Pētījums par mutiskās runas pārveidošanu rakstiskā tekstā (STT) situāciju Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs
STT = runas pārveidošana tekstā
STTI = Runas pārveidošana tekstā, skrivtolking (Piezīme.
Svešvārdi, kuriem latviešu valodā nav atbilstoša termina, atstāti oriģinālajā
rakstībā slīprakstā)
SLI = tulkošana zīmju valodā
MHS = mutes - rokas sistēma
SSS= ar zīmēs atbalstīta runa =TSS=Tecken som stöd
VXD = vuxendöv, vājdzirdīgs,
nedzirdīgs
Kela = Somijas Sociālās apdrošināšanas iestāde, valsts aģentūra
1. Mutiskās tulkošanas veidi
a) Vai jūsu valstī ir runas-teksta tulki? No kura gada?
Dānija: Jā. Kopš 1988. gada
Igaunija: Jā. Kopš 2016. gada(?)
Somija: Vuxendövtolkar
1986-88 (MHS&STT&SSS) Kopš 1995. g. tikai STT, kopš 1995. g.
kombinācija STT & SL-tulki
Latvija: Nē.
Norvēģija: Jā.
Zviedrija: Runas-teksta tulki ir pieejami kopš 1994.
gada. Izmēģinajumi sākās 1969. gadā un pastāvīgs pakalpojums no 1994.g.
b) Vai ir tulki, kuri mutisko runu tulko gan rakstveidā, gan zīmju valodā?
Dānija: Jā.
Igaunija: Jā.
Somija: Jā,
Latvija: Nē.
Norvēģija: Jā.
Zviedrija: Jā.
c) Ja jā, vai ir kādi ierobežojumi metodēm, ko tās izmanto?
Dānija: Nē.
Igaunija: Nē.
Somija: Dažiem uzņēmumiem nav atļauts izmantot STTI, tikai SLI un
dažiem otrādi. Iemesls ir tulku trūkums
dažos reģionos.
Latvija: -
Norvēģija: Nē.
Zviedrija: Dažreiz ir grūti sameklēt tulku, kurš māk gan
rakstu, gan zīmju valodu, un tas var radīt zināmas grūtības lietotājam.
2. Darba apmaksa par tulkotāju pakalpojumiem:
a) Cik stundas gadā, mēnesī utt. var saņemt runas – rakstu tulkošanas
pakalpojumus?
Dānija. Neierobežoti vairumā gadījumu.
Igaunija: Valsts finansē pakalpojumu kā izmēģinājuma projektu,
izmēģinājuma projektā pakalpojums tiek sniegts tikai darbspējīgā vecuma
iedzīvotājiem, bet bez laika ierobežojumiem. Attiecībā uz citām vecuma grupām
pakalpojumu sniedz vietējās pašvaldības, un pašvaldībām var būt noteikti
ierobežojumi.
Somija: Vismaz 180 stundas gadā (min. 360 stundas neredzīgi-neredzīgajiem).
Var pieteikties papildu stundām neierobežotā daudzumā.
Latvija: -.
Norvēģija: Nav ierobežojumu.
Zviedrija: Mutiskās tulkošanas dienests gadā nav
ierobežots. Tie, kuriem nepieciešama steidzama palīdzība, piemēram, bēres,
slimnīcu apmeklējumi u.c., saņems mutisko tulkošanu ārpus kārtas, ja trūkst
tulku.
Vai mutiskās tulkošanas pakalpojumam ir cita veida
ierobežojumi?
Dānija: Jā, vairāk privāti.
b) Vai pastāv situācijas/ tēmas, kurās nav laika
ierobežojumu mutiskās tulkošanas pakalpojumiem?
Dānija: Jā.
Igaunija: Jā, bet tas nav atkarīgs no situācijām vai
tēmām, tas ir atkarīgs no klienta vecuma.
Somija: Visiem, bet slimnīcām, policijai, tiesai utt.
