Pāriet uz galveno saturu
Sadzirdi.lv
  • Sākums
  • Notikumi
  • Dažādi jaunumi
  • Bērnu dzirdes centrs
  • Tehnoloģijas un atbalsts
  • Iedvesmas stāsti
  • Ievērojamas personības
  • Masu medijos
  • Viedokļi
  • Nedzirdīgi-neredzīgie
  • Pasaulē
  • Vēsture
  • Tūrisms
  • Invaliditāte
  • Ausu slimības
  • Aptaujas
  • Humors
  • Par mums

Pētījums par mutiskās runas pārveidošanu rakstiskā tekstā (STT) situāciju Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs

11. novembris, 2020 pl. 15:22, Nav komentāru


 Terminoloģija un saīsinājumi

STT = runas pārveidošana tekstā

STTI = Runas pārveidošana tekstā, skrivtolking (Piezīme. Svešvārdi, kuriem latviešu valodā nav atbilstoša termina, atstāti oriģinālajā rakstībā slīprakstā)

SLI = tulkošana zīmju valodā

MHS = mutes - rokas sistēma

SSS= ar zīmēs atbalstīta runa =TSS=Tecken som stöd

VXD = vuxendöv, vājdzirdīgs, nedzirdīgs

Kela = Somijas Sociālās apdrošināšanas iestāde, valsts aģentūra


 

1. Mutiskās tulkošanas veidi

a) Vai jūsu valstī ir runas-teksta tulki? No kura gada?

Dānija: Jā. Kopš 1988. gada

Igaunija: Jā. Kopš 2016. gada(?)

Somija: Vuxendövtolkar 1986-88 (MHS&STT&SSS) Kopš 1995. g. tikai STT, kopš 1995. g. kombinācija STT & SL-tulki

Latvija: Nē.

Norvēģija: Jā.

Zviedrija: Runas-teksta tulki ir pieejami kopš 1994. gada. Izmēģinajumi sākās 1969. gadā un pastāvīgs pakalpojums no 1994.g.

 

b) Vai ir tulki, kuri mutisko runu  tulko gan rakstveidā, gan zīmju valodā?

Dānija: Jā.

Igaunija: Jā.

Somija: Jā,

Latvija: Nē.

Norvēģija: Jā.

Zviedrija: Jā.

 

c) Ja jā, vai ir kādi ierobežojumi metodēm, ko tās izmanto?

Dānija: Nē.

Igaunija: Nē.

Somija: Dažiem uzņēmumiem nav atļauts izmantot STTI, tikai SLI un dažiem otrādi.  Iemesls ir tulku trūkums dažos reģionos.

Latvija: -

Norvēģija: Nē.

Zviedrija: Dažreiz ir grūti sameklēt tulku, kurš māk gan rakstu, gan zīmju valodu, un tas var radīt zināmas grūtības lietotājam.

 

2. Darba apmaksa par tulkotāju pakalpojumiem:

a) Cik stundas gadā, mēnesī utt. var saņemt runas – rakstu tulkošanas pakalpojumus?

Dānija. Neierobežoti vairumā gadījumu.

Igaunija: Valsts finansē pakalpojumu kā izmēģinājuma projektu, izmēģinājuma projektā pakalpojums tiek sniegts tikai darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, bet bez laika ierobežojumiem. Attiecībā uz citām vecuma grupām pakalpojumu sniedz vietējās pašvaldības, un pašvaldībām var būt noteikti ierobežojumi.

Somija: Vismaz 180 stundas gadā (min. 360 stundas neredzīgi-neredzīgajiem). Var pieteikties papildu stundām neierobežotā daudzumā.

Latvija: -.

Norvēģija: Nav ierobežojumu.

Zviedrija: Mutiskās tulkošanas dienests gadā nav ierobežots. Tie, kuriem nepieciešama steidzama palīdzība, piemēram, bēres, slimnīcu apmeklējumi u.c., saņems mutisko tulkošanu ārpus kārtas, ja trūkst tulku.

 

Vai mutiskās tulkošanas pakalpojumam ir cita veida ierobežojumi?

