm, kurā aug vājdzirdīgs bērns. Elizabete ir talantīga daiļslidotāja, un viņai šogad bija ļoti veiksmīga sezona. Katru otro nedēļu - sacensības, un Elizabete vienmēr bija uz pjedestāla. Tas arī parāda to, ka vājdzirdīgs bērns var ne tikai vienkārši piedalīties, bet arī veiksmīgi cīnīties par 1. vietu. Vājdzirdīgs bērns ir tāds pats kā dzirdīgs bērns. Taču cik izmaksā pat tādi "sīkumi" kā baterijas un dzirdes aparātu žāvētāji. Un nodarbības pie audiologopēda, kas obligāti nepieciešamas? Eva atklāja, ka par vājdzirdīgās meitas dzirdes aparātu baterijām ik mēnesi jāmaksā vidēji 6-8 eiro. Audiologopēda nodarbībām mēnesī iziet 200 eiro

https://jauns.lv/raksts/sievietem/498811-mana-skatijuma-atvainojos-tas-ir-pilnigs-stulbums-vajdzirdigas-meitenes-mamma-kritize-nejedzibu

“To es nenovēlētu pat visļaunākajam ienaidniekam,” - Uģis un Eva piedzīvojuši vairākus ļoti smagus notikumus

Jauns.lv 3.03.2022. Santa Kvaste

Šodien, 3.martā, pasaulē atzīmē Dzirdes dienu, un saistībā ar to piedāvājam iepazīties ar Uģa un Evas ģimenes pieredzi. Viņi ir vecāki divām brīnišķīgām meitām: Paulai Elīzai (gandrīz 16 gadi) un Elizabetei (11). Abi bērni ir priekšlaikus dzimuši, un Eva intervijā portālam Jauns.lv atzina, ka pēc dzemdībām piedzīvotās grūtības nenovēlētu pat visļaunākajam ienaidniekam. Viņa dalījās arī pieredzē par to, kā jaunākai meitiņai diagnosticēja vājdzirdību un ar kādām problēmām nācās saskarieties viņas pirmsskolas gados.

https://jauns.lv/raksts/sievietem/490386-to-es-nenoveletu-pat-vislaunakajam-ienaidniekam-ugis-un-eva-piedzivojusi-vairakus-loti-smagus-notikumus

Lai nekļūtu pilnīgi nedzirdīgi

Diena 17.02.2022. Ilze Brinkmane

Vājdzirdīgu un nedzirdīgu cilvēku dzīves kvalitāte lielā mērā atkarīga no iespējām izmantot tehniskos palīglīdzekļus. Vairāk nekā 10000 cilvēku atbalstījuši iniciatīvu par pilnvērtīgu dzirdi bērniem ar dzirdes traucējumiem. Vakar notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē iesniegtie priekšlikumi tika atbalstīti, un šim mērķim piesaistīs papildu finansējumu. Līdz šim vecāku finansiālais stāvoklis vājdzirdīgus bērnus padara par situācijas ķīlniekiem, jo ar ierobežotajiem līdzekļiem nav iespējams uzturēt dzirdes ierīču darbību, un visbiežāk bērniem dzīve jāturpina kā pilnīgi nedzirdīgiem. Iekārtu remonts, baterijas un citas rezerves daļas kopumā izmaksā vairākus simtus eiro, un tam valsts līdzekļus nepiešķir. Implanta nomaiņa šobrīd vajadzīga 32 pacientiem. "Bērni, kuriem ir šāda dzirdes iekārta, turpina mācīties izglītības iestādēs. Tiklīdz tās nav, bērns nav spējīgs sadzirdēt izskanējušo informāciju," paskaidro Sandra Kušķe.

https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/lai-neklutu-pilniba-nedzirdigi-14275683

Veselības dienests sola pieprasīt papildu naudu vājdzirdīgu bērnu dzirdes aprātu remontam

LSM.lv Ziņu redakcija 16.02.2022

Trešdien, 16. februārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā skatīja vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu portālā "manabalss.lv". Lai gan dzirdes aparāti un citas ierīces tiek apmaksātas, aizvien dzirdes aparātu detaļu nomaiņa un remonts jāapmaksā pašām nedzirdīgajām personām. Iedzīvotāji savāca parakstus, lai cīnītos par pilnvērtīgu dzirdi, īpaši bērniem ar dzirdes traucējumiem.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/veselibas-dienests-sola-pieprasit-papildu-naudu-vajdzirdigu-bernu-dzirdes-apratu-remontam.a443887/

Ko neteikt cilvēkiem ar dzirdes problēmām?

TV3 Ziņas 6.02.2022.

“Nedzird, bet runā. Kā?”, “Tad jau Tu lasi no lūpām…”, un “Kāpēc neatņem sveicienu? Lepns vai?” jeb ko neteikt cilvēkiem ar dzirdes problēmām?

TV3 kliedē neizpratni un aizspriedumus raidījuma “Ko neteikt?” 18. sērijā! Sižetā piedalās divas Rūtas - Dimanta un Mežavilka, kā arī Nedzirdīgo savienības biedri.

https://www.facebook.com/TV3zinas/videos/440725167738783

Nē, tas nav ausī ieskrējis ods. Džinkst galvā gandrīz katram piektajam

Delfi 26.01.2022. Katrīna Geka

Reizēm ausī dzirdamā džinkstēšana ir tik uzmācīga, ka traucē ne tikai dzirdēt pašam savas domas, bet arī apkārtējos. Un tad, lai nesajuktu prātā, jāmeklē visefektīvākie risinājumi trokšņa slāpēšanai.

RSU Otorinolaringoloģijas katedras docētājs Kristaps Dambergs skaidro, ka medicīnā vairāk tiek runāts nevis par "troksni galvā", bet gan "troksni ausīs". Un tā ir klasificēta diagnoze – tinīts.

https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/53986024/ne-tas-nav-ausi-ieskrejis-ods-dzinkst-galva-gandriz-katram-piektajam

Valsts apmaksās kohleāro dzirdes implantu ārējās daļas nomaiņu

LSM.lv Ziņu redakcija 4.01.2022.

No šī gada valsts apmaksāta ievietoto kohleārā implantu ārējās daļas nomaiņa pēc 18 gadu vecuma, informēja Nacionālais veselības dienests.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-apmaksas-kohlearo-dzirdes-implantu-arejas-dalas-nomainu.a437331/

2021.

Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, otolaringoloģe Sandra KušķeDārgās baterijas. Iespēja nodrošināt pilnvērtīgu dzirdes terapiju bērniem

LSM Monopols. 23.12.2021 Arita Grīnberga, Ieva Tīmane

Atbalstot labdarības maratonu „Dod pieci!”, mēs arī Monopolā vēlamies runāt ar cilvēkiem, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem, kuriem ir dzirdes, redzes vai kustību traucējumi.

Dzirde ir viena no svarīgākajām cilvēka maņām, ar tās palīdzību bērns iemācās reaģēt uz apkārtējās vides skaņām, spēj saprast to nozīmi, bet – vēl svarīgāk – dzirde dod iespēju iemācīties valodu un sazināties ar apkārtējiem. Paliekoši dzirdes traucējumi Latvijā uz 1000 bērniem apmēram trijiem. Šis skaitlis ir līdzīgs, salīdzinot gan datus Latvijā, gan ASV, gan Anglijā, gan Vācijā, – šī statistika visā pasaulē ir gandrīz vienāda.

Rīgas Stradiņa universitātes docente Dr. med. Sandra Kušķe, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, otolaringoloģe ar daudzu gadu pieredzi audioloģijā atceras: „Mani aicināja vadīt Bērnu dzirdes centru, kas ne pārāk veiksmīgi bija nostrādājis pirmo gadu. Neko daudz par dzirdes traucējumiem nezināju. Iemeta mani atvarā: izturēs vai neizturēs... Sākums bija nežēlīgs, otrreiz neko tādu laikam neuzņemtos.”

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/latvijas-bernu-dzirdes-centra-vaditaja-otolaringologe-sandra-kus.a153269/

Nedzirdīgi cilvēki var vadīt uzņēmumu

Radio Atvērtie faili 23.12. 2021. Baiba Runce

Runā uzņēmējs Varis Strazdiņš, vājdzirdīgā zobu tehniķe Diāna Jakubone, implanta lietotājs Sergejs Soklakovs, Sandra Kušķe un citi. Viss vai gandrīz viss runātais teksts izlasāms rakstiski!

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2021-nedzirdigi-cilveki-var-pat-vadit-uznemumu-bet-latvija-vinus-baidas-pienemt-darba.a435674/

Es zinu, kā tas ir - justies atšķirīgai

LSM Dzīvei nav melnraksta.23.12.2021 Rūta Dimanta

Rūta labi saprot tos cilvēkus, kuri vēršas pie Ziedot.lv. Viņa zina, kā ir justies atšķirīgam, jo no piecu gadu vecuma dzird tikai ar vienu ausi. Un vēl viens iemesls, kas palīdz izprast mammas, kuras lūdz palīdzību – 2003. gadā, kad vērās vaļā ziedot.lv portāls, viņas bērns bija nonācis reanimācijā. Tas arī bija sava veida zīme.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/video-ruta-dimanta-es-zinu-ka-tas-ir--justies-atskirigam.a435914/

Cik pieejama vājdzirdīgiem cilvēkiem ir Latvijas mūzikas dzīve? Baibas pieredze

LTV Kultūras ziņas 22.12.2021 Līga Gaigala

"Es mīlu vairāk tādus melodiskus koncertus, kur ir daudz mūzikas, daudz deju. Ar to dziedāšanu ir tā, ka, ja operdziedātājs uzņem augšējos toņus, tad es ar dzirdes aparātu āža blēšanu dzirdu," stāsta Baiba Bicēna. Viņa ir vājdzirdīga un šobrīd, pateicoties dzirdes aparātam, var baudīt mūziku, bet ar grūtībām uztver dziesmu tekstus un uz skatuves runāto.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/cik-pieejama-vajdzirdigiem-cilvekiem-ir-latvijas-muzikas-dzive-baibas-pieredze.a435753/

Mareks Birulis, kuram tagad ir 21 gads, no 3 gadu vecuma lieto implantu

Ģimenes studija Dod pieci 17.12.2021

https://www.facebook.com/watch/?v=1574725446227178

Dārgās baterijas. Iespēja nodrošināt pilnvērtīgu dzirdes terapiju bērniem

LSM Ģimenes studija. 25.11.2021 Agnese Linka

Atbalsts bērniem ar dzirdes traucējumiem ir droša investīcija nākotnē, tā uzsver speciālisti, jo savlaicīgi veikta dzirdes un runas terapija bērnam dod iespējas pilnvērtīgi iegūt izglītību un līdz ar to arī atrast savu vietu nākotnē darba tirgū. Kas nepieciešams, lai varētu teikt, ka dzirdes terapija visiem Latvijas bērniem ir iespējami pilnvērtīga, Ģimenes studijā diskutē un skaidro Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe, mamma diviem bērniem ar dzirdes problēmām Ilze Ūbele, organizācijas „Sadzirdi.lv” Olafs Slūtiņš, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas audiologopēde Daiga Lagzdiņa-Kokina.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/dargas-baterijas.-iespejas-nodrosinat-pilnvertigu-dzirdes-terapi.a152174/

Kohleārais dzirdes implants zīdainim. Mammas pieredze

Mammām un tētiem 2.11.2021. Linda Paulauska

“Pirmajā dzimšanas dienā Zanei uzdāvināja iespēju dzirdēt”- Rībenu ģimene. Kohleāro dzirdes implantu pieredzes stāsts

Esence. Novembris 2021. Linda Paulauska

Mūsu meita tagad dzird

Mans Mazais Nr1 2021. Linda Paulauska

Zanes mamma Dace Rībena dalās pieredzē, kā tas ir, kad ģimenē ienāk trešais bērniņš un viņš ir nedzirdīgs.

https://esence.lv/pirmaja-dzimsanas-diena-zanei-uzdavinaja-iespeju-dzirdet-ribenu-gimene-kohelaro-dzirdes-implantu-pieredzes-stasts/

https://www.mammamuntetiem.lv/gimene-un-attiecibas/intervijas/53921/kohlearais-dzirdes-implants-zidainim-mammas-pieredzes-stasts

Kohleāro dzirdes implantu uzturēšanu aicina iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā; «manabalss.lv» vāc parakstus

LTV 4. studija 10.10.2021

Vājdzirdīgo bērnu vajadzībām valsts piešķir invaliditātes pabalstu, kas paredzēts, tai skaitā, lai labā tehniskā stāvoklī uzturētu dzirdes aparātu un implantus. Šo tehnisko palīglīdzekļu uzturēšana nav lēta, pabalsts nesedz izmaksas. Portālā “manabalss.lv” vāc parakstus, lai šis pakalpojums būtu valsts finansēts, pauž raidījumā “’4.studija”.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/kohlearo-dzirdes-implantu-uzturesanu-aicina-ieklaut-kompensejamo-zalu-saraksta-manabalsslv-vac-parakstus.a424788/

LSM.lv Veselība 2.07.2021

Latvijā pirmo reizi operācijas laikā bērnam izveido ausi

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstu komanda jūnija vidū pirmo reizi veica Latvijā unikālu vidusauss operāciju, 16 stundu garas operācijas laikā novēršot iedzimtu auss problēmu un veicinot dzirdi, informēja Dace Zaldāte-Rozentāle, BKUS Komunikācijas daļas vadītāja.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/latvija-pirmo-reizi-operacijas-laika-bernam-izveido-ausi.a411299/

Mājas Viesis, LA.lv 27.06.2021 Dace Ezera

Ārā no klusuma nolemtības

Valmieriešu Barbas un Ginta bērni Roberts un Emīlija Ērgļi piedzima nedzirdīgi.. Abiem bērniem tika ieoperēti kohleārie implanti. Tolaik valsts tos vēl neapmaksāja, tāpēc vecāki kopā ar Sarkano Krustu sāka ziedojumu vākšanas akciju. Šobrīd Emīlijai ir 17, bet Robertam 19 gadi, un viņi ir dzīvespriecīgi, darboties un pasauli izzināt griboši jaunieši ar daudzpusīgām interesēm, kuru ikdiena neatšķiras no viņu vienaudžu dzīves ritma un iespējām

https://www.la.lv/ara-no-klusuma-nolemtibas

PAR PILNVĒRTĪGU DZIRDI SEVIŠĶI BĒRNIEM AR DZIRDES TRAUCĒJUMIEM

Mana Balss iniciatīva 11.06.2021. Ilona Geide

Vēlamies panākt, lai sevišķi visiem bērniem, tomēr vēlams arī pieaugušajiem ar paliekošiem dzirdes traucējumiem dažādās to smaguma pakāpēs valsts kompensējamo zāļu sarakstā tiek iekļauti dzirdes aparāti, kohleāro dzirdes implantu baterijas un ierīces (akumulatori) bateriju uzlādēšanai. Ir nepieciešams kompensēt tiem bērniem un pieaugušajiem, kuriem ir ievietoti kaula vadīšanas dzirdes iekārtas un kohleārie dzirdes implanti, procesora daļas remontu, savienojuma kabeli, kā arī dzirdes aparātu remontu arī pēc garantijas, lai bērni un pieaugušie varētu bez aizķeršanās, bez jebkādiem šķēršļiem turpināt dzirdēt, iekļauties sabiedrībā un izglītības sistēmā.

Tāpēc aicinām dzirdes aparātus, kohleāro dzirdes implantu baterijas, bateriju uzlādēšanas ierīces un savienojama kabeļus, kurus izmanto gan bērni, gan pieaugušie, kuriem ir dzirdes traucējumi, iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā. Kā arī lai tiem cilvēkiem, kuriem ir ievietoti kaula vadīšanas dzirdes iekārtas un kohleārie dzirdes implanti, procesora daļas remontu un dzirdes aparātu remontu veic bez maksas arī pēc to noteiktā garantijas termiņa laika.

Sabiedrības ieguvums būs tāds, ka šie bērni līdzvērtīgi citiem bērniem spēs vienlīdzīgi izglītoties, iegūt zināšanas un līdz ar to nākotnē veiksmīgāk iekļauties darba tirgū, būt veiksmīgi darba ņēmēji, uzņēmēji un nodokļu maksātāji, kā arī pieaugušie varēs pilnvērtīgāk iekļauties darba tirgū.

Turpinājumā Olafa Slūtiņa un citi komentāri.

https://manabalss.lv/par-pilnvertigu-dzirdi-berniem-kuriem-ta-ir-trauceta/show

Unikāls gadījums: Gundega gandrīz nedzird, bet runā perfekti

Tautas Veselības Avīze Ne.5 2021, Jauns.lv 03.05.2021.

"Es savā dzīvē esmu sapratusi to: ja man ir aizvērtas durvis un logi, tad tas nozīmē pasēdēt mierīgi, apdomāt un pēc laika viss pats atvērsies vaļā tad, kad tas būs vajadzīgs." Tā sarunā ar portālu Jauns.lv saka Gulbenes novada Lizumu pagastā dzīvojošā Gundega Ozoliņa. Viņai ir reta, ģenētiska slimība – Alporta sindroms, un diemžēl dzirde ar gadiem kļūst tikai sliktāka.

Gundega mācījusies gan Adulienas speciālajā skolā, gan parastajā, gan Alsviķu skolā, kur apguvusi rokdarbu darināšanu. Vēlāk viņa mācījās arī Jūrmalas RCC, bet tur iegūtajā specialitātē veselības traucējumu dēļ nevarēja strādāt. Taču viņa turpina darināt rokdarbus, kā arī piedalās ar tiem izstādēs un pārdod internetā.

https://jauns.lv/raksts/zinas/441026-unikals-gadijums-gundega-gandriz-nedzird-bet-runa-perfekti

Tas bija traki! Pirms gada nesapratu, ko lai dara, bet tagad esam pieraduši

Jauns.lv 25.04.2021. Santa Kvaste

Pandēmijas sākums mūsu ģimenei bija ļoti grūts, bet tagad esam labāk pielāgojušies, tā intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja Diāna Ozoliņa. Diānai ir trīs bērni: Ričards (10 gadi), Tomass (7) un Rebeka Anna (4). Vecākajam dēlam Ričardam konstatēta vājdzirdība. Viņš mācās sākumskolas “Valodiņa” 3. klasē, taču tagad jāmācās attālinati, kas gan Ričardam, gan ģimenei sagādā problēmas.

https://jauns.lv/raksts/sievietem/439850-tas-bija-traki-pirms-gada-nesapratu-ko-lai-dara-bet-tagad-esam-pieradusi

Saruna par Sadzirdi.lv

NVO nama ziņas 2021.Nr.3 Zinta Gugane

Marta sākumā tiek atzīmēta Pasaules Dzirdes diena, tādēļ uz sarunu aicinājām biedrību, kas aizstāv sociāli mazaizsargātās grupas - vājdzirdīgo personu intereses. Par biedrības mērķiem un aktivitātēm plašāk pastāstīs Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv" valdes locekle Baiba Bicēna. Asociācija vairākkārt sanāksmes ir rīkojusi NVO namā.

https://www.draugiem.lv/groups/sadzirdi.lv_18445714/?f_tid=6701832

Ilgi nezināja, ka dēls nedzird... Kā liepājnieks Dāgs iekļaujas dzirdīgo pasaulē

Jauns.lv 6.03.2021. Dace Ezera

Kas Jauns Avīze 4.03.2021 Dace Ezera

Liepājniece Pārsla Bite ir stipra un dzīvesgudra sieviete, kura gandrīz viena pati izaudzinājusi četras atvases, turklāt jaunākais dēls, nu jau deviņpadsmit gadus vecais Haralds Dāgs, piedzima nedzirdīgs. Šobrīd, pateicoties kohleārajam implantam, puisis dzird, mācās un veiksmīgi iekļaujas sabiedrībā. Viņš mācās par automehāniķi.

https://jauns.lv/raksts/sievietem/431713-ilgi-nezinaja-ka-dels-nedzird-ka-liepajnieks-dags-ieklaujas-dzirdigo-pasaule

Elziņa tika līdz jaunām austiņām. Ģimenes stiprais stāsts

Delfi 24.02.2021. Linda Rozenbaha

Jastrežemsku ģimenes stiprais stāsts. Mazā Elziņa ir viens no tiem bērniem, kas dzird ar kohleārā implanta palīdzību. "Bažas par Elzas dzirdi radās jau dzemdību nodaļā 2020. gada janvārī, kad, vairākkārt mēģinot, Elza neizturēja jaundzimušo dzirdes pārbaudi," stāsta Elzas tētis Rolands Jastrežemskis. "Mūs mierināja, ka pārbaudes rezultāts nav galīgs – varbūt austiņās vēl ir augļūdeņi vai aparāts nolasa nepareizu rādītāju. Vienlaikus mums ieteica vērsties Latvijas Bērnu dzirdes centrā (turpmāk – dzirdes centrs, aut.), lai veiktu atkārtotus izmeklējumus," atceras tētis. Tur atklājās, ka Elziņai ir ļoti smaga vājdzirdība. Tagad viņa ir viens no tiem bērniem, kuriem kohleārais implants dod iespēju sadzirdēt pasauli.

https://www.delfi.lv/life/56017194/attiecibas/52960679/elzina-tika-lidz-jaunam-austinam-gimenes-stiprais-stasts

2016. - 2020. gadā masu medijos publicētie raksti

Mon, 02 Dec 2024 13:15:00 +0000

2020

Brīnumiņš 14.12.2020 Agnese Kviese

Talsu novada Sirds stāsti "Laimas un Māras stāsts"

Mazas ik rīta lūgšanas tiek skaitītas katru dienu mazo māsiņu ģimenē, kuras silda sirdi - ticībā, cerībā un paļāvībā. "...Laima dzirdēs, Laima runās, Māra dzirdēs, Māra runās..." Tā diena iesākas ģimenē, kura pirmā šajā sezonā piedalās mūsu “Talsu novada Sirds stāstu” raidījumā. Stāstā tiks ieausts bezgalīgs ticības, pacietības un pārbaudījumu vēstījums, kurš pavērs iespēju mums visiem piedzīvot īstus brīnumus. Vecākiem šobrīd ir tikai viena vēlēšanās – dzirdēt, ka mazās meitiņas savus vecākus nosauc par mammu un tēti, vai šo brīnumu mums būs iespēja piedzīvot, to lai rāda raidījums

https://brinumins.lv/lv/aktualitates/sirds-stasti/talsu-novada-sirds-stasti-laimas-un-maras-stasts

https://www.facebook.com/watch/?v=1026201624533653&t=7

Diena 6.12.2020 Baiba Krastiņa

Vienādas iespējas visiem

Cilvēkiem ar redzamu invaliditāti joprojām jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem. Tie saistīti arī ar iesaistīšanos darba tirgū. Paši uzņēmumi apgalvo, ka piedāvā līdzvērtīgas darba iespējas ikvienam, tomēr realitātē nodarbināto cilvēku skaits ir neliels. Viens no uzņēmumiem, kurā strādā daudzi cilvēki ar invaliditāti, tajā skaitā ar dzirdes traucējumiem, ir RIMI.

Doctus 4.11.2020. M. Lapsa

GUNTA SUMERAGA, otorinolaringoloģe. Mīlestība, kas nepāriet

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste GUNTA SUMERAGA intervijā atzīst, ka viņai ir ļoti paveicies, jo patīk viss, ko dara. Patīk operēt, patīk mācīt studentus un rezidentus, patīk mācīties pašai. Vada Otorinolaringoloģijas nodaļu Stradiņos, ir Rīgas Stradiņa universitātes docente un Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, saņēmusi arī augstāko otoķirurgu atzinību — balvu “Zelta kāpslītis”. Šeit jāpiebilst — labi, ka skolas gados nepaklausīja mātes ieteikumam kļūt par juristi vai ekonomisti, bet palika uzticīga savam bērnības sapnim.

https://www.doctus.lv/raksts/personibas-un-viedokli/intervijas/gunta-sumeraga-otorinolaringologe.-milestiba-kas-nepariet-4588/

Esi Vesels! (NRA speciālizdevums) 2020 Dzirdes sistēmas

Dzirdes aparāts atved atpakaļ pie cilvēkiem

Inese PIūme ir neredzīga, un viņai pasliktinājusies arī dzirde. Līdz šim viņai nekad nebija izdarīts audiometriskais izmeklējums. Izlasījusi rakstu par Inesi, dzirdes speciāliste Dina Tanberga uzaicināja viņu uz konsultāciju. Kad Inesei pirmo reizi uzlika jau pielāgotu dzirdes aparātu, skaņu pasaule bija kļuvusi pavisam citāda.

Tautas Veselības Avīze Nr.9 2020. Anda Leiškalne

Dzīvot drīkstu, drīkstu citādāk

Mazā Agate Kalniņa dzīvo Ādažos. Mamma Sanita stāsta, ka agrā bērnībā Agate smagi saslimusi un pardzīvojusi vairākas smagas operācijas galvā. Izdzīvojusi, bet atklājies, ka viņa nedzird. Tagad Agatei ir divi kohleārie implanti, viņa dzird, runā un mācās logopēdiskajā sākumskolā “Valodiņa”

Kas Jauns Avīze 16.07.2020 Dace Ezera

Kirils pasauli sajūt caur ģitāru

Jauns 18.07.2020. Dace Ezera

18 gadus vecais Kirils, kurš neredz un nedzird, pasauli sajūt caur ģitāru

Kirils Švidčenko triju gadu vecumā viņš sāka zaudēt redzi, bet četru gadu vecumā - dzirdi. Radās arī citas veselības problēmas, tika nodotas analīzes, un izrādījās, ka tā ir reta slimība - Alstroma sindroms, un no tās nevar izārstēties. Taču ar ģimenes un mūzikas skolotājas Daces Milzeres rūpēm un atbalstu Kirils ir kļuvis par ģitāristu, uzvarējis daudzos konkursos, uzstājies koncertos. Ģitārspēli viņš apguvis, izmantojot stāstījumu un tausti, turklāt mācījies parastajā, nevis specializētajā skolā. Viņš vairākkārt piedalījies arī Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv" un Fonda "Nāc līdzās!" pasākumos, kā arī "Ineses Galantes Talanti" konkursā.

https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/395805-18-gadus-vecais-kirils-kurs-neredz-un-nedzird-pasauli-sajut-caur-gitaru

LSM.lv Cilvēkstāsti 12.07.2020

Gabriela no Priekules – vienīgā meitene ar dzirdes implantu mūzikas skolā

Gabriela Viršila mācās Kalētu Mūzikas un mākslas pamatskolas 3. klasē. Viņa ir vienīgais bērns skolā ar dzirdes implantu. Meitene pati to sauc par aparātu un apzinās, ka bez šīs ierīces viņas dzīve būtu citāda.

“Ja man nebūtu implanta, man vajadzētu mācīties zīmju valodu,” saka Gabriela. Bērni, kas viņu nepazīst, mēdz interesēties, kāpēc viņai pie auss ir aparāti. “Kad biju maziņa, saslimu, mani operēja un tad iedeva aparātus,” meitene parasti viņiem paskaidro.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/gabriela-no-priekules-vieniga-meitene-ar-dzirdes-implantu-muzikas-skola.a366787/

LSM.lv Cilvēkstāsti 4.07.2020

Gerda ar «austiņu» ir laimīga par iespēju dzirdēt pasauli

Gerda Rošāne mācās Ogres sākumskolas 5. klasē. Meitene apmeklē arī Ogres Mākslas skolu, labprāt zīmē ar ūdens krāsām, vēro dabu un spēlē ģitāru. Viņa piedzīvo pasauli kā jebkurš cits bērns, taču reizēm, kad vēlas atslābināties no skaņām, Gerda izņem dzirdes implantu.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/gerda-ar-austinu-ir-laimiga-par-iespeju-dzirdet-pasauli.a365362/

LSM.lv Cilvēkstāsti 27.06.2020

Deviņus gadus vecais Jegors: Dzirdes aparāts izglāba manu dzīvi

Jegors Kaboško mācās Olaines sākumskolas 3.klasē. Zēns ir labs peldētājs, ar lielu interesi par datorspēlēm, bet nākotnē viņš plāno kļūt par slavenu “jūtūberi”. Jegoram patīk dejot un klausīties mūziku, kas ir iespējams, pateicoties kohleārajam dzirdes implantam.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/devinus-gadus-vecais-jegors-dzirdes-aparats-izglaba-manu-dzivi.a365122

LSM.lv Cilvēkstāsti 24.06.2020

Jēkabs ar dzirdes implantu vēlas attieksmi kā pret citiem puikām

Jēkabs Melecis mācās Valmieras sākumskolas 3.klasē. Zēns ir liels sportists ar mērķi izaugt par profesionālu basketbolistu un reiz iekļūt NBA. Puika sapņo iepazīties ar sportistiem Kristapu Porziņģi, Dairi Bertānu un vēlas, lai pret viņu izturas kā pret parastu cilvēku. Jēkabs ir viens no 173 bērniem, kuriem Latvijā ir kohleārie dzirdes implanti.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/jekabs-ar-dzirdes-implantu-velas-attieksmi-ka-pret-citiem-puikam.a364617/

LTV Panorāma 16.06.2020

Sadzirdēt pasauli pēc klusumā pavadītiem gadiem. Stāsta četri bērni ar dzirdes implantiem

Kā ir sadzirdēt pasauli pēc tam, kad gadiem esi pavadījis klusumā? Četri bērni, kuri dzirdi ieguvuši vai atguvuši ar kohleārajiem implantiem, sociālā projektā stāsta par savu personīgo pieredzi, daloties ar sapņiem un iedrošinot citus.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/sadzirdet-pasauli-pecklusuma-pavaditiem-gadiem-stasta-cetriberni-ar-dzirdes-implantiem.a364093/

Kas Jauns Avīze 4.06.2020 Jauns 7.06.2020 Dace Ezera

Vilcienā dzimst ideja par tērpu nedzirdīgajiem

Uzņēmuma AG Vīģes vadītājai Agnesei Elerei radās ideja par tērpu, kas ļautu dzirdēt vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem. Vilcienam braucot, viņai ienāca prātā doma par tērpu, kas ļautu sajust mūziku ar vibrāciju palīdzību.

https://jauns.lv/raksts/sievietem/389364-siguldas-vilciena-agnei-dzimst-ideja-par-terpu-nedzirdigajiem

Diena 8.05.2020 Diāna Kārkliņa

Jebkuru ierobežojumu redz plašāk

Audiologopēdi strādā ar visu vecumu cilvēkiem, bet bērniem ar dzirdes traucējumiem viņi ir gidi skaņu un trokšņu pasaulē. Saruna piedalās audiologopēdes Ilze Blūmentāle un Ilze Klatenberga.

https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/karjera/jebkuru-ierobezojumu-redz-plasak-14240875

Izglītība un Kultūra 12.03.2020. Ilze Brinkmane

Iemācās droši pārprasīt, nevis nedzirdēt

Laikraksts turpina pievērst uzmanību skolēnu ar dzirdes traucējumiem iekļaušanai vispārējās izglītības iestādēs. Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv" valdes locekle Baiba Bicēna atzīst, ka ir daudz veiksmīgu gadījumu, kad vājdzirdīgi vai pat nedzirdīgi bērni integrējušies vispārizglītojošās skolās un dzirdīgo sabiedrībā, bet katram, protams, ir savs pieredzes stāsts. Par savu pieredzi darbā ar vājdzirdīgu skolnieci parastajā skolā stāsta arī skolotāja Marta Radziņa.

Ievas Veselība 6.03.2020 Vija Vāvere

Bērni izvēlējās dzīvot

Santa lv 29.04.2020 Vija Vāvere

Dvīņu mamma Laila Zemīte: Ārsti deva piecdesmit procentus, ka bērni izdzīvos

Gaidīt nākam pasaulē bērnu un vienlaikus rakstīt doktora disertāciju ir grūts uzdevums. Gaidīt dvīņus un rakstīt disertāciju enerģētikā – tā jau ir gandrīz neiespējamā misija. LAILA ZEMĪTE tika ar to galā. Tikai… liktenis lēma, ka stiprajiem jāuzliek kāds vēl grūtāks pārbaudījums. Dvīņi Andrejs un Aleksandrs piedzima priekšlaicīgi. Vēlāk noskaidrojās, ka Andrejs nedzird.

Laila kopā ar vīru Olafu nodibināja Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociāciju Sadzirdi.lv, komunicē ar citām mammām, viņa ir arī noorganizējusi vājdzirdīgo bērnu nometnes un talantu konkursu. Andrejam tagad ir kohleārais implants, viņš pieder dzirdīgo pasaulei un mācās sākumskolā "Valodiņa"

https://www.santa.lv/raksts/ievasveseliba/dvinu-mamma-laila-zemite-arsti-deva-piecdesmit-procentus-ka-berni-izdzivos-33155/

LA.lv 2.03.2020

Atzīmējot Pasaules dzirdes dienu, ceturtdien, 5. martā, maršrutā uz Siguldu kursēs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un AS “Pasažieru vilciens” organizētais RSU Veselības ekspresis, kas no Rīgas Centrālās stacijas izies plkst. 12.30.

RSU topošie mediķi pasažieriem stāstīs, kā saglabāt labu dzirdi visa mūža garumā, kā arī piedāvās veikt vienkāršas veselības pārbaudes: izmērīt asinsspiedienu, noteikt ķermeņa masas indeksu, skābekļa daudzumu asinīs, stresa un miegainības līmeni.

