Par komunikāciju ar medicīnas iestādēm

Kā cilvēki ar dzirdes traucējumiem var izsaukt ātro palīdzību, komunicēt ar mediķiem, reģistrēties vizītei pie speciālistiem, ja nevar izmantot telefonu? Kādas iespējas pastāv, un kā tās darbojas dzīvē?

1.  daļa. Slimnīca.

Kādu dienu sajutos ļoti slikti. Vienbrīd sapratu, ka ar gulšņāšanu mājās šoreiz nepietiks un jāpārceļas uz vietu, kur medicīnas darbinieki un diagnostika sastopadmi lielākā koncentrācijā. Īsi sakot, jāsauc ātrie. Jeb neatliekamie. Diemžēl zvanīšana pa telefonu man sagādā milzīgu stresu. Taču cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir iespēja izsaukt neatliekamo palīdzību ar SMS, un nolēmu darīt tieši tā.

Internetā vēlreiz pārliecinājos, ka LNS lapā palīdzības saukšanai ir norādīts numurs 112, nevis 113, kas ir tieši NMPD. Tātad, jāraksta SMS uz 112. Turklāt mans telefons ir reģistrēts VUGD datu bāzē, bet to varot izmantot arī tie, kas nav reģistrēti.

Labi, rakstu par savām problēmām. Bez garumzīmēm, kā teikts instrukcijā. Vārds, uzvārds, adrese, problēmas. Gaidu atbildi. Pēc brīža man zvana nepazīstams astoņciparu numurs. Neatbildu. Zvana cits nepazīstams numurs, tad vēl viens (vēlāk pārbaudīju, zvani bija no VUGD un Gaiļezera uzņemšanas klīnikas numuriem). Pēc tam tomēr pienāk SMS no 112 – jautā, kurā pilsētā. Hm, ielu un numuru uzrakstīju, pilsētu minēt aizmirsu! Atbildu, ka Rīga, un jūsu numurs ir LNS mājaslapā. Vai tad vairs šis saziņas veids neder? Pienāk SMS, ka informācija tiks nodota 113. 

Tālāk viss kārtībā, dzeltenā mašīna drīz atripo, ar brigādi komunikācija normāla. Izsaukums ir pamatots, dodamies uz Gaiļezera uzņemšanas klīniku, kur notiek pacientu šķirošana. 

Drusku vēlāk sazinājos ar Inesi Immuri no LNS – viņa rakstīja, ka 112 vajadzēja ar SMS atbildēt tūlīt, nevis zvanīt. Bet laikam saziņa ar SMS tiek tik reti izmantota, ka viens otrs dispečers to var arī nezināt. 

Bet nu esmu Gaiļezerā. Ar pirmo dakteri kontakts normāls, visu saprotu. Ar asinsnoņēmēju un kakla/deguna bakstītāju arī. Tad mani aizved uz rentgenu. Nesaprotu, ko man no attāluma saka, bet drīzāk nojaušu, ka vispirms jāstāv tā kā nolika, un tad sāniski. 

Atgriežos iepriekšējā telpā. Kādu laiku esmu viena. Man laikam te ceturtā šķira – mirt vēl netaisos. Tad durvis paveras, un man no attāluma kaut ko saka. Neko nesaprotu. Saku, ka nedzirdu, lai uzraksta. Neko neraksta un aizver durvis. 

Vēl pēc laiciņa ienāk divas meitenes kosmonautu tērpos. Kaut ko saka, bet caur viņu ķiverēm atkal neko nesaprotu. Tikai nojaušu, ka man ir kaut kas ļoti lipīgs. Varbūt mēris, varbūt bakas, varbūt jaunais draudziņš Kovids. 

Vēl pēc kāda laiciņa atnāk divi veči ar ripināmām nestuvēm un lūdz mani pārcelties uz tām. Apliek aproci. Nesaprotu, ko saka, bet nojaušu, ka pārvedīs kaut kur citur. Tā arī notiek: braucu un pa logu redzu Biķernieku meža priežu galus. Pēc pagrieziena saprotu, ka mana mājvieta kādu brīdi būs Infektoloģijas centrs. 