Latvija: -
Norvēģija: Nav ierobežojumu.
Zviedrija: Nav nekādu ierobežojumu tēmām vai laikam.
Lietotāja pasūtīto tekstu tulko tik ilgi, cik nepieciešams.
Vai ir situācijas / tēmas, kurās ir STINGRI termiņi
mutiskās tulkošanas pakalpojumiem?
Dānija: Jā.
Igaunija: Nē.
Somija: Nē. Skatīt 3. ceļojot uz ārzemēm
Latvija: -
Norvēģija: Nē.
Zviedrija: Nav stingru termiņu
c) Vai ir pieejams mutiskās tulkošanas dienests personām ar
normālu dzirdi, bet runas traucējumu (tolkning
för talskadade) dēļ?
Dānija: Nezinu.
Igaunija: Nē.
Somija: Jā.
Latvija: -.
Norvēģija: Nē.
Zviedrija: Jā.
3. Ceļošana uz ārzemēm
Kādi noteikumi attiecas uz tulka pakalpojumiem ārzemēs?
a) grupai?
b) indivīdam?
Dānija: Gan a) gan b) tikai handikapa politika un sporta pasākumi
Igaunija: Gan a) gan b): nav īpašu noteikumu abos
gadījumos, bet klientam ir jāsedz visas izmaksas tulkiem. Nav valdības
atbalsta.
Somija: Gan a) gan b) ceļojot uz ārzemēm kopā ar tulkiem, automātiski
atbalsta līdz 14 dienām ilgu braucienu. Ja nepieciešams ilgāk, jāiesniedz
paskaidrojums, grafiks, utt.
Latvija: Šāds pakalpojums nav pieejams.
Norvēģija: Gan a) gan b): Par ceļojumiem, kas saistīti
ar darbu vai izglītību, tiek maksāti visi izdevumi. Ja tas nav saistīts ar
darbu vai izglītību, mutiskās tulkošanas pakalpojumu lietotājs visvairāk maksā
par ceļa izdevumiem tulkiem, bet ne algu. Norvēģijā mutiskās tulkošanas
pakalpojumi ir pieejami individuāli, bet
iespējams kopīgot ekrānu grupai.
Zviedrija: Gan a) gan b): mutiskā tulkošana ir pieejama
grupai, bet ne vienmēr. Mutiskās tulkošanas pakalpojumu centrs izlemj, vai viņi
var atļauties maksāt par pakalpojumu.
4. Tulkošana un runas pārveidošana tekstā
Runas-teksta tulkošana vairākās valodās. Ja ir divu valodu
lietotāji, tulki var tulkot no svešvalodas dzimtajā valodā un otrādi? Vai tas
ir:
a) iespējams un/vai
b) atļauts?
Dānija: a)un b) Jā.
Igaunija: iespējama, ja piemēro releju tulkošanu.
Somija: Nav atļauts,. Būtu iespējams, bet tas ir grūtāk strādāt
starp somu un skandināvu valodām nekā starp skandināvu valodām un f.ex.english. Ja relay interpreting atļaus Kela, tas darbosies labāk. Tulkošana ir atļauta zīmju valodā, bet ne uz
klaviatūras.
Latvija: Šāds pakalpojums nav pieejams.
Norvēģija: Jā, gan iespējams, gan atļauts, bet katrs
tulks pats izlemj, vai tulkos tekstus starp divam valodām.
Zviedrija: daudzvalodu tulkošana ir pieejama ne tikai
angļu -zviedru valodās, bet arī citās valodās, ja ir piemērots tulks.
5. Sanāksmes/konferences/semināra straumēšana
Kādi noteikumi ir spēkā, lai straumētu runas-teksta
interpretāciju tiešraidē (tā sauktie dzīvie subtitri)?
Dānija: Nav.
Igaunija: Nav noteikumu.
Somija: Jā, bet parasti netiek saglabāti vai saglabāti uz
ierobežotu laiku.
