Aptauja "Problēmas un risinājumi personu ar dzirdes traucējumiem integrācijai darba tirgū"

Rīgā viesojas Ziemeļvalstu vājdzirdīgo apvienību pārstāvji

Visi sanāksmes dalībnieki sarunājās balsī, neviens neizmantoja surdotulkus. Tādu viņiem līdzi nebija. Tā vietā darbojās seši teksta pierakstītāji, kuri strādāja pa pāriem. Visu sarunu pierakstus angļu valodā projicēja uz sienas. Sanāksmes dalībnieki diskusiju tekstus varēja lasīt arī līdzpaņemtajās planšetēs vai laptopos. Teksta pierakstītāji turpināja darboties arī pārtraukumos un kafejnīcā.

Tā kā Latvijas konferenču zāļu telpas parasti neatbilst būvnormatīviem un akustiskās jeb dzirdes cilpas tur nav, tad Igaunijas Vājdzirdīgo asociācijas pārstāvis Janno Kūss bija paņēmis līdzi savai biedrībai piederošo portatīvo aparatūru, kura ievietojās vienā ceļojumu koferī. Vads tika izvilkts visapkārt konferenču telpai un pielīmēts pie grīdas ar līmlenti. Pateicoties tam, vājdzirdīgie, kuri lietoja dzirdes aparātus, varēja klausīties runāto bez blakustrokšņiem.

Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš un valdes locekle Baiba Bicēna iepazīstināja klātesošos ar situāciju Latvijā un vājdzirdīgo asociācijas aktualitātēm. Ziemeļvalstu pārstāvjus satrauca, ka nav zināms pat tas, cik īsti Latvijā ir cilvēku ar dzirdes traucējumiem (no vienas brošūras uz otru jau apmēram 40(!) gadus klīst skaitlis 30 000, kura izcelsmi vairs neviens nezina. Patiesajam skaitlim jābūt gandrīz desmitreiz lielākam, aptuveni 280 000). Tāpat nav statistikas, cik cilvēkiem 2.- 4.pakāpes dzirdes traucējumi. Taču ir zināms, ka paliekoši dzirdes traucējumi 2016.gadā bijuši 1106 bērniem, kuri reģistrēti Bērnu dzirdes centrā. Nav iespējams izmanto teksta pierakstītāja pakalpojumus, jo Latvijā tādi netiek sagatavoti. Pieaugušajiem netiek apmaksāta kohleāro implantu ārējās daļas nomaiņa, kad vecais nolietojies.

Pārējo valstu pārstāvji iepazīstināja ar situāciju savās valstīs, atbalsta pasākumiem vājdzirdīgajiem, utt.. Kā zināms, ārzemēs cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir daudzas un dažādas specifiskas biedrības – nedzirdīgo, vājdzirdīgo, kohleāro implantu lietotāju, vājdzirdīgo jauniešu, senioru, bērnu vecāku, nedzirdīgi-neredzīgo, tinīta, menieres, Ašera sindroma u.tml. Pati lielākā ir Norvēģijas Vājdzirdīgo asociācija, kurā pašlaik ir ap 66 000 biedru.

Par VNDR priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēta Trīne Lindharta Garsdāle no Dānijas.

Ziemeļvalstu vājdzirdīgajiem cilvēkiem regulāri tiek rīkotas arī starptautiskās vasaras nometnes, un šovasar tāda notiks Hāpsalu, Igaunijā.

Ziemeļvalstu vājdzirdīgo cilvēku nometne Hāpsalu, Igaunijā 27.07.-3.08.

Sadzirdi.lv piedalās Personu ar invaliditāti NVO konsultatīvās padomes sēdē

7. martā Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna (attēlā trešā no labās) piedalījās Personu ar invaliditāti NVO konsultatīvās padomes sēdē. Šīs sēdes reizi ceturksnī notiek Rīgas domē. 

Tika izskatīti ļoti dažādi jautājumi: par Rīgas Mikroautobusu satiksmi, par transporta apmaksas kompensāciju cilvēkiem ar invaliditāti, par Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljona pieejamību ratiņkrēslu lietotājiem, par audiogrāmatām personām ar redzes traucējumiem un vēl par daudz ko.

Tika norādīts, ka Rīgas mikroautobusos informācija par pieturām nav pieejama ne uzrakstos uz monitora, ne audio ierakstā. "Sadzirdi.lv" pārstāvi un blakus sēdošo LNS prezidenti Sandru Gerenovsku interesēja arī tas, cik pieejami cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem nākotnē būs masu pasākumi.