Šoreiz RSU Veselības ekspresī medicīnas studenti interesentiem stāstīs gan par to, kā izvairīties no dažādām dzirdes problēmām, gan arī piedāvās veikt otoskopiju – ausu veselības pārbaudi. Pasažieriem būs arī iespēja konsultēties pie RSU otorinolaringoloģijas rezidentiem, kas brauks ar šo reisu.

https://www.la.lv/rsu-veselibas-ekspresi-uz-siguldu-toposie-arsti-informes-par-dzirdes-profilaksi

Mammām un tētiem 2.03.2020

Latvijā pirmā dzirdes implanta saņēmēja studē Nīderlandē un sarunājas četrās valodās

Ar mūsdienu tehniskajām iespējām nedzirdība vairs nenozīmē nolemtību: savlaicīgi atklāti un atbilstoši koriģēti dzirdes traucējumi nav šķērslis mācībām vispārizglītojošā skolā, dejošanai, sportošanai, valodu un mūzikas apguvei. 28. februārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Starptautiskajai kohleāro implantu un dzirdes dienai veltīts pasākums. Vienlaikus tika atzīmēti 20 gadi, kopš Latvijā veikta pirmā kohleārā implantācija bērnam dzirdes traucējumu koriģēšanai

https://www.mammamuntetiem.lv/zinas/aktualitates/46568/latvija-pirma-dzirdes-implanta-sanemeja-stude-niderlande-un-brivi-sarunajas-cetras-valodas

LTV Ziņu dienests 28.02.2020

Latvijā atzīmē 20 gadus kopš pirmās ausu implanta operācijas bērniem

280 bērni tagad dzird un runā, pateicoties tieši kohleārajiem implantiem. Šodien Latvijā atzīmē 20 gadus, kopš veikta pirmā šāda veida operācija. Pirmie pacienti jau izauguši, tāpēc ārstiem šodien ir liels prieks satikt kādreizējos mazos draugus.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-atzime-20-gadus-kops-pirmas-ausu-implanta-operacijas-berniem.a350045/

Mammām un tētiem 27.03.2020

Svarīgākais, kas jāzina vecākiem par dzirdes traucējumiem bērniem

Dzirde ir viena no svarīgākajām cilvēka maņām, ar tās palīdzību bērns iemācās reaģēt uz apkārtējās vides skaņām, spēj saprast to nozīmi, bet – vēl svarīgāk – dzirde dod iespēju iemācīties valodu un sazināties ar apkārtējiem. Nereti vecākiem rodas aizdomas, ka bērns nedzird, – un mierina sevi, ka tā droši vien ir tikai nevēlēšanās dzirdēt, bet tas var novest pie vēlīnas diagnostikas. Rīgas Stradiņa universitātes docente Dr. med. Sandra Kušķe, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, otolaringoloģe ar nu jau 25 gadu pieredzi audioloģijā, skaidro, kā noteikt, vai bērnam ir dzirdes traucējumi, un kādas ir iespējas palīdzēt šādās situācijās.

https://www.mammamuntetiem.lv/skaistums-un-veseliba/gimenes-veseliba/46235/svarigakais-kas-jazina-vecakiem-par-dzirdes-traucejumi-berniem

Latvijas radio Ģimenes studija 25.03.2020

Bērniem ar dzirdes problēmām ir pieejamas mūsdienīgas palīdzības iespējas

Vājdzirdība un nedzirdība bērniem ir pamanāma, un mūsdienīgās iespējas ļauj bērniem ar mazāku dzirdes zudumu izmantot dzirdes aparātus, bet dzirdes zuduma gadījumos veikt valsts apmaksātas kohleāro implantu ievietošanas operācija. Krīzes situācijā nenotiek plānveida operācijas, bet speciālistu palīdzība bērniem ar dzirdes traucējumiem un viņu ģimenēm turpinās, skaidro raidījumā “Ģimenes studija”.

Dzirdes problēmas ietekmē dzīves situācijas, arī attālinātās mācības nav vienkāršas, bet skola “Valodiņa” centīgi pieiet attālinātai mācīšanai, materiāli ir labi, bērnam ar dzirdes grūtībām nepieciešama palīdzība, bet mācību process turpinās, skaidro “Sadzirdi.lv” valdes priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/berniem-ar-dzirdes-problemam-ir-pieejamas-musdienigas-palidzibas-iespejas.a353219

Tautas Veselības Avīze Nr.2 2020 Antra Krastiņa

Nedzirdīgais mūziķis Arnis Suitiņš: "Man patīk dzīvot"

Stāsts par mūziķi Arni Suitiņu

Kas Jauns Avīze 23.01.2020 Kārlis Seržants

Visi nedzirdīgie dūmu detektorus sagaidīs pēc 270 gadiem

Kampaņas laikā par obligātu dūmu detektoru ieviešanu atbildīgajām iestādēm aizmirsies par kādu grupu, kurai ir visai specifiskas prasības pret šo ierīci. Nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem neder veikalos nopērkamie dūmu detektori, bet speciālie maksā aptuveni 300 €. Ne visi var atļauties tādus iegādāties. Arī to pieejamība ir stipri ierobežota. Speciālie dūmu detektori pārveido skaņu gaismas un arī vibrējošā signālā.

Latvijas Radio 21.01.2020 Paula Dēvica

Vājdzirdīgo bērnu vecāki satraukti par logopēdisko skolu nākotni

Logopēdiskajām skolām nākotnē būs jākļūst par vispārizglītojošām skolām, kas nozīmē lielas klases un grūtības bērniem izsekot līdzi mācību vielai. Apvienība “Sadzirdi.lv” raizējas, ka tādā veidā tiek liegta iespēja bērnam iegūt pilnvērtīgu izglītību.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vajdzirdigo-bernu-vecaki-satraukti-par-logopedisko-skolu-nakotni.a345491/

2019

Ārsts.lv 2019. gada decembris

Kaspars Peksis, Karīna Rubule: Vājdzirdība vecāka gada gājuma cilvēkiem

Vecuma vājdzirdība ir diagnoze, termins medicīnā, kas apzīmē pakāpenisku, simetrisku sensori neirālu dzirdes pasliktināšanos novecošanas dēļ.

Vecuma vājdzirdība ir pakāpeniska dzirdes pasliktināšanās, kas skar lielāko daļu cilvēku, viņiem novecojot. Tā kā dzirde pasliktinās ļoti pakāpeniski, bieži vien cilvēks ilgstoši nemaz neizjūt diskomfortu. Vecuma vājdzirdības gadījumā sākotnēji dzirde pasliktinās augstajās frekvencēs (vēlāk arī vidējās un zemajās frekvencēs) un skar abas ausis. Vecuma vājdzirdībai ir četri apakštipi. Visbiežāk sastopamais ir sensors dzirdes zudums, kas attīstās, jo pakāpeniski iekšējā ausī notiek Korti orgāna matiņšūnu deģenerācija. Pārējie retāk sastopamie trīs tipi ir neirāls presbyacusis, kas attīstās, jo kādā dzirdes ceļa daļā notiek nervu šūnu atrofija; metabols presbyacusis, kas attīstās mikrovaskulāru traucējumu dēļ, kuru dēļ ir traucēta asinsplūsma iekšējā ausī, un mehānisks presbyacusis, kas attīstās, jo gliemeža vada pamatplāksnītē (membrana basilaris) notiek deģeneratīvas pārmaiņas.

https://arsts.lv/jaunumi/kaspars-peksis-karina-rubule-vajdzirdiba-vecaka-gada-gajuma-cilvekiem

Latvijas radio 11.12.2019

Kirila Švidčenko sapnis ir būt mūziķim, komponēt un varbūt strādāt par skolotāju

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/citi-raidiijumi/kirila-svidcenko-sapnis-ir-but-muzikim-komponet-un-varbut-strada.a124406/

Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe uzstājas Saeimas un Sustento diskusijā

Saeima 2.12.2019.

2.decembrī norisinājās ikgadējā diskusija “Saeima cilvēkiem ar invaliditāti”, un šogad tās centrā bija jautājumi, kas aktuāli ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, tostarp par iekļaujošu izglītību un nepieciešamo atbalstu. Pasākumā ar runu un prezentāciju uzstājās arī Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe.

Visu diskusiju, kas ir vairāk nekā 3 stundu gara, var noskatīties video ierakstā, kurš atrodas Saeimas mājaslapā. Sandras Kušķes uzstāšanās sākas apmēram 2:10:00 un ilgst apmēram 20 minūtes.

https://cdn.tiesraides.lv/saeima.lv/20191202142701_saeima.lv.3_0

Atsevišķi var noskatīties prezentācijas, fotoattēlus un audio ierakstu.

https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/28511-saeima-diskute-par-atbalstu-gimenem-kuras-aug-berni-ar-ipasam-vajadzibam

Neatkarīgā rīta avīze 21.11.2019.?

Oftalmoloģijas un otolaringoloģija

Par Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Ventspilī LOR nozari.

Neatkarīgā Rīta avīze 21.11.2019. Ilze Zonne

Labākā dzirde - labāka dzīve

Saruna ar audiologopēdi Evu Pakalni no ārstniecības iestādes "Dzirdes sistēmas".

Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā 9.11.2009.

Seminārs par nedzirdīgu-neredzīgu cilvēku aprūpi

9. un 10. novembrī Strazdumuižas Neredzīgo un vājredzīgo bērnu internātvidusskolā notika kvalifikācijas celšanas seminārs par nedzirdīgu-neredzīgu cilvēku aprūpi, saziņas paņēmieniem, rehabilitāciju un apmācību.

Semināru vadīja Bente Ramsinga Ozgīra (Bente Ramsing Özgür) no Dānijas, Ziemeļvalstu Labklājības un sociālo jautājumu centra (The Nordic Centre for Welfare and Social Issues - NVC) projektu vadītāja ar ilggadēju pieredzi šajā jomā.

Līdzīgi semināri Rīgā jau tika organizēti jūnijā Latvijas Neredzīgo biedrības un Latvijas Nedzirdīgo savienības rehabilitācijas speciālistiem, kā arī pedagogiem, kas nodrošina apmācību bērniem ar redzes un dzirdes traucējumiem.

https://norden.lv/lv/aktualitates/jaunumi/09112009seminars-par-nedzirdigu-neredzigu-cilveku-aprupi/

Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā 8.10.2019

Seminārā aktualizēs jautājumus kā ikdienā palīdzēt nedzirdīgiem-neredzīgiem cilvēkiem

2019.gada 10. oktobrī Rīgā, Strazdumuižas vidusskolā - attīstības centrā, notiks seminārs par nedzirdību-neredzību ar mērķi vairot dažādu jomu profesionāļu un līdzcilvēku informētību par nedzirdību-neredzību jeb kombinētiem dzirdes un redzes traucējumiem.

Seminārā piedalīsies divas ekspertes no Ziemeļvalstīm - Trīne Skeua Uldāle (Trine Skov Uldall) no Dānijas ir specializējusies dzīves laikā iegūtas neredzības-nedzirdības jautājumos gan Dānijā, gan Ziemeļvalstu sadarbības ietvaros. Marija Kroica (Maria Creutz) no Ziemeļvalstu Labklājības centra (Nordic Welfare centre) ir specializējusies iedzimtas neredzības-nedzirdības jomā.

Lektores seminārā runās par tādām tēmām kā iedzimto un dzīves laikā iegūto nedzirdību-neredzību un to sekām, par nedzirdīgi-neredzīgu cilvēku identificēšanu, par to kā nedzirdība-neredzība ietekmē cilvēka dzīvi un kā apkārtējie līdzcilvēki un apkārtējā vide var šos apgrūtinājumus atvieglot.

https://norden.lv/lv/aktualitates/jaunumi/seminara-aktualizes-jautajumus-ka-ikdiena-palidzet-nedzirdigiem-neredzigiem-cilvekiem/

Ārsts.lv 2019. gada septembris

Sandra Kušķe:Dzirdes traucējumi bērniem

Dzirdes traucējumus iedala divās lielās grupās – traucējumi, kas ir paliekoši (visu dzīvi), un pārejoši, kuri rodas kādā brīdī, piemēram, kādas slimības rezultātā, bieži arī tāpēc, ka auss ejā ir svešķermenis vai izveidojies ausu sēra korķis. Tā kā Latvija atrodas klimata joslā ar tik dažādiem laikapstākļiem, tad pārejošus dzirdes traucējumus var novērot ļoti bieži. Piemēram, sākoties rudens sezonai, vīrusi ir, manuprāt, it visur un it visiem, tāpēc ne velti mēdz teikt, ka ikviens bērns līdz 12 gadu vecumam noteikti kādā laika sprīdī ir dzirdējis sliktāk, bijušas novirzes no normas, un tas viss – augšējo elpošanas ceļu infekciju dēļ. Paliekoši dzirdes traucējumi, par laimi, ir daudz retāk, Latvijā uz 1000 bērniem apmēram trijiem. Diemžēl šis skaitlis ir līdzīgs, salīdzinot gan datus Latvijā, gan ASV, gan Anglijā, gan Vācijā, – šī statistika visā pasaulē ir gandrīz vienāda.

https://arsts.lv/jaunumi/sandra-kuske-dzirdes-traucejumi-berniem

SestDiena 6.09.2019 Jānis Siliņš, Olafs Slūtiņš

Vai atbalstāma operas izrāžu tulkojuma titru dublēšana telefona ekrānā izrāžu laikā?

Kultūras akadēmijas profesoram Siliņam doma par titru dublēšanu viedtelefona ekrānā liekas absurda, bet Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes priekšsēdētājs Slūtiņš uzskata, ka cilvēki ar dzirdes traucējumiem šādu lietu novērtēs. Līdzīgā veidā risinājumi noderētu arī dažādos publiskos pasākumos, ne tikai operā, teātrī vai kinozālē. Tāpat tas noderētu dažādos lielos publiskos pasākumos, piemēram, uz ekrāniem Rīgas svētkos.

LSM.lv Rīta Panorāma 1.08.2019

Ziemeļblāzmā notiks vājdzirdīgo bērnu talantu konkurss «Ko tu proti?»

Lai bērniem ar dzirdes problēmām un citām īpašām vajadzībām palīdzētu integrēties sabiedrībā, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi LV” sadarbībā ar asociāciju “Palīdzēsim LV” organizē talantu konkursu “Ko tu proti?”, kurā bērni varēs izrādīt savas prasmes un talantus, gūt jaunu pieredzi un draugus. Pasākumā notiks arī speciālistu lekcijas vecākiem par bērnu audzināšanu.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/ziemelblazma-notiks-vajdzirdigo-bernu-talantu-konkurss-ko-tu-proti.a327437/

Patiesā Dzīve 5.07.2019.

Nedzirdīgais mūziķis Arnis Suitiņš: Man patīk dzīvot!

"Es nevienu nelieku augstāk vai zemāk, ar sētnieku runāju tāpat kā ar domniekiem. Un no ministra līdz sētniekam ir tikai viens solis!"

Deviņu Rīgas namu apsaimniekotājs Arnis Suitiņš ir jauneklīgs un galants kungs. Kaut arī pensija jau sen nopelnīta, viņš negrib pat domāt par to, ka kādu dienu varētu pavadīt dīkā. Tomēr šajā gadījumā stāsts tiešām ir īpašs, jo Arnis Suitiņš pasauli saklausa tikai caur dzirdes aparātu vienā ausī, bet ar otru nedzird vispār.

Stāstu par nedzirdīgo mūziķi Arni Suitiņu lasiet žurnālā Patiesā Dzīve un Tautas Veselības Avīze

Latvijas Avīze 13. jūnijs 2019. Dace Kokoreviča

Ar dzirdes aparātu var strādāt pat par prezidentu! Kā atbalstīt vājdzirdīgos

Baiba Bicēna Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vietnē liek rakstus un ziņas par aktualitātēm. Viņa pati ir viena no Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” dibinātājām, un tieši par šīs nevalstiskās organizācijas veikumu – mūsu saruna.

Pirmās vājdzirdīgo biedrības pasaulē sāka dibināt jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē, un pēc Otrā pasaules kara tādas izveidoja daudzās rietumvalstīs. Šajās biedrībās apvienojās cilvēki, kuri zīmju valodu neizmantoja, bet orientējās uz dzirdes aparātu lietošanu, uz runāto valodu. Kādas tehnoloģijas tiek izmantotas, kāda ir akustika, kas ir teksta pierakstīšana, ko sasnieguši vājdzirdīgi cilvēki un citas aktualitātes.

https://www.la.lv/palidz-sadzirdet-pasauli-saruna-ar-baibu-bicenu

Doctus 8.06.2019 M.Lapsa

Tēva pēdās. VALDIS MIGLĀNS, otorinolaringologs

Dr. VALDIS MIGLĀNS ir pieredzējis otorinolaringologs ar vairāk nekā 30 darba gadu stāžu. Lielāko daļu no tiem viņš nostrādājis Paula Stradiņa slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā, kur īpaši pievērsies deguna blakusdobumu slimībām, kļūdams par atzītu speciālistu šajā jomā. Bet nu jau kādu laiku viņš strādā privātā klīnikā Headline. Kaut darba vide un slodze atšķiras, galvenais vienojošais elements privātai un valsts ārstniecības iestādei ir nemainīgs — pacients.

https://www.doctus.lv/raksts/personibas-un-viedokli/intervijas/teva-pedas.-valdis-miglans-otorinolaringologs-4106/

Sustento Nr.21 janvāris 2019. Baiba Bicēna

Piepildīt ieceres

Pastāstīts par pagājušā gada pasākumiem un mums aktuālajām problēmām.

2018

LSM 29.12.2018. Ģirts Zvirbulis

Bijušo "sistēmas bērnu" Andri lasīt un rakstīt neiemācīja, taču viņš neatlaidīgi cenšas sākt patstāvīgu dzīvi

Andris Vaško ir veselīgs un spēcīgs pieaudzis vīrs. Taču viņš nepazīst burtus, jo lielāko daļu mūža pavadījis sociālās aprūpes sistēmā, kur neviens nav pacenties viņam iemācīt lasīt un rakstīt. Par spīti tam Andris neatlaidīgi cenšas sākt patstāvīgu dzīvi. Tikai pieaugušā vecumā Andris beidzot ticis pie dzirdes aparāta un atklājās, ka patiesībā viņš visu gluži labi saprot. Tagad viņš strādā un noīrējis mazdārziņa teritoriju netālu no lidostas, un pats savām rokām nostiprinājis dārza būdiņu, lai varētu tur dzīvot arī ziemā.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/bijuso-sistemas-bernu-andri-lasit-un-rakstit-neiemacija-tacu-vins-neatlaidigi-censas-sakt-patstavigu-dzivi.a304509/

Ārsts.lv 2018. gada jūlijs

Gunta Sumeraga, Dins Sumerags: ausis, dzirde un kohleārie implanti

Interesanti fakti – dzirdes kauliņu un iekšējās auss izmērs dzīves laikā nemainās, mēs piedzimstam, dzīvojam un nomirstam ar tāda paša lieluma iekšējo ausi un dzirdes kauliņiem, tāpēc kohleāro implantāciju var veikt arī pavisam maziem bērniem. Kāda ir auss uzbūve, kāpēc dzirde pasliktinās, kas ir audiogramma, dzirdes aparāti un kohleārais implants?

https://arsts.lv/jaunumi/gunta-sumeraga-dins-sumerags-ausis-dzirde-un-kohlearie-implanti

LTV Cilvēkstāsti 26.06.2018

Beļģiju pārsteidz kurla pianiste

Beļģijā pagājušās nedēļas nogalē tika aizvadīts ikgadējs mūzikas festivāls, kura laikā mūziķi uzstājās publiskās vietās. Pie Lježas slimnīcas spēlēja 16 gadus veca pianiste Fanija Liperta, kurai šī vieta reiz bijusi kā otrās mājas.

Liperta slimnīcā pavadīja daļu savas bērnības, jo saslima ar meningītu, pēc kā pārcieta divas operācijas, pilnībā zaudējot dzirdi. Tomēr ar kohleāro dzirdes implantu palīdzību meitenei ir iespēja dzirdēt, un tas savukārt ļauj muzicēt.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/belgiju-parsteidz-kurla-pianiste.a283272/

IR 24.05.2018 Gunita Nagle

Analfabēts. Tātad, neesmu vajadzīgs?

Andra Vasko (37) dzīvesstāsts atklāj, ka 80. un varbūt pat 90. gados pansionātos dzīvojošie bērni netika skoloti. Andris tur dzīvojis no 10 gadu vecuma. Burtus viņš zina, taču nevar salikt kopā, lai saprastu lasītā jēgu. Tikai pirms gada Andrim konstatēta vājdzirdība, un Andra asistente Nataļja Vilistere domā, ka tās dēļ bērnībā konstatētā garīgā atpalicība varētu būt nepareiza diagnoze, kas joprojām apgrūtina vīrieša iespējas dzīvē. Asistente pamazām guva pārliecību, ka Andris, kuram kopš bērnības ir diagnoze "vidēji smaga intelektuāla atpalicība", domā skaidri un loģiski. Saklausot, ka viņš dažiem vārdiem norauj galotnes, dažus izrunā skaidri, bet citus fonētiski nepareizi, Nataļja radās aizdomas, vai tikai Andrim nav dzirdes problēmas. Kad pagājušā gada pavasarī Andris tika pie otolaringologa, viņam atklāja trešo dzirdes zuduma pakāpi.

Latvijas Avīze 23.05.2018 Ģirts Zvirbulis

Analfabēts 38 gadu vecumā

Kā tas mūsdienu Latvijā vispār iespējams? Šāds jautājums pirmais iešaujas prātā, uzzinot Andra Vasko dzīvesstāstu. Augumā raženais vīrietis spēka gados daudz neatšķiras no citiem saviem vienaudžiem, kas palikuši bez darba. Taču ir apstāklis, kas Andra mērķi atrast jaunu darba vietu padara gandrīz par neiespējamo misiju - jaunais vīrietis neprot ne lasīt, ne rakstīt.

Aptuveni desmit gadu vecumā zēns nokļuvis sociālās aprūpes sistēmā ar diagnozi par garīgu atpalicību.

Tikai 36 gadu vecumā Andris dabūjis dzirdes aparātu. Andra asistente domā, ka diagnoze galīgi neiet kopā ar realitāti, jo viņš pilnīgi sakarīgi spēj izklāstīt domu, saprot visu, ko viņam stāsta, spēj patstāvīgi tikt galā ar lietām. Rīcībspēja viņam nav atņemta. Andris prot tikt galā ar internetbanku un kaut cik rēķināt. Viņam ir lieliska atmiņa.

https://www.la.lv/analfabets-38-gadu-vecuma

Diena 13.02.2018 Romāns Meļniks

Lai ejot uz specskolu

"Vājdzirdīgie, kuri saņēmuši kvalitatīvus dzirdes aparātus, un nedzirdīgie bērni, kuri laikus tikuši pie implantiem un iemācījušies runāt, var iet parastā bērnudārzā, mācīties parastā skolā. Mums ir daudz labu piemēru. Sliktāk ar skolotāju attieksmi. Ir bijuši tādi gadījumi, kad skolotāji atteikušies lietot bērnam piešķirto FM aparātu, – ja esot tik slikti, tad lai ejot uz specskolu..." intervijā Romānam Meļņikam stāsta Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna.

https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/lai-ejot-uz-specskolu...-14191001

Kurzemes Vārds 2.02.2018 Nora Driķe

Sniega kurpēs Kanādas kalnos

Liepājnieks Gatis Preiss, kurammir gan redzes, gan dzirdes traucējumi, stāsta par to, kā kopā ar manmu viesojās pie brāļa Kanādā. Lidostā ierēdnis uzreiz paņēmis Gati pie rokas, jo viņš varēja iet uz dokumentu pārbaudi bez rindas. Gatis pastāsta, kā kopā ar brāli braucis ar tandēmā velosipēdu, apmeklējis olimpisko pilsētiņu un pat staigājis pa dabas rezervātu ar sniega kurpēm.

36,6°C Nr.1 Dace Ezera

Doties dzirdīgo pasaulē

Mareks Birulis ir zēns ar kohleāro implantu, kura gaitām masu mediji seko jau no mazotnes. Tagad viņš mācās Aizputes vidusskolas 11. klasē.

https://www.la.lv/doties-dzirdigo-pasaule

2017

Kurzemes Vārds 29.12.2017.

Aug Kirils un aug arī Jomi

Kirils Švidčenko ir piecpadsmit gadus vecs jaunietis ar īpašām redzes un dzides problēmām. Šopavasar sadarbībā ar fonda "Es redzu" un labdarības fonda "Blue Orange Charity" atbalstu viņš tika pie sava suņa-pavadoņa. Ģimenē ienāca labradora šķirnes kucīte Jomi, kura kopā ar Kirilu un kinoloģi Māru Semjonovu joprojām mācās apgūt dažādas iemaņas, lai kļūtu par jaunieša uzticamu pavadoni viņa dzīves gaitās.

Mājas Dakteris Nr. 11/12 2017 Speciālizlaidums

Ausu, kakla un deguna kaites

Speciālnumurs gandrīz pilnībā veltīts dažādām ausu slimībām. Auss sāpes nedrīkst ignorēt, bojāta dzirde, troksnis ausīs, neirīts, otīts, dzirdes kanāla iekaisums, Menjēra slimība, dzirdes slieksnis, sēra korķis, barotraumas, ūdens ausī, utt.

Ludzas Zeme 27.10.2017

Delfi 25.10.2017 Dita Vinovska

Ludzāniete Marija – nedzirdīga, bet tāda pati kā citi

Dzimusi un augusi Latgalē, mācījusies Ludzā un Rēzeknē, tagad zināšanas iegūst Nīderlandes pilsētā Bredā. Marija Satibaldijeva ir vienkārša un ļoti mērķtiecīga jauna sieviete, kas pēc studiju pabeigšanas un pieredzes iegūšanas ārzemēs vēlas atgriezties Latvijā, lai pielietotu savas prasmes un zināšanas pilsētu vides sakārtošanā. Marija bija pirmais bēŗns, kurai dzirdes implanta operācija izdarīta Latvijā. Viņa ir arī pirmā Latvijā, kura saņēmusi Greiema Klarka stipendiju mācību turpināšanai.

https://www.delfi.lv/life/56017192/intervijas/49373751/nedzirdiga-bet-tada-pati-ka-citi-marija-brivi-runa-vairakas-valodas-un-stude-niderlande

Latvijas Avīze 7.oktobris 2017 Regīna Olševska

“Dzirdes aparāts nolietojies, esmu klusuma zonā, bet jaunu nedod…”

“7. oktobrī būšu 92 gadus veca Latvijas pilsone. Dzirdes aparātu izmantoju no 2009. gada. Pēdējais termiņš bija no 2012. gada maija. Maijā “Surdocentrs” atsūtīja atgādinājumu, ka dzirdes aparātu izsniegs 2017. gada 20. maijā plkst. 12 dienā. Lai pārliecinātos, ka ar aparātu viss kārtībā, piezvanīju 19. maijā. Man bez paskaidrojumiem noskaldīja, ka mana rinda esot jūlijā. Nupat centrs esot izdalījis 5000 dzirdes aparātu. Man neiznāca…

Atbildes uz pensionāri interesējošiem jautājumiem.

https://www.la.lv/vajadzigs-dzirdes-aparats

Jauns.lv 3.10.2017 Elmārs Barkāns

Vecāki atsakās likt implantus saviem vājdzirdīgajiem bērniem, veidojot īpašu “nedzirdīgo tautu”

Likums un Taisnība Nr.9. 2017 Elmārs Barkāns

Vecāku iedomu dēļ nedzirdīgajiem bērniem draud klusuma pasaule

Vairāki nedzirdīgo bērnu vecāki savām atvasēm atsakās likt valsts apmaksātos dzirdes implantus. Tādejādi bērniem liegts saklausīt gan valodu, gan skaņas, sakarīgi iemācīties runāt un apmeklēt parasto skolu. Tā vietā tiek veidota īpaša nedzirdīgo tauta.

https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/255865-vecaki-atsakas-likt-implantus-saviem-vajdzirdigajiem-berniem-veidojot-ipasu-nedzirdigo-tautu

https://www.mammamuntetiem.lv/skaistums-un-veseliba/gimenes-veseliba/39184/vecaki-atsakas-likt-implantus-saviem-vajdzirdigajiem-berniem-veidojot-ipasu-nedzirdigo-tautu

36,6°C novembris 2017

Lūdzu, spilgtāku gaismu!

LA.lv 15.09.2017 Zane Eniņa

Istaba kā piedūmota

Nekad savā 40 gadu garajā mūžā Jānis (vārds mainīts) nav saticis otru cilvēku, kuram būtu tāda pati slimība kā viņam - Ašera sindroms. Lai plašāka sabiedrība uzzinātu par šo reto ģenētisko slimību, kas cilvēku padara vājdzirdīgajiem vājredzīgu, bet ar laiku - pat pilnīgi aklu un kurlu, septembra trešā sestdiena pasaulē noteikta par Ašera sindroms dienu. Šogad to atzīmēja trešo reizi. Jānis ir vājdzirdīgs kopš dzimšanas, tāpēc runāt mācījies vēlu, tikai 7 gadu vecumā. Iespējams, valodā būtu attīstījusies labāk, ja viņš būtu nosūtīts mācīties nevis Valmieras speciālajā internātskolā, bet gan parastajā skolā, kā vēlējusies māte. To, ka Jānim ir ne vien slikta dzirde, bet arī redze, pamanīja vien 13 gadu vecumā. Sākumā viņam diagnosticēja vistas aklumu, bet sešus gadus vēlāk - Ašera sindromu. Izmeklējot ar aparātu, pamanīja, ka acī sakrājušies pigmenti. Jānis labi redz centrā, bet apkārt ir migla. Krēslā vai tumsā ir pavisam slikti. Šos redzes traucējumus nav iespējams uzlabot ne ar kādiem līdzekļiem, turklāt tie palēnām progresē. No darba viņš nesen atlaists.

https://www.la.lv/istaba-ka-piedumota-jana-stasts-par-slimibu-kas-atnem-dzirdi-un-redzi

Tautas Veselības Avize Nr. 8. 2017.

Dzird tikai ar implantu

Santa Evija Griņeviča piedzima pilnīgi nedzirdīga. Kad meitenei apritēja trīs gadi, ārsti viņas mammai ieteica lūgt sabiedrības atbalstu, lai Santa varētu tikt pie kohleārā implanta. Tolaik, pirms trīspadsmit gadiem, šādu operāciju vēl neapmaksāja valsts, un tādēļ bija jāvāc ziedojumi. Tagad ar implanta palīdzību Santa dzird labi.Viņa iestājusies jaunsardzē un ļoti cer, ka dienās varēs īstenot savu sapni un strādāt pašvaldības policijā.

36,6°C 2017 Nr.8 Ilona Noriete

Ar dzirdes implantu dzīvot vieglāk

Patrīcija Jansone bija pirmajā pieaugušo grupā Latvijā, kura par valsts līdzekļiem tika pie kohleārā implanta. Viņa ir optimisma pilna un aicina ikvienu, kuram ir līdzīgas problēmas, nepadoties, bet uzturēties cilvēkos.

Delfi 27.jūnijs 2017 Baiba Bicēna

Nedzirdēt un neredzēt. Trīs iedvesmojoši stāsti par nepadošanos

Arī Latvijā dzīvo cilvēki, kas nedzird un neredz. Piedāvājam iepazīties ar dažiem stāstiem par ļaudīm, kas, par spīti dzīves izlikties pārbaudījumiem, nenokavē galvu un vēl atrod iespējas palīdzēt citiem. Tāds ir datorspeciālists un velobraucējs Gatis Preiss, ģitārists Kirils Svidčenko un Gunita, kura vada Neredzīgo biedrības grupu Kurzemē.

https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/48989399/neredzet-un-nedzirdet-tris-iedvesmojosi-stasti-par-nepadosanos

LA.lv 30.06.2017 Ilona Noriete

Gatis Preiss, būdams neredzīgs un vājdzirdīgs, aizraujas ar tandēmbraukšanu

Atgādinot Starptautisko nedzirdīgi-neredzīgo nedēļu, kas norit pašlaik, pastāstīsim vairāk par neredzīgo un nedzirdīgo Gati Preisu. Neraugoties uz savām veselības likstām, Gatis pēc dabas ir aktīvs un komunikabls. Kaut arī vīrietis neko neredz, viņš lieliski spēj darboties ar datoru un portālam atsūtīja pašā rakstītu vēstuli ar stāstu par sevi. Šajā stāstā pieminētās ķibeles ar valsts izsniegtajiem dzirdes aparātiem: viens sabojājies garantijas laikā, to nosūtīja uz Poliju, un tas kaut kur pazuda. Vēlāk sabojājies arī otrs aparāts, kuram garantija jau bija beigusies. Arī šis aparāts sūtīts uz Poliju. Atnākusi ziņa, ka gatavs, bet jāmaksā ap 100 €. Tas bija sataisīts tā, ka neko nevar pieregulēt. Tad Rīgā iedeva citu aparātu - ar tekstu, ka to aizdod, kamēr risina manu jautājumu. Un tā jau risina divus gadus…

https://www.la.lv/gatis-preiss

LA.lv 27.06.2017 Ilona Noriete

Ar implantu – atkal dzirdēt labāk. Patrīcijas Jansones spēka stāsts

Patrīcijai Jansonei no mazotnes ir piektā dzirdes zuduma pakāpe. Laikam ritot, sieviete sāka apkārt notiekošo saklausīt aizvien sliktāk un pat iemācījās lasīt no lūpām – pati, neviens to nemācīja! Par laimi, pirms trim gadiem viņai kā pirmajai Latvijā pieaugušo grupā bija iespēja tikt pie valsts apmaksātā kohleārā dzirdes implanta.

Patrīcijas dzirdes kvalitāte tuva praktiskajam kurlumam, taču padomju gados viņai bija paveicies: tēva māsīca savulaik bija pārcēlusies uz dzīvi Kanādā un varēja meitenei sūtīt dzirdes aparātus. Tas bija iespējams, pateicoties Latvijā veiktai audiogrammai – grafiski attēlotai līknei, kurā tika atspoguļota klusākā skaņa, ko meitene spēja sadzirdēt attiecīgajā skaņu frekvencē. Šo audiogrammu nosūtīja uz Kanādu, kur izgatavoja konkrēti Patrīcijai pielāgotu dzirdes aparātu.