Iekārtojos palātā, kurā ir ar pulti regulējamās gultas. Apgūstu galvgala un kājgala pacelšanu un nolaišanu. Ļoti ērti. Un tad ir klāt arī jauka daktere. Kad pasaku, ka slikti dzirdu, viņa paņem papīra lapu un jautājumus uzraksta! Tas ir super! Prieks atbildēt! 

Nākamajā dienā mani aizved uz datortomogrāfiju. Šādu ierīci apmeklēju pirmo reizi, taču pamatvilcienos zinu, ko ar to dara. Jautāju, vai jānoņem dzirdes aparāts. Man saka, lai atstāju. Teikšot, kad jāelpo un kad jāaiztur elpa. 

Diemžēl nesaprotu, ko man tur saka! Vienkārši, kad kaut ko saka pirmoreiz, elpu aizturu. Kad saka ko otrreiz – elpoju. Kad trešoreiz – neelpoju. Un tikai pēc brīža pamanu, ka ierīces iekšpusē ir lampiņas ar zaļu un oranžu ģīmīti. Zaļais smaida ar atvērtu muti, oranžajam mute ciet. Saprotu, ka tas ir tieši priekš manis, bet ir jau par vēlu. Kāpēc to man nepateica iepriekš? Stress būtu bijis daudz mazāks.

Pēc tam atkal viss normāli. Viena daktere jautājumus raksta uz lapiņas, citas saprotu tāpat. Palātā nav nekādu blakustrokšņu. Gultu, segu un plauktiņu dēļ akustika laba. Draudziņš Kovids kopā ar citām problēmām palēnām aiziet projām.

Astotajā dienā mani izraksta. Ar norādījumu atrasties ģimenes ārsta uzraudzībā, lietot zāles, utt. 

Te atkal sākas jaunas problēmas. Tā kā pie ģimenes ārsta veselu mūžību neesmu bijusi un tas atrodas centrā (kur dzīvoju agrāk), tad meklēju pieņemšanas laiku internetā. Neatrodu. Nav arī iespējas pieteikties elektroniski – ir tikai numurs reģistratūras stacionārajam telefonam. Īsziņu tur aizsūtīt nevar, e-pastu – arī nevar! Vismaz nekur tādu iespēju neatrodu. Liekas, tikpat nesasniedzami ir arī daudzi citi ģimenes ārsti, izņemot varbūt tos, kuri strādā ARS vai tamlīdzīgās iestādēs. Nākas pašai braukt uz centru, ieiet reģistratūrā un pierakstīties uz vizīti klātienē pēc dažām dienām.

Noteiktajā laikā ierodos atkal, tur problēmu nav. Jauka ārste, labi saprotamies. 

Taču vajadzīgi vēl kādi izmeklējumi. Asins analīzes var noņemt turpat blakus kabinetā. Par kuru rezultātiem, ja kas būs, man paziņošot e-pastā. Un vēl vajagot USG, par kuru man tiek izrakstīts norīkojums uz veidlapas. Iesaka iegriezties tuvākajā veselības centrā.

Ieeju minētajā veselības centrā un interesējos, kad var tikt uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem.  Man strupi atcērt: zvaniet pirmajā novembrī! Eju mājās un sāku internetā pētīt, cik kurā vietā maksā vizīte par maksu, kur var pieteikties elektroniski, utt. 

Par šīs elektroniskās pieteikšanās piedzīvojumiem būs atsevišķs stāsts.

Informācija par palīdzības dienestu izsaukšanu ar SMS: https://www.lns.lv/lat/?doc=16856

2. daļa. Elektroniskā pieteikšanās.

Tātad, tuvākajā veselības centrā uz jautājumu, kad var piereģistrēties uz izmeklējumu man atcirta: zvaniet pirmajā novembrī! Bet tā, ka man zvanīšana sagādā milzīgu stresu, devos uz mājām un sāku meklēt pieteikšanas iespējas elektroniski.