Latvijas Bērnu dzirdes centrs saņem Baltijā unikālu diagnostikas iekārtu

No 6.marta Latvijas Bērnu dzirdes centrā pieejama Baltijā vienīgā dzirdes traucējumu diagnostikas iekārta Neuro-audio, kas iegādāta par Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem, nododot pārstrādei savus vecos mobilos telefonus LMT akcijā “Visu cieņu vecajam telefonam”. Iekārta turpmāk nodrošinās vēl nebijušu iespēju noteikt objektīvu dzirdes slieksni jau ļoti agrīna vecuma bērniem, neizmantojot vispārējo anestēziju, tādējādi uzlabojot bērnu dzīves kvalitāti.

Lai rūpētos par dabu un palīdzētu bērniem, kuri cieš no dzirdes traucējumiem, LMT kopā ar “Latvijas Zaļo punktu” pērn uzsāka kampaņu “Visu cieņu vecajam telefonam”. Tajā ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts nodot pārstrādei nolietotos mobilos tālruņus. LMT klientu centros visā Latvijā tika izvietoti 60 veco tālruņu nodošanas punkti, kur nevajadzīgās ierīces nodot atkārtotai pārstrādei.

Ļoti liela daļa no nolietoto tālruņu īpašniekiem pēc vecā tālruņa novērtēšanas izvēlējušies saņemt nevis atlaidi vai dāvanu karti LMT pakalpojumu apmaksai, jaunu iekārtu un aksesuāru iegādei, bet atpirkuma summu ziedojuši Latvijas Bērnu dzirdes centram. Nepilna gada laikā – no 2018. gada martam līdz decembrim – pārstrādei nodoti 14 956 tālruņi. Par novērtējuma summu, ko iedzīvotāji izvēlējušies novirzīt ziedojumam, Latvijas Bērnu dzirdes centram iegādāta Baltijā pirmā dzirdes diagnostikas iekārta Neuro-audio.

Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja dr. Sandra Kušķe: “LMT un Latvijas Bērnu dzirdes centra sadarbība mērāma jau gadu desmitos. Tās rezultātā un pateicoties līdzcilvēku atbalstam mēs patiešām spējam uzlabot bērnu dzīvi ilgtermiņā ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību. Ar Neuro-audio iekārtu turpmāk varēsim padarīt dzirdes sliekšņa diagnostikas procesu precīzāku, efektīvāku un mazajiem pacientiem patīkamāku.”

Iekārta Neuro-audio, kas pieejama Latvijas Bērnu dzirdes centrā, ir pirmā ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā. Tās lielākā priekšrocība ir objektīva dzirdes sliekšņa noteikšanas iespēja, neizmantojot vispārējo anestēziju, kas līdz šim Latvijā nav bijusi pieejama. Tā palīdz noteikt dzirdes parametrus ļoti agrīna vecuma bērniem, ja izmeklējumi pēc dzimšanas dzirdes skrīningā dzemdību nodaļās ir negatīvi jeb pazemināti. Uzsverama arī dzirdes sliekšņa precīza diagnostika konkrētajās skaņu frekvencēs, vienlaicīgi saīsinot diagnostikas laiku. Mērījums nepieciešams dzirdes sliekšņa noteikšanai, dzirdes traucējumu pakāpes noteikšanai un tālākai dzirdes traucējumu kompensēšanai ar dzirdes tehniskajām palīgiekārtām – dzirdes aparātiem vai kohleārajiem implantiem. Šādā veidā iespējams jau laicīgi uzsākt bērnu ar dzirdes traucējumiem pilnvērtīgu iekļaušanu sabiedrībā.

Akcija “Visu cieņu vecajam telefonam” turpinās arī 2019. gadā, kad ziedot savus nolietotos vecos tālruņus tiks aicinātas ne vien privātpersonas, bet arī dažādu nozaru uzņēmumi. Arī šogad LMT piedāvās iespēju sava telefona novērtējuma summu ziedot Latvijas Bērnu dzirdes centram, lai par to tiktu iegādātas iekārtas darba, diagnostikas un ārstēšanas procesu uzlabošanai. Ceļu pa Latvijas pilsētām šogad turpinās arī sabiedrībā zināmu cilvēku veco telefonu izstāde “Visu cieņu vecajam telefonam”, lai mudinātu neuzkrāt nevajadzīgās iekārtas, bet ziedot tās labdarībai.

http://veselam.la.lv/foto-latvijas-bernu-dzirdes-centra-baltija-unikala-diagnostikas-iekarta

Kā nodot nevajadzīgo telefonu?