Paralēli Patrīcija apmeklēja logopēdu un audiologu kādreizējā Rīgas 5. bērnu poliklīnikā, kas atradās pie Strēlnieku laukuma. Šie speciālisti viņai mācīja runāt un lasīt. Meitenes vecākiem tobrīd nebija divu domu, ka viņi atvasīti sūtīs parastajā bērnudārzā un skolā. Patrīcijas vecāki ir ļoti pateicīgi dakterēm Orehovskai un Cinovskai par lielo ieguldīto darbu ar viņas meitu un citiem vājdzirdīgajiem bērniem.

Tagad Patrīcija ir meita, kura mācās tajā pašā skolā, kur savulaik viņa. Patrīcija patik lasīt grāmatas, sēņot un viņu aizrauj arī kalnu slēpošana.

https://www.la.lv/ar-implantu-atkal-dzirdet-labak-patricijas-jansones-speka-stasts

LA.lv 27.06.2017 Baiba Bicēna

25.jūnijs-1.jūlijs - Nedzirdīgi-neredzīgo nedēļa

Jau vairāk nekā 30 gadus pasaulē tiek atzīmēta Nedzirdīgi-neredzīgo dienā (27.jūnijs) un nedēļa. Tās sākumi meklējami 1984.gadā, kad ASV prezidents Ronalds Reigans jūnija pēdējā nedēļā izsludināja kampaņu, lai informētu sabiedrību par nedzirdīgi-neredzīgu cilvēku problēmām. Latvijā šī diena un nedēļa pagaidām atzīmēta divas reizes- 2015. gadā ar Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv" un Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo Biedrības "Redzi mani" rīkoto gājienu ar devīzi "Sadzirdi un Redzi mani", bet 2016. gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika sarīkota izstāde "Helēna Kellere - sajūtu sieviete". Pērngad rakstījām par vairākiem ievērojamiem nedzirdīgi neredzīgiem cilvēkiem ārzemēs, taču arī Latvijā ir cilvēki, kuri nenokar galvu un dzīvo. Pastāstīsim par dažiem no viņiem: datoristu un tandēma riteņbraucēju Gati Preisu, ģitāristu Kirilu un Gunitu, kura vada neredzīgo biedrību kāda Kurzemes pilsētiņā.

https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/48989399/neredzet-un-nedzirdet-tris-iedvesmojosi-stasti-par-nepadosanos

Kurzemes Vārds 19.06.2017. Daiga Lutere

Divi draugi - Kirils un Jomi

Mēneša laikā, kopš sunīte dzīvo Švidčenko ģimenē, viņa jau iemācījusies pirmās paklausības komandas. Vēlāk viņa kļūs par Kirila pavadoni. Kirilam diagnosticēta ārkārtīgi reta ģenētiska saslimšana - Alstroma sindroms, no kura cieš tikai 800 cilvēku visā pasaulē. Kirils irnyrešais jaunietis, kura ģimene iesaistījusies biedrības "Es redzu" un labdarības fonda "Blue Orange Charity" programmā, kuras mērķis ir bērniem ar īpašām vajadzībām nodrošināt suni pavadoni.

Ārsts.lv 2017. gada marts Valdis Miglāns

Ausu slimības un dzirdes traucējumi

Ausij kopumā izšķir trīs daļas – ārējo, vidējo un iekšējo ausi –, un šo daļu veidošanās notiek ārkārtīgi komplicētā veidā, var teikt, no dažādiem cilvēkbērna augļa aizmetņiem, saplūstot tiem vienotā orgānā. Der atcerēties, ka iekšējā auss nodrošina arī tā saukto perifēro līdzsvara signalizāciju – maņu, kas ziņo par mūsu stāvokli telpā, un paātrinājuma sajūtu. Visas auss funkcijas piegādā informāciju smadzenēm gan apzinātā, gan zemapziņas līmenī. Bērns mātes miesās sāk dzirdēt no 18.–24. nedēļas, bet atbildēt ar kustībām jau no 26.–28. grūtniecības nedēļas, tāpēc, pat tikko piedzimis, spēj atpazīt savus vecākus pēc balss.

Rakstā sīkāk izskaidrots,kas ir ārējās auss, vidusauss un iekšējās auss slimības.

https://arsts.lv/jaunumi/ausu-slimibas-un-dzirdes-traucejumi

Delfi 7.03.2017 Dita Vinovska

Nepadoties, kad viss apklust Baiba izrotā dzirdes aparātu un dodas ceļojumā

Baiba Bicēna ir viena no Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv dibinātājām. Kamēr citi kautrējas atklāt, ka slikti dzird un par šo jautājumu runā nelabprāt. Baiba savu dzirdes aparātu izrotā ar krāsainām puķītēm, uzmeklē cilvēkus ar līdzīgām problēmām un cīnās par vides pielāgošanu ne tikai cilvēkiem ar dzirdes, bet arī ar redzes un kustību traucējumiem. Darāmā Baibai ir daudz, taču tas netraucē viņai ļauties savai kaislībai - jaunu vietu iepazīšanai, dodoties ceļojumos vai vienkārši pastaigājoties. Kad nebija internetā un mobilo tālruņu, iespējas kontaktēties ar citiem bija niecīgas. Taču bija avīzes, žurnāli un grāmatas. Baiba lasīja visu, kas parādījās pa rokai.

Vairums no vājdzirdīgajiem pilnīgi noteikti grib integrēties dzirdīgo vidē un dzīvot starp cilvēkiem, starp kuriem dzīvojuši līdz šim. Īpaša "vājdzirdīgo sabiedrība" viņiem nav vajadzīga.

Baiba daudz komunicē ar cilvēkiem rakstveidā. Viņa izvairās no telefonsarunām.

Baibai patīk apskatīt vēl neredzētas vietas. Nav svarīgi, vai tās atrodas tuvu vai tālu. Ja ir vairāk naudas, viņa lido, ja mazāk, brauc ar autobusu, ja nebūs nekā, iešu kājām - tā viņa saka. Ne vienmēr jādodas kaut kur tālu. Rīgu un Jūrmalu viņa izstaigājusi krustām šķērsām. Rīgā nav tādas apkaimes, kur viņa vēl nav bijusi. Ārzemēs viņa cenšas saskatīt labāko, ko mums vajadzētu pārņemt. Bet daudz kas, par ko varēja brīnīties pirms piecpadsmit gadiem, mums tagad ir.

2003.gadā Baiba piedalījās apvienības Apeirons organizētajos vides pieejamības ekspertu kursos. Toreiz gan vairāk uzmanības tika pievērsts cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Par vidi cilvēkiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem domāts mazāk. Cilvēki maz zina par tehniskajiem palīglīdzekļiem. Citās valstīs cīnās, lai sabiedriskajās vietās būtu audio cilpas, lai dažādos pasākumos un mācībās būtu pieejami teksta pierakstītāju pakalpojumi, lainteātru izrādēs būtu subtitri.

https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/48587697/

LTV Panorāma 3.03.2017 Aija Kinca

Arī Latvijā nu ir pieejami abpusējie dzirdes implanti

Tikai tuvākie zina, ka Gustavam dzirdēt palīdz kohleārais implants – turklāt nevis viens, bet divi. Katrai austiņai savs.

„Svarīgākais ir to pieņemt. Lai gan joprojām grūti saprast, vai viņš dzird un saprot, vai ne. Nu jau ir tāds vecums, ka sāk izmantot, sak', es neko nedzirdu! Lai gan lieliski visu dzird,” norāda Gustava tētis Toms Bērziņš.

„Es pamanīju to ap gada vecumu. Mani kaitināja, ka es atnāku mājās, cērtu metāla durvis, žvadzinu atslēgas, un viņš nereaģē. Man likās, ka tas nav normāli, bet man teica, ka es pati neesmu normāla. Aizbraucām pie ārsta, bet es jau zināju [ka būs vājdzirdība]. Var teikt, es braucu jau pēc smaguma pakāpes – cik smaga ir vājdzirdība,” piebilst Gustava mamma Jana Brosko.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ari-latvija-nu-ir-pieejami-abpusejie-dzirdes-implanti.a226541/

LTV Rīta Panorāma 03.03.2017

Vājdzirdība – viena no biežākajām darba traumām Latvijā

Latvijā visizplatītākā darba trauma, kas izraisa neatgriezeniskus bojājumus cilvēka organismam, ir vājdzirdība. Šī arodslimība konstatēta jau ap 30 000 cilvēku.

“Ja mēs skatāmies statistiku, kas ir visizplatītākā profesija, kam vājdzirdība attīstās, tad tie ir smago kravas automašīnu vadītāji, autobusu vadītāji, darbinieki, kuri ilgstošu laiku pavada pie stūres transportlīdzekļiem, kuriem ir visai skaļi strādājoši dzinēji. Protams, izplatīti ir arī [vājdzirdīgi] rūpnīcas darbinieki un šuvējas,” skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas otolaringologs Oļegs Sokolovs-Karijs.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/vajdzirdiba--viena-no-biezakajam-darba-traumam-latvija.a226448/

Mammām un tētiem 3.03.2017

Pasaules Dzirdes dienā atklāj informatīvo kampaņu “Vai austiņās ir spēks?”

Pasaules Dzirdes dienā, 3. martā, ar mērķi palielināt vecāku un bērnu informētību par dzirdes jautājumiem un veicināt rūpes par auss un dzirdes veselību ABLV Charitable Foundation sadarbībā ar ilggadējo fonda programmas “Palīdzēsim dzirdēt!” partneri Latvijas Bērnu dzirdes centru uzsāk informatīvu kampaņu “Vai austiņās ir spēks?”. Interneta vietnē dzirdi.ablv.org vecāki kopā ar bērniem aicināti aizpildīt vienkāršu testu par uzvedību dažādās ikdienas situācijās, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešama tālāka dzirdes pārbaude.

https://www.mammamuntetiem.lv/skaistums-un-veseliba/gimenes-veseliba/37652/pasaules-dzirdes-diena-atklaj-informativo-kampanu-vai-austinas-ir-speks

Delfi 23.02.2017. Aija Rutka

Īsi stāstiņi par vājdzirdīgajiem bērniem un burvju dakteri - kohleāro implantu

25.februāris ir Starptautiskā kohleāro implantu diena. 2016. gadā Latvijā bija reģistrēti 1106 bērni ar paliekošiem dzirdes traucējumiem. Nu jau vairāk nekā 10 gadus smagākajos gadījumos bērniem ir iespēja tikt pie valsts apmaksāta kohleārā implanta, bet pirms tam bērnu vecāki šim mērķim bija spiesti vākt ziedojumus. Kopumā šajos gados Latvijā implantu ieguvuši 213 bērni. Bet pasaulē ir apmēram miljons kohleāro implantu lietotāju. Stāstiņi par Santu Eviju, Mareku, Andreju un Elizabeti. Kā arī pieminēta "Marvel" komiksa supervaroņi Sapheara un The Blue Ear, kuri lieto implantu un dzirdes aparātu.

https://www.delfi.lv/life/56196290/archive/48549093/isi-stastini-par-vajdzirdigiem-berniem-un-burvju-dakteri-kohlearo-implantu

Delfi 8.02.2017. Zane Treifelde

Bērniem vājdzirdība, vīram insults un mātei vēzis. Kā Ilze Ūbele iztur dzīves triecienus

Stāsts par pedagoģi Ilzi Ūbeli - Kristiāna un Elizabetes mammu. Kristiāns jau liels, un, neskatoties uz dzirdes traucējumiem, viņš beidzis parasto skolu un strādā modes un stila lauciņā. Mazajai Elizabetei ir deviņi gadi. Viņai smagāka vājdzirdības pakāpe - piektā. Taču, pateicoties gan kohleārajiem implantiem, gan mammas neatlaidībai, viņa runā un mācās sākumskolā "Valodiņa".

https://www.delfi.lv/life/56017192/intervijas/48489575/berniem-vajdzirdiba-viram-insults-un-matei-vezis-ka-ilze-ubele-iztur-dzives-triecienus

Kurzemes vārds 25.01.2017. Ilze Kļepikova

Piepildījumu rod ģitārspēlē

Kirils Švidčenko ir sirsnīgs zēns no Karostas. Viņam padodas veidot māla figūriņas un garšo pica. Bet visvairāk zēnam patīk spēlēt ģitāru. Kirils to labprāt unnar aizrautību dara, neskatoties uz to, ka ir vājredzīgs, un kā pasauli saklausīt viņam palīdz dzirdes aparāti. "Viņš ir brīnumiņš," par savu audzēkni sāka ģitārspēles skolotāja Dace Milzere. Nākotnē zēns sapņo ģitārspēli apgūt profesionālā līmenī un uzstāties.

https://www.liepajniekiem.lv/laikraksta-kurzemes-vards/piepildijumu-rod-gitarspele/

LA.lv 22.01.2017

Kā izvēlēties dzirdes aparātu?

Kuru dzirdes aparātu iegādāties – digitālo vai analogo, aizauss vai iekšauss? Kurš nodrošinās labāku dzirdi? Ārstniecības iestādes “Dzirdes sistēmas” audiologopēdes Anna Silantjevas atbildes.

https://www.la.lv/dzirdes-aparata-izvele

LA.lv 2.01.2017

Nav jādzīvo, citus nesadzirdot, vai neciešamā troksnī! Kā digitālā dzirdes aparāta iegūšana mainīja divu puišu dzīvi

Šo divu bērnu ģimenēm pasaule kādā brīdī sagriezās, jo viņi saprata, ka atvases vājāk dzird. Taču, pateicoties labdarības fondam ABLV Charitable Foundation, puiši ieguva digitālos daudzkanālu dzirdes aparātus. Ģimenes apliecina - tas būtiski mainījis dzīves kvalitāti. Šie puiši ir Maksims Pavlovs no Nirzas un Hugo Mārtiņš Kroms no Olaines.

https://www.la.lv/nav-jadzivo-citus-nesadzirdot-vai-neciesama-troksni-ka-digitala-aparata-iegusana-mainija-divu-puisu-dzivi

2016

Neatkarīgā Rīta avīze 27.12.2016 Aisma Orupe

Cilvēki, kas palīdz atšķirīgajiem

Izglītības un Zinātnes ministrijas goda rakstus saņēma vairāki skolotāji, kuri palīdz bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem. Viena no viņiem ir Strautiņu pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Santa Masinga, kuras audzināmajā klasē mācās Aivis Mūrnieks, kuram ir kohleārais implants.

https://nra.lv/latvija/195917-sanem-pateicibu-cilveki-kas-palidz-atskirigajiem.htm

Ventas Balss 22.12.2016 Marlena Zvaigzne

Andris dzird, pateicoties cilvēku labestībai

Andris RēdeIs zina, ko nozīmē būt savādākām nekā citi. Viņš kļuva vājdzirdīgs 12 gadu vecumā pēc slimības. Tolaik bērniem deva stiprus medikamentus, un vairāki Andra vienaudži, kas daudz slimoja arī kļuva vājdzirdīgi. Ar vairāku labdarības akciju palīdzību Andrim saziedoja līdzekļus dzirdes aparātiem. Tā kā Valmieras skolā tolaik neesot bijušas brīvas vietas, tad no 6.klases mācījies Stiklu internātpamatskolā, kur apguva galdniecības pamatus un sāka dziedāt, kas viņam ļoti patika. Pēc tam viņš. Beidza Cīravas tehnikumu.

Māja 16.12.2016. Ilze Zonne

Vislabākos dzirdes aparātus – bērniem

Pateicoties ABLV Charitable Foundation programmai Palīdzēsim dzirdēt!, ar ziedotāju atbalstu deviņos gados jau 333 bērni ir saņēmuši augstas kvalitātes dzirdes aparātus vairāk nekā 600 000 eiro vērtībā. Līdz 31. decembrim visi aicināti piedalīties akcijā ar savu ziedojumu, un katram ziedotajam eiro ABLV Charitable Foundation pievienos savējo, tā dubultojot kopējo ziedojumu.

https://nra.lv/veseliba/195591-veseliba-vislabakos-dzirdes-aparatus-berniem.htm

Parmuziku.lv 13.12.2016

Latviešu mūzikā sevi piesaka kungs labākajos gados

Arnis Suitiņš kopā ar meitu Līvu iedziedājis klasisku Ziemassvētku dziesmu "Tu mazā klusā Betlēme". Visapbrīnojamākais Arņa Suitiņa stāstā ir tas, ka jau kopš agras bērnības Arnim ir nopietni dzirdes traucējumi, ko grūti iedomāties savienojot tādu nodarbošanos, kā mūziku. Bet gribasspēks un vēlme dziedāt dara savu - viss ir iespējams.

https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latviesu-muzika-sevi-piesaka-kungs-labakajos-gados-3726

Delfi 10.12.2016. Aija Rutka

Kā viens mazs aparātiņš mainīja divu puišu dzīvi: Hugo un Maksima veiksmes stāsti

Stāsts par futbolistu Hugo no Olaines, stāstnieku ķēniņu Maksimu no Nirzas, Kristiānu un Alisi no Saldus. Labus dzirdes aparātus bērni dabūja ar ABLV Charitable Foundation palīdzību.

https://www.delfi.lv/life/56196290/archive/48281249/ka-viens-mazs-aparatins-mainija-divu-puisu-dzivi-hugo-un-maksima-veiksmes-stasti

Delfi 12.10.2016. Baiba Bicēna

Spītējot dzirdes traucējumiem, kļuvuši par prezidentiem, izgudrotājiem un pat slaveniem mūziķiem

ASV prezidenti Ronalds Reigans un Bils Klintons, izgudrotājs Tomass Alva Edisons, aviators un filmu producents Hovards Hjūzs, perkosioniste Evelīna Glenija, rakstniece Ivande Kaija - kas kopīgs šiem slavenajiem un ievērojamajiem cilvēkiem? Vājdzirdība, kas nav traucējusi gūt panākumus politikā, mākslā, rakstniecībā un citur.

https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/48009435/spitejot-dzirdes-traucejumiem-kluvusi-par-prezidentiem-izgudrotajiem-un-pat-slaveniem-muzikiem

Ludzas zeme 8.12.2016.

Jaunais ķēniņš dzīvo Nirzā

Rīgas Latviešu biedrības namā notika stāstnieku konkurss "Tevi, teci valodiņa!", un viens no trim Stāstnieku ķēniņa pretendentiem šogad bija Nirzas pamatskolas 6. klases skolēns, folkloras kopas “Spryguļi” dalībnieks Maksims Pavlovs. Viņš šajā konkursā ieguva galveno balvu. Maksims no astoņu gadu vecuma ir vājdzirdīgs un lieto digitālo dzirdes aparātu.

https://www.ludzaszeme.lv/jaunais-kenins-dzivo-nirza/

Veselam.lv 14.09.2016 Baiba Bicēna

Cilvēki zaudē redzi un dzirdi, un tomēr spēlē teātri!

Septembra trešajā sestdienā pasaulē otro reizi tiks atzīmēta Ašera sindroma (Usher syndrome) informācijas diena. Šogad tas ir 17. septembris. Šis laiks izvēlēts simboliski, kad ziemeļu puslodē saules gaismu nomaina tumšie rudens vakari. Informacija par Nedzirdīgi neredzīgo aktieru trupa “Nalaga’at” no Telavivas, Dienvidāfrikas mācītāju Kirilu Akselrodu, pieejamības konsultanti Molliju Votsu un citiem.

https://www.la.lv/cilveki-zaude-redzi-un-dzirdi-tomer-spele-teatri

Latvijas Avīze 09.09.2016. Indra Ozoliņa

Kurš dzirdes aparāts labāks?

Pēdējā laikā cilvēki visbiežāk izvēlas digitālos aparātus. Analogās ierīces padara skaņu spēcīgāku, bet to neapstrādā. Ja cilvēks ar labu dzirdi uzskatīs, ka viņam ir dzirdes problēmas un lietos analogo aparātu ar spēcīgu pastiprinātāju, pie tā pierodot, dzirdei var izdarīt lāča pakalpojumu, to pamazām notrulinot. Tas varētu būt tikai pagaidu risinājums. Konsultē Anna Silantjeva.

https://www.la.lv/kurs-dzirdes-aparats-labaks?p=4

AccessAbility. Beyond physical environments 2016 Zviedru institūts

Zviedru institūta producētās fotogrāfiju izstādes buklets. Apraksts un foto par Robertu Ērgli, kurš piedalījās šajā izstādē.

Ievas Stāsti Nr. 14 2016 Sandra Eglīte

Iemācīt runāt

“Mana laime ir zināt,, ka mans bērns ir patstāvīgs, savā dzīvē, var nopelnīt, ka viņam ir draugi un vaļasprieki,” saka Jeļena Mora. “Atceros, pašā sākumā, kad noteica diagnozi un nedeva nekādu cerību, man bija sajūta, ka ir jāatrod veids, lai dēls apgūtu valodu. Tagad viņs labi prot trīs valodas – latviešu, kriebu un angļu.” Jeļena Mora ir iemācījusi runāt savu nedzirdīgo dēlu Oļegu un ikdienā apmaca daudzus citus īpašos bērnus Rīgas 234. pirmsskolas izglītības iestādē Imantā.

Figaro Nr.20.2016 Guntars Graiksts

Sadzirdēt nedzirdamo

Vai nedzirdīgie cilvēki nedzird mūziku? Vai tas nozīmē, ka viņi var bez tās iztikt? Nē, izrādās, ka ir pat nedzirdīgi mūziķi. Bēthovenu laikam zina katrs, bet ir arī perkusioniste Evelīna Glenija un hip-hopa izpildītājs Šons Forbs. Rokenrola grupas Beethoven’Nightmare sastāvā ir tikai nedzirdīgi un vājdzirdīgi mūziķi. Nedzirdīgie izmanto melodeklamāciju zīmju valodā.

http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/4704755/sadzirdet-nedzirdamo

https://www.lns.lv/lat/nedzirdigie_masu_medijos/?doc=17451

Veselība 28.06.2016 Baiba Bicēna

27. jūnijs - nedzirdīgo neredzīgo komunikācijas diena

Delfi 27.06.2016 Baiba Bicēna

Personības, kas daudz ko sasniegušas par spīti redzes un dzirdes trūkumam

Ko darīt, ja cilvēkam ir gan nopietni dzirdes, gan nopietni redzes traucējumi? Vai šāds cilvēks var iegūt izglītību un aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē? Pasaules pieredze rāda, ka zināmos apstākļos tas iespējams. Pastāstīts par Lauru Bridžmani, Helēnu Kelleri, Olgu Skorohodovu, psiholoģijas studentu četrinieku Maskavā, kā arī par Habenu Firmu un Molliju Vatu, kuras aktīvi darbojas mūsdienās. Sniegta informācija par nedzirdīgi neredzīgo biedrībām pasaulē, kā arī par Sadzirdi.lv un Redzi mani kopīgi rīkoto pasākumu un izstādi Nacionālajā bibliotēkā, kurā piedalījās aktrise Inta Bankovska, kura kādreiz Jaunatnes teātrī izrādē "Kas brīnumu rada" tēloja Helēnu Kelleri bērnībā.

https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/47606371/personibas-kas-daudz-sasniegusas-par-spiti-redzes-un-dzirdes-trukumam

Delfi 24.04.2016 Aija Lietiņa

Kotlešu sprakšķēšana pannā bija brīnums, jeb Mareka dzīve ar dzirdes implantu

Mareks Birulim atklāja 5.pakāpes vājdzirdību, kad viņš bija vien nepilnus trīs mēnešus vecs. Kad Mareka mamma uzzināja, ka tomēr ir iespēja, ka viņas mazais puisēns dzirdēs un runās, viņa sāka vākt līdzekļus implantam.

Kad Marekam ievietoja kohleāro implantu, tika novērots, ka viņš ļoti cītīgi mācās un visu aptver. Mamma Iveta veidoja dažādus materiālus, lai palīdzētu Marekam apgūt valodiņu. Viņa līmēja kladē attēlus, un zem katra attēla lieliem burtiem rakstīja, kas tas ir.

Šodien Mareks mācās parastajā skolā, aizraujas ar sporta dejām un visādi citādi dzīvo pilnvērtīgu dzīvi. Sekmes viņam ir ļoti labas, vidējā atzīme virs 8.

https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/47354615/kotlesu-sprakskesana-panna-bija-brinums-jeb-mareka-dzive-ar-dzirdes-implantu

Ievas Stāsti Nr.7 1.04.2016 Sandra Eglīte

Iznākt no klusuma

Tukumniece Diāna Peiraga pēc sepptiniem klusumā pavadītiem gadiem atguva dzirdi, viņa tika pie dzirdes implanta. Diemžēl Diānas dzīve jau kopš nākšanas pasaulē ir cīņa. Un tā nebūtu iespējama bez viņas mammas Nataļjas uzņēmības un dūšas.

Diena 6.jūnijs 2016. Inese Lūsiņa

Evelīna Glenija: Es spēlēšu gan!

Savu pārsteidzoši un iedvesmojošo mūziķes karjeru Evelīna Glenija sāka pēc tam, kad 12 gadu vecumā zaudēja dzirdi. Viņa ir celmlauze, pirmā sitaminstrumentu soliste. Viņas radošajā kontā ir vairāk nekā 30 albumu, personiskajā kolekcijā - ap 2000 skaņurīku no visām pasaules malām. Speciāli Evelīnai Glenijai komponisti radījuši vairāk nekā 200 skaņdarbu. Aptuveni starp 80 balvām trīs ir Grammy un pērn iegūtā Polar Music Price.

https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/evelina-glenija-es-spelesu-gan-14143164

Latvijas Ārsts Nr4 2016 Sandra Kušķe

Kohleārā implantācija bērniem ar dažādiem traucējumiem: par vai pret

Kohleārā implantācija pašlaik ir noteikta kā standarta nedzirdības ārstēšanas metode gan bērniem, gan pieaugušajiem visā pasaulē. Rakstā vairāk akcentēti multiplie traucējumi, kas kombinējas ar dažādas pakāpes intelektuālās darbības traucējumiem paralēli esošajai nedzirdībai.

Latvijas radio 4 18.03.2016 Oksana Doniča

Слабый слух и глухота - не приговор для ребёнка

Raidījums krievu valodā. piedalās Olafs Slūtiņš, Sandra Kušķe un Jeļena Mora

https://lr4.lsm.lv/lv/raksts/den-za-dnem/slabiy-sluh-i-gluhota-ne-prigovor-dlja-rebnka.a65489/

Delfi 03.03.2016 Baiba Bicēna

3.marts - Pasaules Dzirdes diena. Skaudras epizodes no vājdzirdīgo dzīves Latvijā

"Zobus pārbaudīji? Redzi parbaudīji? Bet dzirdi?" - ar tādu devīzi šogad norisināsies kārtējā Pasaules Dzirdes diena, kuru Latvijā sāka atzīmēt pavisam nesen. To atzīmē 3.martā, un šis datums nav izvēlēts nejauši, jo to veidojošie cipari 3.3. atgādina divas ausis. Dzirdes problēmām cilvēki bieži vien nepievērš pietiekamu uzmanību. Parasti tā pasliktinās ļoti lēni un to drīzāk pamana apkārtējie cilvēki, nevis pats vājdzirdīgais. Dzirdes problēmas ir arī daudziem jauniešiem un vidējā gadagājuma cilvēkiem. Ievērojama daļa no viņiem savas problēmas slēpj, jo sabiedrība pret vājdzirdīgajiem nav tik saprotoša, kā pret cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/47137509/3-marts-pasaules-dzirdes-diena-skaudras-epizodes-no-vajdzirdigo-dzives-latvija

Latvijas radio 1 29.02.2016 Zināmais nezināmajā. Paula Gulbinska, Sandra Kropa un Zane Lāce-Baltalksne

Dzirde un akustika: kā dzirdi ietekmē ēkas, kurās aizvadām savu ikdienu?

Cilvēka ausis ir sarežģīts maņu orgāns un spēja saklausīt ir vērtīgā dāvana, kas jāprot saudzēt. Kādas ir mūsu dzirdes īpatnības un kā mūsu dzirdi ietekmē ēkas, kurās aizvadām savu ikdienu? Svarīga celtniecības sastāvdaļa ir ne tikai ēku pamatu pareiza nostiprināšana un drošas ēkas konstrukcijas izstrāde – arī būvakustika ir lieta, par ko jādomā. Kā mēra troksni un kā veiksmīga vai neveiksmīga telpas uzbūve un iekārtošana ietekmē to, kā dzirdam un emocionāli uztveram vēstījumu? Par akustiku un dzirdi raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta būvakustiķis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas docētājs Arturs Pērkons. Par kohleāro implantu stāsta tā lietotāja Patrīcija Jansone, bet ar dažādiem dzirdes aparātiem iepazīstina ārstniecības iestādes „Dzirdes sistēmas” konsultante audio logopēde Anna Silantjeva.
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/dzirde-un-akustika-ka-dzirdi-ietekme-ekas-kuras-aizvadam-savu-ik.a64286/

LA.lv 2.03.2016

Pieredzes stāsti ar dzirdes traucējumiem. 3. marts – Pasaules Dzirdes diena

“Zobus pārbaudīji? Redzi pārbaudīji? Bet dzirdi?” – ar tādu devīzi šogad norisināsies kārtējā Pasaules Dzirdes diena, kuru Latvijā sāka atzīmēt pavisam nesen. To atzīmē 3.martā. Šis datums nav izvēlēts nejauši, jo cipari 3.3. nosacīti atgādina divas ausis – dzirdes orgāna ārējo daļu.

Dzirdes problēmām cilvēki bieži vien nepievērš pietiekamu uzmanību. Parasti tā pasliktinās ļoti lēni , un to drīzāk pamana apkārtējie cilvēki, nevis pats vājdzirdīgais. Maldīgs ir uzskats, ka dzirde pasliktinās galvenokārt vecumā. Dzirdes problēmas ir arī daudziem jauniešiem un vidējā gadagājuma cilvēkiem. Ievērojama daļa no viņiem savas problēmas slēpj, jo sabiedrības izpratne attiecībā uz vājdzirdīgajiem nav tik saprotoša, kā pret cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Ne katram patīk, ka uz viņu sāk bļaut – diemžēl apkārtējo reakcija bieži ir tieši tāda.

Pastāstīts par ievērojamākajiem vājdzirdīgajiem cilvēkiem pasaulē, kā arī par Māru Ruvu un Rūtu Mežavilku, kuras vecāki atsacījās sūtīt uz speciālo skolu. Abas meitenes sekmīgi beidza augstskolas un integrējās dzirdīgo pasaulē. Pastāstīts arī par dažādām tehnoloģijām, kuras izmanto pasaulē, taču līdz Latvijai tās vēl nav nonākušas.

https://www.la.lv/pieredzes-stasti-ar-dzirdes-traucejumiem-3-marts-pasaules-dzirdes-diena

Delfi 25.02.2016 Baiba Bicēna

Kohleārie implanti - nedzirdīgo iespēja dzirdēt

25.februārī visā pasaulē atzīmē Starptautisko kohleāro implantu dienu. Pēdējo 30 gadu laikā vairāk nekā 250 tūkstošiem cilvēku pasaulē kohleārais implants ir devis iespēju dzirdēt, un šo cilvēku skaits arvien palielinās. Kohleārā implanta operācijas gan bērniem, gan pieaugušajiem tagad tiek veiktas arī Latvijā un tiek apmaksātas no valsts budžeta. Pirmajā pieaugušo grupā, kura saņēma implantu par valsts līdzekļiem, bija Diāna Peiraga no Tukuma un rīdziniece Patrīcija Jansone.

https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/47109307/kohlearie-implanti-nedzirdigo-iespeja-dzirdet

https://medicine.lv/raksti/25.-februaris-starptautiska-kohlearo-implantu-diena

IR 18.-24.februāris Gunita Nagle

Sveicināti, te Ruta!

Izstrādājot latviešu valodas runas atpazīšanas sistēmu Ruta, LU Matemātikas un informātikas speciālisti piepilda sapni latviski runātos vārdus automātiski pārveidot rakstiskā tekstā. Arī uzņēmums Tilde izstrādājis balss atpazinēju. Latviešu valoda iedzīvojas digitālajā vidē.

2011. - 2015. gadā masu medijos publicētie raksti

Mon, 02 Dec 2024 12:17:00 +0000

2015

Māja 18.12.2015 Ilze Zonne

Jaunākās tehnoloģijas labākai dzirdei

Četriem vai pieciem cilvēkiem no simta novērojamas dzirdes izmaiņas – tā liecina pasaules statistika. Kad aktuāla kļūst dzirdes palīglīdzekļu izvēle, jāņem vērā tik dažādi faktori, ka cilvēkam, kurš ar šo jautājumu saskaras pirmoreiz, tie pat īsti neienāk prātā. Arī pastāvīgiem dzirdes palīglīdzekļu lietotājiem ne vienmēr pietiek informācijas par tehnoloģiju augošajām iespējām. Tāpēc ir ļoti būtiski sastapt kompetentus dzirdes speciālistus, lai kopīgi atrastu optimālu risinājumu. Saruna ar ārstniecības iestādes “Dzirdes sistēmas” speciālisti Annu Silantjevu

https://nra.lv/veseliba/159420-veseliba-jaunakas-tehnologijas-labakai-dzirdei.htm

Delfi 07.10.2015.

Vājprātīgais troksnis skolas starpbrīžu laikā. Vai un kā tas kaitē bērnu veselībai

Ikviens skolas vecuma bērna vecāks, kuram sagadījies pabūt skolā starpbrīža laikā vai pēc stundām, droši vien būs novērojis, cik liels troksnis valda skolā. Jo īpaši šis troksnis var izbrīnīt tos vecākus, kuru ausis nav pieradušas pie daudzu bērnu kliegšanas, sarunām – izklausās kā bišu stropā.

https://www.delfi.lv/life/56196290/archive/46557595/vajpratigais-troksnis-skolas-starpbrizu-laika-vai-un-ka-tas-kaite-bernu-veselibai

Doctus Nr.10 2015. M.Lapsa

Cilvēks orķestris. DINS SUMERAGS, otorinolaringologs

Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas LOR klīnikas vadītājs DINS SUMERAGS pagūst tik daudz padarīt, ka šķiet — diennakts viņam ir vismaz par stundu garāka nekā citiem. Paralēli tiešajiem darba pienākumiem vada LOR asociāciju, māca jaunos studentus un uzstājas ar lekcijām. Vēl pagūst taisīt mucas, muzicēt ar savu ansambli Cooper’s Band un producēt klipu uzņemšanu.

https://www.doctus.lv/raksts/personibas-un-viedokli/intervijas/cilveks-orkestris.-dins-sumerags-otorinolaringologs-2848/

Medicine.lv 21.09.2015 Baiba Bicēna

Ģenētiskais kurlums un aklums - Ašera sindroms

Ašera sindroms (Usher syndrome) ir ģenētiska slimība, kurai raksturīgs dzirdes zudums un retinitis pigmentosa - progresējošs redzes zudums un neizbēgams aklums.

