Audiologopēdija un mūsu mazuļi
11. decembris, 2021 pl. 13:58
Kristīne bija pirmā audiologopēde Ingūnas un Rolanda meitiņai Elzai, un viņai milzīgs paldies par ieguldīto darbu. Viņu pieredze noteikti var noderēt arī citiem vecākiem.
Rolands: Bērnam ir smaga 4/5 pakāpes vājdzirdība, bet, nēsājot dzirdes aparātus, redzam, ka bērns reaģē un dzird, kad saucam, dzird mūziku. No Jūsu pieredzes, vai tas ir iespējams, ka bērns dzird un pietiek ar dzirdes aparātiem, lai pilnvērtīgi dzirdētu un runātu.
Kristīne: Ja ārstējošais ārsts ir lēmis par dzirdes aparātiem, tad tam ir medicīnisks pamatojums - pēc audiometrijas rezultātiem. Tas pats arī par kohleārajiem implantiem. Manā pieredzē ir bērni, kuriem ar smagu vājdzirdību ir dzirdes aparāti. Šie bērni regulāri ir apmeklējuši audiologopēda nodarbības (turpina tās apmeklēt) un šobrīd mācās vispārizglītojošajā skolā. Protams, svarīgi ir saprast, kādas skaņas bērns dzird ar dzirdes aparātiem, vai tas būs pietiekami, lai apgūtu valodu. To vislabāk var redzēt pēc audiogrammas līknes (dzirdes banāns).
Rolands: No Jūsu pieredzes, kā atšķiras dzirdīga bērna un bērna ar dzirdes aparātiem, bērna ar implantiem valoda un tās attīstība?
Kristīne: Viss ir atkarīgs, kādā vecuma posmā tiek ievietoti dzirdes aparāti/ implanti, vai bērns savlaicīgi apmeklē audiologopēda nodarbības pēc dzirdes aparātu / implantu saņemšanas, kā arī atkarīgs no bērna blakus diagnozēm, kas norāda, vai bēram ir saglabāts intelekts. Pēc manas pieredzes, bērniem ar dzirdes aparārtiem un implantiem, savlaicīgi saņemot regulāras audiologopēda nodarbības agrīna vecuma posmā, ir ļoti labi runas un valodas attīstības rezultāti. Jo ātrāk tiek atklāti dzirdes traucējumi, jo ātrāk bērnam ievieto dzirdes aparātus/ implantus, jo veiksmīgāks būs runas un valodas attīstības rezultāts. Dzirdīgs bērns pirmos vārdus sāk izrunāt ap gada vecumu, veidojas arvien lielāka apkārtējās valodas sapratne. Un tas liecina par labu dzirdi un valodas attīstību. Jo bērns paliek lielāks, jo arvien vairāk pieaug vārdu krājums, ko aktīvi lieto arī ikdienā, komunicējot ar saviem vecākiem. Pēc manas pieredzes darbā ar vājdzirdīgiem bērniem, kuriem ir gan dzirdes aparāti, gan implanti, valodas un runas attīstība veidojas salīdzinoši vēlāk un lēnāk nekā dzirdīgiem bērniem, taču, protams, tas atkarīgs arī no bērna rakstura un vēlmes sadarboties ar speciālistu. Visvairāk man ir sanācis strādāt ar bērniem, kuriem ir diagnosticēta 4/5 pakāpes vājdzirdība jau agrīnā vecuma posmā (pat pirms gada vecuma), kā rezultātā laicīgi piemēroti tehniskie dzirdes palīglīdzekļi, kā arī regulāri stradājot ar šiem bērniņiem, nereti izdodas pavadīt šos bērnus skolas gaitās un sekot līdzi visam mācību procesam, jo audiologopēda nodarbības tiek turpinātas arī skolas vecumā.
Vājdzirdīgiem bērniem vairāk novēro skaņu izrunas traucējumus (tieši nebalsīgo skaņu izrunā), viņiem novērojams mazāks vārdu krājums, vērojamas teikumu veidošanas grūtības, lielākiem bērniem grūtāk ir izprast literāru valodu (pasakas ar dažādiem vecvārdiem), grūtāk izprast frazeoloģismus.
Rolands: Kad bērniem ar smagu vājdzirdību būtu ieteicams uzsākt audiologopēdu nodarbības (pirms dzirdes aparātiem, ar dzirdes aparātiem, kad jau ir implanti)?
