Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2024
Tiesībsargs sadarbībā ar
Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo
bibliotēku jau desmito gadu aicina iedzīvotājus būt vērīgiem,
pamanīt un novērtēt mūsu līdzcilvēku nozīmīgo ieguldījumu, piesakot
viņus konkursam “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam
2024”. To elektroniski var izdarīt līdz 2. oktobrim. Konkursa balvu
piešķir par aktivitātēm, kas ir uzsāktas vai īstenotas laika posmā
no 2023. gada 1. septembra līdz 2024. gada 31. augustam.
Cāļa forums tiks slēgts
Reāllaika titri festivālā LAMPA un cita pieejamība
Vairākas dienas pirms sarunu festivāla sākuma pamatīgi izpētīju pasākumu programmu. Izklikšķināju pilnīgi visu 365 sarunu, darbnīcu, izrāžu un citu piedāvājumu aprakstus, izskatīju dalībnieku sastāvu un atzīmēju vairāk nekā 80 pasākumus, kurus radās vēlēšanās apmeklēt. Skaidrs, ka tā bija neiespējamā misija, ņemot vērā to, ka daudz kas norisinājās vienlaicīgi un dažādās vietās. Tomēr zināms plāns radās. Ar zīmi T atzīmēju pasākumus, kuros tika piedāvāta reāllaika teksta transkripcija.
Festivālā LAMPA tiks nodrošināta reāllaika transkripcija
Atbildes Tiesībsarga aptaujai par piekļūstamību Latvijas teātros
Lai noskaidrotu, kā teātros nodrošināta piekļūstamība cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, Tiesībsarga birojs nesen rīkoja aptauju. Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija Sadzirdi.lv izpētīja vairāku teātru mājaslapas un sarakstīja secinājumus un ieteikumus galvenokārt par to, kas aktuāli skatītājiem ar dzirdes traucējumiem.
Valsts apmaksāto surdotehnisko palīglīdzekļu piedāvājums 2024. gadā
Šī gada februārī SIA “LNS Surdotehniskās palīdzības centrs” (SPC) noslēdza vienošanos ar Latvijas Nedzirdīgo savienību par tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu sniegšanu 2024. gadā, kas paredz nodrošināt klientus ar 10 veidu valsts apmaksātajiem surdotehniskajiem palīglīdzekļiem.
Skolēni ar redzes vai dzirdes traucējumiem varēs nekārtot valsts pārbaudījumus
Skolēnus ar redzes vai dzirdes traucējumiem varēs atbrīvot no
valsts pārbaudījumu kārtošanas, otrdien nolēma valdība.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka vispārizglītojošās izglītības iestādēs pieaug to izglītojamo skaits, kuriem ir redzes vai dzirdes traucējumi. Līdz šim normatīvais regulējums neparedzēja iespēju atbrīvot šos skolēnus no valsts pārbaudījumiem.
Robotikas rokasgrāmata un mācību video ar subtitriem!
Projekta RoboNet ietvaros ir izstrādāta un lejupielādei pieejama Robotikas rokasgrāmata skolēniem.
Saruna "Skolas vide katram bērnam"
Kultūras pieejamības darbnīcu cikls "Kultivē iekļaušanu"!
Vai cilvēks ratiņkrēslā var aiziet uz koncertu, kuru vēlas? Vai cilvēki ar dzirdes traucējumiem brīvi var apmeklēt jebkuru teātra izrādi? Un ko neredzīgs cilvēks var darīt mākslas muzejā? Cilvēki ik dienu saskarās ar nopietniem šķēršļiem – liftu, titru neesamība, informācijas trūkums; tie ir tikai daži iemesli, kas traucē apmeklēt un baudīt kultūras notikumus pilnvērtīgi. Bet bieži vien ar ļoti vienkāršām metodēm iespējams veicināt ikvienam pieejamu kultūras piedāvājumu. Tieši šāds ir projekta “Kultivē iekļaušanu” mērķis.
Konference Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā
2024. gada 9. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nodibinājums “Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”” kopā ar nodibinājumu “Latvijas Tiesnešu mācību centrs” rīkos konferenci sadarbībā ar Eiropas Pieejamības resursu centru “AccessibleEU”. Konferences mērķis ir dalīties ar pieredzes stāstiem tiesā, kā arī ar tiesību jomu pārstāvju redzējumu par turpmākajiem uzdevumiem, ja lietas dalībnieks ir cilvēks ar invaliditāti. Kā neatņemama konferences sastāvdaļa būs iepazīstināšana ar projekta “Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā” rezultātiem un izstrādātajiem materiāliem gan tiesu sistēmā strādājošajiem, gan cilvēkiem, kas dodas uz tiesu aizstāvēt savas tiesības.