Latvija: Šāds pakalpojums nav pieejams.
Norvēģija: Katrs tulks pats izlemj.
Zviedrija: Atkarībā no COVID-19 pandēmijas lielākā daļa
tulku tagad ir bijuši spiesti iemācīties strādāt straumēšanas situācijā
(distanstolkning – tālvadības tulkošana). Īpaši noteikumi nav zināmi.
6. Ja straumēta sapulce tiek tulkota rakstiski, vai atļauts
saglabat pierakstu?
Dānija: Nē
Igaunija: Jā.
Somija: tas ir atkarīgs no tulkiem un/vai to uzņēmumiem.
Latvija: Šāds pakalpojums nav pieejams.
Norvēģija: Ja seminārs tiek ierakstīts, par to iepriekš
jāvienojas ar tulkiem. Šie noteikumi joprojām tiek izstrādāti, jo Covid-19 to
ir padarījis par nozīmīgu jautājumu.
Zviedrija: Zviedrijā nekad nav atļauts saglabāt runas mutisko
tulkošanu tekstā. Ja piezīmes no sarunas vai sanāksmes ir jāsaglabā, īpašs
tulks darbojas kā sekretārs, un raksata ar pildspalvu uz papīra.
7. Tulkojot iegūtais teksts
a) Kādi ir jūsu valsts noteikumi, kas reglamentē teksta
lietošanu?
Dānija: Nav iespējams saņemt kopiju.
Igaunija: I a) un b) tulki pierakstīto tekstu nesaglabā
un nesūta nevienam.Bet, ja pasākuma organizētājs straumē un/vai saglabā
pasākumu, tad pieraksti tiek saglabāti un izplatīti kopā ar visu pārējo.
Somija: KELA atļauj. Tulki / uzņēmumi saka Nē. Daudzas tulkošanas programmas nevar saglabāt.
Latvija: Šāds pakalpojums nav pieejams.
Norvēģija: Ir jādzēš uzreiz, ar dažiem izņēmumiem.
Zviedrija: Ne visai saprotu jautājumu. Ja organizators
semināra vai sanāksmes materiālus apkopo izsniedz dalībniekiem, tad arī par
pierakstītā teksta izsniegšanu jājautā organizatoram.
b) Vai tulkotais teksts var tikt nodots klātesošajiem pēc pieprasījuma?
Dānija: Nē.
Igaunija: skatīt a).
Somija: Parasti nē. Ir atļauts uzņemt attēlus uz ekrāna.
Latvija: Šāds pakalpojums nav pieejams.
Norvēģija: Tas ir iespējams, bet tikai tad, ja lietotājs
izpildījis specifisku veidlapu un ir piešķirtas tiesības. Tas ir visbiežāk
studentiem.
Zviedrija: mutiskās tulkošanas pakalpojums neietver pierakstītā
teksta saglabāšanu.
8. Pētniecība, pētījumi
a) Vai ir publicēti
pētījumi vai par mutiskā teksta tulkošanu rakstiski jūsu valstī?
Dānija: Nē.
Igaunija: Nē
Somija: Jā,
Latvija: -
Norvēģija: Ne īpaši par runas-teksta tulkošanu, bet par visu mutiskās
tulkošanas jomu no 2018. gada. Skatīt saiti b) apakšpunktā.
Zviedrija: Jā.
b) Ja jā, vai ir iespējams
iegūt sarakstu ar saitēm?
Dānija: --
Igaunija: --
Somija: FI: Jā. Daļa no tiem ir pieejami VDNR FB vietnē.
Latvija: Nē. Dažas NVO (piemēram, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija
“Sadzirdi.lv” un Latvijas Nedzirdīgo savienība) ir savākušas daļu informācijas,
galvenokārt no ārvalstu avotiem, bet tā joprojām ir nepietiekama. Par to esam runājuši dažādos pasākumos, bet rezultātu nav.