Pieteikšanās formas dažādu medicīnas iestāžu mājaslapās ir atšķirīgas. Dažās lapās var orientēties labi, citur tas ir sarežģīti. Pietiekami labi orientējos medicīniskajā terminoloģijā, un vajadzīgo  izmeklējumu varu atrast. Ir varianti pieteikties uz izmeklējumiem Rēzeknē, Siguldā un citur. Bet tad atrodu it kā piemērotu variantu kādā Rīgas slimnīcā. Jau sākumlapā ir links uz e-komunikāciju, un nospiežu “Pieteikties”:

Seko anketa, kuru izpildu. Priecājos, ka jau formā varu norādīt, ka man ir dzirdes traucējumi, tāds lodziņš tur ir. Tiesa, ir  lielas problēmas norādīt vēlamo dienu. Labi zinu par garajām rindām, bet nav ne jausmas, cik tieši garas tās ir pie konkrētajiem speciālistiem. Taču ierakstu, ka tuvākajās dienās. Ar piezīmi, ka var arī vēlāk.

Nu tik gaidīt atbildi, kurai jāpienāk nākamās dienas laikā!

Nākamā diena pienāk, man atkal telefonā neatbildētais zvans. Vēlāk pienāk e-pasts no medicīnas iestādes. Diemžēl mani reģistrēt nevarēs, jo saziņa pa telefonu. Vai arī lai nākot klātienē un ņemot līdzi atbalsta personu. Atbildēt uz šo e-pastu nevar, jo tas ir NoReply (slimnīcas nosaukumu un kontaktus izdzēsu).

Turpinu meklēt internetā citus variantus, kur nav jāsazinās telefoniski. Pārbaudu kāda veselības centra mājaslapu.  Iekrīt acī, ka pieteikšanās uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem iespējama tikai telefoniski. Tikai! Nez, kas tā par vides pieejamību???

Turpinu meklējumus. Atrodu citu  variantu, šoreiz formā e-veselibaspunkts. Tur jāreģistrējas ar e-Latvija palīdzību, bet to es to jau kādreiz esmu izdarījusi. Sameklēju vajadzīgo speciālistu, brīvo laiku un piesakos.

Tūlīt arī atnāk ziņa uz e-pastu, ka pieraksts apstiprināts!

Manuprāt, reģistrēšanās e-Veselības Punktā ir vissakarīgākā, turklāt ar iespēju vajadzības gadījumā turpat no vizītes atteikties.

Vienīgā problēma, ka uz izmeklējumiem valsts apmaksāto šogad laiku nevarēju atrast  gandrīz nekur, ja neskaita vakcināciju. Nākamajā gadā dažas brīvas vietas pamanīju, bet visas pie speciālistiem diezgan tālu no Rīgas.

Pārbaudīju arī portālu Rinda pie ārsta (rindapiearsta.lv) – manuprāt, tajā ir diezgan grūti orientēties. Cits portāls Epoliklinika.lv aizved uz to pašu e Veselības punktu.

Rīgas veselības centra mājaslapā pieraksta veidlapa līdzīga, bet drusku savādāka nekā e-pierakstā, un tur problēmas var sagādāt “Vēlamā datuma” izvēle, jo ar tiem laikiem neko nevar zināt.

Aptaujājot paziņas,  uzzināju, ka ir ģimenes ārsti,  kuri sev izveidojuši vienkāršas mājaslapas internetā. Kāpēc tā nevarētu darīt arī citi?  Noteikti jāpanāk, lai elektroniski varētu reģistrēties pie visiem ārstiem, un lai internetā visur būtu atrodams arī  pieejamais darba laiks. Kaut vai nākamajā gadā.

Kad tuvojās e-veselības punktā pieteiktās vizītes laiks, atkal telefonā konstatēju neatbildētu zvanu no medicīnas iestādes reģistratūras. Taču tūlīt pat pienāca arī īsziņa ar atgādinājumu, ka esmu pieteikusies rīt tikos un tikos, jāņem līdzi sejas maska, un maksa par vizīti tik un tik, kas jāsamaksā reģistratūrā. Ja nevar ierasties, lūgums sazināties.

Noteiktajā laika ierados,  masku uzliku, naudu samaksāju, kabinetu atradu, izmeklējumus izdarīju. Daktere runāja lēni un saprotami. Izmeklējuma rezultātus saņēmu.

Nepieciešamības gadījumā uz attālinātu konsultāciju var pieteikties portālā www.medon.lv (maksas) un www.1.min.lv (arī maksas). Šīs vietnes neesmu pārbaudījusi - vismaz pagaidām nav vajadzības.