Dānija: Jā, vairāk privāti.

b) Vai pastāv situācijas/ tēmas, kurās nav laika ierobežojumu mutiskās tulkošanas pakalpojumiem?

Dānija: Jā.

Igaunija: Jā, bet tas nav atkarīgs no situācijām vai tēmām, tas ir atkarīgs no klienta vecuma.

Somija: Visiem, bet slimnīcām, policijai, tiesai utt.

Latvija: -

Norvēģija: Nav ierobežojumu.

Zviedrija: Nav nekādu ierobežojumu tēmām vai laikam. Lietotāja pasūtīto tekstu tulko tik ilgi, cik nepieciešams.

 

Vai ir situācijas / tēmas, kurās ir STINGRI termiņi mutiskās tulkošanas pakalpojumiem?

Dānija: Jā.

Igaunija: Nē.

Somija: Nē. Skatīt 3. ceļojot uz ārzemēm

Latvija: -

Norvēģija: Nē.

Zviedrija: Nav stingru termiņu

 

c) Vai ir pieejams mutiskās tulkošanas dienests personām ar normālu dzirdi, bet runas traucējumu (tolkning för talskadade) dēļ?

Dānija: Nezinu.

Igaunija: Nē.

Somija: Jā.

Latvija: -.

Norvēģija: Nē.

Zviedrija: Jā.

 

3. Ceļošana uz ārzemēm

Kādi noteikumi attiecas uz tulka pakalpojumiem ārzemēs?

a) grupai?

b) indivīdam?

Dānija: Gan a) gan b) tikai handikapa politika un sporta pasākumi

Igaunija: Gan a) gan b): nav īpašu noteikumu abos gadījumos, bet klientam ir jāsedz visas izmaksas tulkiem. Nav valdības atbalsta.

Somija: Gan a) gan b) ceļojot uz ārzemēm kopā ar tulkiem, automātiski atbalsta līdz 14 dienām ilgu braucienu. Ja nepieciešams ilgāk, jāiesniedz paskaidrojums, grafiks, utt.

Latvija: Šāds pakalpojums nav pieejams.

Norvēģija: Gan a) gan b): Par ceļojumiem, kas saistīti ar darbu vai izglītību, tiek maksāti visi izdevumi. Ja tas nav saistīts ar darbu vai izglītību, mutiskās tulkošanas pakalpojumu lietotājs visvairāk maksā par ceļa izdevumiem tulkiem, bet ne algu. Norvēģijā mutiskās tulkošanas pakalpojumi ir pieejami individuāli,  bet iespējams kopīgot ekrānu grupai.

Zviedrija: Gan a) gan b): mutiskā tulkošana ir pieejama grupai, bet ne vienmēr. Mutiskās tulkošanas pakalpojumu centrs izlemj, vai viņi var atļauties maksāt par pakalpojumu.

 

4. Tulkošana un runas pārveidošana tekstā

Runas-teksta tulkošana vairākās valodās. Ja ir divu valodu lietotāji, tulki var tulkot no svešvalodas dzimtajā valodā un otrādi? Vai tas ir:

a) iespējams un/vai

b) atļauts?

Dānija: a)un b) Jā.

Igaunija: iespējama, ja piemēro releju tulkošanu.

Somija: Nav atļauts,. Būtu iespējams, bet tas ir grūtāk strādāt starp somu un skandināvu valodām nekā starp skandināvu valodām un f.ex.english. Ja relay interpreting atļaus Kela, tas darbosies labāk.  Tulkošana ir atļauta zīmju valodā, bet ne uz klaviatūras.

Latvija: Šāds pakalpojums nav pieejams.

Norvēģija: Jā, gan iespējams, gan atļauts, bet katrs tulks pats izlemj, vai tulkos tekstus starp divam valodām.

Zviedrija: daudzvalodu tulkošana ir pieejama ne tikai angļu -zviedru valodās, bet arī citās valodās, ja ir piemērots tulks.

 

5. Sanāksmes/konferences/semināra straumēšana

Kādi noteikumi ir spēkā, lai straumētu runas-teksta interpretāciju tiešraidē (tā sauktie dzīvie subtitri)?