Norvēģija: https://evalueringsportalen.no/evaluering/ny-organisering-av-tolketjenesten-for-dove-og-horselshemmede/Probarapport%202018%20-%2009%2 0Ny% 20organisering% 20av%
20tolketjenestene% 20for% 20d% C3% B8ve% 20og% 20h% C3% B8rselshemmede_% 20.pdf / @@inline
Zviedrija: --atbildēs vēlāk
Šie dokumenti būtu ievietojami VDNR tīmekļa vietnē sadaļā "Resursi".
9. Kā sasniegt?
a) Kā personas, kas ir
tiesīgas izmantot mutiskās tulkošanas pakalpojumus, tiek par to informētas?
Dānija: dalībnieku dokumenti
Igaunija: Mājaslapas, FB, Youtube, informatīvi semināri, veselības aizsardzības
organizācijas, sanāksmes, pasākumi, kur cilvēki redz šī pakalpojuma
izmantošanu. https://www.youtube.com/watch?v=1486wM9i8L8&feature=youtu.be
Somija: informēšana apvienībās cilvēkiem ar dzirdes traucājumiem, klubos un
žurnālos. Via Kela- news. Konsultācijas
sociālajos tīklos.
Latvija: -
Norvēģija: Nav oficiālu veidu, bet informāciju var atrast internetā. HLF u.c.
Zviedrija: Pa tālruni un internetā cilvēkus var informēt 1177 Vårdguiden, kas
sniedz veselības aprūpes informāciju, izmantojot Hörsellinjen tālruni un internetu (HRF informācijas dienests
dzirdes problēmu uzklausīšanai), dzirdes protezēšanas centri vai apvienības
cilvākiem ar dzirdes traucējumiem.
b) Kā iemācīt cilvēkiem
izmantot mutiskās tulkošanas pakalpojumu?
Dānija: sapulcēs.
Igaunija: sniegt norādījumus, kontaktus, kur pieteikties, mudināt EVL biedrus
pasūtīt pakalpojumus sanāksmēs un citos gadījumos
Somija: Cilvēkiem ir atļauts mācīties mājās ar tulka palīdzību. Ir pieejams
materiāls Kela.
Latvija: -
Norvēģija: HLF ir informācija mūsu mājas lapā. Mutiskās tulkošanas ministrijai (NAV Tolketjeneste) ir informācija mājas
lapā.
Zviedrija: Bieži vien, kad mutiskā tulkošana ir pasūtīta, mutiskās tulkošanas
pakalpojumu centrs atgādina par iespēju ar viņiem sazināties, lai pasūtītu visu
veidu mutiskās tulkošanas vajadzības. Informācija par to, kā izmantot mutiskās
tulkošanas pakalpojumus, galvenokārt ir izplatīta starp lietotājiem un asociācijām.
c) Vai ir pieejamas mācības
"Kā izmantot mutiskās tulkošanas pakalpojumus" vai līdzīgas
konsultācijas/kursi
Dānija: Nē.
Igaunija: Nē.
Somija: Kursos cilvēkiem ar iegūtiem dzirdes traucējumiem varētu būt
prezentācija vai konsultācija par to, kā izmantot Mutiskās tulkošanas
pakalpojumu.
Latvija: -
Norvēģija: Cik mums zināms, ne.
Zviedrija: Laiku pa laikam ir kursi par to, kā izmantot mutiskās tulkošanas
pakalpojumu. Kursus organizē vietējās asociācijas cilvēkiem ar dzirdes
traucējumiem.
10. Attālināta tulkošana
a) Kādi risinājumi
attālinātai mutiskajai tulkošanai ir jūsu valstī?
Dānija: Zoom
Igaunija: Attālināts tulkošanas pakalpojums ir paredzēts nedzirdīgiem cilvēkiem,
kuri izmanto zīmju valodu. Pakalpojums ir pieejams, izmantojot Skype
Mo-Sa. https://www.sotsiaalkindlustusamet.ee/et/puue-ja-hoolekanne/kaugtolke-teenus
STT tulki ir nodrošinājuši
attālinātu mutiskās tulkošanas pakalpojumu pēc pieprasījuma.
