Invaliditātes likums
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) asistents — fiziskā persona, kas sniedz atbalstu personai ar ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumu tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras tā invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi, — nokļūt vietā, kur tā mācās, strādā, saņem pakalpojumus, pārvietoties un aprūpēt sevi izglītības iestādē, algota darba vietā, būt saskarsmē ar citām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī palīdz personai ar redzes invaliditāti apgūt profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai augstākās izglītības programmu;
Invaliditātes noteikšana
Ļoti svarīgs valsts sociālās aizsardzības elements ir invaliditātes noteikšanas procesa organizēšana. Pirmreizējo un atkārtoto invaliditātes ekspertīzi veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (Valsts komisija), kuras sastāvā ir Rīgas apvienotā nodaļa un astoņas reģionālās nodaļas.
Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.
Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi
Noteikumi nosaka:
1.1. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus un termiņus;
1.2. kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija) veic prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzi un nosaka prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu;
1.3. kritērijus atzinuma izsniegšanai par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;
1.4. kritērijus atzinuma sniegšanai par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir būtiski pārvietošanās traucējumi un kuras nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā;
1.5. invaliditāti apliecinoša dokumenta paraugu, kā arī dokumenta izsniegšanas un uzskaites kārtību;
1.6. kritērijus, atbilstoši kuriem komisija sniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību personai līdz 18 gadu vecumam vai personai, kura pārsniegusi 18 gadu vecumu;
1.7. iesnieguma prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes veikšanai veidlapas paraugu un tajā norādāmo informāciju.
Atvieglojumi personām ar invaliditāti
Atvieglojumi personām ar
invaliditāti
Invaliditātes lietu nacionālā padome
Lai veicinātu sadarbību starp institūcijām un iesaistītu sabiedriskās organizācijas lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar personu ar invaliditāti integrācijas veicināšanu, Labklājības ministrija 1997. gadā izveidoja Invaliditātes lietu nacionālā padomi (turpmāk – ILNP) (sākotnēji - Invalīdu lietu nacionālo padome).
Kopš 2023.gada 5.decembra ILNP darbību regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 699 “Invaliditātes lietu nacionālās padomes nolikums”.
Personu ar invaliditāti NVO konsultatīvā padome Rīgā
Ar Rīgas domes 2007.gada 9. oktobra lēmuma Nr.2890 ir izveidota Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome (turpmāk tekstā – Padome), kuras mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti pilsonisko līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī sadarbību starp personu ar invaliditāti pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un Rīgas pilsētas pašvaldību. Padomes sastāvā ir Rīgas domes, Labklājības departamenta un 29 personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju pārstāvji. Konsultatīvā padome darbojas saskaņā 2024.gada 17. aprīļa Nolikums Nr. RD-24-389-no. un Lēmums Nr. 2890 konsolidētā versija