Dānija: Nav.

Igaunija: Nav noteikumu.

Somija: Jā, bet parasti netiek saglabāti vai saglabāti uz ierobežotu laiku.

Latvija: Šāds pakalpojums nav pieejams.

Norvēģija: Katrs tulks pats izlemj.

Zviedrija: Atkarībā no COVID-19 pandēmijas lielākā daļa tulku tagad ir bijuši spiesti iemācīties strādāt straumēšanas situācijā (distanstolkning – tālvadības tulkošana). Īpaši noteikumi nav zināmi.

 

6. Ja straumēta sapulce tiek tulkota rakstiski, vai atļauts saglabat pierakstu?

Dānija: Nē

Igaunija: Jā.

Somija: tas ir atkarīgs no tulkiem un/vai to uzņēmumiem.

Latvija: Šāds pakalpojums nav pieejams.

Norvēģija: Ja seminārs tiek ierakstīts, par to iepriekš jāvienojas ar tulkiem. Šie noteikumi joprojām tiek izstrādāti, jo Covid-19 to ir padarījis par nozīmīgu jautājumu.

Zviedrija: Zviedrijā nekad nav atļauts saglabāt runas mutisko tulkošanu tekstā. Ja piezīmes no sarunas vai sanāksmes ir jāsaglabā, īpašs tulks darbojas kā sekretārs, un raksata ar pildspalvu uz papīra.

 

7. Tulkojot iegūtais teksts

a) Kādi ir jūsu valsts noteikumi, kas reglamentē teksta lietošanu?

Dānija: Nav iespējams saņemt kopiju.

Igaunija: I a) un b) tulki pierakstīto tekstu nesaglabā un nesūta nevienam.Bet, ja pasākuma organizētājs straumē un/vai saglabā pasākumu, tad pieraksti tiek saglabāti un izplatīti kopā ar visu pārējo.

Somija: KELA atļauj. Tulki / uzņēmumi saka Nē.  Daudzas tulkošanas programmas nevar saglabāt.

Latvija: Šāds pakalpojums nav pieejams.

Norvēģija: Ir jādzēš uzreiz, ar dažiem izņēmumiem.

Zviedrija: Ne visai saprotu jautājumu. Ja organizators semināra vai sanāksmes materiālus apkopo izsniedz dalībniekiem, tad arī par pierakstītā teksta izsniegšanu jājautā organizatoram.

 

b) Vai tulkotais teksts var tikt nodots klātesošajiem pēc pieprasījuma?

Dānija: Nē.

Igaunija: skatīt a).

Somija: Parasti nē. Ir atļauts uzņemt attēlus uz ekrāna.

Latvija: Šāds pakalpojums nav pieejams.

Norvēģija: Tas ir iespējams, bet tikai tad, ja lietotājs izpildījis specifisku veidlapu un ir piešķirtas tiesības. Tas ir visbiežāk studentiem. 

Zviedrija: mutiskās tulkošanas pakalpojums neietver pierakstītā teksta saglabāšanu.

 

8. Pētniecība, pētījumi

a) Vai ir publicēti pētījumi vai par mutiskā teksta tulkošanu rakstiski jūsu valstī?

Dānija: Nē.

Igaunija: Nē

Somija: Jā,

Latvija: -

Norvēģija: Ne īpaši par runas-teksta tulkošanu, bet par visu mutiskās tulkošanas jomu no 2018. gada. Skatīt saiti b) apakšpunktā.

Zviedrija: Jā.

 

b) Ja jā, vai ir iespējams iegūt sarakstu ar saitēm?

Dānija: --

Igaunija: --

Somija: FI: Jā. Daļa no tiem ir pieejami VDNR FB vietnē.

Latvija: Nē. Dažas NVO (piemēram, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv” un Latvijas Nedzirdīgo savienība) ir savākušas daļu informācijas, galvenokārt no ārvalstu avotiem, bet tā joprojām ir nepietiekama. Par to esam runājuši dažādos pasākumos, bet rezultātu nav.