Somija: Kela ļāva attālināti tulkot 2020. gada martā, sākot no nulles.
Testētas vairākas alternatīvas.
Latvija: Šāds pakalpojums nav pieejams.
Norvēģija: Norvēģu valodā runas- teksta tulki izmanto programmu Veloype/Velonote.
Tagad nav iespējams integrēt Velonote Teams un Zoom platformās. Jāizmanto divas
dažādas sanāksmju platformas.
Zviedrija: Ir iespējama attālināta tulkošana. Microsoft Teams bieži izmanto
mutiskās tulkošanas pakalpojumiem. Ir pieejama arī automātiskā tulkošana rakstiskā
tekstā.
b) Kādas platformas ir
atzītas par noderīgām?
Dānija: Zoom
Igaunija: Tulki izmantojuši Zoom. Google drive, Skype.
Somija: Zoom, Google Meet, Text on Tap, Google Docs un Teams
Latvija: -
Norvēģija: Microsoft Teams, Google Meet.
Zviedrija: Skype, Google Meet, Google Hangout, StarLeaf, Zoom
c) Vai pastāv noteikumi
vai ierobežojumi?
Dānija: Nē.
Igaunija: Zīmju valodas pakalpojumi nedzirdīgajiem, ir pieejami pirmdien-
piektdien plkst. 9-17, Sestdien plkst. 10-16 Skype. STT tiešsaistes pakalpojums
pēc pieprasījuma, ekspromtā.
Somija: Vēl nav. Iespējams, ka no 2021. gada aprīļa
Latvija: .-
Norvēģija: Nē.
Zviedrija: noteikumi un ierobežojumi nav zināmi.
11. Citas metodes, izņemot
qwerty tastatūru
a) Vai tulki izmanto Velotype vai līdzīgas sistēmas?
Dānija: Nē
Igaunija: Nē
Somija: Velotype tika izmantots 1987.–1993. gadā, 4 tulki
Latvija:
Norvēģija: Velotype. Ir bijuši
projekti attiecībā uz stenogrāfiju, bet tulki to ne visai izmanto..
Zviedrija: Daži tulki izmanto Velotype,
bet tas nav standarts. Tulks izmanto metodi, kas viņam patīk vislabāk.
b) Kādas citas
alternatīvas rakstīšanas metodes tiek izmantotas jūsu valodā?
Dānija: Nav.
Igaunija:--
Somija: qwerty balstītas programmas / programmatūra: KITU, Protype, Velonote, Text on Top, Word
Latvija: -
Norvēģija: Ir bijuši projekti attiecībā uz stenogrāfiju, bet to tulki parasti
neizmanto.
Zviedrija: Citi veidi nav zināmi.
c) Vai mutiskajā tulkojumā
tiek izmantota atkārtota runāšana?
Dānija: Nē
Igaunija: --
Somija: Neinterpretējot. Yle, valsts telekompānijā, izmanto atkārtotu runāšanu,
sagatavojot subtitrus. Somu valodā ir grūti automatizēti lietot runas atpazīšanas
programmu.
Latvija: -
Norvēģija: Nē, vēl nav.
Zviedrija: Nav zināms.
Ja nav, vai šī metode tiek
plānota nākotnē?
Dānija: Nav.
Igaunija: --
Somija: Varbūt TV raidījumu subtitrēšanā.
Latvija: -
Norvēģija: Ir projekti, lai attīstītu vispārējo runas-teksta tehnoloģiju.
Zviedrija: --
12. Kā mutiskās tulkošanas
pakalpojums tiek finansēts jūsu valstī?
Dānija: Valsts
Igaunija: Valsts pilotprojekts
Somija: Kela, Somijas sociālās apdrošināšanas pārvalde, valsts iestāde.
