Ar dzirdes aparātu var strādāt pat par prezidentu! Kā atbalstīt vājdzirdīgos, saruna ar Baibu Bicēnu
Ko dara asociācija "Sadzirdi.lv"?
Pirmās vājdzirdīgo biedrības pasaulē sāka dibināt jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē, un pēc Otrā pasaules kara tādas izveidoja daudzās rietumvalstīs. Šajās biedrībās apvienojās cilvēki, kuri zīmju valodu neizmantoja, bet orientējās uz dzirdes aparātu lietošanu, uz runāto valodu.
Igaunijas pārstāvji uz viesnīcu koferī atveda pārnēsājamo dzirdes cilpas iekārtu. Vadu ar līmlenti piestiprināja visapkārt konferenču zālēs telpai. Somijas, Dānijas un Norvēģijas pārstāvjiem līdzi bija seši teksta pierakstītāji.
Mūsu “Sadzirdi.lv” nodibināta tikai 2014. gadā, un līdz tam, ko varam redzēt rietumvalstīs un Igaunijā, mums vēl ļoti tāls ceļš ejams. Mums nav neviena paša teksta pierakstītāja, Latvijā tāds pakalpojums neeksistē.
Viena no problēmām – dzirdamība jeb audiopieejamība sabiedriskajās telpās. Kādi ir labie piemēri?
Atbilstoši normatīviem konferenču zālēm ir jābūt aprīkotām ar audioindukcijas jeb dzirdes cilpām. Tādas iekārtotas, piemēram, konferenču zālēs Nacionālajā bibliotēkā. Tiesa, tās darbojas tikai noteiktā zonā.
Kādas iespējas vājdzirdīgiem cilvēkiem iekārtoties darbā? Un kādas iespējas dzīvot sabiedriski aktīvu dzīvi?
ASV prezidents Ronalds Reigans astoņdesmitajos gados atklāti sāka lietot dzirdes aparātu. Tātad var strādāt pat par prezidentu.
Mūsu biedrības biedri sociālos tīklus izmanto diezgan aktīvi. Arī es labprāt tos izmantoju un aicinu pievienoties arī citus.