Sadzirdi.lv aktualitātes 2022. gada februārī
20. februāris, 2022 pl. 1:24
Esam uzrakstījuši vēstuli Labklājības ministrijai, kā arī attālināti piedalījušies Personu ar invaliditāti NVO konsultatīvās padomes sēdē, divās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs un Ziemeļvalstu vājdzirdīgo apvienības sanāksmē.
Nosūtīta vēstule Labklājības ministrijai
Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš nosūtījis vēstuli Labklājības ministrijai, kurā norāda, ka jautājumus, kuri saistīti ar vājdzirdīgo cilvēku integrāciju sabiedrībā, jāapspriež arī ar šos cilvēkus pārstāvošo organizāciju. Pasaulē daudzās valstīs vājdzirdīgo un nedzirdīgo apvienības pastāv atsevišķi, un tām ir pretēji integrācijas vektori, jo runājiešie vājdzirdīgie pamatā strādā ar dzirdi un vēlas integrēties dzirdīgo pasaulē.
Vēstulē norādīts arī uz nepilnībām statistikā, uz nepietiekamu runas apmācību specializētajā bērnudārzā "Dzintariņš", kurā vājdzirdīgo bērnu vecāki konstatējuši arī dzirdes aparātu nelietošanu un pat sajaukšanu. Pozitīvi tika vērtēta bērnu apmācība Rīgas 234. bērnudārzā (diemžēl tagad šī programma likvidēta) un sākumskolā "Valodiņa". Tika izteikta neizpratne par to, ka profesionālu medicīnas pakalpojumu sniedzēju kompetenci tiesībās sniegt pakalpojumus dzirdes jomā – piem., valsts iestādi “Latvijas Bērnu Dzirdes centrs”, kas ir vienīgā unikālā specializētā iestāde dzirdes pakalpojumu jomā, izvērtē biedrība bez profesionālas medicīniskas kompetences dzirdes jautājumos.
Tika rakstīts arī par akustiku, subtitriem, tālāko izglītību, medicīniskajām komisijām un arī par Goda ģimenes kartes saņemšanas problēmām.
Sadzirdi.lv piedalās Personu ar invaliditāti NVO konsultatīvās padomes sēdē
10.februārī Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv pārstāvji piedalījās Personu ar invaliditāti NVO konsultatīvās padomes sēdē, kurā iepazīstināja ar biedrības aktuālākajām problēmām un vājdzirdīgu personu iekļaušanos sabiedrībā. Pārskatu par biedrības darbu sniedza valdes priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš. Tika norādīts uz būtiskām atšķirībām Sadzirdi.lv un Latvijas Nedzirdīgo Savienības interesēs.
Sēdē runāja arī Rīgas domes deputāte R. Mežavilka un komentēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Izglītības atbalsta nodaļas vadītāja I.Štekele un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas galvenā speciāliste-eksperte Ā.Taurene; Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Pirmsskolu nodaļas galvenā speciāliste-eksperte Dz.Timša.
Viesturs Kleinbergs ierosināja aicināt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu veidot atsevišķu fokusa grupu, pieaicinot Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociāciju „Sadzirdi.lv.”, kurā izskatīt jautājumu par vājdzirdīgu bērnu izglītību Rīgā.
Sēdes protokols pieejams Rīgas domes Labklājības departamenta mājas lapā.
https://ld.riga.lv/lv/socialie-pakalpojumi-102/veselibas-veicinasana-un-slimibu-profilakse/personu-ar-invaliditati-nvo-konsultativa-padome.htmlSaeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes
16. februārī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē beidzot tika izskatīts 10 183 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Par pilnvērtīgu dzirdi, sevišķi bērniem ar dzirdes traucējumiem". Sēdē piedalījās inciatīvas iesniedzēji, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, LNS un Sadzirdi.lv pārstāvji, kā arī kohleāro implantu bērna mamma Ingūna Jastrežemska.
Iniciatīvas iesniedzējs Andris Bačkurs skaidroja, ka pašlaik nedzirdīgo cilvēku un bērnu labklājība ir atkarīga no viņu ekonomiskā stāvokļa. Viņš atzina, ka, lai gan dzirdes aparāti tiek apmaksāti, sākot ar trešās pakāpes dzirdes traucējumiem un bērniem līdz 18 gadu vecumam, joprojām dzirdes aparātu detaļu nomaiņa, remonts un audiologopēdijas vai citas terapijas pakalpojumi ir jāapmaksā pašām nedzirdīgajām personām.
Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe piebilda, ka bērni, kuru vecākiem pietrūkst līdzekļu ierīču remontam, spiesti dzīvot turpmāko dzīvi kā nedzirdīgie. Vecumu, līdz kuram persona var saņemt bezmaksas pakalpojumus, jāpagarina līdz 24 gadiem. Daktere skaidroja, ka arī bērniem ar vienpusējas dzirdes gadījumiem, kā arī pieaugušajiem ar otro vājdzirdības pakāpi būtu vajadzīgi bezmaksas dzirdes aparāti.
"Sadzirdi.lv" valdes locekle Baiba Bicēna pieminēja, ka ir nepieciešams samazināt laiku, pēc kura nomaina dzirdes implantus (8 gadi pieaugušajiem varētu būt par daudz), kā arī ilgtermiņā ir nepieciešams izveidot dzirdes centru pieaugušajiem cilvēkiem.
Šis Saeimas komisijas sēdē runātais daļēji atspoguļots portālā jauns.lv, kā arī TV3 ziņu raidījumā un laikraksta Diena 17. februāra numurā.
23. februārī piedalījāmies vēl vienā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā tika runāts par cilvēku ar invaliditāti drošību ārkārtas situāciju un katastrofu gadījumos. Sēdes video un audio ieraksts pieejams internetā.
Attālinātā saruna ar VDNR pārstāvjiem.
23. februārī notika Zoom tikšanās ar Ziemeļvalstu vājdzirdīgo apvienības VDNR pārstāvjiem, kurā tika runāts galvenokārt par nākamās konferences organizēšanu.p un par finanšu jautājumiem. Sarunā piedalījās Sadzirdi.lv valdes priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš. Vietnē TEXT on TAP varēja lasīt sarunas pieraksti angļu valodā.