Norvēģija: https://evalueringsportalen.no/evaluering/ny-organisering-av-tolketjenesten-for-dove-og-horselshemmede/Probarapport%202018%20-%2009%2 0Ny% 20organisering% 20av% 20tolketjenestene% 20for% 20d% C3% B8ve% 20og% 20h% C3% B8rselshemmede_% 20.pdf / @@inline

Zviedrija: --atbildēs vēlāk

Šie dokumenti būtu ievietojami VDNR tīmekļa vietnē sadaļā "Resursi".

 

9. Kā sasniegt?

a) Kā personas, kas ir tiesīgas izmantot mutiskās tulkošanas pakalpojumus, tiek par to informētas?

Dānija: dalībnieku dokumenti

Igaunija: Mājaslapas, FB, Youtube, informatīvi semināri, veselības aizsardzības organizācijas, sanāksmes, pasākumi, kur cilvēki redz šī pakalpojuma izmantošanu.  https://www.youtube.com/watch?v=1486wM9i8L8&feature=youtu.be

Somija: informēšana apvienībās cilvēkiem ar dzirdes traucājumiem, klubos un žurnālos. Via Kela- news. Konsultācijas sociālajos tīklos.

Latvija: -

Norvēģija: Nav oficiālu veidu, bet informāciju var atrast internetā. HLF u.c.

Zviedrija: Pa tālruni un internetā cilvēkus var informēt 1177 Vårdguiden, kas sniedz veselības aprūpes informāciju, izmantojot Hörsellinjen tālruni un internetu (HRF informācijas dienests dzirdes problēmu uzklausīšanai), dzirdes protezēšanas centri vai apvienības cilvākiem ar dzirdes traucējumiem.

 

b) Kā iemācīt cilvēkiem izmantot mutiskās tulkošanas pakalpojumu?

Dānija: sapulcēs.

Igaunija: sniegt norādījumus, kontaktus, kur pieteikties, mudināt EVL biedrus pasūtīt pakalpojumus sanāksmēs un citos gadījumos

Somija: Cilvēkiem ir atļauts mācīties mājās ar tulka palīdzību. Ir pieejams materiāls Kela.

Latvija: -

Norvēģija: HLF ir informācija mūsu mājas lapā. Mutiskās tulkošanas ministrijai (NAV Tolketjeneste) ir informācija mājas lapā.

Zviedrija: Bieži vien, kad mutiskā tulkošana ir pasūtīta, mutiskās tulkošanas pakalpojumu centrs atgādina par iespēju ar viņiem sazināties, lai pasūtītu visu veidu mutiskās tulkošanas vajadzības. Informācija par to, kā izmantot mutiskās tulkošanas pakalpojumus, galvenokārt ir izplatīta starp lietotājiem un asociācijām.

 

c) Vai ir pieejamas mācības "Kā izmantot mutiskās tulkošanas pakalpojumus" vai līdzīgas konsultācijas/kursi

Dānija: Nē.

Igaunija: Nē.

Somija: Kursos cilvēkiem ar iegūtiem dzirdes traucējumiem varētu būt prezentācija vai konsultācija par to, kā izmantot Mutiskās tulkošanas pakalpojumu.

Latvija: -

Norvēģija: Cik mums zināms, ne.

Zviedrija: Laiku pa laikam ir kursi par to, kā izmantot mutiskās tulkošanas pakalpojumu. Kursus organizē vietējās asociācijas cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

 

10. Attālināta tulkošana

a) Kādi risinājumi attālinātai mutiskajai tulkošanai ir jūsu valstī?

Dānija: Zoom

Igaunija: Attālināts tulkošanas pakalpojums ir paredzēts nedzirdīgiem cilvēkiem, kuri izmanto zīmju valodu. Pakalpojums ir pieejams, izmantojot Skype Mo-Sa. https://www.sotsiaalkindlustusamet.ee/et/puue-ja-hoolekanne/kaugtolke-teenus STT tulki ir nodrošinājuši attālinātu mutiskās tulkošanas pakalpojumu pēc pieprasījuma.