Kristīne: Daudzi speciālisti uzskata, ka nodarbības vēlams ir uzsākt tikai tad, kad jau ir ievietoti dzirdes aparāti vai implanti, taču pēc savas pieredzes es varu teikt to, ka labi ir uzsākt nodarbības arī pirms tam, jo tādējādi bērns pierod pie speciālista, pierod pie vides, kur viņš turpmāk apmeklēs šīs audiologopēda nodarbības, izveidos neverbālu kontaktu ar speciālistu, iemācīsies rotaļāties, iemācīsies koncentrēt uzmanību. Man lielākā daļa bērnu ar smagu vājdzirdību ir nākuši uz nodarbībām arī tad, kad dzirdes aparāti vai implanti vēl nav ievietoti, jo viens no grūtajiem uzdevumiem ir tieši kontakta izveidošana, it sevišķi maziem bērniņiem un šis laiks, kas ir dots līdz dzirdes aparātu saņemšanai, implantu saņemšana, ir bijis ļoti vērtīgs.
Rolands: Vairums audiologopēdu darbojas ar 2-3 gadus veciem bērniem un atsaka nodarbības maziem bērniņiem. Vai tiešām nogaidīt līdz šim vecumam?
Kristīne: Piekrītu tam, ka daudzi audiologopēdi strādā pārsvarā ar bērniem no 3 gadu vecuma. Nereti to esmu dzirdējusi no savu kolēģu puses, taču man ļoti patīk strādāt ar bērniņiem, kuri ir arī jaunāki par pusotra gada/ gada vecumu. Jā, tas ir daudz grūtāks darbs nekā strādāt ar lielākiem bērniem, jo agrīnā vecumā bērni ir ļoti kustīgi, viņiem ir liela interese par apkārt notiekošo, kā rezultātā ļoti grūti bērniem ir koncentrēties un noturēt uzmanību uz mācību procesu. Bet, tā kā visas audiologopēdijas nodarbības notiek rotaļājoties, tad ar laiku bērnu var ieinteresēt arvien vairāk, kā rezultātā bērns iemācīsies arī noturēt uzmanību, spēlēties un veidot pirmās skaņas, zilbes un vārdus. Noteikti nevajadzētu nogaidīt līdz 2/3 gadu vecumam, lai uzsāktu nodarbības pie audiologopēda, it sevišķi, ja bērnam ir diagnosticēta vājdzirdība. Jo ātrāk uzsāks nodarbības, jo labāki rezultāti būs. Tas ir arī ar bērniem, kuriem ir aizkavēta runas un valodas attīstība, bet ar labu dzirdi.
Rolands: Ja bērnam ir mazāk par 1,5-2 gadiem, vai ir jāapmeklē mikrologopēds vai kaut kāds īpašais bēbīšu audiologopēds?
Kristīne: Latvijā nav iespēja apgūt mikrologopēdiju, taču RSU var apgūt audiologopēda profesiju, kurā sagatavo arī darbam ar bērniem jaunākiem par gada vecumu. Protams, ne katrs audiologopēds varēs strādāt ar jaunāka vecuma bērniem, bērniem ar dzirdes traucējumiem. Katrs tomēr izvēlas savu konkrēto jomu, darba specifiku, kurā strādāt ikdienā. Pierakstoties pie audiologopēda, jānoskaidro, vai audiologopēds specializējas darbam ar bērniem, kuriem ir dzirdes aparāti/kohleārie implanti, vai specializējas darbā ar bērniem, kuri ir jaunāki par gada vecumu. Tas ir ļoti svarīgi tālākai sadarbībai.
Rolands: Ārvalstīs ir auditory verbal therapy - vai ir kas līdzvērtīgs pieejams?
Kristīne: Latvijā nav pieejama tāda programma kā Dzirdes verbālā terapija, kāda tā ir ārvalstīs, taču līdzīgas metodes izmanto arī audiologopēdi, kas strādā ar bērniem, kuriem ir diagnosticēta vājdzirdība, jo šiem bērniem ir jāiemācās un jāattīsta spēju sadzirdēt, klausīties, iepazīt pasauli dažādās skaņās, lai ar spēļu elementiem pēc iespējas labāk un interesantāk apgūtu valodu.