Lai gan tā tiek uzskatīta par retu slimību, tā ir biežākais kurluma-akluma kombinācijas cēlonis cilvēkiem. Ašera sindroma sastopamība starp visiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem pacientiem ir 3% līdz 6%. Lai gan jaundzimušo bērnu savlaicīga sijājošā diagnostika ļauj salīdzinoši agri atklāt dzirdes zudumu bērniem, redzes zudums atklājas tikai 5-10 un vairāk gadus vēlāk.

Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv" izsaka pateicību RSU MF VI kursa studentam, Studentu otorinolaringoloģijas zinātniskā pulciņa biedram Markam Ronim par palīdzību šīs informācijas sagatavošanā, un iesaka nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu vecākiem vairāk pievērst uzmanību surdotehnisko palīglīdzekļu lietošanai un bērnu redzes īpatnībām. Dzirdes un redzes traucējumi katra pati par sevi ir liela problēma, bet abas kopā var būt milzīga traģēdija.

https://medicine.lv/raksti/genetiskais-kurlums-un-aklums-asera-sindroms

Latvijas Avīze 14.08.2015 Regīna Olševska

Dzirdes aparāts jāpielāgo

Annas Silantjevas un Guntas Sumeragas konsultācijas dzirdes aparāta lietotājiem.

https://www.la.lv/dzirdes-aparats-japielago

Tautas Veselības Avīze Nr. 8 2015.

Cīnos, jo gribu būt starp veseliem cilvēkiem

Diāna Peiraga ir apbrīnojami vitāla un gudra. Tas nav stāsts tikai par sievieti, kura atguvusi zaudēto dzirdi, bet arī par cilvēku, kuram pirms 35 gadiem ārsti dzemdību nodaļā nepareģoja neko vairāk, kā kļūt par guļošu un nesaprātīgu dārzeni. Intervijā piedalās arī Diānas mamma Nataļja, jo tieši viņas cīņa par meitu ļāvusi izvairīties no drūmajām ārstu prognozēm.

Delfi 23.07.2015 Andra Brikmane

Pirmās pazūd putnu dziesmas. Stāsts par mākslinieci un dzejnieci Rūtu Mežavilku un to, kā sadzīvot ar vājdzirdību.

Par Rūtu Mežavilku izlasīju viņas blogā "Izvēle dzirdēt", kurā viņa raksta par vājdzirdību. Meklējot internetā informāciju, kļūst skaidrs, ka ar rakstīšanu Rūta ir uz "tu", jo viņa ir vairāku grāmatu un lugu autore, tādēļ arī stāsti par savu problēmu - smagu vājdzirdību - viņai padodas spilgti. Šķiet, par dzirdes speciālisti nenovērtē apstākli, ka vājdzirdība ir saistīta ar nepārtrauktu spriedzi - dzirdes bojājumu skartajām cilvēkam visā ikdiena ir viens liels izaicinājums. Vai pie tā var pierast? Kā problēmas eksperte Rūta apgalvo, ka nevar. Lai arī Rūtu sākumā gribēja nosūtīt uz speciālo skolu, taču lasīt meitenīte iemācījās jau četru gadu vecumā un viņas intelektuālais līmenis bija augstāks par to, ko šajā skolā piedāvātu. Tāpēc ceļš veda vispirms uz Rīgas 3.vidusskolu, pēc tam uz Rozentāla mākslas skolā, vēlāk Mākslas akadēmijā.

https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/46245453/

Tautas Veselības Avīze Nr.7 2015. Baiba Bicēna

Sadzirdi un redzi mani!

Šogad 26. jūnijā notika gājiens Helēnas Kelleres Nedzirdīgi neredzīgo dienas atzīmēšanai ar devīzi "Sadzirdi un redzi mani!", kuru rīkoja Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv" un Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrība "Redzi mani". Gājiena mērķis bija pievērst uzmanību nedzirdīgi neredzīgo cilvēku situācijai Latvijā. Šo maņu trūkums ir ļoti liela problēma, īpaši, ja tās gadījušās abas reizē. Cilvēkiem, paliekot vecākiem, bieži pasliktinās gan viena, gan otra maņa. Autore uzskata, ka cilvēkiem, kuriem ir pasliktināta dzirde, sākot ar trešo pakāpi, redzes pārbaudei jānotiek regulāri un bez maksas, kā arī viņi jānodrošina ar brillēm. Savukārt cilvēkiem, kuriem ir nopietnas redzes problēmas, regulāri jāveic dzirdes pārbaudes un viņi jānodrošina ar kvalitatīviem digitālajiem dzirdes aparātiem un implantiem. Kad redze un dzirde būs pasliktinājusies tik ļoti, ka komunikācija ar apkārtējo sabiedrību būs neiespējama, tad jau būs par vēlu.

Neatkarīgā Rīta avīze 29.06.2015.Inga Paparde

Nedzirdīgi neredzīgie: mēs esam

Pasaulē ir apmēram 1,2 miljoni nedzirdīgi neredzīgu cilvēku. "Cilvēki redzi un dzirdi daļēji vai pilnībā var zaudēt gan dažādu ģenētisku sindromu, gan citu slimību un traumu rezultātā. Diemžēl Latvijā nedzirdīgi neredzīgie cilvēki tikpat kā nav apzināti un viņu problēmas praktiski netiek risinātas,"Neatkarīgajai norāda Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna.

https://nra.lv/latvija/144092-nedzirdigi-neredzigie-mes-esam.htm

36,6°C Nr.6 2015. La.lv 21.09.2015 Inese Liepiņa

Uzzinām vairāk par kohleāro dzirdes implantu

Kohleārais implants krasi atšķiras no tik ierastā un zināmā dzirdes aparātiņa. Dzirdes aparāts darbojas, stimulējot tos dzirdes resursus, kas cilvēkam vēl atlikuši, bet implants aizvieto nefunkcionējošo orgāna daļu. Kohleārā implanta galvenā indikācija ir nedzirdība. Tā var skart gan bērnus, gan pieaugušos, tāpēc implants der abos gadījumos. Būtiska atšķirība ir tā, ka bez dzirdes funkcijas bērns nespēj apgūt runāšanu, valodu, turpretī pieaugušajam, kurš saslimšanas vai traumas dēļ pēkšņi zaudējis dzirdi, valodas funkcija ir saglabāta un implants dod iespēju atkal dzirdēt. Šā iemesla dēļ tehnoloģija ir īpaši nozīmīga mazajiem pacientiem.

https://www.la.lv/kohlearais-dzirdes-implants

LTV Dienas ziņas 26.06.2015

Rīgas centrā dodas gājienā vājredzīgo un vājdzirdīgo atbalstam

Ar devīzi „Sadzirdi un redzi mani” piektdien notika vājdzirdīgo un neredzīgo biedrības gājiens pa Rīgas centra ielām. Gājiena mērķis – pievērst sabiedrības uzmanību nedzirdīgo un neredzīgo cilvēku situācijai gan vides pieejamības, gan izpratnes jomā.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/rigas-centra-dodas-gajiena-vajredzigo-un-vajdzirdigo-atbalstam.a135362/

Ievas Veselība 08.05.2015. Ilze Olšteina

Tagad vēlos dzirdēt visu!

Nedodot lielas cerības, ka dzirdes atgriezīsies, Ilzei Ķuzei (36) pirms Ziemassvētkiem iekšējā ausī ievietoja implantu. Tagad Ilze dzird. Iepriekšējā vakarā pirms intervijas viņa pēc vairaku gadu pārtraukuma pirmo reizi pat uztvēra diktora teikto televīzijā

Latvijas Radio Veselība 7.03.2015 Vita Anstrate

Stradiņa slimnīcā atzīmē Starptautisko dzirdes dienu

Sestdien Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā atzīmē Starptautisko dzirdes dienu. Ikvienam iedzīvotājam tiek piedāvāta bezmaksas ausu pārbaude un sarunas ar speciālistiem.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/stradina-slimnica-atzime-starptautisko-dzirdes-dienu.a120581/

Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība 10.03.2015

7. martā Aizputes kultūras namā notika biedrības "Roku Rokā" rīkots labdarības koncerts. Tā apmeklētājus ar aizkustinošu deju priecēja Madara Priedola un Mareks Birulis.

https://www.facebook.com/palliative/videos/782682625161925

LA.lv 6.03.2015 Regīna Olševska

Bezmaksas dzirdes pārbaudes 7. martā

Sestdien, 7. martā, no plkst. 10 līdz 13 P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna slimību klīnikas ambulatorajā daļā (37A korpusā) notiks Dzirdes dienas pasākumi.

Ikvienam būs iespēja veikt bezmaksas dzirdes pārbaudi – audiogrammu – un saņemt ieteikumus par turpmākām padziļinātām pārbaudēm pie speciālista, kā arī uzzināt aktuālāko informāciju par dzirdes profilakses jautājumiem. Slimnīcas ārsti un Rīgas Stradiņa universitātes otolaringoloģijas pulciņa studenti stāstīs par šādām tēmām: auss uzbūve un dzirdes veidošanās, vates kociņu kaitējums, mūzikas klausīšanās austiņās un kaitējums dzirdei, auss nozīme līdzsvara uztverē, vīrusu ietekme uz dzirdi. Savukārt Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” pārstāvji runās par vides pieejamību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, stāstot par dažādām sadzīviskām problēmām, piemēram, par vājdzirdīga bērna apmācību, kā arī par personisko pieredzi, ko jūt cilvēks, kuram ievietots dzirdes implants.

https://www.la.lv/bezmaksas-dzirdes-parbaudes

LSM 3. marts 2015. Vita Anstrate

Stradiņa slimnīcā atzīmē Starptautisko dzirdes dienu

Sestdien Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā atzīmē Starptautisko dzirdes dienu. Ikvienam iedzīvotājam tiek piedāvāta bezmaksas ausu pārbaude un sarunas ar speciālistie

„Ģimenes un bērni var šo dienu apmeklēt un uzzināt ļoti daudz tieši par dzirdes profilaksi. Varēs veikt bezmaksas audiogrammas, kas ir dzirdes skrīnings. Attiecīgi speciālisti varēs pateikt, vai ir nepieciešama tālāka konsultācija. Arī Rīgas Stradiņa universitātes studenti būs klāt un stāstīs par visdažādākajiem jautājumiem,” saka Stradiņa slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Šajā dienā arī atsaukušies ir organizācijas „Sadzirdi” dalībnieki. Dalīsies savā pieredzē cilvēki, kuri ikdienā nēsā dzirdes aparātus jeb implantus un, iespējams, arī saskaras ar neizpratni no līdzcilvēku vidus.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/stradina-slimnica-atzime-starptautisko-dzirdes-dienu.a120581/

LA.lv 2.03.2015

3. martā – Pasaules dzirdes diena. Notiks bezmaksas ārstu konsultācijas

3.martā Pasaules dzirdes dienas ietvaros Mobilais veselības aprūpes centrs nodrošinās bezmaksas otolaringologa un alergologa konsultācijas.

Rīga. 3. marts ir Starptautiskā Dzirdes diena. Mobilais veselības aprūpes centrs (MVAC) sadarbībā ar Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv” organizē bezmaksas veselības apskates bērniem.

3. martā, Rātslaukums 1, no plkst. 10:00 – 18:00 atradīsies Mobilais veselības aprūpes centrs, kurā pēc iepriekšēja pieraksta bērniem būs iespēja saņemt bezmaksas otolaringologa un alergologa konsultācijas. Tāpat tiks sniegtas konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar vājdzirdību.

https://www.la.lv/3-marta-pasaules-dzirdes-diena-notiks-bezmaksas-arstu-konsultacijas

LSM 3.03.2015. Inese Štāla

Pasaules Dzirdes diena

Ko nozīmē būt vājdzirdīgam mūsu sabiedrībā? Viesos Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, ārste audioloģe Sandra Kušķe.

https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/dziives-virtuve/pasaules-dzirdes-diena..a48884/

LSM.lv Ziņu redakcija 2.03.2015

Pasaules dzirdes dienā bērniem būs pieejamas bezmaksas veselības apskate

Trešais marts ir Starptautiskā dzirdes diena, kurā Mobilais veselības aprūpes centrs (MVAC) nodrošinās bezmaksas otolaringologa un alergologa konsultācijas, informēja labdarības organizācija“Ronald McDonald House Charities” (RMHC).

Bezmaksas veselības apskates bērniem būs pieejamas 3.martā Rātslaukumā Rīgā no plkst.10 līdz 18. Tās nodrošinās MVAC sadarbībā ar Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociāciju “Sadzirdi.lv”. Bez apskatēm tiks sniegtas arī konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar vājdzirdību.

Māja 30.01.2015. Rūta Mežavilka

Izvēle sadzirdēt pasauli

Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv un invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons aktīviste Baiba Bicēna ir vājdzirdīga. Viņas dzirdes aparāts paslēpts zem matiem. Baiba ir viena no retajiem cilvēkiem Latvijā, kas par šo problēmu runā atklāti, droši un brīvi. «Mana misija ir panākt, lai tiekam sadzirdēti,» saka enerģiskā sieviete. «Un lai mūs nesajauc ar nedzirdīgajiem, kuri saziņai lieto zīmju valodu. Vājdzirdīgajiem tehnoloģiju attīstība mūsdienās ir devusi daudz citu iespēju sazināties un saklausīt pasauli, diemžēl Latvijā par to zina maz.»

https://nra.lv/maja/133540-saruna-izvele-sadzirdet-pasauli.htm

2014

Diena 16.12.2014. Romans Meļņiks

Dzirdēt skaņu niansētāk.

Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, medicīnas zinātņu doktore Sandra Kušķe uzsver: ja bērns pie skaņām nav radis kopš dzimšanas, tad kopš brīžā, kad saņem dzirdes aparātu, viņam ir jāmāca klausīties, atšķirt katru skaņu, nepartrauktas reizes atkārtojot, ka konkrēta darbība skan tieši tā un ne citādi. Dzirdses aparati ir nepieciešami vidēji 2-3 bērniem uz katriem 1000 dzimušajiem. Vislielākā palīdzība pēdējā laikā tiek saņemta no ABLV Charitable Fondation, kas ļāva 105 bērniem saņemt ļoti modernus dzirdes aparātus.

Ieva 7.11.2014 Līga Blaua

Rudens vēju salaulāti

Šajās dienās Latvijas Televīzija svin 60 gadu jubileju, kas ir svētki arī Dzintrai Švarcei un Jurim Jansonam. Viņi, režisore un televīzijas operators, satikās televīzijā. Uzplauka skaista, pārbaudījumos rūdītas mīlestība. Cēsinieks Juris nāk no tēlnieku Jansonu ģimenes, taču izvēlējās strādāt televīzijā. Dzinta arī bija cēsiniece un spēlēja Tautas teātrī un vēlāk Konservatorijā studēja režiju. Kad piedzima Patrīcija, tā bija liela laime un prieks, bet arī lieli pārdzīvojumi. Patai bija divi gadiņi, kad atklājās, ka bērns nedzird. Ar radinieku palīdzību viņai sagādāja dzirdes aparātu no Kanādas. Vecāki mūžam pateicīgi arī dakterēm Orehovskai un Cinovskai, kā arī Mārupes vidusskolai, kurā Patrīciju pieņēma. Pirms gada Patrīcija bija pirmajā pieaugušo grupā, kurai par valsts līdzekļiem ieoperēja kohleāro implantu

Medicus Bonus nr.19 oktobis- decembris 2014

Visbiežāk pārmantotā ģenētiskā saslimšana – vājdzirdība

Pasaules Veselības organizācija šogad paziņojusi, ka pasaulē vājdzirdīgi ir apmēram 360 miljoni cilvēku (328 miljoni pieaugušo un 32. miljoni bērnu). Eiropā – 71. miljons pieaugušo. Eiropas Savienībā – vairāk nekā 55 miljoni.

Ar paliekošiem dzirdes traucējumiem vecuma līdz 18 gadiem Latvija ir 1200 līdz 1300 bērnu. Vājdzirdību katru gadu konstatē aptuveni trijiem bērniem no 1000 dzimušajiem, lielakoties viņiem ir dzirdīgi vecāki. 2013. gada Bērnu dzirdes centra statistika liecina, ka visvairak paliekoši dzirdes traucējumi konstatēti tiem bērniem, kas bija dzimuši priekšlaikus. Pērn paliekoša vājdzirdība pirmreizēji diagnosticēta 72 bērniem.

Par dažādām dzirdes problēmām un to novēršanu stāsta ārstes Sandra Kušķe un Gunta Sumeraga, kā arī Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna.

Neatkarīgā Rīta Avīze 23.09.2014 Inga Paparde

Latvijā 1250 bērniņiem nepieciešami dzirdes aparāti.

Pēc Latvijas Bērnu dzirdes centra datiem, pašlaik ir aptuveni 1250 bērnu vecumā līdz 18 gadiem ar paliekošiem dzirdes traucējumiem, kuri dzirdes traucējumu kompensēšanai lieto dzirdes tehniskās iekārtas, tai skaitā dzirdes aparātus. Zīmols “Selga” jau trešo gadu organizē akciju Par īstu bērnību, lai palīdzētu bērniem ar dzirdes traucējumiem. Akcijas laikā no katras pārdotās “Selga” cepumu paciņas viens eirocents tiks ziedots dzirdes aparātu iegādei septiņiem bērniem, kas piedalās akcijā.

https://nra.lv/veseliba/125665-latvija-1250-berniniem-nepieciesami-dzirdes-aparati.htm

Veselība Nr.9.2014 Līva Romane

Sadzirdēt pilsētas trokšņos

Lai pārbaudītu pilsētas un publisko ēku pieejamību vājdzirdīgiem cilvēkiem, talkā žurnālam “Veselība” nāca Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas valdes locekle Baiba Bicēna. Viņa ar dažās stundās eksperimenta laikā piedzīvoto cīnās ik dienu, taču ir pārliecināta, ka kopīgā darbā uzlabojumi būs.

LA.lv 8.09.2014

Izveidota Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv”

Lai aizstāvētu sociāli mazaizsargātās grupas – vājdzirdīgo personu – intereses, 3. septembrī izveidota Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv”. Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēta Diāna Ozoliņa.

Dzirdes defekti daudziem traucē pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā, mācīties, strādāt, apmeklēt teātra izrādes un citus pasākumus. Mācību iestāžu audzēkņiem netiek nodrošināti teksta pierakstītāja pakalpojumi. Maz zināms par jaunākajiem komunikācijas līdzekļiem un to pielietošanu. Iekārtojot sabiedriskās iestādes, netiek domāts par telpu audiopieejamību. Netiek nodrošināta pietiekama medicīniskā rehabilitācija pieaugušajiem cilvēkiem.

Asociācijas “Sadzirdi.lv” mērķis ir apzināt Latvija dzīvojošās vājdzirdīgās personas, veicināt viņu cilvēktiesību ievērošanu, tiesības pilnvērtīgi dzirdēt, iesaistīties valsts un sabiedrības dzīvē, sekmēt kvalitatīvas un efektīvas rehabilitācijas un ārstēšanas sistēmas izveidi un tās informatīvo pieejamību, kā arī veicināt sabiedrības informētību, sapratni un atsaucību vājdzirdīgo personu problēmu risināšanā.

Asociācija aicina pieteikties cilvēkus, kas ir gatavi iesaistīties biedrības darbībā. Tāpat tiek gaidīti visi Latvijas vājdzirdīgie cilvēki, vājdzirdīgo bērnu vecāki, radi un draugi, lai sniegtu informāciju par pieejamo atbalstu un kopā veidotu dzirdīgu un konkurētspējīgu sabiedrību.

https://www.la.lv/izveidota-latvijas-vajdzirdigo-atbalsta-asociacija-sadzirdi-lv

Māja 20.06.2014 Ilze Zonne

Dzirdes kvalitāte un dzīves kvalitāte

Kas ir sensoneirālā, konduktīvā un konduktīvā vājdzirdība, trokšņi ausīs, un kā izvēlēties dzirdes aparātus un tos pielāgot.

Neatkarīgā Rīta Avīze 26.05.2014 Ilze Zonne

Dzirdes pārbaude

Der ieklausīties agrā bērnībā slimības dēļ redzi un dzirdi zaudējušās amerikāņu rakstnieces, skolotājas un sabiedriskās darbinieces Helēnas Adamsas Kelleres (1880–1968) atziņā: «Redzes traucējums nošķir cilvēku no lietām, bet dzirdes traucējums – cilvēku no cilvēka.

Ārstniecības iestādes Dzirdes sistēmas speciālisti ik dienu sastopas ar cilvēkiem, kurus piemeklējis lielāks vai mazāks dzirdes zudums. Viņu vidū ir gan seniori, gan bērni, gan cilvēki darbspējīgā vecumā. Pirmais solis ceļā uz problēmas risinājumu ir dzirdes pārbaude.

https://nra.lv/veseliba/118038-dzirdes-parbaude.htm

Tautas Veselības Avīze Nr. 8

Selga dāvina dzirdi

14000 eiro septiņu bērnu dzirdes aparātu iegādei šogad savākti saldumu ražotājas AS Staburadze zīmola Selga rīkotājā labdarības akcijā “Par īstu bērnību”, kas notiek jau trešo gadu.

Tautas Veselības Avīze Nr. 3 2014 Anda Leiškalne

Sadzirdēt cilvēkus un putnus

“Es klausos un beidzot skaidri sadzirdu putnu balsis, pirmajā laikā pēc kohleārā implanta pieslēgšanas sāku dzirdēt visapkārt skanošās sarunas, kā izslāpusi klausījos runāto uz ielas, veikalos,” priecīga par jaunajām dzirdes iespējām ir Patrīcija Jansone.

Patrīcija, kura nedzird pēc bērnībā pārciestas stafilokoku infekcijas, bija pirmajā pieaugušo grupā, kurai implantu operāciju apmaksāja valsts.

Māja 12.03.2014 Ilze Zonne

Attīstās dzirdes zuduma kompensācijas iespējas

Otolaringologs Kaspars Peksis stāsta par dzirdes kauliņa problēmām, dzirdes aparātiem un dzirdi atjaunojošajām operācijām.

Starptautiskā Dzirdes diena

Latvijas radio 3.03 2014 Agnese Drunka, Dace Pēkšēna

3. marts ir Starptautiskā Dzirdes diena, tādēļ šoreiz raidījumā runāsim par to, kā attīstās mazuļa dzirde, kādos gadījumos iespējami dzirdes traucējumi un kā tos laikus atklāt? Tāpat tiksimies ar vecākiem, kuriem ir vājdzirdīgi bērniņi un lūkosim, kā ar dzirdes traucējumiem sadzīvot un vai iespējams tos ārstēt. Studijā Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe un Rīgas 234. pirmsskolas izglītības iestādes speciālā skolotāja Jeļena Mora.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/starptautiska-dzirdes-diena.a34671/

TVNET 12.01.2014 Santa Kvaste

Mareks, divreiz piedzimis

Mareks Birulim decembra sākumā palika 14 gadi. Jau puikas trīs nedēļu vecumā vecāki saprata, ka viņš nedzird. Portāls TVNET lūdza Mareka mammu Ivetu dalīties pārdzīvotajā.

Sākumā Mareks sāka lietot parastos dzirdes aparātus. Mareks visu laiku nēsāja cepurīti, jo citādi rāva nost dzirdes aparātus. Kad viņam bija 2,5 gadi, ģimene saņēma informāciju, ka ir iespēja veikt operāciju. Bija nepieciešami 12300 latu. Tajā laikā valsts neapmaksāja implantus. Vajadzēja sākt vākt ziedojumus. Pēc operācijas Mareks pirmās skaņas sāka atdarināt ļoti ātri, jau pēc mēneša. Viņam process - klausīties, sadzirdēt, atpazīt skaņu un runāt - sākās vienlaicīgi. Tagad Mareks mācās parastā skolā Aizputē.

https://www.tvnet.lv/5251154/mareks-divreiz-piedzimis

Talsu vēstis 10.01.2014 Elīna Lāce

Alisei savā Brīnumzemē jāmācās dzīvot dzirdot

Par Jogitas, Alises un Mārtiņa Kirsanovu ģimeni. Kamēr Alise bija zīdainītis, vecākiem pat prātā neienāca, ka vinu meitiņai ir dzirdes problēmas. Kad mazajai bija divi gadini, bet valodiņa neattīstījās, radās bažas par nopietnu vājdzirdību.

2013

TVNET 3.decembris 2013 Baiba Bicēna

Gribam dzirdēt, klausīties mūziku un sarunāties!

Vecāku cīņa par bērnu valodu, implanti, FM sistēmas, tulki-ātrrakstītāji, informācijas trūkums, labdarības pasākumi, starptautiskās organizācijas un Sandras Kušķes viedoklis - par to visu šajā rakstā.

https://www.tvnet.lv/5268352/gribam-dzirdet-klausities-muziku-un-sarunaties

Izglītība un Kultūra 26.09.2013 IK informācija

Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolai uzdāvinātas dzirdes aparātu palīgierīces

FM sistēmas 12000 latu vērtībā skolai uzdāvināja Roberts Mēlanis no Vācijas.

2012

TVNET 3.12.2012

Ārste: vājdzirdība var piemeklēt ikvienu

Dzirde bērnam sāk funkcionēt jau ar 21. grūtniecības nedēļu un turpina attīstīties līdz pat divu gadu vecumam, kad bērna subjektīvās reakcijas sasniedz normas robežas, t. i., tā nav zemāka par 15 dB (decibeliem), tā saucamajās «runas pamatfrekvencēs». Daba cilvēkam devusi iespēju labi dzirdēt līdz 40-50 gadu vecumam, pēc tam dzirdei ir tendence pasliktināties, tas, protams, var notikt krietni ātrāk vai ievērojami vēlāk, jo atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem: dzīvesveida, vispārējā veselības stāvokļa, galvas traumām, pārāk skaļu trokšņu ietekmes darbā vai sadzīvē, kā arī dažādām blakusslimībām.

No vājdzirdības diemžēl nav pasargāts neviens. «Pie manis uz konsultāciju bija ieradusies kāda jauna meitene, kura visu mūžu bijusi dzirdīga. Ziemā dodoties uz augstskolu, bija paslīdējusi uz nenotīrītas ielas un krītot apdauzījusi galvu. Traumas rezultātā jaunā sieviete tagad ar vienu ausi ir pilnīgi nedzirdīga. Tādu gadījumu ir daudz,» atklāj Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe.

https://www.tvnet.lv/5536451/arste-vajdzirdiba-var-piemeklet-ikvienu

Kopsolī Nr. 12 decembris 2012

Par kohleāro implantāciju

Lasītāja jautājums par implantiem. Nedzirdīgo organizāciju attieksme pret implantiem ir vai nu noraidoša, vai neitrāla. Viedokli par to pauž arī LNS prezidents Arnolds Pavlins, kurš uzskata, ka tā ir kropļojoša operācija, un Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe.

TVNET 25.11.2012

Palīdzība vajadzīga ne tikai manām ausīm!

Šoruden pērkot Selgas cepumus, katrs var palīdzēt vājdzirdīgajiem bērniem. Kampaņu "Par īstu bērnību" atbalsta arī stiliste Dana Dombrovska, kura intervijā portālam TVNET pastāstīja, ko viņa, būdama gandrīz kurla, pārdzīvojusi.

Dana dzirdi zaudēja aptuveni sešu ar pusi gadu vecumā pēc pārslimota meningīta. Ģimene bija noskaņota darīt visu, lai viņa varētu dzīvot normālu pilnvērtīga cilvēka dzīvi. Skolas laikā Danai nācās piedzīvot nepatīkamus uzrakstus uz tāfeles, piemēram, "kurlā Dana". Viņu arī izsmēja par lielo dzirdes aparātu, kas bija jānēsā. Sākumā Dana mācījās parastā pamatskolā, taču vēlāk pati nolēma doties uz specializēto skolu, domājot, ka tur atradīs savu identitāti. Tomēr tas nenotika. Dana apguva šuvējas prasmes, taču divu gadu laikā pasliktinājās balss iemaņas, jo tur sarunājās žestu valodā, runāja ļoti minimāli. Viss bija pakārtots, lai nebūtu jārunā. Vājdzirdīgo skolā Dana saprata, ka viņai vajadzīgi tādi, kuri runā, lasa grāmatas.

Dana uzskata - ja ir kaut mazākā iespēja, labāk iet grūtākos ceļu, jo tas atmaksāties ilgtermiņā. Tagad dzirdes implants viņai palīdz atslābt un "neurbties" sarunu biedra lūpās.

https://www.tvnet.lv/5539601/palidziba-vajadziga-ne-tikai-manam-ausim

Ievas Veselība 09.11.2012 Liena Britāne

Vājdzirdība ir Patrīcijas liktenis

Patrīcija Jansone savu vājdzirdību nekad nav uzskatījusi par zīmogu un slogu. Tā viņai vienkārši ir. Kā gaiss, kuru elpojam. Kā pēc nakts seko rīts. Kā pēc rudens iestājas ziema. Vājdzirdību Patrīcijas konstatēja divarpus gadu vecumā.

Mans mazais Nr.11 2012 Ērika Bērziņa

Foršais tētis

Rolands ir pozitīvs, smaidīgs un ļoti gādīgs tētis savām meitiņām. Lielākajais meitai Kristiānai vājdzirdību konstatēja divu gadu vecumā, līdz gada vecumam vecāki nenojauta, ka arī mazākā meita viņus nedzird. Katru otro mēnesi ģimene mēro ceļu no Saldus uz Rīgu, lai meitenes vestu uz kārtējo pārbaudi Bērnu dzirdes centrā.

Par Ingas un Romāna Svalbju ģimeni, kurā abām meitām ir ģenētiski iedzimta vājdzirdība. Lai dabūtu kvalitatīvākus dzirdes aparātus, meitenes piedalās “Selgas” cepumu kampaņā,

TVNET 17.10.2012

Uz «Selgas» cepumiem drukās vājdzirdīgo bērnu vārdus

Nolūkā vākt līdzekļus vājdzirdīgu bērnu atbalstam saldumu ražotājs AS «Laima» sācis īpaša dizaina cepumu sērijas ražošanu, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova.

Uz īpašās sērijas «Par īstu bērnību» cepumiem ierastā nosaukuma «Selga» vietā nodrukāti to astoņu vājdzirdīgo bērnu vārdi, kuru dzirdes uzlabošanai uzņēmums vāc līdzekļus.

«Uzstādot jaunu cepumu formas spiedēju jeb rotoru un mainot ierasto «Selgas» dizainu, vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību bērniem ar dzirdes problēmām. Tā ceram palīdzēt Lainei, Endijam, Elizabetei, Linardam, Artūram, Emīlam, Antonam un Alisei atgūt pilnskanīgu dzirdi,» sacīja «Laimas» valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Kā ziņots, oktobrī tiek sākta kampaņa līdzekļu vākšanai bērniem ar dzirdes traucējumiem, plānojot ar īpašas «Selgas» cepumu sērijas pārdošanu ziedot 12 000 latu dzirdes aparātu iegādei.

Kopumā tiks saražoti 1,2 miljoni labdarības kampaņas «Par īstu bērnību» cepumu paciņu. Tirdzniecības vietās tās būs pieejamas oktobrī un novembrī un būs pazīstamas pēc īpašas uzlīmes. Iegādājoties šos cepumus, iedzīvotāji kampaņai ziedos vienu santīmu. Ja saziedotā summa tomēr nebūs pietiekama dzirdes aparātu iegādei, «Staburadze» no saviem līdzekļiem segs trūkstošās izmaksas.

Sadarbībā ar Latvijas Bērnu dzirdes centru dzirdes aparātus bērni saņems līdz gada beigām.

https://www.tvnet.lv/5548710/uz-selgas-cepumiem-drukas-vajdzirdigo-bernu-vardus

Ieva 10.10.2012 Aiva Kanepone

Dana mācās nelidot

Dana Dombrovska nupat kļuvusi par vēstnieci akcijai, kuras laikā ar cepumiem Selga vāks līdzekļus vajdzirdīgajiem bērniem, lai iegādātos digitālos dzirdes aparātiņus.

TVNET 2.10.2012.

Iepazīsties ar bērniņiem, kuriem Tu vari palīdzēt

Ar īpašu Selgas cepumu sērijas izdošanu tiek sākta kampaņa Par īstu bērnību. Kampaņas mērķis ir rosināt sabiedrību pievērst uzmanību bērniem ar dzirdes problēmām un vienlaicīgi palīdzēt bērniem atgūt pilnskanīgu dzīvi. Jau šogad astoņi vājdzirdīgi bērni saņems īpaši pielāgotus digitālus dzirdes aparātus. Nopērkot īpašās sērijas Selgas cepumu paciņu, ikviens Latvijas iedzīvotājs būs iesaistījies kampaņā Par īstu bērnību un palīdzējis bērniem atgūt pilnskanīgu dzīvi. Šie bērni ir Endijs, Elizabete, Artūrs, Emīls, Antons, Alise un citi.

https://www.tvnet.lv/5552929/iepazisties-ar-berniniem-kuriem-tu-vari-palidzet

TVNET 2.10.2012.

Cepumi Selga atbalstīs bērnus ar dzirdes problēmām

Ar īpašu Selgas cepumu sērijas izdošanu tiek sākta kampaņa Par īstu bērnību. «Vēlamies rosināt sabiedrību pievērst uzmanību bērniem ar dzirdes problēmām un vienlaicīgi palīdzēt bērniem atgūt pilnskanīgu dzīvi,» kampaņas mērķi raksturo Rolands Gulbis, AS Laima un AS Staburadze valdes priekšsēdētājs.