Somija: Kela ļāva attālināti tulkot 2020. gada martā, sākot no nulles. Testētas vairākas alternatīvas.

Latvija: Šāds pakalpojums nav pieejams.

Norvēģija: Norvēģu valodā runas- teksta tulki izmanto programmu Veloype/Velonote. Tagad nav iespējams integrēt Velonote Teams un Zoom platformās. Jāizmanto divas dažādas sanāksmju platformas.

Zviedrija: Ir iespējama attālināta tulkošana. Microsoft Teams bieži izmanto mutiskās tulkošanas pakalpojumiem. Ir pieejama arī automātiskā tulkošana rakstiskā tekstā.

 

b) Kādas platformas ir atzītas par noderīgām?

Dānija: Zoom

Igaunija: Tulki izmantojuši Zoom. Google drive, Skype.

Somija: Zoom, Google Meet, Text on Tap,  Google Docs un Teams

Latvija: -

Norvēģija: Microsoft Teams, Google Meet.

Zviedrija: Skype, Google Meet, Google Hangout, StarLeaf, Zoom

 

c) Vai pastāv noteikumi vai ierobežojumi?

Dānija: Nē.

Igaunija: Zīmju valodas pakalpojumi nedzirdīgajiem, ir pieejami pirmdien- piektdien plkst. 9-17, Sestdien plkst. 10-16 Skype. STT tiešsaistes pakalpojums pēc pieprasījuma, ekspromtā.

Somija: Vēl nav. Iespējams, ka no 2021. gada aprīļa

Latvija: .-

Norvēģija: Nē.

Zviedrija: noteikumi un ierobežojumi nav zināmi.

 

11. Citas metodes, izņemot qwerty tastatūru

a) Vai tulki izmanto Velotype vai līdzīgas sistēmas?

Dānija: Nē

Igaunija: Nē

Somija: Velotype tika izmantots 1987.–1993. gadā, 4 tulki

Latvija:

Norvēģija: Velotype. Ir bijuši projekti attiecībā uz stenogrāfiju, bet tulki to ne visai izmanto..

Zviedrija: Daži tulki izmanto Velotype, bet tas nav standarts. Tulks izmanto metodi, kas viņam patīk vislabāk.

 

b) Kādas citas alternatīvas rakstīšanas metodes tiek izmantotas jūsu valodā?

Dānija: Nav.

Igaunija:--

Somija: qwerty balstītas programmas / programmatūra: KITU, Protype, Velonote, Text on Top, Word

Latvija: -

Norvēģija: Ir bijuši projekti attiecībā uz stenogrāfiju, bet to tulki parasti neizmanto.

Zviedrija: Citi veidi nav zināmi.

 

c) Vai mutiskajā tulkojumā tiek izmantota atkārtota runāšana?

Dānija: Nē

Igaunija: --

Somija: Neinterpretējot. Yle, valsts telekompānijā, izmanto atkārtotu runāšanu, sagatavojot subtitrus. Somu valodā ir grūti automatizēti lietot runas atpazīšanas programmu.

Latvija: -

Norvēģija: Nē, vēl nav.

Zviedrija: Nav zināms.

 

Ja nav, vai šī metode tiek plānota nākotnē?

Dānija: Nav.

Igaunija: --

Somija: Varbūt TV raidījumu subtitrēšanā.

Latvija: -

Norvēģija: Ir projekti, lai attīstītu vispārējo runas-teksta tehnoloģiju.

Zviedrija: --

 

12. Kā mutiskās tulkošanas pakalpojums tiek finansēts jūsu valstī?

Dānija: Valsts

Igaunija: Valsts pilotprojekts

Somija: Kela, Somijas sociālās apdrošināšanas pārvalde, valsts iestāde.

Latvija: Pieejamie mutiskās tulkošanas pakalpojumi (subtitri) ir kinoteātrī (daļēji, bet ne visām filmām) dažos (vienā vai divos teātros un operā). To finansē privātais sektors. Cik mums zināms, daži nelieli līdzekļi tiek piešķirti subtitrēšanai Latvijas televīzijā un ir iespējams skatīties dažas filmas, ziņas un raidījumus internetā, kas ir subtitrēti (aptuveni 10% no satura). Nav pieejama subtitārā rinda tiešsaistē.