Nereti speciālisti apgūst iemaņas darbam ar bērniem, kuriem ir dzirdes aparāti/kohleārie implanti, dažādos kursos, semināros ārvalstīs, lai to elementus ieviestu arī savā darba praksē. Latvijas Bērnu Dzirdes centrs nodrošina rehabilitāciju bērniem ar dzirdes traucējumiem. Rehabilitācijas laikā var apmeklēt fizioterapijas, audiologopēda, ergoterapeita nodarbības. Rehabilitācjas laikā speciālisti arī konsultē vecākus, lai ieteiktu, kādus vingrinājumus, uzdevumus var pildīt arī mājas apstākļos. Latvijas Bērnu Dzirdes centrā rehabilitācija tiek nodrošināta vienu reizi pusgadā, taču bērniem ar dzirdes traucējumiem audiologopēda nodarbības ir nepieciešamas regulāri, tādēļ vecākiem vēlams atrast audiologopēdu, ar kuru veidos ilgstošu sadarbību, jo bērniem ar dzirdes aparātiem / kohleārajiem implantiem rehabilitācija nepieciešama vairāku gadu garumā.
Rolands: Kā saprast, ka vizītes pie audiologopēda ir veiksmīgas (veiksmīgas vizītes iezīmes)? Vai jāmaina speciālists?
Kristīne: Manā praksē nereti ir bijis tā, ka bērns nodarbību laikā vēro, klausās, neverbāli izpilda prasītos uzdevumus, kas liecina par valodas sapratni, taču savās mājās bērns jūtas drošāk, pārliecinošāk un bieži vien nodarbībās apgūto ataino verbāli atkārtojot konkrētas skaņas, zilbes, vai pat vārdus. Par veiksmīgām vizītes iezīmēm noteikti var minēt to, kā bērns sadarbojas ar speciālistu. Ja šī sadarbība ir pozitīva, tātad veiksmīga. Bērni ir ļoti dažādi. Citi izveido kontaktu uzreiz, citiem ir nepieciešams laiks, tādēļ pirmās nodarbības noteikti būs kā laiska rotaļāšanās, lai bērnam parādītu, ka speciālistam ir labi nodomi, ka viņš vēlas spēlēties kopā.
Veiksmīgu nodarbību iezīmes:
*Pozitīva kontakta izveidošana, acu kontakts;
*Bērns labprāt sadarbojas ar speciālistu, ļauj pieskarties, palīdzēt, sēž tuvumā, klausās un vēro;
*Kopīga rotaļāšanās 1 pret 1, kā arī iesaistot vienu no vecākiem, ja tas nepieciešams;
*Darbību, žestu atdarināšana;
*Valodas sapratnes uzlabošanās;
*Artikulācijas aparāta kustību atdarināšana;
*Skaņu atdarināšana;
*Zilbju atdarināšana;
*Vārdu atdarināšana utt.
Manā praksē nav bijusi situācija, ka jāmaina speciālists, jo nav izdevies izveidot kontaktu, nav bijuši rezultāti no regulārām nodarbībām, taču, ja vecāki jūt, ka ilgstoši nav nekādu mazāko rezultātu, tad noteikti vispirms tas ir jāizrunā ar speciālistu, kurš strādā ar bērnu, lai kopīgi izrunātu terapijas mērķus - sasniegti vai nav sasniegti, lai kopīgi izrunātu tālāko sadarbību. Bieži vien man ir nācies strādāt ar vecākiem, jo viņi vēlas, lai acīmredzams rezultāts būtu uzreiz, taču audiologopēda darbā tas nav iespējams. Ir jāiegulda ļoti liels darbs un bieži vien no lielā darba ir tikai neliels rezultāts, taču rezultāts ir. Arī bērniem ar vienādu diagnozi vienā vecumā nebūs vienādi rezultāti. Katrs bērns ir individuāls un tādēļ jāspēj atrast katra bērna īsto “atslēgu” uz viņa veiksmīgu attīstību.
Rolands: Cik bieži būtu ieteicams apmeklēt audiologopēdu?
Kristīne: Manuprāt, būtu vēlams apmeklēt 2-3 reizes nedēļā. Ja nodarbības notiek retāk, piemēram, vienu reizi nedēļā, tad ātrāku rezultātu ir grūtāk panākt. Bērns jau savlaicīgi pierod regulāri apmeklēt nodarbības un to ar laiku uzskata kā savu darbiņu. Man ir bijuši vairāki bērniņi. kuri nāca 3 un reizēm arī 4 reizes nedēļā uz nodarbībām. Šobrīd šiem bērniņiem ļoti patīk mācīties skolā, jo uzskata, ka mācīties ir interesanti un jautri. Ja vecāki apņemas ļoti cītīgi strādāt ikdienā ar bērnu, tad pie audiologopēda var iet 2 reizes nedēļā.
Rolands: Visi uzsver, ka vislielāko darbu jāveic vecākiem. Kas jādara vecākiem? Kā vecākiem sarunāties ar bērnu? Kā var saprast, vai ir darīts pietiekami? Kur un kā vecāki var gūt iemaņas, lai uzzinātu, kā darboties ar bērnu mājās? Varbūt Jums ir zināmi kādi online resursi, kas labi noderētu?