Cilvēki ar dzirdes traucējumiem Latvijā: aktuālās problēmas, pieejama vide, pasaules pieredze un risinājumi

Dzirdes informācijas nedēļa turpinās!

Pasaules Dzirdes dienā aicina uz bezmaksas dzirdes pārbaudēm Stradiņa slimnīcā

Pasākuma ietvaros būs iespēja veikt bezmaksas dzirdes izmeklēšanas, iegūt noderīgu informāciju par to, kas veicina dzirdes pasliktināšanos, ar kādām metodēm tiek veiktas dzirdes izmeklēšanas, kādas ir iespējas dzirdes uzlabošanai un citām ar dzirdi saistītām problēmām.

25. februāris - Starptautiskā kohleāro implantu diena

Tikšanās Tukumā 20.februārī

Tinīta (tinnitus) izpratnes nedēļa 4.-9. februāris

Dūkšana, džinkstēšana, šņākšana, svilpšana ausīs… Ar šādu problēmu, kas traucē aizmigt, traucē koncentrēties darbam, sastopas ļoti daudzi cilvēki. Šiem trokšņiem nav ārēja avota, tie skan “kaut kur galvā vai ausīs”.

Troksnim ausīs var būt virkne dažādu cēloņu un veicinošo faktoru, piemēram, trokšņa trauma (sprādziens, pēkšņa skaļa mūzika), apasiņošanas traucējumi, dzirdes pasliktināšanās, vidusauss iekaisums, kakla skriemeļu pataloģija, muskuļu disbalanss, zobu-žokļu rajona traucējumi, dzirdes nerva neirinoma, Menieres slimība u.c.

Vairāk informācijas meklējiet šeit:

https://www.dzirde.lv/skanas-ausis-jeb-tinits/  

https://www.labakasdzirdes.lv/tinnitus  

https://medicine.lv/raksti/troksnis-ausis-tinnitus-tinnitus-auss-un-smadzenu-slimiba  

Vairākas valstīs izveidojušās Tinīta asociācijas. Eiropā tās izveidojušas Eiropas Tinīta asociāciju federāciju.

https://uia.org/s/or/en/1122279139

Kā tinīta nedēļu atzīmēs, piemēram, Anglijā?

27. novembrī - Invaliditātes dienai veltīta konference Nacionālajā bibliotēkā

Šī gada 27. novembrī tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) jau ceturto gadu bibliotēkas telpās rīko Invaliditātes dienai veltītus pasākumus.

Jau ierasts, ka viens no pasākumiem ir konference. Šī gada tēma – „Vai viegli dzīvot sabiedrībā? Invaliditāte.” Konference norisināsies LNB Konferenču centrā laikā no plkst.10:00 līdz 16:00. Konferencē runās par deinstitucionalizāciju, kuru trīs sesijās no dažādām perspektīvām aplūkos Tiesībsarga biroja, valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Trīs sesijas:

I sesija. Tiesību īstenošana praksē;

II sesija. Izaicinājumi un iespējas;

III sesija. Rīcības un risinājumi.

Konferencē daudz domāts par vides pieejamību, būs nodrošināts arī surdotulks.

Jau ceturto gadu svinīgā ceremonijā “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam” no plkst.18:00 līdz 21:00 pasniegs balvas kā NVO, tā individuālo sniegumu kategorijās: Uzdrīkstēšanās, Nodarbinātības veicinātājs, Sociālo tīklu balss, Izglītotājs, Bērnu atbalsts, Pakalpojumu nodrošinātājs.

Bērnu rehabilitācijas diena 8.septembrī Grīziņkalnā

Labdarības organizācija Ziedot.lv un rehabilitācijas centrs POGA aicina bērnus un jauniešus ar funkcionāliem traucējumiem uz īpašiem svētkiem – Bērnu rehabilitācijas dienu, kas notiks šī gada 8.septembrī, no plkst. 12:00-15:00, Ghetto Games sporta bāzē Rīgā, Pērnavas ielā 42.

Bērnu un jauniešu ar ierobežotām iespējām talantu konkurss

Sestdien, 2018.  gada 11. Augustā Rīgā, Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Ziemeļblāzmas ielā 36,  notiks Bērnu un jauniešu ar ierobežotām spējam talantu konkurss.