Latvija: Pieejamie mutiskās tulkošanas pakalpojumi (subtitri) ir kinoteātrī
(daļēji, bet ne visām filmām) dažos (vienā vai divos teātros un operā). To finansē
privātais sektors. Cik mums zināms, daži nelieli līdzekļi tiek piešķirti subtitrēšanai
Latvijas televīzijā un ir iespējams skatīties dažas filmas, ziņas un raidījumus
internetā, kas ir subtitrēti (aptuveni 10% no satura). Nav pieejama subtitārā
rinda tiešsaistē.
Norvēģija: Valdību, ar pāris izņēmumiem.
Zviedrija: mutiskās tulkošanas dienestu finansē valsts, izmantojot dažādus
reģionus. Reģioni, piemēram, Upsala reģions, cita starpā ir atbildīgi par
veselības aprūpi.
13. Tiesību akti
(pievienojiet savas valsts saiti)
Dānija: https://danskelove.dk/tolkeloven
Igaunija: https://www.sotsiaalkindlustusamet.ee/et/puue-ja-hoolekanne/kirjutustolke-teenus
Somija: https://www.finlex.fi/sv/laki/alkup/2010/20100133
Latvija: -
Norvēģija: https://lovdata.no/nav/rundskriv/r10-07f#ref/lov/1997-02-28-19/%C2%A710-7
Zviedrija: Hälso- och sjukvårdslagen 1994
§3b, Hälso- och sjukvårdslagen 2017:30 8kap. 7. lpp.
14. Izglītības sistēma
a) Kāda iestāde nodrošina
STT tulku izglītību?
Dānija: Bakalaura līmenī Københavns
Professions Højskole, Tegnsprogs- og skrivetolk uddannelsen https://www.kp.dk/uddannelser/tegnsprogs-+og+skrivetolk/
Igaunija: Igaunijā ir bijuši 2 mācību kursi STT tulkiem, kas abi ir STT tulku
asociācijas rīcībā un kurus finansē valsts.
Somija: Humak University Helsinkos
un Diak, Turku
Latvija: -
Norvēģija: divas universitātes Norvēģijā, OsloMET
(Oslo) un Høgskulen på Vestlandet Bergenā.
Abu tulku izglītībā ir apvienota zīmju valoda un STT izglītība.
Zviedrija: Södertörns Folkhögskola
nodrošina STT tulka izglītību https://www.sodertorn.fhsk.se/kurser/skrivtolk/
b) Vai STT mācības ir bezmaksas, vai noteikta mācību maksa?
Dānija: Bezmaksas.
Igaunija: Tā kā finanses nāk no valsts, kursi ir bezmaksas.
Somija: 300 € atklātā universitātē
Latvija: -
Norvēģija: Tas ir bez maksas.
Zviedrija: STT mācību ilgst 1 gadu un ir bez maksas, 800 SEK maksā par pakalpojumu.
(???)
15. Prasības reflektantiem.
Vai pastāv noteikti kritēriji uzņemšanai STT tulka apmacību programmā?
a) Minimālais
nepieciešamais teksta pierakstīšanas ātrums: ___________
Dānija: nav īpaša ātruma.
Igaunija: Minimālais ātrums rakstīšanai - 200 rakstzīmes minūtē
Somija: 1980-2000gadā vajadzēja rakstīt: 8000 rakstzīmes 30 minūtēs. Tagad vismaz 9.000 zīmes 30
minūtēs, lai nokārtotu vienu no sešiem eksāmeniem.
Latvija: -
Norvēģija: šādu kritēriju nav.
Zviedrija: Minimālais ātrums ir 500 zīmes minūtē
b) Citas prasības, lūdzu,
precizējiet
Dānija: --
Igaunija: Ļoti labas igauņu valodas zināšanas, laba dzirde, personiskās
īpašības piemērotas tulka darbam.
Somija: 1980.-2000. gadā: 18 gadu
vecums vai vairāk, normāla dzirde, labas somu valodas zināšanas, skaidra izruna.
