Jūlija Šipicina-Bugholca no Latvijas par modeli uzaicina nedzirdīgi-neredzīgu spānieti
22. jūlijs, 2019 pl. 16:10,
Nav komentāru
Latvijā Jūlija ir ieguvusi trīs maģistra grādus, bet ceturto – Krievijā. Šobrīd viņa Spānijā strādā pie doktora grāda. Jūlija tur ir arī pasniedzēja augstskolā - pasniedz stratēģisko menedžmentu un mārketingu. Iepriekš viņa apguvusi arī sociālo kultūru, antropoloģiju, tāpēc uz visu skatās kā kopumu – bizness, mode, sabiedrība, nedzirdīgo un neredzīgo komūna.
Bez tam Jūlija kopā ar savu mammu Elvīru Šipicinu izveidojušas zīmolu “Esh by esh” un ražo augstas kvalitātes adījumus. Viņas pievērsušās arī labdarības projektiem. Slavenajā Milānas modes nedēļā “Esh by esh” radītajā tērpā uz mēles kāpusi pirmā nedzirdīgā un neredzīgā modele Mireja Mendoza Bonina.
"Domāju, kam palīdzēt. Cilvēki, kuriem ir vēzis, – tā ir ļoti sensitīva grupa, bet diezgan daudz par to jau runā. Tad noteikti ir bērnunami, bērni bez vecākiem, kuriem pati iepriekš esmu palīdzējusi, bet saprotu, ka par to arī jau runā un kāda kustība norit. Domāju – kam tiešām nepalīdz? Liktenīgi atradu informāciju par cilvēkiem, kas ir gan neredzīgi, gan nedzirdīgi," atklāj Jūlija. Viņa pirmoreiz mūžā sapratusi, ka ir arī šādi cilvēki, kuri dzīvo tumsā un klusumā. Sieviete sākusi pētīt informāciju un atradusi neskaitāmus stāstus.
Sieviete piebilst, ka atbalsta retāku iepirkšanos un apzinātu iegādi, piemēram, preces, kas patiešām patīk, ir kvalitatīvas un ilgi kalpo. Viņa uzskata, ka nedzirdīgi un neredzīgi cilvēki palīdz sabiedrībai saskatīt to, ko nevar ieraudzīt ar acīm, bet gan ar sirdi. Zīmols sācis ar palīdzību nelielai organizācijai Maskavā, jo arī tur Jūlija strādā. Maskavā viņa sastapusies ar dzīves realitāti – cilvēkiem, kuri dzīvo tumsā un klusumā, ir nepieciešamas ļoti praktiskas lietas, piemēram, ēdiens, ūdens, apģērbs, jo darba iespēju ir maz.
"Ar kādu meiteni, kura ir pilnīgi nedzirdīga un neredzīga, es sarakstos "Facebook". Viņai ir klaviatūra, kas pārveido, ko es rakstu. Tā ir īpaša sistēma – kad viņa raksta, man viss pārveidojas tekstā. Es nekad mūžā nepateiktu, ka viņa neredz un nedzird, – viņai ir attīstīta domāšana, rakstītprasme un valoda," atklāj Jūlija.
Šopavasar zīmols piedalījās arī Milānas modes nedēļā, taču Jūlija atklāj, ka nav bijis vēlmes parādīt vienkāršu šovu. Tā kā bijusi pieredze ar nedzirdīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, nolemts mēģināt atrast šādu sievieti, kas varētu kļūt par modeli. "Notika forša sakritība, ka caur paziņām uzzināju par nelielu organizāciju Spānijā. Tur nesen iesaistījusies sieviete, kurai ir 24 vai 25 gadi, kura neredz un nedzird – ļoti skaista, draudzīga. Viņa 20 gadus gāja katru dienu pie logopēda un iemācījās runāt spāniski un žestu valodu," atklāj Jūlija. Jaunā modele nedaudz arī dzird, jo bērnībā ielikts kohleārais implants, kas palīdz uztvert skaņas.