Pilnsapulce 2.aprīlī
Tūrisms un cilvēki ar dzirdes traucējumiem
Iekļaujošā izglītība un bērni ar dzirdes traucējumiem skolās
Latvijā
ļoti daudzi bērni ar smagiem dzirdes traucējumiem mācās
"parastajās" skolās. Tā tas ir bijis gan pagājušajā gadsimtā, gan
mūsdienās. Taču par viņu pieredzi ir zināms diezgan maz. Agrāk šie
bērni un viņu vecāki viens otru nepazina, nevarēja apmainīties ar
pieredzi, un, iespējams, skolotāji būtu pārsteigti, uzzinot, ka
viņu skolā dažādos gadu desmitos bez jebkāda atbalsta mācījušies
pat vairāki vājdzirdīgi bērni. Par šīm mācībām bijušie skolu
absolventi stāsta leģendas.
Saruna Tiesībsarga birojā par dzirdes traucējumiem
Raidījumā
“Piešķil savu empātiju!” piedalās topošā juriste Patrīcija Anna
Vavilova, nedzirdīga peldētāja Zane Embrekte, nedzirdīga
dejotāja, datorzinātnes studente Emīlija Ērgle, kā arī
surdotulce Elza Veismane.
Vai, esot koncertā, Tu pievērs uzmanību tam, ko redzi, tam, ko jūti? Vai ievēro cilvēku smaidus, aizkustinājuma asaras, ķermeņa valodu? Vai jūti kā mūzika un atmosfēra pulsē Tavā ķermenī? Un kā ir ikdienā – vai skaņas uztver par pašsaprotamām, vai tomēr analizē, regulāri piefiksē ko jaunu? Iespējams, reizēm Tevi kaitina sīcošais ledusskapis vai kaimiņa krākšana aiz sienas..? Bet kā ir nedzirdēt neko vai dzirdēt slikti?
Retās slimības un dzirdes traucējumi
29. februāris ir Reto slimību diena. Savukārt 3.marts Pasaules Dzirdes diena. Kas šīm dienām ir kopīgs? Tas, ka ir diezgan daudzas retās slimības, kuras izraisa dzirdes traucējumus. Un ļoti nopietni jāuztver tas, ka vairākas no šīm retajām slimībām bez dzirdes traucējumiem izraisa arī citas ļoti nopietnas veselības problēmas, tajā skaitā redzes traucējumus.
Rūta Mežavilka: Būt citādam
Pasaules
Dzirdes dienai veltītas pārdomas. Pasaules dzirdes diena ir
kampaņa, ko katru gadu rīko Pasaules Veselības organizācija. Tā
tiek atzīmēta 3. martā.
Ik reizi, kad kārtējā attālinātajā sapulcē pazūd skaņa vai tā kļūst čerkstoša, nekvalitatīva, vienmēr kāds no labi dzirdošajiem kolēģiem iesaucas: "Kaut kas ar skaņu, nevar dzirdēt!" Es šajās reizēs parasti klusēju un cenšos no konteksta saprast runāto. Ciešos līdz pēdējam. Kāpēc es tā daru? Vai vaina ir manī?
Rūta Mežavilka: Par subtitriem
Vēlreiz mazliet par online subtitriem (jeb live captions, kā vēl tos sauc). Daudzi pasākumu organizatori iedomājas, ka viss ir lieliski un jauki, ja pasākumā tiek uzaicināts zīmju valodas tulks - esam domājuši par vides pieejamību, viss kārtībā. BET!
Vairums vājdzirdīgo, kas dzirdes traucējumus guvuši pieaugušā vecumā, zīmju valodu nezina. Kā lai viņi to zinātu, ja auguši dzirdīgo vidē un mācījušies parastajās vispārizglītojošajās skolās. Tāpat arī tie cilvēki, kam ir vidēju vai pat smagu pakāpju vājdzirdība un kas tomēr spējuši mācīties kopā ar "parastajiem bērniem", zīmju valodu nezina, toties ir teicami apguvuši balss valodu un integrējušies dzirdīgajā vidē.
Mūs vieno vēlme dzirdēt
25.februāris ir Starptautiskā Kohleāro implantu diena, bet 3. marts - Pasaules Dzirdes diena. Šīs dienas atzīmē cilvēki, kuriem ir vēlēšanās dzirdēt. Mēs, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija Sadzirdi.lv un Eiropas Kohleāro implantu lietotāju asociācija EURO-CIU, aicinām uz informācijas pieejamību, dzirdes rehabilitāciju un aprūpi visa mūža garumā.
Somijas balets ZIEMASSVĒTKU DZIESMA ar mūzikas aprakstu latviešu valodā
2024.
gada 11. februārī Somijas Nacionālā opera piedāvāja internetā
noskatīties baleta izrādi "Ziemassvētku dziesma" (pēc Čarlza
Dikensa romāna motīviem) ar mūzikas aprakstu latviešu un citās
valodās. Mūzikas apraksts ir domāts speciāli cilvēkiem ar dzirdes
traucējumiem. To var lasīt datorā, klēpjdatorā, planšetē vai
mobilajā telefonā.
Somijā jau daudzus gadus tiek nodrošināts runas-teksta tulkošanas pakalpojums, kuru klienti var saņemt bez maksas. Par to rūpējas vairāk nekā 100 tulku. Mūzikas aprakstīšana ir kaut kas jauns, šiem tulkiem ir arī muzikālā izglītība.