Selgai ir svarīgi, lai visiem bērniem būtu laimīga bērnība. Tāpēc tiek sākta kampaņa Par īstu bērnību un jau šogad astoņi vājdzirdīgi bērni saņems īpaši pielāgotus digitālus dzirdes aparātus. Nopērkot īpašās sērijas Selgas cepumu paciņu, ikviens Latvijas iedzīvotājs būs iesaistījies kampaņā Par īstu bērnību un palīdzējis bērniem atgūt pilnskanīgu dzīvi.

Dzirdes traucējumi kavē bērna attīstību, tāpēc dzirdes aparātu kvalitāte un pielāgojamība konkrētā bērna vajadzībām ir īpaši svarīga. Sadarbībā ar Latvijas Bērnu dzirdes centru esam izpētījuši, kādi dzirdes aparāti katram no astoņiem bērniem nepieciešami, noskaidrotas iegādes iespējas un izmaksas. Dzirdes aparātus bērni saņems līdz gada beigām.

Kopumā tiks saražotas 1 200 000 labdarības kampaņas Par īstu bērnību cepumu paciņas. Tirdzniecības vietās visā Latvijā Selgas paciņas būs pieejamas oktobrī un novembrī, un tās būs pazīstamas pēc īpašas uzlīmes.

https://www.tvnet.lv/5552935/cepumi-selga-atbalstis-bernus-ar-dzirdes-problemam

36,6°C Nr.6 Maija Krekle

Ivandes Kaijas aizlauztie spārni

Par rakstnieci un sabiedrisko darbinieci Ivandi Kaiju, kura bija vājdzirdīga, bet nodibināja Latvijas sieviešu Zelta fondu.

https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/1137/36-6_2012_Kaija_Krekle.pdf;jsessionid=96B74717BAD4997947BF2FA64FDEA223?sequence=1

Diena 22.05.2012. Diāna Kārkliņa

Ausis, tehnoloģijas un brīnumi

Evita Dūdare ir viena no dažiem dzirdes akustiķiem Latvijā un profesijā sasniegusi apogeju

«To nevar apgūt nevienā augstskolā, tikai ar pieredzi. Jau tad, kad pirmoreiz pieslēdzu pacientu pie aparātiem, redzu, vai no dzirdes aparāta viņam būs jēga vai nebūs,» saka Evita Dūdare (39), kura ir viena no tikai dažiem dzirdes akustiķiem Latvijā. Šajā arodā viņa nostrādājusi jau 18 gadu, tos visus – Latvijas Bērnu dzirdes centrā. Dzirdes akustiķis veic dzirdes protezēšanu pacientiem, kam konstatēts dzirdes zudums, – pielāgo, regulē un programmē dzirdes aparātus un implantus. «Noņemu auss nospiedumu, lai izgatavotu speciālu auss ieliktnīti, tur vajadzīga slīpēšanas prasme,» Evita stāsta par dzirdes aparātu pielāgošanu katra cilvēka fizioloģijai. Latvijas Bērnu dzirdes centrā (LBDC) Evita nonāca uzreiz pēc Rīgas 1. medicīnas skolas. Centram tie bija pirmie pastāvēšanas gadi, un ar dzirdes aparātiem un pārslodzi cīnījās viens pats darbinieks, kas sākumā Evitu apmācīja, bet jau drīz aizbrauca strādāt uz ārzemēm, atstājot jauno pēcteci vienu. Evitu LBDC aizsūtīja mācīties uz Vāciju, un dažādu kursu apmeklēšana Dānijā, Austrijā, Čehijā, Šveicē viņai joprojām ir regulāra.

https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/ausis-tehnologijas-un-brinumi-13948115

Doctus Nr.4. 2012. Vija Vāvere

Stradiņos dzimusī

Saruna ar Paula Stradiņa Otorinolaringoloģas jeb ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītāju, asociēto profesori Ligiju Ķīsi. Ligija ir profesora Ernesta Gaudiņa krutmeita, tāpēc par specialitāti nenācies ilgi galvu lauzīt. 2000. gadā profesore Ķīse kļuva par pirmo ķirurģi Latvijā, kas veica kohleāro implantu operācijas. Dzirdes kvalitāte ir svarīga jebkura vecumā. “Pirms kāda laika ievietojās dzirdes implantu 72. gadus vecam kungam. Bērni sakrāja naudu un viņam to uzdāvināja” – stāsta Ķīse.

https://www.doctus.lv/raksts/personibas-un-viedokli/intervijas/stradinos-dzimusi.-otorinolaringologe-ligija-kise-1348/

2011

Māja 25.11.2011. Ilze Zonne

Dzirdes problēmas risinot

Statistika rāda, ka cilvēkiem pilsētās dzirde ir sliktāka nekā laukos un attīstītās valstīs – sliktāka nekā trūcīgās, vārdu sakot – kur lielāks fona troksnis, tur vājāka dzirde. Netrūkst arī citu cēloņu, kas noved pie vājdzirdības, un nevienu no tiem nevajadzētu ignorēt. Sauna ar otorinolaringologu, klīnikas Headline vadītāju Kasparu Peksi.

Veselība Nr. 6 2011. Ērika Timšāne

Dzīvot tik ātri, lai paspētu

Garām braucošu automašīnu rūkoņa, putnu čivināšana tuvēja piemājas kokā un pat čuksti – visu to Baiba Bicēna bērnībā dzirdēja. To, ka šīs skaņas kļūst arvien klusākas un klusākas, viņa sākotnēji nemaz nepiefiksēja – izradās, dzirdes nerva deģenerācija notiek lēni un nemanāmi. Tuvinieki dzirdes pasliktināšanos pamanījusi vien tad, kad meitene jau mācījusies trešajā klasē.

Šobrīd Baiba strādā “Apeironā”, bet paralēli darbam izveidojusi forumu vājdzirdīgo bērnu vecākiem portālā “Cālis”. Diezgan nopietnā līmenī Baibu interesē tūrisms – ar vienlīdz lielu prieku viņa apceļo gan latviju, gan citas valstis. Arī Rīgā Baiba prot atrast un izstaigāt daudzas interesantas vietas, kuras citi pat nepamana.

https://www.apeirons.lv/dzivot-tik-atri-lai-paspetu/

2006. - 2010. gadā masu medijos publicētie raksti

Mon, 02 Dec 2024 11:19:00 +0000

2010

Mans Mazais Nr. 6 2010. Ilze Olšteina

Mazais Kristofers tagad ir Danas modinātājs

Dana Dombrovska audzina četrus ar pusi gadus veco Kristoferu. Danas stāsts par viņas nedzirdību un iespēju sākt dzirdēt 26 gadu vecumā, pateicoties implanta ieoperēšanai bija lasāms vairākos medijos. Dana arī publiski atzinusi, ka dzīves posmā, kad kaut ko spēja sadzirdēt ar dzirdes aparāta palīdzību, visvairāk bēdājas par to, kā gan viņa sadzirdēs, kad raudās viņas bērns. Kad Kristofers piedzima, Danai jau bija ieoperēts implants, un viņa pusotra gada to vien dzirdēja – kā raud viņas mīļais dēļiņš.

2009

Zemgales Ziņas 23.12.2009 Dace Diržine

Marta dzird un runā

Piecgadīgā Marta ir dzīvespriecīga un smaidīga ne tikai tādēļ, ka šodien viņai ir dzimšanas diena, bet arī tāpēc, ka meitenīte sākusi dzirdēt un runāt – viņa tagad spēj pateikt: mamma, tētis, paldies... Tikai pirms dažām dienām Marta tikusi pie dzirdes aparāta.

Īsi pirms Ziemassvētkiem klausīšanās iekārtu komplektus dāvanā no LMT saņēma 50 Latvijas bērnu ar smagas pakāpes dzirdes traucējumiem. Viņu vidū arī jelgavniece Marta, kurai ārsti konstatējuši piektās pakāpes vājdzirdību.

https://arhivs.zz.lv/raksts/20953

Ieva decembris 2009 Agnese Meiere

Mīlēt, nevis ciest

Nupat sākas akcija "Eņģeļi pār Latviju", kurā saziedotā nauda palīdzēs izdzīvot daudziem bērniem. Rūta Dimanta jūtas laimīga par to, ka var darīt darbu, kas viņai patīk. Viņa stāsta gan par savu darbu, gan ģimeni, šķiršanos, un beigās arī par dzirdi. Skolas laikā viņai bijis milzīgs komplekss. Gadījies, ka cilvēki saka: viņa ir lepna, nerunā. Tagad, apsēžoties pie galda kādā konferencē, savam blakussēdētājam Rūta uzreiz var pateikt, ka ar labo ausi nedzird. Tikai gadu gaitā viņa sapratusi, ka tas nav pasaules gals.

Mēs 1.08.2009. Antra Gabre

Dzīve turpinās. Artūra dēļ

Ugunsgrēkā Mežaparkā 2006.gada 6.janvārī gāja bojā gandrīz visa Riņķu ģimene. Pēc lēciena no astotā stāva izdzīvoja vienīgi Artūrs Riņķis. 2005. gadā viņam bija ieoperēts kohleārais implants. Zēns perfekti nedzird, bet ir cīnītājs. Nu jau viņš ir atveseļoties un atkal mācās un spēlē futbolu. Vecāmāte Nadežda Lisjonoka stāsta par notikušo un turpmākajām iecerēm.

Ievas Veselība 27.02.2009 Sigita Rukmane

Brīnums notika. Es dzirdu!

Stiliste Dana Dombrovska divdesmit gadus gaidīja notiekam brīnumu. Gaidīja, kad atkal dzirdēs putnu čivināšanu, sienāžu sisināšanu… Brīnums notika, un tagad viņa sarunājas pa telefonu. Tas tāpēc, ka viņai tika ieoperēts dzirdes implants.

Neatkarīgā Rīta Avīze 29.01.2009. Zane Stankeviča

Dzirdēs skaļi un skaidri

75 bērni no dažādām Latvijas vispārizglītojošām skolām ar vidēji smagiem un smagiem dzirdes traucējumiem vakar saņēma dāvanu – modernu FM dzirdes aparatūru, kas turpmāk ļaus saklausīt sarunu biedru bez blakus trokšņiem un skaņas atstarošanās neatkarīgi no attāluma.

"Mēs esam vairākas reizes griezušies ar šādu lūgumu pie atbildīgajām iestādēm, bet dzirdīgas ausis neesam atraduši," saka S. Kušķe. Arī šoreiz vājdzirdīgajiem bērniem talkā nācis mobilo sakaru uzņēmums Latvijas Mobilais telefons (LMT), kas ar Bērnu dzirdes centru sadarbojas jau piekto gadu. Šoreiz uzņēmums sarūpējis modernas ierīces bērniem, kuru vidū daži ir tikko uzsākuši skolas gaitas, bet citi jau mācās 7. klasē. Latvijas Bērnu dzirdes centra apkopotie dati liecina, ka Latvijā ir vēl vismaz 150 skolēnu līdz 12. klasei, kas mācās parastās skolās un kuriem būtu nepieciešami šādi dzirdes aparāti. "75 iekārtas nav pietiekami, bet vismaz kādai daļai šo bērnu palīdzēsim iekļauties sabiedrībā. Šādu bērnu nav daudz, bet viņus nedrīkst ignorēt," uzsver LMT prezidents Juris Binde.

МК-Латвия N.3 2009

Gaismas stars tumsas valstībā – tā var nosaukt ārsti surdoloģi Sandru Kušķi

(raksts krievu valodā)

2008

Latvijas Avīze 22.08.2008 Ilze Lavrinoviča

No izmisuma līdz jaunai dzīvei

Vai mans bērns dzirdēs un runās? Šo jautājumu ārste audioloģe, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, medicīnas zinātņu doktore SANDRA KUŠĶE savā kabinetā dzird visbiežāk. Lai pilnveidotu vājdzirdīgo bērnu dzirdes spēju diagnostiku un aprūpi, daktere izveidoja logotoma testu. Zinātnisko darbu "Latviešu valodas logotoma testa izveide un pārbaude bērniem ar dzirdes traucējumiem" Sandra Kušķe izstrādāja aptuveni trīs gados.

Logotoma tests ir valodas audiometrijas tests, kas palīdz noteikt, ko cilvēks ar savu dzirdes traucējumu pakāpi spēj saklausīt un cik lielas ir viņa iespējas pašam veidot valodu un runāt. Valodas audiometriju pasaulē uzskata par kvalitatīvāko mērījumu metodi, ar kuru iespējams pārbaudīt cilvēka dzirdi. Daktere Sandra Kušķe šo testu izveidojusi latviešu valodā un ietvērusi tajā visas 48 fonēmas.

Doctus Nr.6 2008 Benita Brila

Kas iznācis no konfekšu gādātājas

Maijā Latvijas Bērnu dzirdes centrs nosvinējis 16. dzimšanas dienu. Saruna ar Dzirdes centra vadītāju Sandru Kušķi. “Paiet laiks un pirms tam nedzirdīgs bērniņš ierodas un savā melodiskajā bērna balstiņā mēģina ar mani čalot. Tā ir mana samaksas daļa, ko nevar sarēķināt naudas vienībās.

https://www.doctus.lv/raksts/personibas-un-viedokli/intervijas/kas-iznacis-no-konfeksu-gadatajas-audiologe-sandra-kuske-799/

Kopsolī Nr.9 2008.

Dāvinājums – Dzirdes aparāti par 100 000 latiem

Šogad SIA Latvijas Mobilais telefons dāvinaja visiem Rīgas 218. bērnudārza bērniem pašas modernākās FM klausīšanās ierīces kopā ar digitālajiem dzirdes aparātiem.

Neatkarīgā Rīta Avīze 27.05.2008. Ilze Zonne

Jauna iespēja uzlabot dzirdi

Latvijā veiksmīgi noritējušas pirmās operācijas, kuru rezultātā divi bērni tikuši pie daļēji implantējamām dzirdes sistēmām Vibrant Soundbridge.

"Līdz šim tāda veida dzirdes uzlabojošo iekārtu Latvijā nebija," stāsta Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja audioloģe Sandra Kušķe. "Sistēmas implantējamās daļas ievadīšanas operācija notika februārī, bet aprīļa sākumā pievienojām ārējās daļas. Tagad abi bērni ir ļoti priecīgi, jo viņi patiešām dzird labi, turklāt šīs ierīces ir ērti lietojamas. Līdz tam viņi nēsāja dzirdes aparātus, kas fiksēti uz aizauss paugura ar metāla stīpiņu. Bērnam augot, aug arī galva, stīpiņas kļūst arvien ciešākas, rada diskomfortu un galvassāpes, un bērns galu galā atsakās lietot dzirdes aparātu. Taču, to nenēsājot, viņš dzird sliktāk, un sākas mācību problēmas. Tagad varam šiem bērniem palīdzēt."

Latvijas Avīze 07.02.2008 Anda Hailova

Pēc operācijas dzīvos skaņu pasaulē

Paies četri mēneši, un meitenīte, kam vakar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgi otorinolaringologi pirmo reizi Latvijā veica implantācijas operāciju, varēs dzīvot skaņu pasaulē

Latvijas Avīze 26.01.2008. Marciana Krauze

Bērniem dāvina skaņu pasauli

Nedzirdīgie un vājdzirdīgie bērni saņēma LMT dāvinājumu: vismodernakās FM klausīšanās ierīces kopā ar digitālajiem dzirdes aparātiem par 100 000 latiem.

Neatkarīgā Rīta Avīze 24.01.2008. Zane Stankeviča

Bērnudārzam dāvina skaņu pasauli

Var tikai minēt, kas notiek maza bērna prātā un sirsniņā, pirmo reizi skaidri izdzirdot balsis un saklausot mūziku. Latvijas Mobilais telefons (LMT) apliecinājis savu labo gribu un rūpes par tiem, kuriem liktenis liedzis vienādas iespējas ar citiem, šogad dāvinot 218. bērnudārza bērniem ar dzirdes problēmām 78 digitālos dzirdes aparātus 100 tūkstošu latu vērtībā.

Neatkarīgā Rīta Avīze 02.01.2008. Ilze Zonne

Tehnika bērniem ar dzirdes traucējumiem

Daudzās pasaules valstīs bērni ar dzirdes traucējumiem saņem augstvērtīgas tehniskās ierīces, lai varētu labāk uztvert izskanējušo informāciju, līdz ar to mācīties runāt, rakstīt, lasīt un apgūt saskarsmes iemaņas, bet vēlāk sekmīgi iekļauties sabiedrībā. "Pateicoties ziedojumam, ko sarūpējis Latvijas Mobilais telefons, tagad arī valsts vienīgajā specializētajā pirmsskolas iestādē, Rīgas 218. bērnudārzā, tiek ieviestas vismodernākās tehnoloģijas, FM skaņu pastiprinošās sistēmas, kas ļaus bērniem labāk apgūt pamata prasmes un iemaņas," stāsta Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe. Pērnā gada nogalē Māja ciemojās bērnudārzā, kur, programmējot jaunās ierīces, strādāja Dānijas firmas WIDEX pārstāvji.

2007

Diena, pielikums Apeirons 7.12. 2007. Baiba Bicēna

Ilgais ceļš uz Nacionālo bibliotēku

Jau otro gadu desmitu lasītāji gaida un nevar sagaidīt, kad beidzot Nacionālā bibliotēka tiks pie jaunajām telpām Daugavas krastā. Vecās telpas izmētātas pa daudzām Rīgas vietām, ir stāvas kāpnes, ne visai ērtas lasītavas un cilvēkiem ar komunikācijas problēmām grūti orientēties, kurā vietā kas atrodas. Jaunajā bibliotēkas projektā vides pieejamības jautājumi risināti pēc visaugstākajiem standartiem - ir ņemti vērā gan Latvijā spēkā esošie normatīvie akti, gan ASV standarti.

Delfi 03.10.2007

Latvijas Nacionālais teātris turpmāk būs pieejams cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem

Trešdien a/s "GE Money" un Latvijas Nacionālais teātris parakstīja sadarbības līgumu par titrēšanas iekārtas dāvinājumu. Ar šī līguma parakstīšanu Latvijas Nacionālais teātris no "GE Money" kā dāvinājumu iegūst titrēšanas iekārtu, kas dos iespēju arī cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem apmeklēt teātri un pilnvērtīgi baudīt teātra izrādes. Līdz šim līdzīga titrēšanas iekārta ir uzstādīta tikai Latvijas Nacionālajā Operā, un nevienā no teātriem nav šādas iespējas.

https://www.delfi.lv/193/politics/19114288/latvijas-nacionalais-teatris-turpmak-bus-pieejams-cilvekiem-ar-dzirdes-traucejumiem

Delfi 11.09. 2007. Baiba Bicēna

Darbs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts par cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistīšanu darbā uzņēmumos un iestādēs. Vispār, daudzi jau strādā, bet vai viņu vietas ir atbilstoši pielāgotas? Vai cilvēks ar kustību traucējumiem var tikt ēkā iekšā un strādāt? Vai cilvēkam ar pasliktinātu redzi ir iespējams strādāt ar dokumentiem palielinātā šriftā vai Braila rakstā? Vai cilvēkam ar dzirdes traucējumiem iespējams saņemt informāciju rakstiski? Dažāda pieredze un risinājumi Latvijā un pasaulē.

https://www.delfi.lv/898102/versijas/18923523/baiba-bicena-darbs-cilvekiem-ar-ipasam-vajadzibam

Latvijas Avīze 11.08.2007 Regīna Olševska

Sanda un Ieva grib visu dzirdēt

"Braucām uz laukiem. Te pēkšņi meita iesaucās: "Es dzirdu, kā skan radio, kā dūc motors, un varu saprast, ko jūs ar tēti runājat." Viņa tikko bija nomainījusi parasto dzirdes aparātu pret digitālo," pastāstīja Ievas (15) mamma. Ieva mācās vispārizglītojošas skolas 7. klasē kopā ar dzirdīgajiem bērniem, un digitālais dzirdes aparāts viņai palīdzējis ne vien uzlabot sekmes, bet arī daudz labāk iekļauties vienaudžu kolektīvā.

Ievas Stāsti 03.08.2007 Anija Pelūde

“Vineta, es esmu te”

Vineta Jaunzeme no Liepājas ir vājdzirdīga. Aiz gaišajām matu sprogām viņa rūpīgi nomaskējusi dzirdes aparātiņu. Pa naktīm Vineta to no ausīm izņem un tad neko nedzird. Arī pa telefonu viņa reizēm runātāju nesaprot.

Bērnībā Vinetu gribēja nosūtīt uz speciālo skolu, bet vecāki stingri nolēma, ka Vinetai IR jārunā. Un Vineta runā.

Diena 19.05.2007. Anda Burve-Rozīte

Priecājas par iespēju

Žanna ir vājdzirdīga, un strādā restorānā “Kaļķu vārti”. Viņa ir mācījusies Sociālās integrācijas centra izveidotajā Jūrmalas profesionālajā skolā. No apkārtējiem viņa reti saņēmusi neizprotošu vai negatīvu attieksmi. Žannu nevar aprunāt, pa kluso sačukstoties. "Pieeju pie galdiņa un tā arī pajautāju, jūs par mani runājat?!" Viņa prot ne tikai garšīgi gatavot, bet arī lasīt no lūpām un savā ziņā redzēt cilvēkiem cauri. Žestus, grimases un skatienus Žanna lasa kā grāmatu.

Diena 04.04.2007 Ilze Nagla

Kad negrib dzirdēt nedzirdīgos

Pirms diviem gadiem nedzirdīgo skolas skolniece Madara tika pie kohleārā implanta, taču skolā Madara ir klusumā, jo tur tiek lietota zīmju valoda. Ar nieka divām stundām nedēļā, kas tiek nodrošinātas Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskolā, lai mācītos runāt un klausīties, ir par maz – stāsta Madaras mamma Sandra. Skolā, kurā mācās Madara, ir arī citi bērni ar dzirdes implantiem. Iznāk apburtais aplis — viņi dzird, bet nevar saprast skaņas, jo mācās nedzirdīgo skolā, kur ir klusums un tiek lietota zīmju valoda, bet dzirdīgo skolā nevar uzreiz iet, jo nav iepazītas skaņas un valoda. Madaras mamma uzskata, ka bērniem ar implantiem vajadzētu atvēlēt vairāk stundu pie surdopedagoga, kā arī atsevišķas stundas skolās, kurās tiek runāts mutiski. Katrā ziņā idejas no Sandras virmo daudz un dažādas atšķirībā no Izglītības un zinātnes ministrijas, kur jau vecāki vērsušies ar lūgumu rast, domāt un risināt šo problēmu, bet atbildes saņēmušas ļoti skopas.

2006

Kurzemes Vārds 21.10.2006. Viktors Ulberts

Uzdāvina skaņu pasauli

Pateicoties māmiņas neatlaidībai, Grobiņas domes un citu cilvēku atbalstam, 10. gadu vecā grobiņiete Megija Maršala īsā laikā tika pie augstas kvalitātes digitālā dzirdes aparāta, kas ražots Austrijā un maksāja 1900 latu. Megijas māmiņa Revita ir ļoti pateicīga visiem, kas palīdzēja, un aicina arī citus vecākus, kuru atvasēm ir īpašas vajadzības, nenolaist rokas.

Mans Mazais nr. 10 2006. Gunta Šenberga

Aleksandra runās latviski

Aleksandrai varēja palīdzēt kohleārais implants – tehniska palīgierīce, kas cilvēkam, kurš nekad nav dzirdējis, ļauj izkļūt no klusuma pasaules. Ierīce ir gudra un dārga, un Aleksandras māmiņa Svetlana Baranova lūdza cilvēkus palīdzēt un ziedot naudiņu tās iegādei. Viņas lūgums kopā ar rakstiem un fotogrāfijām parādījās vairākos medijos. To publicējām arī mēs un gandrīz iekļuvām skandālā. Piezvanīja ļoti sašutusi sieviete no Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras. Vārdu gan nenosauca, toties paziņoja, ka mēs piedalāmies lētticīgu cilvēku krāpšanā, jo valsts apmaksājot kohleāros implantus katram, kam tas vajadzīgs.

Skaidro Valsts Bērnu dzirdes centra direktore ārste audioloģe Sandra Kušķe: “Kad Aleksandra gatavojās operācijai, tirgū tikko bija nonācis jaunās paaudzes elektrods – implantāta daļa, ko ieoperē ausī –, bet par valsts naudu jau bija nopirkti vecāki modeļi, un vairs nevarēja neko mainīt. Ja vecāki gribēja jaunākās paaudzes elektrodu, vajadzēja piemaksāt pašiem. Un tam viņi lūdza ziedot naudu.

Nu jau Aleksandra runā. Mājās ar viņu runā latviski, un meitene apmeklē privātu bērnudārzu.

Republika 01.09.2006 Dace Millere

Profesore, kas spēj pārtraukt klusumu

Daktere Ligija Ķīse ir pirmā ārste Latvijā, kas pirms sešiem gadiem sāka ausu implantu operācijas, un, patiesību sakot, pēc šīs nozares speciālistu rīcībā esošās informācijas, viņai ir tikai vēl viens sekotājs.

Pasaulē šādas operācijas sāka veikt jau 1975. gadā, bet Latvijā — 2000. gadā, kad Ķīse šurp atbraukt ieinteresēja profesoru no Vācijas un vēlāk apguva šīs operācijas specifiku pati. "Joprojām atceros pirmo ģimeni, kas riskēja savam bērnam veikt šo operāciju. Viņi bija no Daugavpils, un tur viņus uzskatīja par trakiem — operācijai bija nepieciešama tiem laikiem milzu nauda. Taču viņi, būdami izglītoti cilvēki, saprata, cik bērnam tas ir svarīgi, un līdzekļus sameklēja. Kad meitenīte, kuras dzimtā valoda ir krievu, nesen kādā mūsu pasākumā norunāja dzejoli latviešu valodā, ārsti bija pārsteigti, ko viņas labā spējusi veikt šī operācija."

36,6°C marts 2006 Baiba Bicēna

Piedzīvojumi ar salauzto roku

Personiskie piedzīvojumi, kas vājdzirdīgam cilvēkam bija saistīti ar medicīnas iestāžu apmeklēšanu un papildus informācijas meklēšanu. Jo problēmas sākas uzreiz: kā noģērbties, kā saģērbties, kā nomazgāties, kā ar lauzto roku gulēt naktī? Pieredze ar laiku rodas, bet būtu labi, ja nelielu rakstisku pamācību - brošūru vai lapiņu ar zīmējumiem - izsniegtu uzņemšanas nodaļā vai traumpunktā. Būtu noderējis arī kāds tālruņa numurs vai e-pasta adrese, kur vērsties galīgā avārijas situācijā. Meklējot info internetā, atklājās, ka ģimenes ārstam norādīta vecā adrese un telefona numurs ar sešiem cipariem - tas nozīmēja, ka dati nebija atjaunoti vismaz piecus gadus. Apmeklējot rentgenu, ar vienu roku grūti uzstīvēt zilās vienreiz lietojamās čībiņas. Staigāšana no viena kabineta uz otru, veselajā rokā turot dokumentus un mēģinot atvērt vairākas smagas durvis. Baibas secinājumi un ierosinājumi, ko vajadzētu darīt, lai vājdzirdīgam pacientam būtu vieglāk visu nokārtot.

Diena, pielikums Apeirons Baiba Bicēna 2006?

Jaukā e-izeja

Pirms apmēram 20 gadiem laikraksta "Ļiteraturnaja Gazeta" korespondents viesojās Japānā, kur apmeklēja kādu elektrotehnikas ražošanas uzņēmumu, kurā strādāja daudz cilvēku ar īpašām vajadzībām. Pie displeja, uz kura zibēja hieroglifu rindas, sēdēja nedzirdīgos cilvēks, kurš ekrānā lasīja darba uzdevumus, padomus un meistara piezīmes. Kā ir pie mums? Sarunāties ar rakstītu zīmīšu palīdzību? Vai ir arī citi varianti? Ir! Mana draudzene ir nodaļas vadītāja bibliotēkā. Saviem padotajiem un priekšniecībai viņa lūdza sazināties pa e-pastu. Tā arī notiek.

Darba vietā aktualitātes ir svarīgi uzzināt no pirmavotiem. Bet sapulcēs bieži rodas problēmas. Diemžēl lielā telpā saprast citu teikto ir ļoti grūti. Un cerēt, ka citi teikto pārstāstīs, nav tas labākais variants. Turklāt, saņemot tikai pārstāstu, nav iespējams atgriezeniskās variants - pašam aktīvi iesaistīties dialogā, uzdot jautājumus, diskutēt. Tāpēc vajag izmantot interneta iespējas un rūpēties, lai tas būtu pieejams arī apkopējām un citiem palīgstrādniekiem.

2001. - 2005. gadā masu medijos publicētie raksti

Mon, 02 Dec 2024 11:00:00 +0000

2005

Neatkarīgā Rīta Avīze 3.08.2005. Inga Paparde

Lūdz palīdzību, lai atgūtu dzirdi

Piecdesmit gadus vecais Jānis Erenbergs no Talsu rajona Stendes pēc traumas pamazām zaudē dzirdi. Valsts neapmaksā šādas operācijas, tāpēc Jānis un viņa ģimene lūdz sabiedrības atbalstu kohleārā dzirdes implanta iegādei un operācijai.

Kopā (TV Programma nedzirdīgajiem) 20.06.2005.

Kohleārais implants - par un pret. Jaunākie tehniskie sasniegumi, dzirdi atjaunojošas operācijas. Latvijas Mobilais telefons bērnu dzirdes centram dāvā kohleāros implantus. Nedzirdīgo sabiedrības pārstāvju, bērnu vecāku un bērnu dzirdes centra vadītājas Sandras Kušķes viedoklis par šo tēmu.

http://www.diva.lv/video/kopa-n/kopa-n-2005-06-20

Neatkarīgā Rīta Avīze 12.05.2005. Liene Barisa

Dzirdēt ar implantu jāiemācās

Neatkarīgā jau rakstīja, ka LMT 26 vājdzirdīgajiem bērniem uzdāvināja implantus. Lai gan pasaulē kohleāros implantus izmanto jau kopš septiņdesmito gadu beigām, pirmoreiz bērnam no Latvijas operāciju veica tikai 1997. gadā. Toreiz divgadīgajai Marijai dāargajai operācijai naudu ziedoja atsaucīgi cilvēki. Pēc tam implantēšanu veica vēl dažiem bērniem, kuriem izdevās dabūt naudu. Tikai 2004. gadā implantēšanu sāka apmaksāt valsts.

Latvijas bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe par šādu iespēju cīnījusies jau kopš 1996. gada. Pārliecināt ierēdņus nav bijis viegli. Implantēšanu var veikt arī pieaugušajiem, taču tad izdevumi jāsedz pašiem. Šobrīd Latvijā esot pieci pieaugušie, kuriem veikta šī operācija.

Pēc operācijas bez maksas pieejama logopēda un psihologa palīdzība. Regulāri tiek veikta implanta programmēšana. Notiek fizkultūra, mūzikas terapija un veic citas procedūras.

Piecgadīgais Mareks Birulis dzirdes centru pēc 2003. gadā veiktās operācijas apmeklē regulāri. Puisēns Neatkarīgajai atzina, centrā viņam ļoti patīk. Iegūti draugi, ir labi dakteri, bet vislabāk patīkot baseinā.

Mareks, kuram operācija izdarīta jaunvārī, bet implants pilnībā ievietots februārī, uz skaņu pirmo reizi reaģējis apmēram pēc mēneša. "14. martā viņš sadzirdēja putnus. Un centās atdarināt, ko dzirdēja. Pēc kāda laika teica arī mamma un tētis," stāstīja I. Birule.

"Viens pieaugušais pēc autokatastrofas pusotru gadu nedzirdēja. Jau pirmajā dienā pēc aparāta pielikšanas viņš sapratis, ko sieva runā, otrajā - ko apkārtējie, un trešajā zvanījis brālim uz Krieviju," stāstīja S.Kušķe.

Diena 22.04.2005 Vita Pētersone

Zēns ar ausītēm

Tā Rolands pats iesaucis savu dzirdes aparātu. Triju mēnešu vecumā viņš saslima ar meningītu. Atlaba, desmit mēnešos sāka skriet, bet sarunāties - neparko. Izrādījās, ka ar vienu austiņu gandrīz nedzird, otrai ir puse no normas. Sākās staigāšana uz nodarbībām pie logopēda Dzirdes centrā. Regulāri, centīgi, ilgi. Tagad Rolands mācās fantastiskajā logopēdiskajā skolā "Valodiņa". Bērnam patīk iet uz skolu.

Rolands izgājis arī Portridžas apmācību sistēmu, un mamma Jana pati nolēmuši apgūt šo specialitāti. Tagad viņa iestājusies Daugavpils universitātes Pedagoģijas fakultātē.

Neatkarīgā Rīta Avīze 21.04.2005 Liene Barisa

Bērniem dāvina iespēju sadzirdēt

Pusotru gadus vecās Elizabetes-Kates māmiņai Ievai vakar bija asaras acīs, jo viņai beidzot ir pārliecība, ka mazā atvasīte dzirdēs un runās. Elizabete ir to bērnu vidū, kuriem vakar uzdāvināja kohleāro implantu – ierīci, kas nedzirdīgajiem dod iespēju saklausīt.

Dzirdes kohleāros implantus 26 bērniem uzdāvināja Latvijas mobilais telefons. Valsts savukārt jau šogad apņēmusies atlīdzināt visas šo implantu ievietošanas operācijas. Kohleāros implantus ievieto vidusausī. Tas ar skaņas informāciju pārveidotu impulsu veidā stimulē dzirdes nervu un rada skaņas sajūtu.