Jaunā modele nedaudz arī redz, taču Jūlija stāsta, ka Ašera sindroma dēļ viņa zaudēs redzi pilnībā – jautājums ir tikai, kad. "Nolēmu, kamēr viņa vēl var iemācīties modeles darbu, man ir jādara kaut kas, lai viņai palīdzētu. Pēc Milānas viņai jau ir sarunātas fotosesijas," atklāj "Esh by esh" radītāja. "Cilvēkam, kurš neredz un nedzird, ir ļoti grūti atrast darbu. Viņa strādāja veikalā par konsultanti, kad redze un dzirde bija nedaudz labāka, taču pārtrauca, jo klienti nesaprata, kas notiek, un diezgan rupji izturējās," situāciju skaidro Jūlija.
Pēc iedvesmojošās Milānas modes nedēļas zīmola plānos ir arī apdrukāt T-kreklus, kafijas krūzes, legingus un peļņu ziedot asociācijai. "Tas būtu nākamais solis, kaut arī neesam lieli, jo katra palīdzība ir palīdzība. Man gribētos sākt palīdzēt Latvijā attīstīt šo tēmu, sadarboties ar lokālām organizācijām. Tomēr tas paņem ļoti daudz laika un enerģijas," atklāj Jūlija. Tāpat pēc pirmās nedzirdīgās un neredzīgās modeles parādīšanās uz mēles, iespējams, nākamajās skatēs varētu piedalīties modele ratiņkrēslā vai cienījamā vecumā, piemēram, astoņdesmit gados.
"Kāpēc ne? Ar zīmolu vēlamies parādīt, ka visi ir skaisti," stāsta Jūlija. Viņa piebilst, ka radītie džemperi salīdzinājumā ar džinsas biksēm ir delikāts apģērbs – to viegli sabojāt, jāmazgā ar rokām: "Ja ēd ko bīstamu, piemēram, bietes, labāk ne kašmira džemperī. Sieviete arī ir kā džemperis – izskatās vājāka, trauslāka, bet iekšēji mēs esam tik stipras. Arī tā meitene (nedzirdīgā un neredzīgā modele – red.) iekšēji ir ļoti stipra. Līdz ar to, kad es domāju, vai šie nedzirdīgie un neredzīgie cilvēki konceptuāli iet kopā ar mūsu ideju, sapratu, ka jā. Mēs pārdodam kaut ko ļoti sensitīvu un stipru, kas ir katrā cilvēkā."
Jūlija atzīst, ka Latvija viņai ir tīras un skaistas dabas simbols. Sievietei ir grūti noskatīties uz plastmasas pudelēm Jūrmalā, tāpēc viņa iestājas par modi, kas rūpējas par apkārtējo vidi. "Ja tev ir viens mīļākais džemperis, tu vari to apspēlēt – kādu dienu ar džinsiem, kādu ar lakatu, kādu dienu uz pleciem, kādu dienu brošu pielikt klāt, bet tas nebūs uz dabas rēķina," skaidro Jūlija. Tāpat viņa atminas senos laikus, kad vecmāmiņas, mammas savām meitām nodeva mēteli vai zābakus, tā pievienojot tiem vērtību un nozīmi. "Diez vai T-kreklu no akrila nodosi savai meitai," viņa atzīst, piebilstot: "Lai arī esi mazs (uzņēmums – red.), tu vari palīdzēt. Foršākais ir gandarījums. Man patīk, ka es varu citiem palīdzēt."
Pilnu tekstu lasiet Beatrises Rumbenieces rakstā "Ģimenes biznesa un labdarības sinerģija – latviešu adījumi iekaro Milānas modes nedēļu"
Vairāk par Mireju Mendozu Boninu šeit (angļu valodā): https://fashionweekonline.com/first-model-with-deafblindness-on-catwalk-in-history-of-fashion