Norvēģija: Valdību, ar pāris izņēmumiem.

Zviedrija: mutiskās tulkošanas dienestu finansē valsts, izmantojot dažādus reģionus. Reģioni, piemēram, Upsala reģions, cita starpā ir atbildīgi par veselības aprūpi.

 

13. Tiesību akti (pievienojiet savas valsts saiti)

Dānija: https://danskelove.dk/tolkeloven

Igaunija: https://www.sotsiaalkindlustusamet.ee/et/puue-ja-hoolekanne/kirjutustolke-teenus

Somija: https://www.finlex.fi/sv/laki/alkup/2010/20100133

Latvija: -

Norvēģija: https://lovdata.no/nav/rundskriv/r10-07f#ref/lov/1997-02-28-19/%C2%A710-7

Zviedrija: Hälso- och sjukvårdslagen 1994 §3b, Hälso- och sjukvårdslagen 2017:30 8kap. 7. lpp.

 

14. Izglītības sistēma

a) Kāda iestāde nodrošina STT tulku izglītību?

Dānija: Bakalaura līmenī Københavns Professions Højskole, Tegnsprogs- og skrivetolk uddannelsen https://www.kp.dk/uddannelser/tegnsprogs-+og+skrivetolk/

Igaunija: Igaunijā ir bijuši 2 mācību kursi STT tulkiem, kas abi ir STT tulku asociācijas rīcībā un kurus finansē valsts.

Somija: Humak University Helsinkos un Diak, Turku

Latvija: -

Norvēģija: divas universitātes Norvēģijā, OsloMET (Oslo) un Høgskulen på Vestlandet Bergenā. Abu tulku izglītībā ir apvienota zīmju valoda un STT izglītība.

Zviedrija: Södertörns Folkhögskola nodrošina STT tulka izglītību  https://www.sodertorn.fhsk.se/kurser/skrivtolk/

 

b) Vai STT mācības ir bezmaksas, vai noteikta mācību maksa?

Dānija: Bezmaksas.

Igaunija: Tā kā finanses nāk no valsts, kursi ir bezmaksas.

Somija: 300 € atklātā universitātē

Latvija: -

Norvēģija: Tas ir bez maksas.

Zviedrija: STT mācību ilgst 1 gadu un ir bez maksas, 800 SEK maksā par pakalpojumu. (???)

 

15. Prasības reflektantiem. Vai pastāv noteikti kritēriji uzņemšanai STT tulka apmacību programmā?

a) Minimālais nepieciešamais teksta pierakstīšanas ātrums: ___________

Dānija: nav īpaša ātruma.

Igaunija: Minimālais ātrums rakstīšanai - 200 rakstzīmes minūtē

Somija: 1980-2000gadā vajadzēja rakstīt: 8000 rakstzīmes  30 minūtēs. Tagad vismaz 9.000 zīmes 30 minūtēs, lai nokārtotu vienu no sešiem eksāmeniem.

Latvija: -

Norvēģija: šādu kritēriju nav.

Zviedrija: Minimālais ātrums ir 500 zīmes minūtē

 

b) Citas prasības, lūdzu, precizējiet

Dānija: --

Igaunija: Ļoti labas igauņu valodas zināšanas, laba dzirde, personiskās īpašības piemērotas tulka darbam.

Somija: 1980.-2000. gadā:  18 gadu vecums vai vairāk, normāla dzirde, labas somu valodas zināšanas, skaidra izruna. TAGAD: Atklātajā universitātē ikviens var reģistrēties studijām

Latvija:

Norvēģija: Nē.