Latvijas Aptieku Avīze Nr.2 2005. Helēna Ozoliņa

Bērniem dāvina dzirdi

Nedzirdīgs bērns. Pirms desmit gadiem tā būtu nolemtība dzīvei mūžīgā klusumā. Šogad, pateicoties dāsnam Latvijas Mobilā Telefona (LMT) ziedojumam, dzirdi varēja atgūt 26. bērni.

2004

Latvijas Ķirurģijas žurnāls Nr.4 2004 Sandra Kušķe, Oļegs Tmms, Jānis Sokolovs

Stapedius refleksa mērījumu izmantošana kohleāro implantu programmēšanā bērniem

Darba mērķis: atspoguļot elektrofizioloģisko mērījumu nozīmi kohleārās implantācijas gadījumos, kuru parametrus izmanto turpmākai pacientu rehabilitācijas nodrošināšanai, it īpaši uzsverot agrīnas implanatācijas nozīmi un ar to saistīto grūtības pakāpi agrīna vecuma bērnu kohleārā implanta programmēšanā.

15.07.2004. Anda Burve Diena

Cerība dzirdēt pilnvērtīgi

Rūta visu mūžu ir pavadījusi gandrīz pilnīgā klusumā, pilnvērtīgi kontaktējoties tikai ar savu ģimeni un skolasbiedriem, pedagogiem Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā. Tagad Latvijā ir iespēja veikt kohleāro implantu operāciju, kas Rūtai un 437 citiem bērniem ar dzirdes problēmām varētu dāvāt iespēju dzirdēt. Līdz šim jau veiktas astoņpadsmit šādas operācijas bērniem un pieaugušajiem. Jūnija nogalē Rūtas ģimene kopā ar draugiem organizēja labdarības akciju, lai savāktu operācijai nepieciešamo naudas summu Ls 12 000—17 000. Kopā ar domubiedriem ir arī nodibinājuši labdarības organizāciju Sadzirdēsim viens otru. Mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību vājdzirdīgiem bērniem, kuriem operācija dāvātu dzirdi.

Diena 10.04.2004 Jānis Polis

Labdarība kā aicinājums

Rūta Dimanta ikdienā mēģina savest kopā tos, kuriem vajag, un tos, kuri gatavi dot. Viņa jau četrus mēnešus ir Latvijā unikāla projekta - labdarības interneta portāla Ziedot.lv - vadītāja. Portāla misija ir aktualizēt sabiedrībai svarīgas problēmas un parādīt, ka ar konkrētu ziedojumu iespējams reāli palīdzēt tās risināt. Rūtai ir psiholoģes izglītība, viņa studējusi arī juridiskajā fakultātē. Kādu laiku Rūta strādājusi Valsts Cilvēktiesību centrā, vēlāk NVO centrā. Pēc divu bērnu piedzimšanas viņa sākusi bīdīt mazu projektiņu, kas galu galā izauga par portālu Ziedot.lv. Rūta atklāj, ka vēlas iemācīties dziedāt. Viņa nedzird ar vienu ausi, tāpēc ar dziedāšanu vienmēr bijušas problēmas

2003

Septiņi 16.12.2003. Līna Andermane

Tik vienkārši!

Septiņu gadu vecumā stiliste Dana Dombrovska saslima ar meningītu. Sekas - meitene ar vienu ausi nedzirdēja nemaz, ar otru - maz. Bērni, gribēdami Danai kaut ko pateikt, smiltīs rakstīja vārdus. Tagad Danai ir 20 gadu ar astīti. Pirms četriem mēnešiem nedzirdīgajā ausī tika ieoperēts dzirdes implants, un tagad Dana mācās ieklausīties. Firma "Medel" izteica piedāvājumu - viņi man sponsorēs implantu, bet es viņiem izstāstīšu savas izjūtas, visu to, kā tas pamazām sāk darboties, jo arī smadzenēm jāpierod pie tā, ka tās no auss atkal saņem kaut kādus signālus. Kāpēc viņi piedāvājumu izteica tieši man? Cilvēki, kuri nodarbojas ar vājdzirdīgajiem, mani zināja, un zināja arī to, ka nav daudz vājdzirdīgo, kuri runātu un darbotos tā kā es.

Kopsolī Nr.19/20 2003 Inese lmmure

Ērkšķainais ceļš uz skolu

Ievas Rusules meitas Daina un Melita ir vājdzirdīgas. Kaut gan viņu vecāki (arī ar dzirdes traucējumiem) ir mācījušies speciālajās skolās, abas meitenes tagad mācās parastā skolā Ogrē. Pirms tam viņas kādu laiku gāja specializētajā Rīgas 218. bērnudārzā, bet vairs negribēja uz turieni braukt, jo tur bija arī pilnīgi nedzirdīgi bērni, kuri skaļi uzvedās, un meitenēm ar dzirdes aparātiem ļoti traucēja. Tāpēc viņām ieteica doties uz Ogres logopēdisko bērnudārzu, kur meitenes gāja ar lielu prieku. Valodā abām attīstījās acīmredzami. Vēlāk abas meitenes sāka mācīties Ogres pamatskolā. Daina 4.klasi pabeidza kā teicamniece un savā klasē vislabākā. Abas meitenes apmeklē arī dažādus pulciņus.

Diena 11.09.2003. Zane Zālīte

Valsts dāvās dzirdi astoņiem bērniem

Kohleāros implantus dzirdes iegūšanai vajag ap 20 bērniem, taču par valsts naudu varēs izārstēt tikai dažus. Bērniem, kuriem līdz šim veiktas kohleārā implanta operācijas, implanti pirkti par privātiem līdzekļiem, taču pēc problēmas aktualizēšanas plašsaziņas līdzekļos vismaz astoņiem mazuļiem iekšējās auss ierīces apmaksās par valsts naudu — Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) nesen izsludinājusi implantu iegādes konkursu. Četri kohleārie implanti tiks pirkti šim gadam, četri — nākamajam, informē VOAVA direktores vietnieks Zigurds Lasovskis. Latvijas Bērnu dzirdes centra (LBDC) uzskaitē patlaban ir ap 20 mazo pacientu, kuriem nepieciešami implanti.

Latvijas Ķirurģijas žurnāls Nr3 2003. Sandra Kušķe, Ramona Straume, ilze Klatenberga, Jānis Sokolovs

Agrīnās kohleārās implantācijas nozīme bērna auditori verbālās prasmes attīstībā

Darbā analizēti pacienti (bērni) ar kohleāro implantu, novertējot agrīnas kohleārās implantācijas nozīmi dzirdes dinamikas un verbālās valodas attīstībā

Nedēļa 07.08.2003 ?

Dzirdēt vai palikt kurlmēmam uz mūžu

Latvijā gadā viens bērns no tūkstoša piedzimst ar ļoti smagām dzirdes problēmām, ko var koriģēt vienīgi ar kohleārā implanta palīdzību. Diemžēl implants ir ļoti dārgs – aptuveni 13000 latu. 2004. gada budžetā finansējums tam nav atvēlēts. Pagaidām bērnu dzirdes invalīdu liktenis ir atkarīgs no tā, cik neatlaidīgi un uzņēmīgi ir viņu vecāki, kas dara visu iespējamo, lai savāktu nepieciešamo summu. Santu glāba mammas neatlaidība- lai tiktu pie implanta, viņas māmiņa Inga Čekstere ar Latvijas Bērnu fonda palīdzību atvēra ziedojumu tālruni un sāka vākt ziedojumus. 2000 gadā šādas operācijas veiktas diviem bērniem, 2001.gada - vienam, 2003.gada janvārī -trim, un jūnijā - arī trim. Visos gadījumos vecāki paši maksājuši par implantiem: vieni ieķīlājuši māju un paņēmuši bankā aizņēmumu, citi aizlienējuši no radiem, citi, līdzīgi kā Inga, atvēruši ziedojuma tālruni.

Dienas Bizness 2003 Signe Knipše

Runājiet, es dzirdu

Šogad par labāko Eiropas kompāniju Eiropas biznesa preses asociācija atzinusi dāņu korporāciju William Demant Holding, kura sastāvā lielākā kompānijā ir Oticon. Šis holdings ir pasaulē otrais lielākais dzirdes palīglīdzekļu izgatavotājs. Grupā ir aptuveni 4200 nodarbināto, un ieņēmumi 2002. gadā sasniedza 529 miljonus eiro. Grupas galvenā mītne ir Dānijā, Kopenhāgenā. Kompāniju 20.gadsimta sākumā dibināja Hanss Demants, vēlēdamies palīdzēt savai sievai un citiem cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk.

Neatkarīgā Rīta Avīze 15.07.2003 Inga Paparde

Vecāki vēlas dot dēlam dzirdi

Latvijā tikai pieciem bērniem ir veikta īpaša operācija, ievietojot kohleāro implantu, lai viņi dzirdētu un iemācītos runāt. Šādas operācijas valsts neapmaksā, tāpēc – ja vecākiem nav naudas – bērns uz mūžu paliek nedzirdīgs. Divus gadus vecā Andreja Astahova vecāki nolēmuši nepadoties un lūgt līdzcilvēku atbalstu operācijas veikšanai.

Praktiskais Latvietis Nr. 6 2003.

Veiktas sarežģītas dzirdes operācijas

Par kohleārā implanta operācijām stāsta P. Stradiņa KUS direktors Māris Pļaviņš un Ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītāja Ligija Ķīse.

Latvijas Ārsts N.3 2003. Ieva Miķelsone

P.Stradiņa slimnīcā veiktas sarežģītas dzirdes operācijas bērniem

P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcas (KUS) Ausu, kakla un deguna slimību klīnikā janvārī tika veiktas trīs sarežģītas dzirdes operācijas: diviem 3 un 6 gadus veciem zēniem un vienai 5 gadus vecai meitenītei izdarītas kohleārās implantācijas operācijas.

07.03.2003. Diena Kristīne Ciemīte

Ar pastieptu roku pēc dzirdes

Kad uzzināju, ka viņa nedzird, biju šokā, nespēju saprast, kā kaut kas tāds ir iespējams. Kad meitiņa bija pavisam maziņa, pat iedomāties nevarēju, ka viņai kaut kas kaiš. To pamanīju tikai tad, kad Santai Evijai palika pusotra gadiņa. Jutu, ka viņa neatsaucas, ja viņu sauc, nesatrūkstas, ja blakus rej suns, un laikā, kad citi bērni jau sāk izrunāt pirmos vārdus, viņa klusē, — stāsta Inga Čakstere. Kopš pagājušā gada oktobra darbojas ziedojumu tālrunis, kurš tiks slēgts 2.aprīlī, un patlaban ziedojumos mazās Santas Evijas operācijai ir savākti 6000 lati. «Es ceru, ka meitiņu operēs. Daudzi vecāki cer. Es lūdzu palīdzību gan savam bērnam, gan visiem tiem bērniem, kuru vecāki tagad pastieptu roku staigā pa pasauli, lūdzot, lai kāds viņiem palīdz. Tā ir valsts atbildība atrast finansējumu šādām operācijām,» teic I.Čakstere.

Pasaulē šīs operācijas tiek veiktas valsts programmās. Ideālā variantā implanti tiek ievietoti abās ausīs - Vācijā to veic no šī gada. Nīderlandē savukārt ir prakse, ka par vienu implantu samaksā valsts, par otru - vecāki. Latvijā pagaidām pat viens implants daudziem vecākiem un cilvēkiem, kuriem šāda operācija būtu nepieciešama pēc traumām, ir sapnis.

Lauku Avīze 13.02 2003 Rita Ruska

Pateicoties ziedotājiem, puisēns atgūs dzirdi

Rudens pusē vienā no mūsu laikraksta numuriem publicējām aicinājumu palīdzēt nepilnus trīs gadus vecam zēnam Marekam Birulim no Aizputes. Mareks ir nedzirdīgs puisītis, kura vecāki, neskatoties ne uz ko, tomēr nolēma darīt visu, lai mainītu sava mazā dēliņa likteni. Viņi piekrita operācijai, kas Marekam vēlāk dotu iespēju gan dzirdēt, gan runāt. Taču, lai to veiktu, bija nepieciešami deviņi tūkstoši latu — tieši tik daudz maksā kohleārais implants, īpaša ierīce, kas nepieciešama, lai attīstītu valodu un uzlabotu dzirdi. Pārējās operācijas izmaksas sedza slimokase.

Tagad var sacīt, ka noticis brīnums, pat divkāršs brīnums. Mareka vecākiem, pateicoties daudzu jo daudzu cilvēku atsaucībai un dāsnumam, izdevās savākt vajadzīgo naudas summu un P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā Marekam Birulim un vēl diviem bērniem — sešgadīgajam Jānim un Madarai, kuru vecāki finansējumu gādāja saviem spēkiem, pat ņemot kredītu,— veikta ļoti gaidītā operācija. Ausu, kakla un deguna slimību klīnikā bērnus operēja ārsts no Bratislavas, viņam asistēja klīnikas vadītāja docente Ligija Ķīse.

Neatkarīgā Rīta Avīze 30.01.2003 Aiva Kanepone

Pie skaņu vārtiem

Pirms nedēļas Stradiņa slimnīcā pirmo soli no nedzirdīgo pasaules spēra trīs bērni – divi puisēni un meitenīte. Nedzirdīgajiem mazuļiem tika ievietots speciāls implants, ar kuru viņi pēc kāda laika varēs dzirdēt tāpat kā dzirdīgie vienaudži.

Operāciju veica slovāku profesors, bet viņam asistēja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītāja Ligija Ķīse, kas tagad arī pati ir tiesīga veikt šādas operācijas.

Vakara Avīze Vakara Ziņas 27.01.2003 Una Griškeviča

Trīs bērni atgūst dzirdi

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā veikta unikāla operācija. Pasaulē šādu operāciju kohleāro implantāciju -, kas nedzirdīgiem cilvēkiem atkal dod iespēju saklausīt skaņas, veic kopš 1978. gada. Latvijā to pirmo reizi izdarīja 2000. gadā. Toreiz mūsu mediķiem palīdzēja profesors no Vācijas. Arī tagad nedzirdīgos bērniņus operēja viesmediķis - Bratislavas universitātes klīnikas profesors Milans Profants. Viņam asistēja Ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītāja docente Ligija Ķīse.

Valdībā iesniegta valsts investīciju programma ar visiem ekonomiskajiem aprēķiniem - lai šo implantātu apmaksātu valsts. Tas ir ļoti dārgs - 12 tūkstoši latu. Līdz šim visu iesniegto programmu izskatīšana tikusi pārcelta uz nezināmu laiku. Arī Rīgas domes Veselības departaments solījis maksāt par trīs implantātu iegādi, taču nu viss ir noklusis.

Vairāki bērniņi stāv rindā uz šo operāciju. Ķīse komentē: "Ja valsts iedod naudu, mēs viņus esam gatavi operēt kaut vai rīt. Patlaban vēl desmit bērni ir gatavi saņemt implantātu."

Trīsgadīgais Mareks gultā zem segas spēlē datorspēlīti un izskatās visnotaļ aizrāvies. Protams, skaņas viņš nedzird, taču mamma teic, ka puika tomēr jūt kaut kādas vibrācijas un brīžam runā tām līdzi. Māte septembrī izlasījusi Bēthovena (Komponists mūža nogalē zaudēja dzirdi. — U. G.) biogrāfiju, un, iespējams, arī tā palīdzējusi izšķirties par operāciju.

Iveta stāsta, kā sagādāta nauda: "Palīdzēja atsaucīgi cilvēki mūsu Liepājas novadā. Veikalos bijām izlikuši ziedojumu kastītes, sūtīju vēstules uzņēmumu direktoriem."

2002

2001

Literatūra un Māksla Latvijā. 15.11.2001 Gundega Grīnuma

Ja dzirdīgi, redzīgi klusē, lai kurli tad runā!

Vēl viens raksts par vājdzirdīgo sabiedrisko darbinieci Ivandi Kaiju.

18.09.2001. Diena Tekla Šaitere

Nevajag žēlot

Māra Ruva stāsta par savu dzīvi. “Vājdzirdība man iestājas 10-12 mēnešu vecumā, bet to konstatēja tikai gada un 8 mēnešu vecumā. Divarpus gadu vecumā nonācu surdologu uzskaitē, sāku macīties runāt un lasīt vārdus no lūpām. Mācījos Rīgas specializētā pagarinatās dienas skolā, kur izglītojās bērni ar valodas traucējumiem, pēc tam gāju parastā Rīgas viduskolā. Iestājos Filologijas fakultātē. Gaja ļoti grūti, jo nebija iespējams, lekciju klausīties un pierakstīt. 3. kursā psiholoģiski “nolūzu” un nokļuvu sanatorijā ar diagnozi veģetīvā distonija. Ja nebūtu vecāku atbalsta un pašas spīta, laikam augstskolu nebūtu beigusi.

12.09.2001. Diena. Māra Ruva

Kas pildīs psihologa lomu?

Esmu dzirdes invalīde kopš dzimšanas, integrējusies sabiedrībā – Dienas interneta versijas www.diena.lv forumos raksta sieviete, kura sevi atklāj ar iniciāļiem MR. “Prakstiski nedzirdu, taču no 12 gadu vecuma lietoju dzirdes aparātu, runāju normāli, lasu no lūpām, zīmju valodu nepārvaldu. Mācījos gan parastā skolā, gan augstskolā, strādāju daudzmaz pieklājīgu darbu. Kam par to būtu jāpateicas? Vecākiem, kuri ziedoja laiku un līdzekļus ārstniecībai, dzirdes aparātiem.

1996. - 2000. gadā masu medjos publicētie raksti

Mon, 02 Dec 2024 10:23:00 +0000

2000

1999

Kopsolī 1999 Māra Ruva

Paldies mammai par to, ko citi neredzēja

Māra Ruva pastāsta par saviem bērnības un skolas gadiem, dzirdes aparātiem, dažādām problēmām un mēģina ieteikt šo problēmu risinājumus. Taču vislielākais paldies sakāms mammai, kura atteicās no aktīvas sabiedriskās dzīves un kļuva par audzinātāju, logopēdu, mājskolotāju un psihologu vienā personā. "Kad pirmo reizi gāju uz veikalu, mamma iepazīstināja mani ar pārdevējām. Pirms 5. klasē ierados jaunajā skolā, viņa skolotājiem izskaidrojusi manas dzirdes īpatnības, lūgusi arī manus jaunos klasesbiedrus mani saprast. Runājusi ar pagalma bērniem, lai viņi mani pieņemtu ar visu manu nedzirdēšanu."

Māra atskatās uz pagātnē piedzīvoto un analizē notiekošo šodienas acīm

Kopsolī Nr. 19/20 1999. Ina Grantiņa

Par vājdzirdīgo cilvēku īpašo situāciju sabiedrībā

Vai dzirdīgam cilvēkam ienāk prātā, cik mūsdienu pasaule ir nepiemērota cilvēkam ar pavājinātām dzirdes spējām? Radioziņojumi stacijās un lidostās - bez pienācīgas vizuālās informācijas, stiklotās sienas uzņemšanas telpās, kuras vājdzirdīgam cilvēkam neļauj saklausīt cilvēka, kurš jūs apkalpo, balsi. Ļoti populāra ieražas (īpaši ārstniecības iestādēs) uzaicināt pacientu pie sevis kabinetā, neatverot durvis (par to, ka pienākusi kārta, var tikai nojaust pēc tā, ka visi klātesošie sāk grozīt galvas, brīnoties, kāpēc neviens neiet iekšā).

Dažādas situācijas, to analīze un ieteikumi šajā rakstā.

Kopsolī Nr.11/12 1999. Baiba Bicēna

Māra

Izrādās, ka neklātienē Baiba ar Māru Ruvu "sastapusies" jau sen - preses izdevumos lasot viena otras rakstus. Taču klātienē viņas satikušās pavisam nesen.

Māra jau pirms kādiem desmit gadiem bija ieradusies Nedzirdīgo biedrībā un toreiz runājusi ar Jāni Barisu. Interesējusies, vai te ir vai varētu būt kāda grupa tiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem cilvēkiem, kuri zīmju valodu neprot. Saņēmusi atbildi, ka tādas grupas nav, viņa vairs uz biedrību nenāca.

Tomēr tagad viņa atkal ir klāt: nu jau ieguvusi augstāko izglītību un nodibinājusi ģimeni.

Jums, kolēģi! Nr.1 1999. Ilze Dobele, Sandra Kušķe

Prelinvālās vājdzirdības ietekme uz valodas attīstību

Latvijas Bērnu Dzirdes centrā reģistrēts 1100 vājdzirdīgu bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Bērni, kam nepieciešama intensīvā terapija jaundzimušo periodā, ir vājdzirdības riska grupā. 10-15% bērnu, kam skolā pārbauda dzirdi skrīningtestu laikā ir pazemināta dzirde. Agrīna dzirdes traucējumu korekcija aizsargā bērnu tiesības. Pievēršot lielāku uzmanību dzirdei bērna vecumā un apzinoties vājdzirdības un kurluma kritisko ietekmi uz bērna intelektuālo attīstību, tā ir atbildība par bērna dzīves kvalitāti.

Runa, kas normāli dzirdīgam bērnam veidojas ļoti viegli, vājdzirdīgam bērnam ir lielu pūļu un darba rezultāts. Bērnam, kam grūti apgūt valodu, ir ievērojamas grūtības runāt, lasīt, rakstīt. Maksimāli pieļaujamais dzirdes zudums bērnam ir 15 dB. Pieaugušajam nav nepieciešams dzirdēt visas skaņas, lai saprastu teikto, tāpēc 15 dB zudumu dažkārt pat nepamana. Turpretī bērnam, kas mācās runāt, ir svarīgi dzirdēt katru skaņu. Valstij jābūt skrīningprogrammai riska grupu dzirdes izvērtēšanai, vājdzirdīgu bērnu apmācības un rehabilitācijas programmām.

1998

15.06.1998 Dina Kleinšmite

Pacienti visur ir līdzīgi

Pagājušajā nedēļā Liepājā viesojās Lundas (Zviedrijā) universitātes klīniskās logopēdijas pasniedzēja Kristīna Draviņa, kura izstrādā audiologopēdijas mācību plānu Latvijas Medicīnas akadēmijas maģistrantūrai. Līdz šim klīnisko logopēdiju Latvijā vispār nevarēja apgūt. Radušies kontakti arī ar Liepājas Pedagoģiskās augstskolas logopēdijas speciālistiem. Viņa lasīja lekciju Speciālās pedagoģijas un logopēdijas katedras studentiem un praktizējošiem logopēdiem par logopēdiskā darba organizāciju Zviedrijā. LPA Pedagoģijas un psiholoģijas katedras logopēdijas studiju programmas direktore Baiba Trinīte atzīst, ka zviedru likumdošana ir diferencētāka, bet Latvijā, attiecībā uz cilvēkiem, kuriem ir runas un dzirdes traucējumi, tā ir vispārīga. Tā paredz tiesības uz logopēda palīdzību, atsevišķi neizdalot diagnozes.

B.Trinīte pastāstīja par to, kā vājdzirdīgie bērni dzīvo Liepājā. Galvenā problēma ir tā, ka šie bērni netiek apzināti. Nav arī pietiekoši daudz informācijas, kur bērniem meklēt palīdzību, tādas iespējas netiek reklamētas. Ja vājdzirdība nav ļoti izteikta, bērni apmeklē parastās skolas, bet tur viņiem sniegtā palīdzība nav speciāla. Ir vājdzirdīgi bērni, kuriem vājdzirdība nav konstatēta. To reizēm var atklāt, pamanot, ka bērnam ir sliktas sekmes, slikta uzvedība.

Lauku Avīze 21.03.1998 I. Serdāne

Vai tu labi dzirdi?

Ārsti ausu slimību klīnikā Stradiņa slimnīcā ir apguvuši dažas tādas dzirdes atjaunošanas metodes, par kurām pirms pāris gadiem pat nerunāja. Par jaunumiem ausu slimību ārstēšanā stāsta klīnikas vadītāja medicīnas zinātņu doktore Ligija Ķīse.

24.02.1998 Linda Štokmane

Nedzirdīgi neredzīgajiem par maz palīdz

Četras dienas Rīgā notika seminārs "Nedzirdīgi neredzīgie cilvēki Latvijā un Zviedrijā". Seminārs notika ar Ziemeļvalstu Ministru padomes atbalstu, tajā piedalījās gan dažādas ar redzes un dzirdes invalīdiem saistītas organizācijas, gan šo bērnu - invalīdu vecāki, kā arī paši nedzirdīgi neredzīgie no Latvijas un Zviedrijas. Latvijā šobrīd apzināti 38 pieaugušie un 8 bērni. Salīdzinājumam - Zviedrijā ir ap 1200 pieaugušo un 450 bērnu. Jau 1959. gadā Zviedrijā tika nodibināta nedzirdīgi neredzīgo biedrība. Viņi bez maksas saņem tulka un pavadoņa pakalpojumus. Viņu rīcībā ir arī datori un teksta telefoni, kas pieļauj komunikāciju.

Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai 17.02.1998. Inga Paparde

Sāk apzināt dzīves pabērnu problēmas

Latvijā ir vairāk nekā 40 cilvēku, kuriem ir kombinēti dzirdes un redzes traucējumi. Reālais šo cilvēku skaits Latvijā nav zināms. Lai apzinātu nedzirdīgos un neredzīgos cilvēkus, vakar Rīgā sākās Latvijas, Dānijas un Zviedrijas organizēts seminārs "Nedzirdīgie un neredzīgie cilvēki Latvijā un Zviedrijā". Arvien lielāks skaits valstu uzskata, ka šiem cilvēkiem jābūt atsevišķai invaliditātei. Zviedrijā ir 1200 nedzirdīgi neredzīgo cilvēku, kuru aprūpi finansē no valsts līdzekļiem. Seminārs noritēs četras dienas, noslēgumā tiks izstrādāti priekšlikumi nedzirdīgo un neredzīgo invalīdu identificēšanai un integrēšanai sabiedrībā.

Diena 17.02.1998 Dace Plato

Nedzirdīgi neredzīgajiem jāvelta īpaša uzmanība

Pēc LM datiem, Latvijā ir 38 pieaugušie un 8 bērni, kuriem ir gan redzes, gan dzirdes traucējumi. Atšķirībā no Zviedrijas, mūsu valstī šie cilvēki nav izdalīti kā atsevišķa sociāla grupa, lai gan viņu problēmas ir daudz smagākas. Zviedrijas Speciālās izglītības aģentūras projekta vadītāja Hannele Sundberga semināra atklāšanā pirmdien uzsvēra, ka arvien vairāk valstu šiem cilvēkiem piešķir īpašu invaliditātes grupu. Par savu pieredzi un izjūtām, kādas rodas cilvēkam, kurš neredz un nedzird, seminārā stāstīja Zviedrijas Nedzirdīgi neredzīgo apvienības apvienības priekšsēdētāja Jane Eriksena. Viņa spēj sazināties ar tulka palīdzību, kura teikto nolasa taktili, turot viņa roku.

1998

Kā izārstēt kurlumu

Mičiganas universitātes ASV zinātniekiem ar gēnu inženieriju izdevies izaudzēt vidusauss šūnas, kuru trūkums ir viens no galvenajiem kurluma cēloņiem. Speciālisti uzskata, ka atklājums ir milzīgs solis kurluma ārstēšanā, jo jaunā tehnoloģija nākotnē daudziem cilvēkiem ļaus atgūt dzirdi bez sarežģītas operācijas.

1997

Diena 8.12.1997 Agita Bērziņa

Sandijs ieiet skaņu pasaulē

Deviņgadīgais Sandijs ir pirmais pacients Baltijas valstīs, kam izdarīta iekšējās auss protēzes jeb kohleārā implanta operācija. Tā veikta septembra vidū Vācijā Bohumas pedagoģiski audioloģiskā centra un Latvijas Bērnu dzirdes centra sadarbības ietvaros.

Rīgas Balss 10.1997. Līna Andermane

Bez optimisma nevar - ir jādzīvo

Raidījumus "Programma nedzirdīgajiem" un "Invalīdi sabiedrībā" reizi mēnesī var vērot LTV2 programmā. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem abi raidījumi reitinga tabulā pakāpušies krietni vien augšup. Tas liecina, ka šo raidījumu veidotāja Viktorija Žarina ir izraisījusi sabiedrībā interesi par invalīdiem un viņu problēmām. Šie raidījumi nav domāti tikai invalīdiem, bet gan visiem. Un to galvenais mērķis ir likt veselajiem cilvēkiem paskatīties uz tiem, kam liktenis vai dzīve kaut ko atņēmusi, redzošām acīm.

Jums, Kolēģi! Nr.8 1997 Margarita Vitkovska

Otoloģisko slimnieku mūsdienīga aprūpe

Pagājušā gada beigās, otoloģijai atdaloties no ķirurģijas un rinolaringoloģijai - no internās medicīnas, izveidojās otorinolaringoloģijas specialitāte, kurā apvienotās izmeklēšanas metodes, konservatīva un ķirurģiska ārstēšana. Šogad AML P.Stradiņa klīniskās slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā atzīmē Otoloģijas centra 20 gadu jubileju. Šo nodaļu izveidoja prof. E.Gaudiņš un nodaļas vadītāja G.Akatova.

Diena 21.04.1997. Baiba Bicēna

Replika pēc konferences

Nezinu, vai konferencē "Masu mediji un pilsoniskā sabiedrība" bija ieradies arī kāds no Latvijas invalīdu izdevumu pārstāvjiem. Šobrīd ir četri tādi specifiski izdevumi, divas TV pārraides, divi radioraidījumi. Sabiedrība gaužām slikti informēta par to eksistenci. Grūti iedomāties starptautisko notikumu komentētāju, kurš regulāri nelasītu nozīmīgākos ārvalstu preses izdevumus, nezinātu vismaz piecdesmit valstu prezidentu vai premjerministru vārdus. Kur derētu sporta žurnālists, kurš domātu, ka hokeju spēlē ar basketbola bumbu? Baidos, ka nopietnā redakcijā tādus nezinīšus ilgi noturētu. Bet kā lai komentē faktu, ka pēdējo trīs gadu laikā Latvijas presē nedzirdīgie vismaz trīs reizes sajaukti ar neredzīgajiem? Un cik nav gadījies sastapties ar tādiem žurnālistikas speciālistiem, kuru pienākumos ietilpst sociālo jautājumu atspoguļošana, kuri no četriem speciālajiem izdevumiem zina labi ja divus, un tos pašus nelasa? Un nezināšanas dēļ "mēdīkļos" dominējošās tēmas sociālajos jautājumos ir gandrīz tikai informācijas par piketiem un protestiem, par atsevišķiem pasākumiem ar sensācijas piegaršu, dažreiz parādās arī kādu amatpersonu izteikumi. Nepietiekami tiek rakstīts par medicīnisko un sociālo rehabilitāciju (piedevām tās bieži tiek jauktas), trūkst ziņu par invalīdu tūrismu, maz tiek rakstīts par invalīdu sportu. Paralimpiskās spēles tiek jauktas ar Speciālo olimpiādi, ja vien vispār zina par to pastāvēšanu.

Jums, kolēģi! Nr.2 1997. Sandra Kušķe

Slimības un sindromi, kas kombinējas ar sensorineirālu vājdzirdību

Šos sindromus nosacīti var iedalīt divās lielās grupās: 1) ģenētiski pārmantotie; 2) embrioģenēzes traucējumi. Pēdējās var iedalīt 8 lielās grupās: 1) Kraniofaciālās un skeleta attīstības anomālijas; 2) Acu slimības; 3) Ādas slimības un pigmenttraucējumi; 4) Nervu sistēmas slimības; 5) Kardivaskulārā slimība; 6) Endokrīnās un vielmaiņas slimības; 7) Nieru slimības; 8) Hromosomu anomālijas.

Jums, Kolēģi! Nr.2 1997. Inese Gžibovska

Ototoksicitāte

Bieži ir gadījumi, kad var bŗīnīties vai pat dusmoties: kāpēc ir lietoti ototoksiski medikamenti, ko ir ņēmis vērā ārstējošais ārsts, tos izrakstot. Piemēram, neirosensoras vājdzirdības slimnieks, kurš iet masu skolā un nēsā dzirdes aparātu, strutaina vidusauss iekaisuma gadījumā saņēmis gentamicīnu. Šādus piemērus var minēt daudz. Ciniski izsakoties, varētu uzrakstīt instrukciju- “Masveida invalidizācija”. Rakstā uzskaitīti daudzi ototoksiskie medikamenti.

Jums, Kolēģi! N.2 1997. Valdis Folkmanis

Bērnu ar dzirdes traucējumiem rehabilitācijas taktika un stratēģija Bērnu Dzirdes centrā

Normāli dzirdīgam bērnam vajadzīgs apmēram gads, lai, klausoties mātē un sevi iekļaujošajā vidē, strukturētu savu dzirdes centru, runas centru smadzenēs un bilstu pirmos vārdus; apmēram pusotrs gads, - lai veidotu pirmos 2 vārdu teikumus. Vājdzirdīgs bērns, kas saņēmis dzirdes aparātus, no neirofizioloģiskā viedokļa ir jaundzimušā situācijā, un vajadzīgs laiks, pacietība un prasmīga rehabilitācija, lai iemācītu bērnu klausīties un tad arī bilst pirmos vārdus. Paralēli mūsu centrā veiktajām rehabilitācijas darbam būtu lietderīgi apmācīt arī visas personas, kas, vājdzirdīgajam bērnam augot, nodrošina viņa integrāciju sabiedrībā - ģimenes ārstus, pediatrus, otorinolaringologus, neirologus, audiometristu, psihologus, pedagogus un bērnu vecākus. Lai garantētu agrīnu dzirdes traucējumu konstatāciju un sāktu rehabilitāciju, kurā tiktu ievērots harmonisks pēctecības princips, domājam, ka lietderīgi izstrādāt Latvijas Audioloģijas programmu, kas reglamentētu agrīnu dzirdes izmeklēšanu un dzirdes traucējumu konstatācijas gadījumā,- agrīnu rehabilitāciju un harmonisku šīs rehabilitācijas pēctecību.

