Pārdomas, LNB un LNS prezentācijas skatoties
Uzņēmēji varēja pamēģināt ratiņkrēslā izbraukt pa pandusu, kurš pie SIVA gan bija pareizi uzbūvēts un grūtības nesagādāja. Grubuļainais un vietām izdrupušais asfalts bija sarežģītāks. Neredzīgo biedrība bija paņēmusi līdzi daudzus bukletus par tiflotehniku, kurus deva visiem pasākuma dalībniekiem. Nedzirdīgo savienības pārstāvji bija paņēmuši līdzi daudzus dažādus surdotehniskos palīglīdzekļus, kuri bija sakrauti kārbās uz galda.
Bet te radās problēma: ierobežots prezentācijas laiks! Katrai biedrībai tikai divdesmit minūtes. Desmit minūtes Edgara Vorslova stāstījums par dažādām specifiskām nedzirdīgo un vājdzirdīgo īpatnībām, un atlikušajā laikā Eduards Bērziņš-Lācis iepazīstināja klātesošos ar surdotehniku.
Protams, tika parādīti dzirdes aparāti, pēc tam FM uztvērēji, un tad jau prezentācijai atvēlētais laiks bija galā. Dažas kārbas palika neatvērtas, to saturs neparādīts un neizskaidrots.
Pēc pasākuma LNS tulkam Brigitai teicu, ka šādai iepazīstināšanai ar palīglīdzekļiem vajadzētu būt nevis divdesmit minūšu, bet divu stundu garai. Vai pat vairāk. Jo šajos palīglīdzekļos neorientējas vai ļoti slikti orientējas pat tie, kuriem šīs ierīces domātas. Ir jābūt iespējai arī izmēģināt praktiski, atrast sev piemērotāko.
Beigās piecēlās arī kāds cilvēks no uzņēmējiem un uzdeva jautājumus. Šim cilvēkam ausī bija dzirdes aparāts. Viņš pieminēja informācijas trūkumu, ar kuriem saskaras daudzi vājdzirdīgie.
Kā lai te neatceras daudzu vecāku prasību pēc informatīva bukleta, un to, ka šāda bukleta projekts diemžēl jau kādas trīs reizes noraidīts. Un tāda bukleta, kurā būtu apkopojums par visiem valsts apmaksātajiem palīglīdzekļiem un pakalpojumiem, surdocentram nav vispār. Bet vajag! Tāpat, kā informatīvus seminārus tikai par palīglīdzekļiem vien - nevis uz divdesmit minūtēm, bet uz divām dienām!
Baiba Bicēna