Zviedrija: Skolēnam ir jābūt savam datoram ar qwerty tastatūru, jābūt vismaz 18 gadus vecam, ar labu redzi un dzirdi, brīvam no narkotiku atkarības, jānokārto pārbaude zviedru valodā un gramatikā

 

16 Komentāri:

Latvija: Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociacijas “Sadzirdi.lv” viedoklis: Latvijā STT pakalpojumus neplāno valdības līmenī, neskatoties uz mūsu darbību (vēstulēm, sanāksmēm u.c.), kur ierosinājām kaut ko darīt. Kopumā, ņemot vērā 2006. gada direktīvu, ir veikti daži pasākumi, bet tie attiecas uz instrumentiem un lietojumprogrammām, piemēram, "viegli lasāmu" tekstu, galvenokārt gov.lv mājas lapās. Attiecībā uz TV raidījumu subtitrēšanu TV atbildes ir - nav naudas, ir nepieciešams īpašas metodes. Patiesībā trūkst politiskās gribas. STT tulkus mēs pirmo reizi redzējām, kad viņi bija ieradušies Rīgā. Jā, iespējams, mēs (kā NVO) varam pieteikties uz līdzekļiem ES un pēc tam radīt dažus risinājumus, bet tam ir vajadzīgs brīvs laiks un jākļūst par ekspertu šajā jomā (kādas ir tehniskās iespējas, programmas utt.). Tad mums jāpamet darbs. Neviena macību iestāde negatavo STT tulkus, jo pasniedzējiem būtu nepieciešamas apstiprinātas un sertificētas programmas. Izglītības nozare to nedarīs, ja vien nebūs spēcīgas ticības, ka mēs varam nodrošināt vismaz 15 studentus gadā. Ja tā būtu valsts finansēta programma tad varētu. Mēs vairakas reizes ierosinājām, ka mums ir nepieciešams ieviest vismaz profesiju “Runas-rakstu tulks”. Bez panākumiem. Ja mēs  varētu atrast juridiski saistošu pamatojumu starptautiskā / ES līmenī, uzliekot valdībām pienākumu sasniegt noteiktus mērķus teksta tulkošanā vai subtitrēšanā, tas būtu labs instruments, lai to apspriestu ar valdību.

 

Zviedrija: Saikne ar apkopojumu no 2012 gada STT tulkiem Ziemeļvalstīs. Tas var būt ļoti noderīgi VDNR, lai gan materials ir 8 gadus vecs. https://nhs-norden.com/material/Jamforelser/Tema2012_Tolkutbildning.pdf

 

Dānija: MHS un TTS tulku apmācības sākās 1988. gada augustā Nacionālajā dzirdes institūtā Frederīcijā, kas atrodas vecajā A-skolā. Ulla Henriksen Carl bija pasniedzēja. Viņa jau iepriekš ir palīdzējusi veidot apmācību programmu.

Bija arī daži kvalifikācijas kursi tulkiem, kas iepriekš strādāja ka zīmju valodas tulki, un tie notika Fredericia jauniešu hostelī.  Divas grupas tika apmācītas tur, bet tad mācības tika pārceltas uz dzirdes institūtu Kopenhāgenā. Varbūt Ullai ir vairāk dokumentu, kas atrodas ap mājās, tāpēc rakstiet, ja jūs vēlaties uzzināt vairāk.

Jaunie tulki ir hibrīdi. Vecākie ir vai nu runas-teksta tulki, vai zīmju valodas tulki, saskaņā ar izglītības vēsturi.

 

Somija: STT tulki ir apmācīti Human University kopš 2002.gada. Gala eksāmenos ir piecas daļas. Katra no tām tiek vērtēta atsevišķi. 

Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Reāllaika titri sarunu festivālā LAMPA. 2025.
    30. jūn. 2025
  • Saruna par bērniem ar dzirdes traucējumiem un izglītību tehnoloģiju laikmetā
    28. jūn. 2025
  • Atmiņas par mācībām skolā senos laikos, labajiem logopēdiem un agro lasītprasmi
    18. jūn. 2025
  • Emīlija Ērgle: Sadzirdēt!
    12. jūn. 2025
  • Var pieteikties uz Latvijas Bērnu fonda rīkotajām nometnēm!
    4. jūn. 2025
  • Atbalstīsim Bērnu dzirdes centra remontu!
    4. jūn. 2025
  • Tiesībsarga pētījums par viesnīcu piekļūstamību
    3. jūn. 2025
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.