1996

Diena 22.11.1996. Anda Miķelsone

Vājdzirdīgo skola meklē dzirdīgas ausis

“Bez ārzemju humānās palīdzības droši vien jau būtu izputējuši,” stāsta internātskolas direktors Vilnis Andresons. Kad skola norēķinājusies par apkuri, atlicis tikai mazliet vairāk par latu budžeta naudas, ar ko bija jāsāk gatavoties jaunajam mācību gadam. Gadā viena bērna uzturēšāaa skolā izmaksā 683. latus, bet šogad piešķirts par 109 latiem mazāk.

Vājdzirdīgo bērnu skaitu neviens nezina, skolai nav iespējams nekļūdīgi prognozēt reālajam skolēnu skaitam no valsts budžeta pieprasāmos līdzekļus. Šā iemesla dēļ pērn finansējums izpalicis 10 bērniem, bet šogad 5 mazajiem invalīdiem. “Vai tā būtu Izglītības vai Veselības aizsardzības, vai kāda cita ministrija, bet lai valstī ir atbildīgais par mazuļu ar dzirdes traucējumiem uzskaiti,” saka direktors. Patlaban vienīgais, diemžēl nepilnīgais kopsavilkums par vājdzirdīgo bērnu skaitu esot tikai bērnu dzirdes centrā Rīgā, taču tur parasti griežas tikai apzinīgie vecāki.

Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Aldis Baumanis piekrīt, ka atsevišķi vājdzirdīgie bērni netiek nekur uzskaitīti, jo uz skolu tie tiek nosūtīti ar medicīnas iestādes slēdzienu.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:699314|article:DIVL449

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:699314|page:7

Diena 25.10.1996. Antra Krastiņa

Trauslā robeža starp veselo un slimo

TV raidījumu režisore Viktorija Žarina jau vairākus gadus veido divus specifiskus raidījumus: "Programma nedzirdīgajiem" un "Vārds invalīdiem".

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:690052|page:20

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:690052|article:DIVL1132|query:Bez%20optimisma%20nevar%20ir%20j%C4%81dz%C4%ABvo%20

Latvijas Avīze 2.10.1996 Baiba Bicēna

Teksta telefoni, peidžeri, sargi-auklītes

Pat pilnīgi nedzirdīgs cilvēks jau labi sen var sarunāties pa telefonu. Protams, ja tas ir teksta telefons. Pasaulē tāds pastāv jau vairāk nekā 30 gadus, bet Latvijā parādījās pirms trim gadiem. Ārēji šī ierīce atgādina parastā telefona un rakstāmmašīnas kombināciju. Jaunākās paaudzes nedzirdīgo telefoniem ir atmiņa: ierakstīto tekstu var saglabāt. Latvijā iegādātie teksta telefoni pagaidām diemžēl neatbilst valsts valodas īpatnībām. Nav garumzīmju un mīkstināmo zīmju. Ražotājfirmai neesot bijis izdevīgi pielāgot svešajai rakstībai nelielu pasūtījumu partiju.

Ja cilvēks nedzird modinātājpulksteņa zvanu, iespējams iegādāties modinātāji ar gaismas signalizāciju vai modinātājpulksteni ar zem spilvena paliekamu vibratoru. Jauno māmiņu vajadzībām noder sargs-auklīte, kurš reaģē uz sīku zīdaiņa balstiņu. Jaunums ir arī peidžeru sistēmas ieviešana.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:189570|page:31

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:189570|article:DIVL1034|query:Teksts%20telefoni%20peid%C5%BEeri%20sargi%20aukl%C4%ABtes%20

Latvijas Avīze 15.03.1996 Baiba Bicēna

Kur meklēt un atrast dzirdi

Bērnu dzirdes centrs atrodas Rīgā, Lielvārdes ielā 68/1. Tur strādā 12 augsti kvalificēti speciālisti: ārsti audiologi, neirologs, audiometristi, logopēdi, psihologs, tehniķi. Centra uzskaitē šobrīd ir apmēram 1100 bērnu ar dzirdes traucējumiem. Dzirdes centrā darbojas arī Bērnu ar dzirdes traucējumiem vecāku un draugu asociācija.

Pieaugušie pacienti var griezties Republikāniskajā dzirdes bojājumu diagnostikas un rehabilitācijas centrā Pilsoņu ielā 13, Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas teritorijā.

Tie, kuri spēj maksāt, var griezties medicīnas centrā "A+S" Lāčplēša ielā 60 vai centrā "Surdovest" Ieriķu ielā 20.

Pie daktera Ulda Ķelles firmā "A+S" var iegādāties ausī pilnīgi ievietojamus "podziņas" lieluma aparātus. Pie profesora Osvalda Plēpja firmā "Surdovest" var diagnosticēt un ārstēt arī vestibulārā aparāta traucējumus, trokšņus ausīs un likvidēt adenoīdus.

Izmantojot speciāla aparāta implantāciju iekšējā ausī, iespējams nedzirdīgajiem atjaunot dzirdi. Šī operācija pasaulē ir dārga. Tuvākā vieta, kur to var izdarīt, ir Klaipēda.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:174682|page:10

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:174682|article:DIVL501|query:Kur%20mekl%C4%93t%20un%20atrast%20dzirdi%20dzirdes%20

1991. - 1995. gadā masu medijos publicētie raksti

Mon, 02 Dec 2024 09:24:00 +0000

1995

Izglītība 12.10.1995. Māra Bārzdiņa

Es tevi mīlu

Šovasar jūlijā Latvijas pārstāvji pirmo reizi piedalījās Starptautisko nedzirdīgo izglītības kongresā. Šādas zinātnieku, ārstu, valodas terapeitu, pedagogu – gan dzirdīgu, gan nedzirdīgu – un vienkārši vājdzirdīgu vai nedzirdīgu cilvēku tikšanās notiek ik pēc 4-5 gadiem. Šogad par 18. kongresa darba vietu bija izraudzīta Izraēla.

Dienas Bizness 25.09.1995 Rudīte Šmite

Valmierā aprūpes centrs palīdz cilvēkiem ar dzirdes defektiem

Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā darbojas Dzirdes aprūpes centrs, kurā pēc palīdzības var griezties kā bērni, tā pieaugušie ar dažādas pakāpes dzirdes zuduma problēmām. Pacientiem ir iespēja saņemt ārsta speciālista konsultāciju, izdarīt dzirdes līmeņa pārbaudi un iegādāties igauņu firmas Tondi electronics individuālos dzirdes aparātus. Centrs ir vienīgā vieta Latvijā, kur izgatavo individuālos ausu ieliktņus.

Dzirdes aprūpes centra ģeogrāfiskās atrašanās vietai Valmierā ir savs pamats - rajons ir vadošā vietā Vidzemē dzirdes defektu izplatības ziņā, daudz pacientu ir arī Limbažu rajonā.

Diena 15.08.1995. Anija Pelūde

Arī nedzirdīgie un neredzīgie pasaulē dzīvo

Mārtiņš Norai Jansonei ir vienīgais dēls. Kad viņam palika divi gadi un astoņi mēneši, dakteri ieteica puiku nodot psihoneiroloģiskajā zīdaiņu namā. Taču Mārtiņš dzīvo pie mammas, kura nesen nodibināja asociāciju "Palīdzība nedzirdīgajiem un neredzīgajiem cilvēkiem". Nora lūdz atsaukties visus, kam zināmi cilvēki ar līdzīgām problēmām. Tāpat asociācija būtu priecīga par ziedojumiem.

Rūpju Bērns 1995. Baiba Bicēna

Izdevumi nedzirdīgo bērnu vecākiem

Brošūra "Rehabilitācijas principi cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem" sagatavota, sadarbojoties Pasaules Veselības organizācijas Rehabilitācijas nodaļai Ženēvā, Maltas palīdzības dienestam Latvijā, Latvijas Kristīgajam un Ģimenes centram, Labklājības ministrijas Sociālās nodrošināšanas departamentam. Teksts ir viegli lasāms. Ar to ieteicams iepazīties gan vecākiem, gan skolotājiem, ja viņu klasē mācās kāds bērns ar dzirdes traucējumiem. Brošūru no angļu valodas tulkojusi Maija Sosāre, ilustrējusi Antra Jāņkalna, poligrāfisko apdari veidojis Māris Pavasars.

Brošūru "Runas attīstībā bērniem ar dzirdes traucējumiem" izdevis Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības attīstības institūts. Tajā atrodamas metodiskās rekomendācijas vecākiem Maskavas pazīstamās surdopedagoģes Emīlijas Leongardes redakcijā.

Kopsolī Nr.7 un Nr.8 1995. Baiba Bicēna

Mūsu likteņbiedre

Baibas mamma pazina Ilāriju Lūkinu – rakstnieces un sabiedriskās darbinieces Ivandes Kaijas radinieci. Tādā veidā pie viņas nonāca rakstnieces dienasgrāmatas. Pārsteidza, ka Ivande Kaija, kura nodibināja Latviešu sieviešu Zelta fondu, arī bija vājdzirdīga. Kā viņai izdevās savienot vājdzirdību ar aktīvu sabiedrisko darbu?

1994

Labrīt 26.08.1994. Baiba Bicēna

Invalīds nav grūtdienis. Tas ir arī pašcieņas jautājums

"Invalīds" nav sinonīms vārdam "grūtdienis". To reizēm derētu atcerēties gan tiem, kuriem pirmais vārds iztēlē saistās ar noskrandušiem un bezkājainiem ubagiem uz ielu stūriem, gan arī viņiem pašiem. Var nosaukt neskaitāmus pasaulslavenus piemērus, kad cilvēks kādu vienu vai pat vairākus trūkumus spoži kompensējis ar citām iemaņām. Gadās, ka viņiem enerģijas un darbaspēka ir tik daudz kā desmit citiem cilvēkiem un ar savu darbu viņi nopelna vairāk nekā veselie viņa ģimenes locekļi. Tādi nekad, nekādos apstākļos ar cepuri uz ielām nestāvēs un izeju centīsies sameklēt pat no šķietamas bezizejas.

Kopsolī 15.08.1994 un 01.10.1994. Aleksandrs Suvorovs

Esmu akls un nedzirdīgs

Šī grāmata ir otrā, kuru Krievijā uzrakstījis akls un nedzirdīgs cilvēks. Uzskata, ka Sašam un vēl trim bērniem no Sergijevas-Posadas (bijušās Zagorskas) bērnunama paveicās - ar viņiem 60.-70.gados nodarbojās vesela zinātnes spīdekļu grupa, to skaitā ievērojamais filozofs Ēvalds Iljenkovs. Aleksandrs grāmatā stāsta par savu dzīves pieredzi.

Rūpju bērns Nr. 8 1994 Baiba Bicēna

Tā ir mana pieredze

Dažreiz, lasot preses izdevumus, var likties, ka laikam tikai tagad rūpju bērni ir sākuši apmeklēt parastās skolas un ka agrāk tas noticis ārkārtrīgi reti. Bet tādu gadījumu ir daudz. Arī vājdzirdīgie bērni parastajās skolās ir mācījušies gan piecdesmitajos, gan sešdesmitajos gados, gan vēlāk. Te var pieminēt gan pensijas vecuma esošo ekonomistu Jāni Barisu, kurš teic, ka skolā esot vienkārši “atsēdējis”, gan Jāni Zandovski, kurš trešajā klasē par “sliktu mācīšanos” atstāts uz otru gadu (vēlāk viņš beidza LVU Juridisko fakultāti), gan literātu Zigmāru Unguru, kurš skolas gadus pat atcerēties negribot. Pieredzes daudz, un tā nav patīkama, taču arī negatīvā pieredze ir pieredze, tāpēc uzrakstīju “Biedinājumus” vecākiem, kuri nolēmuši vājdzirdīgu bērnu sūtīt parastajā skolā.

Rūpju bērns Nr. 7 Sandra Kušķe

Nāciet pie mums – palīdzēsim!

Republikāniskais rehabilitācijas centrs bērniem ar dzirdes traucējumiem tika izveidots 1992. gada maijā un atrodas Lielvārdes ielā 68/1. Šajā laikā centru apmeklējuši nepilni divi tūkstoši bērnu ar dzirdes traucējumiem. Centrā strādā ārsti audiologi, neirologs, psihologs, audiometristi, logopēdes – dzirdes rehabilitoloģes un dzirdes tehniķis – akustiķis, kurš patlaban ir viens no nedaudzajiem šāda veida speciālistiem Latvijā.

Jo savlaicīgāk atklāts bojājums un agrāk tiek lietots dzirdes aparāts, ka arī uzsākta valodas apmācība, jo labākus rezultātus varam sagaidīt, tāpēc iemācīt runāt mazuli ir daudz vieglāk nekā pieaugušo.

Diena 16.04.1994. Gaida Liepiņa

Valmieras vājdzirdīgo internātskolas audzēkņiem uzdāvināti dzirdes aparāti

Skolas gandrīz 120 gadu pastāvēšanas laikā tagad pirmo reizi visiem tās audzēkņiem ir individuālie dzirdes aparāti. Tos 146 skolēniem uzdāvināja Valmieras rajona sadraudzības partneri no Giterslo apgabala Vācijā. Skola saņēma arī vienu Phonak firmas skaņu pastiprinošo iekārtu bērnu grupas kolektīvai apmācīšanai. Ciemiņi atveda arī dārgu frēzi ausu ieliktņu izgatavošanai. Daudzi bērni šopavasar pirmo reizi izdzirdēja putnu dziesmas, par ko viņi bija tikai grāmatās lasījuši.

1993

Izglītība 17.11.1993. Vizma Lejstrauta

No klusuma - skanošā pasaulē

Oktobra nogalē Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā notika starptautiska zinātniski praktiska konference, veltīta darbam ar nedzirdīgiem un vājdzirdīgajiem bērniem, kā arī ar bērniem ar runas traucējumiem.

Darbam ar vājdzirdīgo bērnu jābūt zinātniski virzītam jau no bērna dzimšanas brīža. Ja viņam divu mēnešu vecumā tiek piemērots dzirdes aparāts, bērns pierod pie tā. Diemžēl Latvijā nav šī darba koordinācijas. Vispirms jau tas attiecas uz dzirdes aparātu iegādi un izmantošanu. Cik bērnu, tik aparātu veidu - gandrīz tā varētu teikt. Daudzu firmu aparāti ieplūst Latvijā caur daudzajām labdarības organizācijām. Šī nekoordinētā pašdarbība rada tikai haosu: aparāti ir standarta, tie iegādāti, nerēķinoties ar bērna individuālajām prasībām, aparātus nevar izmantot kopējā akustikas tīklā, par to remontu, ausu ieliktņu gatavošanu nemaz nerunājot. Labklājības departaments piešķir prāvus līdzekļus Latvijas nedzirdīgo savienībai, un savienības funkcionāri pērk dzirdes aparātus, tostarp arī bērniem. Vienkārši ņem un nopērk, pēc tam nodod Latvijas bērnu dzirdes centram, kura ārsti galvas vien groza, jo puse no tiem nav bērniem piemērojami. Valsts stratēģijas veidošana bērnu dzirdes aparātu iegādē un piemērošanā individuāli katram bērnam būtu jāuztic tikai un vienīgi bērnu dzirdes centram.

Problēmu vājdzirdīgo bērnu mācīšanā ir tik daudz, ka speciālisti, kas ar to nodarbojas, aicina "Izglītību" veidot speciālus pielikumus surdoloģijas pedagogiem.

Izglītība 23.09.1993. Mārīte Blicsone

Vājdzirdīgo uzskaites saraksts aug

Rīgas 218. bērnudārzā palielinās vājdzirdīgo audzēkņu skaits. Plaši izplatīta iedzimtā un iegūtā nedzirdība un vājdzirdība. Daudziem audzēkņiem ir arī citas veselības problēmas, piemēram, garīgā atpalicība.

Latvijas Jaunatne 10.08.1993 Baiba Bicēna

Nedzirdēt? Nav jau sevišķi traģiski, bet traucējoši gan

Informācijas trūkums radījis ne mazumu aizspriedumu. Viens no tiem: nedzirdīgie ir cilvēki, kuri savos bariņos plātās ar rokām un nerunā. Nekā nebija, runā gan. Daudzi vājdzirdīgie runā ne sliktāk par normāli dzirdošajiem. Un, atšķirībā no Gorbunova, Birkava un vēl dažiem kungiem, "ka" un "kad" nesajauc. Runāšanas dēļ ne viens vien ticis uzskatīts par simulantu, jo cilvēki bieži nevar saprast, kā tas var būt, ka sarunu biedrs pats runā, bet nesaprot, ko viņam saka. Domā, ka viņš ir stulbs, muļķis, utt. Daudziem rodas nepatikšanas darbā un mācību iestādēs. Sabiedrībā trūkst priekšstata, ko kas ar tiem slikti dzirdošajiem īsti jādara: jābļauj uz viņiem, vai vispār jāsūta malā, lai nemaisās pa kājām.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:220795|page:6

Latvijas Jaunatne 3.08.1993. Dina Vjatere

Vienam privātārstam klājas tā

Ārsts Uldis Ķelle pirms diviem mēnešiem ir saņēmies un atvēris savu ausu, kakla un deguna ārsta kabinetu. Privāti strādāt viņš gribējis jau sen. Aizņēmies naudu, noīrējis telpas, pats maksājis par remontu un iekārtošanu. Tad iegādājies nepieciešamo aparatūru, kas esot nedaudz augstāka līmeņa nekā ierindas poliklīnikā. Viņš domā, ka šādām privātpraksēm ir laba perspektīva, jo ar pacientu strādā viens ārsts. Konsultē, ārstē, ja vajag, pats arī operē, veic procedūras atveseļošanās periodā. Šis ārsts ir uzņēmies atbildību par slimnieka izārstēšanu no sākuma līdz beigām.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:262247|page:5

Latvijas Jaunatne 5.05.1993 Baiba Bicēna

Laika nav, ir kustība - mūža nav, ir dzīve

Saruna ar aforismu grāmatas "Domu zīmes" autoru Zigmāru Unguru. Kaut gan vājdzirdīgs, viņš mācījies parastajā skolā Zvejniekciemā. Desmitajā klasē sācis publicēties rajona laikrakstā "Darba Balss", darbojies arī Rīgas rajona jauno literātu apvienībā. Bijušas arī dzejoļu publikācijas žurnālā "Liesma" un citur. Bet pašam vistuvākā esot 1984. gada "Dzejas dienās" publicētā poēma "Bēthovens". Laikam tāpēc, ka paša liktenī daudz līdzības ar šī mūziķa traģisko likteni.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:21727|page:5

Kopsolī 1993. Preses apskats

Nedzirdīgie savā un dzirdīgo pasaulē

Austrālija. Vēl līdz šim netiek nošķirti jēdzieni - nedzirdīgais un vājdzirdīgais. Politiķi, speciālisti, ierēdņi, kuri saskaras savā darbā ar šo abu grupējumu pārstāvjiem, nereti brīnās - kāpēc gan nepieciešama šāda šķirošana.

Taču atliek rūpīgāk pavērot šos cilvēkus ar dažādām dzirdes traucējumu pakāpēm, lai saprastu: nedzirdīgie un vājdzirdīgie krietni vien atšķiras un tie izvirza dažkārt tik dažādus mērķus un vajadzības. Tāpēc, lietojot termiņu "dzirdes zaudējums", tomēr vienmēr būtu jāprecizē, par kādiem cilvēkiem ir runa - par nedzirdīgajiem vai vājdzirdīgajiem. Šo slēdzienu vienādošanas var nodarīt ļaunumu gan vieniem, gan otriem, jo valdības līmenī atbalsta programmas jāizstrādā, ievērojot katra grupējuma īpašās prasības.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:271075|page:3

Veselība Nr.8 10.08.1093 Ausma Rudens

Dzirdes traucējumi bērniem

Pēdējā desmitgadē Latvijā pieaug to bērnu skaits, kuriem ir dzirdes traucējumi. Šobrīd vidēji katriem 2 no 1000 bērniem ir vieglāks vai smagāks dzirdes bojājums. Šādu bērnu skaits dažādos Latvijas rajonos ir dažāds. Pastāstīts, kādas iespējas ir bērnu ar dzirdes traucējumiem rehabilitēt, jo kopš 1992. gada Dzelzceļa bērnu poliklīnikā Lielvārdes ielā 68. darbojas centrs bērniem ar dzirdes traucējumiem.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615789|article:DIVL267|page:25|block:P25_TB00004

Veselība Nr. 8. 1.08.1993 Ausma Rudens

Kā mēs dzirdam?

Ilustrēts raksts par to, kā auss funkcionē.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615789|article:DIVL282|page:26|block:P26_TB00003

Veselība Nr. 7 1993. Guntis Feldmanis

Cilvēks nav vientuļa sala

Par vājdzirdīgo meiteni Andu Ždanovu un viņas mammu. Andu mācīja runāt pēc Leongardes metodes.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615787|page:4

Veselība Nr.7 1.06.1993

Kur ņemt 100000 dolāru dzirdes aparātu ražošanai?

Rūpnīcas VEF eksperimentālās ražotnes konstruktoru biroja vadītāja Andreja Muižnieka komentārs. Pēc aptuveniem datiem, Latvijā ik gadus 3-5 tūkstošiem cilvēku nepieciešams iegādāties dzirdes aparātus. Šis pieprasījums netiek nodrošināts, tādēļ jau ilgāku laiku cenšamies iekļauties attiecīgā servisa izveidošanā. Meklējam investorus, vajadzīga dotācija- 100000 ASV dolāru. No valsts budžeta šim mērķim līdzekļi netika atvēlēti. Kamēr nav investīciju, esam uzņēmušies dzirdes aparātu ražošanu. Invalīdu tehnikas ražošana peļņu nenes. Ārvalstu firmas nav ieinteresētas izmantot mūsu lēto darbaspēku, šī produkcija ir pārāk specifiska. Firmas tiecas šeit izvērst tirdzniecības tīklu. Igaunijā jau iespiedusies firma Otikon, Baltijā grib ienākt arī Philips, Siemens un citas. Taču šo firmu ražojumi ir ļoti dārgi.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615787|page:5

Rūpju Bērns Nr. 4 1993. Elza Gžibovska

Jāapzinās lielā atbildība

Eiropas kopiena un Latvijas Bērnu fonds sponsorē divu nozīmīgu projektu īstenošanu rehabilitācijas centrā “Vaivari” un Rīgas 218. bērnudārzā. Surdoloģijas speciāliste Onerva Meki no Somijas izteica konkrētus priekšlikumus, kā mērķtiecīgāk strādāt ar vājdzirdīgiem bērniem.

Izglītība 17.11. 1993. Vizma Lejasstrauta

No klusuma – skanošā pasaulē

Oktobra nogalē Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā notika starptautiska zinātniska konference, veltīta darbam ar nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem bērniem.

Problēmu vājdzirdīgo bērnu mācīšanā ir tika daudz, ka speciālisti, kas ar to nodarbojas, aicina “Izglītību” veidot speciālus pielikumus surdoloģijas speciālistiem.

Rūpju bērns ? Valdis Folkmanis

45 minūšu lidojums

Ar Eiropas kopienas svētību un Latvijas Bērnu fonda pūliņiem tapis projekts, kas ietver vājdzirdīgo un nedzirdīgo bērnu agrīnu medicīnisko izvērtēšanu, finansiālu palīdzību nepieciešamās aparatūras iegādei un konkrētu rekomendāciju izstrādāšanu pedagogiem. Šī projekta ietvaros arī ar Latvijas vājdzirdīgo un nedzirdīgo bērnu rehabilitāciju nodarbinātu cilvēku grupai septembrī bija iespēja doties uz Somiju, lai vienu nedēļu mācītos Helsinku vājdzirdīgo un nedzirdīgo cilvēku rehabilitācijas centrā, Helsinku universitātes klīnikas surdoloģijas nodaļā un Kuopio Universitātes klīnikas foniatrijas un surdoloģijas nodaļās.

1992

Izglītība 20.06.1992. Baiba Bicēna

Vai skolotāju nesagatavotība?

“Tā ir nevis skolēnu, bet skolotāju attieksme,” – raidījumā Skabarga sacīja četrpadsmitgadīgā vājdzirdīgā meitene Dana. Precīzi citēt nevaru. Jo arī es gluži visu nesadzirdēju. Mums abām līdzīgs liktenis. Baibas stāsts par skolotāju attieksmi savā skolā, kas ir tālu no tā, kā tam vajadzēja būt.

Diena 06.06.1992. Uldis Tīrons

Lieldienas Zagorskas aklikurlmēmo bērnu internātskolā

Krievijā, Zagorskā ir skola, kurā apmāca nedzirdīgi neredzīgus bērnus no visas valsts. Sākotnēji šie bērni jāmāca ēst ar karoti, iet uz podiņa, gulēt gultā. Lielākoties gan bērniem saglabājušās nelielas redzes un dzirdes atliekas, tāpēc tiek izmantotas brilles un dzirdes aparāti. Kad nav nodarbību, briļļainie audzēkņi joņo pa gaiteni kā parastā skolā. Bērni apgūst klausīšanos, turot pirkstus uz sarunu biedra balsenes. Bet ko pēc skolas beigšanas? Visi nekļūst par Olgu Skorohodovu vai psiholoģijas studentiem (70-gados četri šīs skolas audzēkņi beidza Maskavas universitāti), lielākoties absolventi paliek turpat Zagorskā, kur viņiem ir speciāls ražošanas uzņēmums un kopmītne.

1991

1981. - 1990. gadā masu medijos publicētie raksti

Mon, 02 Dec 2024 08:26:00 +0000

1990

Veselība 01.09.1990 Ernests Gaudiņš, Ausma Rudens

Dzirdes traucējumi zīdaiņiem un agrīna vecuma bērniem

Kurlumu vai izteiktu vājdzirdību izraisa iekšējās auss (“dzirdes nervu”) bojājums. Tā cēlonis var būt nelabvēlīga iedzimtība, kuru parasti pārmanto netiešā ceļā, slimībai parādoties atkārtoti pēc 3-4 paaudzēm. Pārmantotie dzirdes traucējumi jāuzskata par liktenīgiem, jo tos paredzēt, novērst un izārstēt pagaidām nav iespējams.

Ārkārtīgi postošu iedarbību uz embrija attīstību atstāj vecāku alkoholisms, kā arī apkartējās vides (gaisa, ūdens) piesārņojums. Attīstību var traucēt arī grūtniecības toksikozes un mātes hroniskas slimības. Agrīnā vecumā dzirdi var bojāt vīrusu infekcijas slimības. Dzirde jāpārbauda pēc galvas traumām.

Kurluma un izteiktas vājdzirdības ārstēšanas iespējas ir stipri ierobežotas. Sekmīgi var izārstēt vidusauss bojājumu. Turpretī tā sauktos nervu bojājumus var labot tikai akūtā stadijā, ja ārstēšanu uzsāk dažu dienu laikā pēc pēkšņa dzirdes zuduma. Diemžēl dzirdes nervu ārstēšanai nekādu brīnumzāļu nav. Tāpēc visā pasaulē vājdzirdīgos bērnus jau no mazotnes radina pie dzirdes aparātiem.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615767|page:18

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615767|article:DIVL168|page:19|block:P18_TB00004

1989

Padomju Jaunatne 1.08.1989. Margarita Ozernova

Lai palīdzētu nedzirdīgajiem bērniem

No 4. maija līdz 9. maijam Maskavā, Ļihačova automobiļu rūpnīcas kultūras pilī, notika Vissavienības nedzirdīgo bērnu vecāku zinātniski praktiskā konference, kas bija veltīta šo bērnu rehabilitācijai pēc pedagoģijas zinātņu kandidātes E. Leongardes metodikas. Milzīgā zāle bija pārpildīta. Vecāki sēdēja un stāvēja uz pakāpieniem, ejās. visās hallēs un vestibilā, kur pa radio tika translēta konferences gaita. Daļa vecāku bija izvietoti gluži vienkārši uz skatuves.

Pedagoģijas zinātņu kandidāte E. Leongarde nolasīja referātu par to, cik sociāli nozīmīga ir nedzirdīgo bērnu rehabilitācija un integrācija normāli dzirdošo cilvēku vidē. Konferences gaitā viņa uzstājās ar vairākiem referātiem par pašu metodiku. Pirmo reizi 21 gada laikā bija radusies iespēja tik lielai auditorijai nodemonstrēt, kādus rezultātus dod katra no abām nedzirdīgo bērnu apmācības sistēmām, no abām surdopedagoģijā valdošajām ideoloģijām. Viņa iepazīstināja ar saviem jau pieaugušajiem audzēkņiem, augstskolu un tehnikumu studentiem, dažādu mācību iestāžu absolventiem. Šie jaunieši, kuriem ir stipri bojāta vai pat galīgi zaudēta dzirde, brīvi saietas un biedrojas ar dzirdīgajiem.
http://www.sadzirdi.lv/vesture/params/post/4590880/ka-organizejas-vajdzirdigo-bernu-vecaki-astondesmito-gadu-otraja-puse-marin

Padomju Jaunatne 19.05.1989. Margarita Ozernova

Esam sadzirdēti

Ļoti īsā laika sprīdi tika pārtulkots latviešu valodā palīglīdzeklis vecākiem. Tas pavairots 1000 eksemplāros abās valodās. E. Leongardes laboratorijā stažējušies 10 pedagogi no parastajiem bērnudārziem. 1988. gada 1. oktobrī sāka darboties speciālas grupas — krievu un latviešu — divos Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajona bērnudārzos. izveidots konsultāciju punkts, kas palīdz vecākiem apgūt metodiku. Tur darbojas entuziasti — nedzirdīgo bērnu vecāki. Viņi stažējušies Maskavā un, turpinot vēl paši mācības, jau sniedz nopietnu palīdzību pārējiem vecākiem. «Rītausmā» rīkoti 7 ikmēneša republikāniskie semināri, kuros piedalījušies vecāki no visām Latvijas malām. Republikāniskā vecāku komiteja ir uzņemta Bērnu fonda Latvijas nodaļā. Tika noslēgts darījums ar kooperatīvu «Inženieris» un firmu «Philips» par 7000 dzirdes aparātu piegādi apmaiņā pret stikla lauskām. Bērnu fonda Latvijas nodaļas priekšsēdētāja J. Razguļajeva ir «sagādājusi» šo otrreizējo izejvielu, bet pa to laiku šāda veida darījumi ar ārzemju firmām jau tikuši aizliegti, un, ja sabiedrība nepalīdzēs, tad dzirdes aparātus republika nesaņems. Apvienības «Sojuzmedtehņika» Latvijas pārvalde var piedāvāt tikai Maskavas rūpnīcas «Ritm» ražotos dzirdes aparātus — katram bērnam tikai vienu aparātu uz diviem gadiem. Aparāti drīz vien sabojājas, bērni ir bērni, un, tikko sākuši dzirdēt, viņi rezerves aparāta trūkuma dēļ atkal kļūst nedzirdīgi. Dzirdes aparātu veikalā bieži trūkst bateriju, un arī tādējādi bērniem liegta iespēja dzirdēt. Apvienības «Sojuzmedtehņika» vadība paskaidro: «Pēdējā gadā pēc M. Kosteņeckas raksta, Latvijā stipri palielinājies pieprasījums pēc dzirdes aparātiem, bet pieteikumi jāiesniedz divus gadus iepriekš.»

http://www.sadzirdi.lv/vesture/params/post/4590880/ka-organizejas-vajdzirdigo-bernu-vecaki-astondesmito-gadu-otraja-puse-marin

Padomju Jaunatne 18.01 1989 Marina Kosteņecka

Žēlsirdība ir mīlestība darbībā

Kas noticis gada laikā kopš pirmā raksta publicēšanas? Vecāki saorganizējušies, nodibināta vājdzirdīgo bērnu vecāku komiteja. Atvērtas eksperimentālās grupas Rīgas 65. un 234. bērnudārzā. Uz tiem bērnus ved pat no Valmieras un Jelgavas. Leongardes metodes pielietošana vēršas plašumā. Lai glābtu bērnus, divas māmiņas – Jeļena Mora un Inta Orniņa - ir nolēmušās mainīt profesiju

http://www.sadzirdi.lv/vesture/params/post/4590880/ka-organizejas-vajdzirdigo-bernu-vecaki-astondesmito-gadu-otraja-puse-marin

Kopsolī Nr.11 19.09.1988. B.Kubuliņa

Paskaidro Tautas izglītības ministrija

Ministrija paskaidro, ka nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu vecāku konferencē izvirzīto priekšlikumu izpildei izstrādāts konkrēts pasākumu plāns. Republikas Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūta defektoloģijas kabinetā pieredzes bagāti surdopedagogu, medicīnas darbinieki sniegs konsultācijas vecākiem, interesentiem un pedagogiem. Izstrādāts konsultāciju plāns, kā arī tiks apkopoti pieredzes materiāli, kas būtu pieejami vecākiem. No 1.septembra atvērtas 2 speciālas bērnudārzā grupas nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem bērniem, kurās notiek bērnu apmācība saskaņā ar eksperimentālo programmu.

Kopsolī Nr. 7 06.27.1988 J.Bariss

Nevis atrauties, bet palīdzēt

Atsaucoties uz rakstnieces Marinas Kosteņeckas rakstu, Latvijas Nedzirdīgo biedrības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bariss, kurš pats ir vājdzirdīgs, pastāsta par savu skolas gadu pieredzi, kad masu vidusskolā stundas tikai "atsēdējis", jo sekot skolotāja teiktajam nav varējis. Taču vēlāk viņš beidza LVU Ekonomikas fakultāti. Viņš uzskata, ka ar vājdzirdīgu vai nedzirdīgu bērnu ļoti daudz vajag nodarboties tieši pašos pirmajos dzīves gados. Lai izglītotu vecākus, LNB jau noorganizējusi vairākas vecāku konferences. Lai palīdzētu vecākiem un citiem tuviniekiem, LPSR Izglītības ministrijai vajadzētu Rīgā nodibināt konsultāciju punktu, kur vecāki saņemtu augsti kvalificētu speciālistu - surdopedagogu konsultācijas un visādā veidā metodiskos materiālus. Bez tam pašlaik vairāk nekā 30 bērnu nav iespējams iekārtot bērnudārzos, tāpēc nekavējoties papildus jāatver vismaz divās grupas.