******

Vēlāka piebilde. No sākumā minētās slimnīcas, kurā biju mēģinājusi pieteikties elektroniski, bet saņēmusi “NoReply” atbildi, vēlāk e-pastā atnāca vēstule ar atvainošanos. Ar zvanu centra operatoriem esot veiktas atkārtotas mācības par e-pieraksta pieteikumu apstrādi.

Atvainošanos pieņēmu.

3. daļa. Dīvainā sarakste.

Pēc brīvdienām e-pastā atradu vēstuli no sūtītāja “Ģimenes ārsti”. Tā vēstīja, ka analīzes nav sliktas, bet varētu būt labāk. Ja piekrītu lietot kādu medikamentu, lai dodu ziņu, tiks izrakstīta e-recepte. Vēstulei nebija paraksta. 

Atbildēju “ģimenes ārstiem”, lai recepti izraksta.

“Ģimenes ārstu” atbilde: “Sarunāts”. (Bez paraksta)

Recepte pienāca e-receptēs, medikamentu nopirku un sāku lasīt informāciju lietotājiem. Kaut kas man tur likās aizdomīgi. Proti, tur bija rakstīts, ka sākumdeva ir 10 mg, un šo devu var pakāpeniski palielināt, bet man bija izrakstītas krietni smagākas tabletes. Aizrakstīju "ģimenes ārstiem" vēl vienu vēstuli un vaicāju, kāpēc tā. Uzdevu vēl dažus citus jautājumus.

“Ģimenes ārsti”: “KURŠ JUMS ĀRSTS?” (Bez paraksta)

(Te nu es beidzot sapratu, ka četriem ģimenes ārstiem un reģistratūrai acīmredzot ir viena e-pasta adrese, un es visas vēstules rakstu uz to)

Es: “Vārds, Uzvārds”.

Pienāca sakarīga atbilde, kurā bija izskaidrots, kāpēc deva lielāka. Tikai vēstulei atkal nebija paraksta.

Pēc šīs sarakstes pagāja vairākas nedēļas. Pienāca kārta izmeklējumam, kura rezultātus apskatot, pašai bija skaidrs, ka vēl viena diagnoze klāt. Izdruku jau pēc darba laika aiznesu uz ģimenes ārstu reģistratūru. Nākamajā rītā aizrakstīju vēl vienu e-pastu: ceru, ka izmeklējumus saņēmāt, un man vienas no recepšu zālēm drīz beigsies, vajadzētu jaunu recepti. Šoreiz vēstules tematā norādīju savas ģimenes ārstes vārdu. Lai uzreiz būtu skaidrs, kurš man ārsts.

“Ģimenes ārsti”: “Labdien, saņemts.” (Atkal bez paraksta)

Vairāk nekā.

Portālā Latvija vēlāk pārliecinājos, ka recepte izrakstīta un zāles nopirku. Par pārējo nekādas skaidrības.

Diezgan stulbi jūtos. Ja kaut ko vajadzēs, rakstīšu atkal. Bet var taču atbildes vēstulē vismaz parakstīties “reģistratore A”. “ārste B” vai tamlīdzīgi.

Pēcvārda vietā.

Manuprāt, šīs elektroniskā pieraksta formas ir jāuzlabo. E-pierakstā problēmas sagādā ailes norādīt vēlamo datumu un laiku, jo nav nekādas norādes par speciālistu pieņemšanas grafiku un brīvajām vietām. Labi, ka iespējams norādīt par redzes un dzirdes problēmām, bet varbūt derētu papildu lodziņi arī par kustību un garīgās vai intelektuālās attīstības traucējumiem? E-veselibaspunkts noteikti ir labāks, taču arī tur derētu papildu lodziņi šo traucējumu norādei. 

Pirms raksta publicēšanas vēlreiz pārbaudīju vairāku slimnīcu un veselības centru mājaslapas. Dažās lapās bija grūti atrast, kur šī elektroniskā pieteikšanās forma slēpjas. Ja jāmeklē vairākas minūtes, tas neliekas normāli. Daži speciālisti bija noslēpti tik labi, ka, tomēr viņus atrodot, konstatēju, ka uz valsts apmaksātu izmeklējumu iespējams pieteikties jau nākamajā dienā. Iespējams, ka šīs vietas tā arī palika neaizņemtas.

BAIBA BICĒNA