"Ko Tu proti?” konkursa mērķis ir sekmēt vājdzirdīgo personu un/vai personu ar īpašām vajadzībām, sevišķi bērnu, integrēšanu sabiedrībā, attīstot prasmes uzstāties, paust savu viedokli, mācīties sevi pasniegt, sociāli jūtīgai grupai, tai skaitā vecākiem, kuru apgādībā ir vājdzirdīgi bērni un/vai personas ar īpašām vajadzībām.

Pieteikšanās: https://goo.gl/forms/pjNZRe2maakp22G92

Projekts tiek finansēts A/S “Latvijas valsts meži” Sociālās palīdzības programmas ietvaros, ko administrē Fonds Ziedot.lv

Nedzirdīgi-neredzīgo diena 27. jūnijā Nacionālajā bibliotēkā

Inesei ir tumšas brilles, suns-pavadonis, balts spieķis ar sarkanām svītriņām un dzirdes aparāts. Neskatoties uz smagajiem redzes un dzirdes traucējumiem, viņa aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē un studē augstskolā.

Ko mēs zinām par tādiem cilvēkiem kā Inese? Cik viņu Latvijā ir? No kura brīža cilvēku var uzskatīt par nedzirdīgi neredzīgu, un kā palīdzēt tiem, kuri šai robežai tuvojas vai jau ir to sasnieguši? Kāda ir ārzemju pieredze, rehabilitācijas iespējas, kādus palīglīdzekļus iespējams izmantot?

Ir daudz neatbildētu jautājumu, par kuriem informēsim un mēģināsim rast risinājumus 27.jūnijā - Pasaules Nedzirdīgi-neredzīgo dienā, kad plkst. 12 Latvijas Nacionālajās bibliotēkas M stāvā tiks atklāta izstāde "Sajūtu cilvēki mums līdzās".

Tiksimies ar Inesi Plūmi, kura pastāstīs par savu dzīves pieredzi, par problēmām, ar kurām nākas sastapties darbā, mācībās un sadzīvē, un kā viņa mēģina tās risināt. Par agrākās biedrības "Palīdzība nedzirdīgi neredzīgiem cilvēkiem" darbu pastāstīs šīs biedrības bijusī vadītāja Nora Jansone. Mēģināsim iejusties neredzīga cilvēka lomā, izmēģinot dažādas simulācijas brilles un taktilās spēles. Notiks arī diskusija "Ko darīt?" kurā piedalīsies RSU Rehabilitācijas fakultātes pasniedzēji.

Nobeigumā paredzēta ekskursija pa Nacionālo bibliotēku, kuras laikā Mazajā zālē dzirdes aparātu lietotāji varēs izmēģināt akustiskās cilpas darbību.

Izstāde būs apskatāma no 27.jūnija līdz 27.jūlijam.

Visi laipni gaidīti!

Pasākumu organizē Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv”, Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo Biedrība “Redzi mani”, Latvijas Neredzīgo bibliotēka un Latvijas Nacionālā bibliotēka

Kas jāzina par nedzirdīgi-neredzīgiem cilvēkiem?

Par nedzirdīgi-neredzīgu parasti uzskata personu, kurai gan dzirdes, gan redzes traucējumu apvienojumā būtiski traucēta komunikācija, socializācija, mobilitāte un ikdienas dzīve. Definīcijas dažādās valstīs nedaudz atšķiras. Tiek uzskatīts, ka nedzirdīgi-neredzīgi ir 0.2% līdz 3.3% no visiem iedzīvotājiem.

ASV ir apmēram 35 000-40 000 nedzirdīgi neredzīgu cilvēku

Austrālijā uzskata, ka viņiem ir 100 000 nedzirdīgi-neredzīgu cilvēku, no kuriem 2/3 ir vecāki par 65 gadiem.

Somijā – apmēram 800 cilvēku.

Latvijā esot oficiāli reģistrēti 5 (pieci) nedzirdīgi-neredzīgi cilvēki, kuri visi esot vecāki par 40 gadiem. . Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” rīcībā ir informācija vismaz par 12 cilvēkiem, no kuriem vairāki ir bērni un jaunieši.

Daudzās valstīs izveidotas Nedzirdīgi-neredzīgo asociācijas. Ir Eiropas nedzirdīgi-neredzīgo tīkls, Pasaules Nedzirdīgi neredzīgo federācija un citas apvienības.

Ja uz baltā spieķa ir arī sarkanas joslas, tas norāda, ka lietotājs ir gan neredzīgs, gan nedzirdīgs.