Kopsolī Nr.5 (30.05.1988) Ilze Rudusa

Dalīšanās sāpju maizē

Ar biedrības Centrālās valdes aktīvu līdzdalību, sadarbībā ar bērnu vecākiem un rakstnieci M. Kosteņecku samērā īsā laikā izdevās noorganizēt plašu pasākumu — vecāku konferenci kultūras namā «Rītausma». Konferences norise vēlreiz apliecināja, ka nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu audzināšanā un izglītošanā ir ļoti daudz nepateikta. nenokārtota un vairs neatliekama darāmā. Vecākus satrauca vienas un tās pašas problēmas, kas briedušas gadiem ilgi-un nu izlauzušās uz āru —piedosim, ja arī visai neapvaldītā veidā, jo gaidīts ir ilgi. Pat tik ilgi, kamēr bērni izaug lieli…

http://www.sadzirdi.lv/vesture/params/post/4590880/ka-organizejas-vajdzirdigo-bernu-vecaki-astondesmito-gadu-otraja-puse-marin

Padomju Jaunatne 24.05.1988 Marina Kosteņecka

Es negribu runāt ar rokām!

Par vecāku konferenci, kura notika Rīgā 7. maijā un kuru bija organizējušas laikraksta redakcija un Latvijas PSR nedzirdīgo biedrība sakarā ar raksta «Maize, kurā grūti dalīties» publikāciju 12. aprīlī avīzēs «Padomju Jaunatne» un «Sovetskaja molodež».

Rakstā bija runa par divām konkurējošām nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu apmācīšanas sistēmām. Kura labāka? Abām metodēm Latvijā ir savi piekritēji un noliedzēji – un bieži naidīgi noskaņoti. Divas mammas kursos Maskavā apguvušas apmācību metodiku pēc Leongardes sistēmas un strādās par konsultantēm. Tiek meklēta vieta bērnu surdocentram.

http://www.sadzirdi.lv/vesture/params/post/4590880/ka-organizejas-vajdzirdigo-bernu-vecaki-astondesmito-gadu-otraja-puse-marin

1988

Padomju Jaunatne 12.04.1988 Marina Kosteņecka

Maize, kurā grūti dalīties

Raksts par Margaritu Ozernovu un viņas mazdēlu Andreju Voronovski, kuru iemācīja runāt, izmantojot pedagoģes Emīlijas Leongardes ieteikto metodi. Par divām konkurējošām apmācību metodēm: vienu, kuru nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu apmācībā izmanto jau sen, un otru, kad ar dzirdes aparatu palīdzību iemāca bērnu klausīties un runāt.

http://www.sadzirdi.lv/vesture/params/post/4590880/ka-organizejas-vajdzirdigo-bernu-vecaki-astondesmito-gadu-otraja-puse-marin

1987

1986

1985

Jūrmala 7.11.1985. V. Nazarova

Iespēja novērst dzirdes traucējumus

Mūsdienu ķirurģiskās un medikamentozās ārstēšanas metodes dod iespēju uzlabot vai pat pilnīgi atjaunot dzirdi lielākajai daļai slimnieku, kas sirgst ar vidusauss iekaisumu. Ja ģeniālais komponists Ludvigs van Bēthovens, kurš agri zaudēja dzirdi otosklerozes dēļ, dzīvotu mūsu dienās, tad ar jaunākajām ārstēšanas metodēm būtu iespējams viņam palīdzēt dzirdi atgūt.

Prakse liecina, ka modernie dzirdes aparāti uzlabo dzirdi par 60-70 procentiem.

Sasniegumi, kas gūti mikroķirurģijā, biofizikā, elektronikā un akustikā, radīja iespēju novērst dzirdes traucējumus lieliem cilvēkiem. Darbs šajā jomā rit divos virzienos.

Pirmais no tiem saistīts ar dzirdes sistēmas elektrostimulēšanas līdzekļu un metožu izstrādāšanu, izmantojot elektrodus, ko ievada iekšējās auss spraugā. Elektrodi skaņu signālus pārraida ar dzirdes nerva palīdzību. Otrs virziens - skaņu informācijas pārraidīšanas jaunu metožu izstrādāšana un pilnveidošana, izmantojot analizatoru - redzes, maņu un dzirdes sistēmu sadarbības mehānismus.

Daudzās valstīs, arī Padomju Savienībā, īpašu uzmanību izpelnījusies ideja atgriezt lielajiem cilvēkiem dzirdi, ievietojot mazus elektrodus ausī, kur atrodas jūtīgās dzirdes šūnas, kas veido dzirdes nervu. Šo metodi sauc par kohleāro implantāciju.

Kohleārā implantācija pašlaik ir attīstības sākuma stadijā, tāpēc vēl jāatrisina daudzi jautājumi un problēmas.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:479255|page:6

1984

1983

1982.

1981

Padomju Jaunatne 29.09. 1981 Māra Kārkliņa (Ruva)

Labdien, redakcija!

«Izlasīju «Padomju Jaunatnē» (1981. gada 17. augusta numurā) I. Molas rakstu par vājdzirdīgo meiteni DaugavpilĪ. Mani ļoti satrauca klases biedru nevērīgā un ļaunprātīgā attieksme pret viņu. Es pati esmu vājdzirdīga, mācos parastā skolā kopā ar dzirdīgajiem bērniem. Par laimi, neviens klasē nav nievājoši noskaņots pret mani. Viņi saprot mani un izturas kā pret līdzīgu. Arī skolotāji neliek manīt, ka es nebūtu tāda pati kā visi citi.

Sākums tam, ka esmu iejutusies šādā sabiedrībā, kur visi dzird normāli, ir tas, ka vecāki jau kopš agras bērnības mani veduši pie logopēda. Pie viņa es iemācijos nolasīt no lūpām vārdus, un tas ir pats galvenais manā saskarē ar cilvēkiem. Dažam labam uz ielas, ar kuru pārmiju pāris vārdus, pat prātā neienāk, ka es būtu vājdzirdīga.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:217186|page:4

Padomju Jaunatne 29.08.1981 S.V.

Par labiem cilvēkiem krustcelēs

Izlasīju Ineses Molas rakstu «Kā, lūdzu?». Mūsu ģimenē tas izraisīja pārrunas un emocijas, jo mums ir 17 gadus veca vājdzirdīga meita. Korespondentam savākt materiālu un rakstīt ir viens, bet visu pārdzīvot — to jau nav iespējams aprakstīt...

Speciālisti saka, ka bērns ar tādām dzirdes atliekām kā mūsu meitenei ir kurlmēms. Mūsu meitene runā, mācās parastā skolā 10. klasē, sekmes ir labas. Citu cilvēku runu viņa uztver, nolasot no lūpām. Mani darba biedri un draugi pat netic, ka viņai tik slikta dzirde.

Divarpus gadu vecumā mēs ar bērnu sākām apmeklēt logopēdijas kabinetu divas reizes nedēļā, tur mūs (mani un vīru) apmācīja, kā ierādīt bērnam pirmos balsienus — katrā apmeklējumā vienu balsienu. Pēc tam mājā divas trīs reizes dienā bērnam to vajadzēja iemācīt. Vēlāk jau mācījāmies izrunāt veselus vārdus. Pēc tam teikumus. Un tā piecus gadus līdz skolai. Pamazām bērns no lūpām spēja nolasīt runāto. Piecu gadu vecumā meitene jau lasīja grāmatu un sešu gadu vecumā no slimnīcas rakstīja pirmās vēstules.

Sadzirdi.lv piezīme. Šis ir Māras Ruvas mammas raksts. Mums ir zināms, ka redakcija tekstā ir izdarījusi grozījumus, piemēram, “simt reižu dienā” vietā nodrukāts “divas trīs reizes dienā”.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:306444|page:4

Padomju Jaunatne 17.07.1981 Inese Mola

Kā, lūdzu?

Redakcijas pastā nereti parādās vēstules ar lūgumu palīdzēt tiem vecākiem, kuru ģimenēs aug bērni ar fiziskās attīstības traucējumiem. Kā palīdzēt vājdzirdīgiem bērniem?

Kad vecāki atklāj, ka bērnam ir defekts, viņus pārņem izmisums. Rodas neizdibināma vainas apziņa. Seko strīdi, savstarpēji apvainojumi. Saprotams, ka bērna nepilnvērtība sarūgtina vecākus. Bet vai tad bērns ir vainīgs? Nevajag slēpt savu bērnu no cilvēkiem, nevajag sarkt viņa dēļ. Laikā sniegta palīdzība var daudz ko vērst par labu.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:278865|page:4

1951. - 1980. gadā masu medijos publicētie raksti

Mon, 02 Dec 2024 07:30:00 +0000

1980

Rīgas Balss 27.05.1980. I.Gurina

Nams ar logiem uz Daugavu

Rakstā stāstīts par 5. Bērnu poliklīniku, un garāmejot pieminēta arī surdoloģe Regīna Orehovska un surdopedagoģe Janīna Cinovska, kas labo valodas defektus un ārstē dzirdes traucējumus.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:512509|page:4

1979

Rīgas Balss Nr.31. 06.02.1979 E.Gaudiņš, R.Orehovska

Jūsu bērna dzirde

Vecāki var izdarīt tādu mēģinājumu: pasaukt bērnu, ja tas viņus neredz. Ja bērns nereaģē, neatsaucas, jāgriežas pie ārsta. Bērnus ar bojātu dzirdi jāprot atrast arī pediatriem, iecirkņu māsām, pirmsskolas iestāžu medicīnas māsām, neiropatalogiem, psihoneirologiem, otolaringologiem. Vecākiem jāzina, kas var bojāt viņu bērnu dzirdi. Tas var notikt, ja bērns saslimst ar vidusauss iekaisumu. Sevišķi stipri dzirde bojājas dzirdes nerva iekaisuma gadījumā no antiobiotiskajām vielām, kā arī pēc infekcijas slimībām, skaņu traumām. Svarīgi reizē ar ārstēšanu iespējami agrāk sākt dzirdes treniņus ar skaņu pastiprinošo aparatūru.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:512118|page:5

1978

Zinātne un Tehnika Nr. 4 01.04.1978 L. Gurēvičs

Ārstē mūzika

Rīgas 5.bērnu poliklīnikas surdoloģijas kabinetā ārsti R. Orehovska un J. Cinovska uzsākuši vājdzirdīgajiem bērniem mācīt muzikālo ritmiku un dažas muzikālas iemaņas. Bērni mūzikas pavadījumā dejo, imitē dzīvnieku un putnu balsis, lidmašīnas, vilciena un automobiļa radītās skaņas, mācās tās izšķirt, maršē, klausās mūziku, pielijuši ausi pie pilnībā korpusa, dzied, spēlē toņkārtas, izdzied un klausās notis, "nolasa" vārdus no lūpām, izdara elpošanas vingrinājumus. Bērniem, kas sistemātiski piedalās šādās nodarbībās, uzlabojas balss modulācija, runas melodika, izruna, ievingrinās dzirde, attīstās māka lasīt no lūpām.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:617451|page:6

1977

Veselība Nr. 7 01.07.1977 R.Orehovska, J. Cinovska

Mūzika nedzirdīgajiem bērniem

Rīgas pilsētas 5. bērnu poliklīnikā surdologopēdiskajā kabinetā kopš 1976. gadā tiek organizētas muzikāli ritmiskas nodarbības nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem bērniem. Viņi dzied mūzikas pavadījumā vieglās dziesmiņas, cenšas arī uzminēt un noteikt melodijas, soļo un dejo. Muzikālās ritmikas galvenā nozīme - tās ietekmē formējas un koriģējas valoda. Bērni ar nepacietību gaida šīs nodarbības, tās patīk arī vecākiem.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615609|page:33

1976

Rīgas Balss 27.03.1976 R.Orehovska, J. Cinovska

Vai jūsu bērns attīstās pareizi?

Kad bērnam ir trīs mēneši, viņš pazīst mātes balsi un reaģē uz skaņu, pagriezdams galviņu uz tās avota pusi. Bērns jāpasauc tā, lai māte viņam nebūtu redzama. Laikā konstatētie defekti viegli labojumi. Taču jāskatās patiesībai acīs: ir iespējami gadījumi, kad dzirde vairs nav atgūstama. Tad jādara viss, lai bērnu sagatavotu bērnudārza speciālajai grupai, lai iemācītu viņu pēc iespējas ātrāk runāt, lasīt, rakstīt - tas viss nepieciešams normālai garīgo spēju attīstībai. Laikā sākta apmācība no divu gadu vecuma vai pat agrāk dod ļoti labus rezultātus, tik labus, ka vājdzirdīgus bērnus var pat pilnīgi sagatavot parastajai skolai.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:458755|page:4

1971

Veselība 01.09.1971. J. Cinovska

Ja jūsu bērns nedzird

Kā attīstās valodā bērnam ar normālu dzirdi? Kādas pazīmes norāda, ka bērna valoda neattīstās normāli? Kā attīstāma valoda nedzirdīgam un vājdzirdīgam bērnam? Dzirdes zaudēšanas iemesli. Kas jādara vecākiem? Daudz ļoti labu padomu, kuri aktuāli joprojām.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615541|page:22

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615541|page:23

Veselība 01.09.1971

Ausu, deguna un kakla slimības un sports

Pēc mūsu Republikāniskā fizkultūras dispansera datiem, 1969. gadā republikas izlases sportisti ar ausu, deguna un kakla slimībām slimojuši 19,7 % gadījumu. Īpašu vietu ieņem hronisks tonsilīts, ar ko, pēc dažādu autoru datiem, slimo 5 līdz 48% sportistu. Mūsu republikā šis skaitlis vidēji ir ap 10%. samērā bieži izplatīts arī deguna blakusdobumu hronisks iekaisums. Ūdenssporta veidos ausu, deguna un kakla slimību izplatība ir vēl lielāka. Ar ausu slimībām – ārējās auss ekzēmu un vidusauss iekaisumu visbiežāk slimo peldētāji. Akūtu un hronisku vidusauss iekaisumu novēro arī ziemas sporta veidu pārstāvjiem. Šāvējiem nereti konstatē dzirdes pasliktināšanos. Daiļlēkšanā un zemūdens sportā raksturīgi ir barotraumas radīti bungplēvītes bojājumi.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615541|article:DIVL76|page:8|block:P8_TB00005

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615541|article:DIVL76|page:9|block:P8_TB00005

1970

Veselība Nr.2 01.02.1970 E. Lauva

Kāpēc neraisījās valoda?

1966. gada februārī palīgskolas 2. klasē ievietoja 11 gadus vecu zēnu Aivaru, kas līdz tam bija mācījies vispārēja tipa skolas 3. klasē.

Aivars dzimis bez vidusauss kauliņiem. Pirmās skaņas sācis izrunāt apmēram pusotra gada vecumā. Ir atradies uzskaitē Psihoneiroloģiskajā dispanserā. Piecu un sešu gadu vecumā zēnam izdarītas operācijas ielikti plastmasas kauliņi vidusausī. Māte stāsta, ka ap to laiku viņš sācis runāt «teikumos», lai gan |oti slikti. Tā kā zēna vecāki dzīvo uz laukiem, viņam logopēdiskā palīdzība nebija pieejama.

Skolas gadu noslēdzot, bija skaidrs, ka zēna inteliģence ir pilnīgi normas robežās, to var pat apzīmēt par ļoti labu. Viņa atpalicība bija tikai šķietama un radusies vājdzirdības dēļ. Viņam arī nebija centrālās nervu sistēmas bojājumu un viņš nebija alāliķis, kas nespētu iemācīties runāt.

Ar nākamo mācību gadu Aivaru ievietoja vājdzirdīgo skolā, kur viņš mācās kā teicamnieks.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615522|page:19

1969

Kopsolī Nr.10 01.06.1969 J. Vaskova

Dzirdes aparāti kalpo cilvēkiem

Padomju Savienībā vājdzirdīgos bez maksas apgādā ar dzirdes aparātiem. Mūsu valstī dzirdes aparātus lieto vairāk nekā 600 tūkstoš cilvēku. Pirmo dzirdes aparātu ražošanu PSRS noorganizēja trīsdesmito gadu beigās. Tālāk stāstīts par lampu un tranzistoru aparātiem.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:161953|page:2

1966

Viņi atkal dzird

Veselība Nr. 2 01.02.1966 N. Preobraženskis

Cilvēki ar pavājinātu dzirdi drīz sāk ievērot, ka sarunu biedri spiesti skaļi runāt, kas viņus nogurdina, un tāpēc tie sāk izvairīties no puskurliem. Arī paši puskurlie cilvēki spiesti vairīties no sabiedrības. Apkārtējo attieksme pret kurlajiem ir savādāka nekā pret aklajiem. Humors, dažreiz izsmiešana tā vien vijas cauri visai sarunai ar ar kurliem cilvēkiem. Sapulču, lekciju, teātra un kino apmeklēšana kurlajiem kļūst neiespējama. Daudzi spiesti pat atstāt iemīļotu profesiju.

Sīkākai dzirdes traucējumu novērtēšanai nepieciešams noteikt, tieši kādas skaņas cilvēks dzird labāk, kādas sliktāk, un cik lielā mērā. Pēdējā laika izmanto ļoti precīzu elektroakustikas mērinstrumentu – audiometru.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615476|article:DIVL111|page:12|block:P12_TB00004

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615476|article:DIVL111|page:13|block:P12_TB00004

1964

Zinātne atdod dzirdi

Kopsolī N.4 1964 A. Migla

Vācijas Demokrātiskajā Republikā un dažās citās zemēs veikti mēģinājumi, iemontējot uztvērēju zobā. Uztvērējs sastāv no divām plānām pusvadītāja germānija plāksnītēm, kas veido pjezoelektrisku elementu, kas novietots uz zoba atsegtiem nerviem. No virspuses uztvērējs nosegts ar zelta vai nerūsējoša tērauda parastu zoba kronīti, kas vienlaicīgi kalpo arī kā antena.

Raidītāja izstarotie elektromagnētiskie viļņi, kas no zoba kronīša nonāk uztvērējā — pjezoelektriskā elementā, izsauc šī elementa svārstības. Šīs svārstības kairina zoba nervu galus, tādējādi pārvēršoties impulsos, kas pa zoba nerviem tiek novadīti dzirdes centrā — smadzenēs. Nedzirdīgais, šos impulsus uztver kā skaņu tāpat, kā caur parasto dzirdes sistēmu.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:295553|page:4

1962

Kopsolī nr.7 01.04.1962

Iesaistīsim vairāk vājdzirdīgo

Raksts ar šādu virsrakstu pagājušajā gadā izraisīja plašu lasītāju interesi. Rakstā izteiktajai domai, ka biedrības sabiedriskās dzīves aktivizēšanai, bet jo sevišķi nedzirdīgo zināšanu līmeņa celšanai daudz var dot plašāka vājdzirdīgo iesaistīšana biedru rindās, pievienojās daudzi lasītāji. Līdz šim esam atstājuši neievērotu tādu milzīgu rezervi, kāda mūsu biedrības dzīves rosināšanai var kļūt vājdzirdīgie biedri.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:86837|page:2

1961

Kopsolī Nr.6 1961.E.Štāls

Paplašināsim biedrības rindas - iesaistīsim vairāk vājdzirdīgo

Vai ievērojam Statūtu prasību, ka par Latvijas PSR Kurlmēmo biedrības biedriem var būt visi nedzirdīgie, mēmie un vāji dzirdīgie no 16 gadu vecuma? Par vājdzirdīgo uzņemšanu esam domājuši gaužām maz! Uzņemot par biedriem vairāk vājdzirdīgo, mūsu biedrība tikai iegūtu, jo viņi varētu ievērojami aktivizēt dažādo pulciņu darbu. Nenoliegsim - viens no iemesliem ir tas, ka daži mūsu nodaļu vadošie darbinieki par īstiem biedrības biedriem uzskata tikai kurlmēmos, bet vājdzirdīgos pilsoņus viņi pat necenšas iesaistīt biedrībā.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:64581|page:2

Kopsolī Nr.8 01.11.1961. R. Pilsniburs

Vēl par vājdzirdīgajiem

Kā Krustpils nodaļu iespaidojusi vājdzirdīgo biedru uzņemšana? Agrāk bija 27 biedri, tagad jau 143, no tiem 59 vājdzirdīgie. Cēlies biedru izglītības līmenis. Pieciem mūsu nodaļas biedriem ir augstākā, bet ar vidējo izglītību ir daudzi vājdzirdīgie. Šie biedri uzņēmās arī nedzirdīgo analfabētu apmācību. Par kurlmēmajiem valsts ļoti rūpējās jau no mazotnes, viņi apgūst amatu, kas kopā ar pensiju dod tikpat lielu izpeļņu kā dzirdīgajem. Turpretī vājdzirdīgie parasti tādi kļūst tikai vēlākajos dzīves gados, kad pārkvalificēšanās jau ir grūtāka. Bieži vien viņi jūtas kā no laivas izsviesti, nav varējuši atrast savu vietu dzīvē. Sabiedriskajā ziņā vājdzirdīgo stāvoklis nav daudz labāks par kurlmēmo stāvokli, jo ar iespēju - sarunāties tieši pie auss, taču vēl nepietiek, lai piedalītos dzirdīgo sabiedriskajā dzīvē.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:53388|page:5

1960

Kopsolī Nr. 11 1960. gada novembris B.Smukkalne

Vairāk uzmanības vājdzirdīgajiem!

LKB statūtos teikts, ka biedrības mērķis ir kurlmēmo, nedzirdīgo, mēmo un vāji dzirdīgo darbaļaužu apvienošana. Jāsaka, ka gandrīz visi kurlmēmie arī iestājušies savā biedrībā un saņem no tās lielu palīdzību. Bet vājdzirdīgie? "Kopsolī" jūnija numurā prof. Hodjakovs izsaka domas, ka vidēji 2-5 procenti visu iedzīvotāju ir ievērojami bojāta dzirde. Bet kā izskaidrot, ka biedrībā viņu skaits tik niecīgs? Arī vāji dzirdīgajem nav iespējams strādāt katru darbu, vēl grūtāk viņiem ar piedalīšanos sabiedriskajā dzīvē. Viss rāda, kā arī vājdzirdīgajiem vajadzīga palīdzība! Bet vai Kurlmēmo biedrība viņiem to sniedz?

Biedrībā vairāk jāuzņem arī vājdzirdīgie pilsoņi! Viņi saprot parasto valodu, jāpanāk vienīgi, lai viņi to labāk sadzirdētu. Sākumam pietiktu ar mikrofonu pāris skaļruņiem, vēlāk varētu padomāt par atsevišķu vietu radioficēšanu. Mēs taču dzīvojam 20.gadu simtenī! Ja jau zemes un saules mākslīgo pavadoņu signālus var saklausīt no simtiem tūkstošu un miljoniem kilometru liela attāluma, tad ar tehnikas palīdzību sadzirdēt cilvēka balsi pāris metru attālumā nav un nevar būt nekāda problēma, pat tad, ja dzirdes bojājumi ir ļoti stipri.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:227310|page:2

1959

Veselība Nr.11 01.11.1959 N. Hodjakovs

Par dzirdes traucējumiem

Bieži jaunu zāļu un dzirdes traucējumu ķirurģiskās ārstēšanas sludinājumi presē liek cerību uz iespējamu izveseļošanos ne tikai tiem cilvēkiem, kuriem ir traucēta dzirde, bet arī tiem, kuriem dzirde ir pilnīgi zaudēta. No cēloņiem, kas noved pie pavājinātas dzirdes un kurluma, pirmo vietu ieņem vidussauss iekaisuma sekas. Otro vietu ieņem izmaiņas gliemezī. Izmaiņas var rasties arī dzirdes nervā. Dzirdes traucējumus var izraisīt pat īslaicīgi, ārkārtīgi intensīvi trokšņi, sevišķi, ja tie kombinējas ar sprādziena viļņa iedarbību. Iekšējās auss bojājumi var rasties arī atmosfēras elektrības un augstsprieguma strāvu izlādēšanās rezultātā. Sevišķi smagus bojājumus var radīt atomu sprādziens. Sastopams arī iedzimts kurlums, kas radies neiznesta augļa bojāšanās rezultātā grūtniecības periodā vai dzemdību laikā.

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615398|page:10

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615398|article:DIVL148|page:11

Padomju Ceļš 06.08.1959 J. Madarājs

Neskaidras izrunas cēlonis - pavājināta dzirde

Ja bērna dzirde traucēta tik daudz, ka viņš nespēj sadzirdēt čukstošu balsi tālāk par 3 metriem no auss, viņš praktiski nespēj atšķirt klusākas skaņas un tāpēc arī nevar pareizi izrunāt vārdus. Tāpat kļūdaini viņi šos vārdus arī raksta. Dzirdes un valodas traucējumi smagi atsaucas uz bērna garīgo attīstību un aiztur to. Bieži vien vecāki pat nepamana, ka viņu bērnam ir pavājināta dzirde. Dažkārt šādus vājdzirdīgus bērnus mēdz uzskatīt par garīgi atpalikušiem, kas būtībā ir gluži nepareizi. Normāla vājdzirdīgā bērna domāšanā nekādu traucējumu nav, ja vien laikus piegriežam vērību viņa valodas tālākai attīstībai. Ar tādiem bērniem jārunā skaļāk, tuvāk pie auss. Smagākos dzirdes traucējumu gadījumos bērns jāpieradina uzmanīgi skatīties uz runātāja muti, lai no lūpām un mēles kustībām iemācītos saprast runu. Jārunā lēnām un skaidri, vajadzības gadījumā atkārtojot nesaprotamos vārdus vairākas reizes. Jārunā vienkāršos teikumos, lai bērns saprastu. Jāprasa, lai bērns atkārto, ko dzirdējis. Nav ieteicams pielietot individuālos skaņu pastiprinātāju aparātus bērniem bez speciālistu uzraudzības.

(Raksts publicēts vairākās rajonu avizēs)

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:371039|page:3

1958

Zvaigzne nr. 10 1958

Bieži vien daudziem cilvēkiem, sevišķi vecumā, pasliktinās dzirde. Šādos gadījumos lieti noder dzirdes aparāti — nelielas ierīces skaņas pastiprināšanai. Tāpēc nesen Maskavā noorganizēta specializēta dzirdes aparātu rūpnīca, kas sākusi ražot aparātu «Kristals V» — skaņu svārstību pastiprinātāju, kurā izmantotas pusvadītāju triodes

https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:37734|page:22

Sadzirdi.lv - Masu medijos

2026.-2030. gada publikācijas presē, portālos, TV, radio un citur

Dažādos masu medijos publicētie raksti vai raidījumi par cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, kuri dara visu, lai iekļautos dzirdīgo pasaulē. Kā arī stāsti par cilvēkiem, kuri viņiem palīdz. Saraksts vēl nav pilnīgs un tiks papildināts.

2026.

Dzirde. Tava piektā maņa

Tagad izbauda laimīgus brīžus katrs atsevišķi un visi kopā. Tiekamies ar Slūtiņu ģimeni.

Vājdzirdīgu bērnu iekļaušanai skolā vajag papildu atbalstu.

Bērnu dzirde: cik savlaicīgi vecāki apzina, ka bērnam ir dzirdes traucējumi?

Ārsts: lai nekaitētu dzirdei, lietot austiņas nevajadzētu ilgāk par 60 minūtēm

Bērnu slimnīcā paplašinātas iespējas dzirdes izmeklēšanai

Vai zini, ka cilvēka auss skaņu apstrādē joprojām pārspēj algoritmus?

Medicīnas doktors: Pastāvīgs troksnis var novest arī pie paaugstināta asinsspiediena un citām kaitēm

Tiesībsardzes organizētajā Invaliditātes lietu konsultatīvajā padomē pārstāvēts plašs spektrs NVO no visiem Latvijas reģioniem

Pētījums: Daļai Latvijas mediju trūkst izpratnes par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām

2021.-2025. gadā masu medijos publicētie raksti

2025.

Neredzamais cilvēks. Saruna par kultūras piekļūstamību un neredzamo invaliditāti

Vājdzirdība ir kā braukšana ar norautu rokas bremzi. Rūtas Mežavilkas pieredze

Vai zini, kā varam noteikt, no kuras puses nāk skaņa?

Pienākums uzvarēt. Par naratīviem jeb stāstījuma veidiem

Vājdzirdība ir kā braukšana ar norautu rokas bremzi

Bērnu dzirdes centrā liels notikums! Teju 30 gadu senajām telpām pirmoreiz remonts

Dzirdes aparāti un kohleārie implanti uzlabo sociālo dzīvi senioriem

Bērni ar dzirdes traucējumiem un izglītība tehnoloģiju laikmetā

Par projektu "Dod dzīvei jaudu!"

Atmiņas par mācībām skolā senos laikos, labajiem logopēdiem un agro lasītprasmi

Labdarības iniciatīvā aicina ziedot Biķernieku Bērnu dzirdes centra remontam

Emīlija Ērgle: Sadzirdēt

Skrienam!

Gandrīz trešdaļa demences gadījumu saistīta ar audiometrijā mērītu dzirdes zudumu

Dr.Apinis: Bērnu dzirde un kohleārie implanti

Speciālisti: Lai laikus «noķertu» bojājumus, dzirde būtu regulāri jāpārbauda

Eksperti: Pieaug cilvēku ar dzirdes traucējumiem skaits

Lai dzird!

Sandra Kušķe: Dzirdes brīnumam – kohleārajam implantam Latvijā jau 25 gadi

Skaļa mūzika nepalīdzēs – dzirdes speciālists kliedē mītus par troksni ausīs

«Tu esi idiots!» Nofilmēta pedagoga saruna ar nedzirdīgu bērnu liek Bērnu aizsardzības centram sākt pārbaudi skolā

Atbrīvojums no valsts pārbaudes darbiem – saņemšanas kārtība un iespējamā ietekme uz turpmākajām izglītības iespējām

Šī problēma skar 90 000 cilvēku, bet daudzi nezina - valsts apmaksā dzirdes aparātus

TOP 5 attaisnojumi: kā cilvēki parasti noliedz dzirdes problēmas?

Visu laiku džinkst, sīc un pīkst ausīs – tas tiešām ir nopietni. Ārste dod padomu, kā to noslāpēt

Teātru (ne)piekļūstamība Latvijā

Skatuves māksla. Vai piekļūstama?

2024.

Pie svētku galda ar tuvinieku, kuram ir dzirdes traucējumi: kā izvairīties no kļūdām?

Ar smaidu, ne raudāšanu. Bērnu slimnīca paplašina dzirdes pārbaužu pakalpojumus

Vīrs uzdāvināja dzirdes aparātu

Piedzima nedzirdīgas, bet tagad dzird!

10 minūtes par dzirdi

Kā bērns dzird "Kā mucā": eksperte skaidro dzirdes problēmu cēloņus un iespējamos risinājumus

Zilonis studijā

Ar visu dzirdes aparātu nedzirdu!

Vai tiešām austiņas ir drauds dzirdei un kā varam palīdzēt ausīm? Skaidro ārste

Atis Legzdiņš, Robins Ušackis: Tinnitus - troksnis galvā un ausīs

Bērnu slimnīcā uzsāk padziļinātu dzirdes skrīningu zīdaiņiem

Beidzot sadzirdēt

Skolas lifta likteni lems ministrija

Aleksandra ceļš līdz spējai dzirdēt un būt sadzirdētam – pieveikts ar mammas neatlaidību un līdzcilvēku atbalstu

“No ārpuses ausis parasti izskatās normāli!” Bērnu slimnīcā uzsāk padziļinātu dzirdes pārbaudi jaundzimušajiem ar jaunu iekārtu

Kopš dzimšanas nedzirdīga meitenīte pēc inovatīvas procedūras sāk dzirdēt

Teātrī titrus piedāvā angļu, bet ne latviešu valodā. Vājdzirdīgie to uzskata par diskrimināciju

Skolēnus ar redzes un dzirdes traucējumiem varēs atbrīvot no valsts eksāmeniem

Būt citādam

Piešķil savu empātiju

BEZ SPRIEDZES ⟩ "Zinu, kāds ir pilnīgs klusums." Dana Dombrovska par dzīvi ar nedzirdīgumu

Retās slimības un dzirdes traucējumi

Iekļaujošā izglītība un bērni ar dzirdes traucējumiem skolās

Somijas Nacionālā Opera piedāvā noskatīties baleta izrādi ar mūzikas aprakstu latviešu valodā

RENĀTA UN RŪDOLFS VĪKSNES: Kopā dzīvē un otolaringoloģijā

Audiologs: Tehnoloģiju attīstība ļauj savietot dzirdes aparātu arī ar mākslīgo intelektu, kas prot filtrēt traucējošās skaņas

2023.

Cilvēkstāsts par Lailu, kurai ir kohleārais dzirdes implants. Ar cīņu un gribasspēku bieži var daudz ko panākt

Zaudēt dzirdi pieaugušā vecumā

Uz robežas starp divām pasaulēm. Kā palīdzēt iekļauties vājdzirdīgajiem?

Cilvēkstāsts. Jauns matemātikas skolotājs ar dejotāja dvēseli, bet… viss varēja būt citādi, jo Mareks piedzima nedzirdīgs

Cilvēki ar dzirdes traucējumiem: valsts atbalsta sistēma nav pietiekama

VIDEO. “Līdz kādiem trīsdesmit gadiem izvairījos par to runāt”: Rūta Dimanta par bērnībā zaudēto dzirdi

Par saziņu ar veselības aizsardzības iestādēm Rīgā

Starp bērna interesēm un komisijas uzliktu zīmogu

Vājdzirdība nav šķērslis: Akselam atslēgas vārds ir darīt!

Dažādos masu medijos publicētie raksti vai raidījumi par cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, kuri dara visu, lai iekļautos dzirdīgo pasaulē. Kā arī stāsti par cilvēkiem, kuri viņiem palīdz.
Saraksts vēl nav pilnīgs un tiks papildināts.