Attālinātā tikšanās ar Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvjiem
2022. gada 7. aprīlī notika Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv biedru tikšanās ar Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) pārstāvjiem. Diskusiju organizēja RD Sociālo jautājumu komitejas (SJK) priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs un komitejas deputāte Rūta Mežavilka.
IKSD pārstāvēja Jana Cera, Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja vietniece, speciāliste-eksperte Ludmila Margeviča un Inese Štekele, Izglītības atbalsta nodaļas vadītāja.
No Sadzirdi.lv biedriem aktīvi diskusijā piedalījās Laila Zemīte, Olafs Slūtiņš, Baiba Bicēna, Ilze Ūbele, Baiba Bite-Tiļļa, jautājumus uzdeva Elīna Salava un citi.
Vājdzirdīgo bērnu vecāki uzsvēra, ka vēlas no skolas vairāk izpratnes un konkrētas palīdzības – vairāk izpratnes par vājdzirdīgo bērnu specifiskajām vajadzībām un praktisku palīdzību – vairāk rakstiskas informācijas, skolotāja vai skolotāja palīga īpašu atbalstu svešvalodu apguvē, mazāks skaits bērnu klasē. Kā pozitīvo piemēru vairāki Sadzirdi.lv biedri minēja sākumskolu Valodiņa, kur ir logopēda atbalsts un neliels bērnu skaits klasē, lai gan Valodiņa nav orientēta tieši uz bērniem ar dzirdes traucējumiem. IKSD pārstāves daudz runāja par speciālajām programmām bērniem ar dzirdes traucējumiem, taču Sadzirdi.lv pārstāvji uzsvēra, ka tās tomēr nerisina viņu problēmu – lai bērns, kurš ir vājdzirdīgs, tomēr ar dzirdes aparāta vai implanta palīdzību var sazināties balsī, varētu līdzvērtīgi mācīties kopā ar dzirdīgajiem vienaudžiem. Skolās, kur tiek īstenotas speciālās programmas bērniem ar dzirdes traucējumiem, dominē zīmju valoda, taču tas, ko vēlas Sadzirdi.lv biedri, ir bērnu integrēšanās dzirdīgo un balsī runājošo vienaudžu vidū. Tāpat arī Laila Zemīte uzsvēra, ka vecāki baidās, ka speciālajās skolās izglītības līmenis ir zemāks un tāpēc var ciest bērna tālākā izglītība augstākajās mācību iestādēs, turklāt CV ieraksts par speciālu mācību iestādi var atstāt negatīvu iespaidu uz iespējam meklēt darbu. IKSD pārstāves uz to atbildēja, ka mūsdienās šādām bažām pamata neesot. Baiba Bicēna uzsvēra, ka daudzos gadījumos nav “jāizgudro velosipēds”, jo metodikas un labi piemēri vājdzirdīgu bērnu izglītošanai “parastajās” skolās ir bijuši arī agrāk. Diemžēl Sadzirdi.lv biedriem palika iespaids, ka IKSD pārstāves līdz galam vājdzirdīgo, taču balsī runājošo bērnu specifiku neizprot – piemēram, Jana Cera kā galveno kompetences centru vājdzirdīgo izglītības jautājumos Rīgas pašvaldībā minēja Ēbeļmuižas pamatskolu, tāpat arī daudzie IKSD izteikumi par to iekļaujošās izglītības veicināšanu bija pārāk vispārīgi un nekonkrēti.
Ilze Ūbele, kura ir divu vājdzirdīgu, bet runājošu un sabiedrībā integrētu bērnu mamma, pati strādā Valodiņā un labprāt dalītos ar savu pieredzi.
Noslēgumā Rūta Mežavilka aicināja IKSD pārstāvjus visos semināros un pasākumos, kur tiek apspriestas iekļaujošās izglītības problēmas, pieaicināt arī Sadzirdi.lv pārstāvjus.
Diskusija notika attālināti, un piezīmes un jautājumi tika rakstīti arī diskusijas čatā.
Baiba Bicēna čatā iekopēja Māras Ruvas speciāli atsūtīto vēstuli - Māra savulaik bija viena no pirmajām "Valodiņas" (tolaik logopēdiskās skolas) audzēknēm, kurā viņa dalījās ar savu pieredzi un ieteica šo skolu arī citiem.
Olafs Slūtiņš jautāja Margevičas kundzei: kur iespējams iepazīties ar minētajiem pētījumiem un kas un kā tika rekomendēts un tiek ieviests nevis vispārīgi un dažādi - bet tieši RUNAS attīstīšanai?