Kristīne: Pareizi ir, ka vislielāko darbu veic vecāki, jo vecāki ar saviem bērniem ir kopā katru dienu. Vecākiem noteikti pirmais solis uz rehabilitāciju ir caur audiologopēdu, kurš tad arī izstāstīs, kā komunicēt ar bērnu, kādus ikdienā vingrinājumus var pildīt. Tas ir atkarīgs no tā, kāds vecums ir bērnam, kā arī, kāda ir bērna runas un valodas šī brīža attīstība. Svarīgi vecākiem izveidot acu kontaktu, kad sarunājas ar savu bērnu, runāt skaidri, lai bērns redz artikulāciju, jo arī mazi bērni mācās no pieaugušā , skatoties viņam acīs, mutē. Ja bērna runas un valodas attīstība notiek ar augšupejošu dinamiku, izteikti palielinās aktīvais un pasīvais vārdu krājums, uzlabojas bērna runas un valodas sapratne, tad rehabilitācija ir vērtējama pozitīvi. Ja vecākus satrauc kāds jautājums, neskaidrība par sava bērna runas dinamiku, par attīstību kopumā, droši jautāt savam speciālistam, jo tieši viņš būs tas, kurš spēs rast atbildes un risināt sasāpējušos jautājumus, pieaicināt papildus speciālistus, ja tas būs nepieciešams.
Vecāki noteikti var apgūt dažādas iemaņas, kā darboties ar bērnu mājās, tieši pie sava audiologopēda, tādēļ man ļoti patīk, ka vecāki nodarbības paši vēro (ir dažādi izņēmumi, kad vecāku klātbūtne bērnam traucē koncentrēties), līdz ar to vecāki redz, kā sadarboties ar bērnu, kā veicināt atdarināšanas prasmes, kā motivēt bērnu darboties. Vecāki var aplūkot Metodiskos materiālus pedagogiem un vecākiem darbam ar bērniem, kuriem ir kohleārais implants. Šādus metodiskos materiālus ir izstrādājusi Rēzeknes augstskolas speciālās izglītības laboratorija. Šie metodiskie materiāli pieejami arī interneta vietnē VISC. Tāpat arī ir pieejami dažādi video ar Audiotory verbal therapy, kur var vērot, kā mācīt, kā spēlēties ar bērnu dažādos vecuma posmos, kuram ir dzirdes traucējumi.
Rolands: Cik ilgi jāapmeklē audiologopēds un kā saprast, ka tas vairs nav nepieciešams?
Kristīne: Bērniem ar dzirdes aparātiem / kohleārajiem implantiem, kuriem ir runas un valodas traucējumi, audiologopēds būs jāapmeklē vairākus gadus. Tas nereti notiek arī skolas gaitas uzsākot un turpinot, jo valoda ir ļoti bagāta, to var apgūt ilgstoši, kas arī ir atkarīgs no bērna spējām.
Rolands: Vai ir daudz tādu gadījumu, kad ar implantiem nav pietiekami, lai visu dzirdētu un mācītos vispārizglītojošajā skolā? Kur paliek šie bērni, kuriem implanti nesniedz pietiekamu dzirdi un runu?
Kristīne: Manā darba praksē nav bijuši tādi gadījumi, kad ar implantiem nav pietiekami, lai visu dzirdētu un mācītos vispārizglītojošā skolā. Man laikam līdz šim ir paveicies ar brīnišķīgiem bērniem, kuri iet vispārizglītojošajās skolās un mācās ar labām sekmēm. Atslēgas vārds laikam ir tas, ka ļoti savlaicīgi ir atklāti dzirdes traucējumi, ļoti savlaicīgi ir piemēroti dzirdes tehniskie palīglīdzekļi, kā arī nodrošinātas bērniem regulāras audiologopēda nodarbības.
Bērni, kuriem ir ievietoti implanti un to esamība nav devusi labus rehabilitācijas rezultātus, nonāk speciālajās pirmsskolas/ skolas izglītības iestādēs. Tam par iemeslu varētu būt nepietiekama rehabilitācija vai arī kāda blakus diagnoze, kas neļauj pietiekami veiksmīgi apgūt runu un valodu, kā arī citas prasmes.
Piebilde. Ingūna un Rolands Jastrežemski ir izveidojuši Facebook grupu "Kohleāro implantu bērnu vecāki", kurā padomus var saņemt visi, kuri saskārušies ar bērna nedzirdību vai vājdzirdību.