TAGAD: Atklātajā universitātē ikviens var reģistrēties studijām
Latvija:
Norvēģija: Nē.
Zviedrija: Skolēnam ir jābūt savam datoram ar qwerty tastatūru, jābūt vismaz 18
gadus vecam, ar labu redzi un dzirdi, brīvam no narkotiku atkarības, jānokārto
pārbaude zviedru valodā un gramatikā
16 Komentāri:
Latvija: Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociacijas “Sadzirdi.lv” viedoklis: Latvijā
STT pakalpojumus neplāno valdības līmenī, neskatoties uz mūsu darbību (vēstulēm,
sanāksmēm u.c.), kur ierosinājām kaut ko darīt. Kopumā, ņemot vērā 2006. gada
direktīvu, ir veikti daži pasākumi, bet tie attiecas uz instrumentiem un
lietojumprogrammām, piemēram, "viegli lasāmu" tekstu, galvenokārt gov.lv
mājas lapās. Attiecībā uz TV raidījumu subtitrēšanu TV atbildes ir - nav
naudas, ir nepieciešams īpašas metodes. Patiesībā trūkst politiskās gribas. STT
tulkus mēs pirmo reizi redzējām, kad viņi bija ieradušies Rīgā. Jā, iespējams,
mēs (kā NVO) varam pieteikties uz līdzekļiem ES un pēc tam radīt dažus
risinājumus, bet tam ir vajadzīgs brīvs laiks un jākļūst par ekspertu šajā jomā
(kādas ir tehniskās iespējas, programmas utt.). Tad mums jāpamet darbs. Neviena
macību iestāde negatavo STT tulkus, jo pasniedzējiem būtu nepieciešamas apstiprinātas
un sertificētas programmas. Izglītības nozare to nedarīs, ja vien nebūs
spēcīgas ticības, ka mēs varam nodrošināt vismaz 15 studentus gadā. Ja tā būtu
valsts finansēta programma tad varētu. Mēs vairakas reizes ierosinājām, ka mums
ir nepieciešams ieviest vismaz profesiju “Runas-rakstu tulks”. Bez panākumiem.
Ja mēs varētu atrast juridiski saistošu
pamatojumu starptautiskā / ES līmenī, uzliekot valdībām pienākumu sasniegt
noteiktus mērķus teksta tulkošanā vai subtitrēšanā, tas būtu labs instruments,
lai to apspriestu ar valdību.
Zviedrija: Saikne ar apkopojumu no 2012 gada STT tulkiem Ziemeļvalstīs. Tas var
būt ļoti noderīgi VDNR, lai gan materials ir 8 gadus vecs. https://nhs-norden.com/material/Jamforelser/Tema2012_Tolkutbildning.pdf
Dānija: MHS un TTS tulku apmācības sākās 1988. gada augustā Nacionālajā dzirdes
institūtā Frederīcijā, kas atrodas vecajā A-skolā. Ulla Henriksen Carl bija pasniedzēja. Viņa jau iepriekš ir
palīdzējusi veidot apmācību programmu.
Bija arī daži kvalifikācijas kursi tulkiem, kas iepriekš strādāja ka
zīmju valodas tulki, un tie notika Fredericia jauniešu hostelī. Divas grupas tika apmācītas tur, bet tad mācības
tika pārceltas uz dzirdes institūtu Kopenhāgenā. Varbūt Ullai ir vairāk
dokumentu, kas atrodas ap mājās, tāpēc rakstiet, ja jūs vēlaties uzzināt
vairāk.
Jaunie tulki ir hibrīdi. Vecākie ir vai nu runas-teksta tulki, vai zīmju
valodas tulki, saskaņā ar izglītības vēsturi.
Somija: STT tulki ir apmācīti Human University kopš 2002.gada. Gala eksāmenos
ir piecas daļas. Katra no tām tiek vērtēta atsevišķi.