2021.-2025. gada publikācijas presē, portālos, TV, radio un citur
Dažādos masu medijos publicētie raksti vai raidījumi par cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, kuri dara visu, lai iekļautos dzirdīgo pasaulē. Kā arī stāsti par cilvēkiem, kuri viņiem palīdz.
Saraksts vēl nav pilnīgs un tiks papildināts un rediģēts.
2025.
Dr.Apinis: Bērnu dzirde un kohleārie implanti
TV24 24.03.2025. Dr. Apinis
Raidījumā piedalījās Bēŗnu Dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe, audiologopēde Ilze Klatenberga un Bērnu klīniskās slimnīcas otolaringoloģe Kitija Daina.
1. daļa: 24.03.2025 Dr. Apinis 1. daļa - RigaTV24 - XTV
2. daļa: 31.03.2025 Dr. Apinis 2. daļa - RigaTV24 - XTV
Īss atreferējums Latvijas Avīzē: “Pēc implanta ievietošanas, bērns spēj apgūt pat četras valodas,” Kušķe skaidro mūsdienu medicīnas iespējas | Veselam.lv
Speciālisti: Lai laikus «noķertu» bojājumus, dzirde būtu regulāri jāpārbauda
LSM.lv 3.03.2025. Kā labāk dzīvot
Ņemot vērā pieaugošo trokšņu daudzumu apkārtējā vidē un tehnoloģiju ietekmi uz mūsu dzirdi, tā būtu regulāri jāpārbauda. Īpaši svarīgi dzirdi pārbaudīt bērniem, vēl pirms tie uzsākuši bērnudārza gaitas, un vēlāk arī atkārtoti, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja audiologopēde Elīna Kovaļevska, Latvijas Logopēdu asociācijas pārstāve, logopēde Zeltīte Šneidere un dzirdes speciālists-audiologs Nauris Veits.
Eksperti: Pieaug cilvēku ar dzirdes traucējumiem skaits
LSM.lv 3.03.2025. TV Kurzeme
Pasaules Dzirdes dienā liepājniekiem piedāvātas bezmaksas pārbaudes, vienlaikus aktualizējot jautājumu par iespējamiem risinājumiem. Pagājušajā gadā Liepājā dzirdes aparāti tika piešķirti 340 cilvēkiem. Eksperti norādīja – ar katru gadu pieaug to cilvēku skaits, kuri tos saņem pirmo reizi.
Lai dzird!
IR 27.02.2025. Agnese MeiereRaksts par otolaringoloģi Ligitu Kupicu un sarežģītu operāciju bērnam, kuram nebija izveidojusies auss eja. Pilnā apjomā var izlasīt žurnāla abonementi.
https://ir.lv/2025/02/26/lai-dzird/
Sandra Kušķe: Dzirdes brīnumam – kohleārajam implantam Latvijā jau 25 gadi
Delfi 27.02.2025. Sandra Kušķe
Starptautiskā Kohleāro implantu diena, ko atzīmē 25. februārī, ir nozīmīga diena visai pasaulei un īpaša Latvijai. Šogad Latvija atzīmē arī 25 gada dienu kopš pirmās kohleārās implantācijas operācijas bērnam ar dzirdes traucējumiem. 2000. gadā pirmo kohleāro implantu Latvijā ieguva meitene, kura nu jau beigusi studijas ārzemēs un brīvi pārvalda četras valodas. Kopš tā laika valstī ir veiktas 300 kohleāro implantu operācijas, un daudzi bērni ir spējuši pilnībā integrēties sabiedrībā. Gada laikā šo operāciju skaits bērniem ir 20-25.
https://www.delfi.lv/898102/versijas/120062927/sandra-kuske-dzirdes-brinumam-kohlearajam-implantam-latvija-jau-25-gadiSkaļa mūzika nepalīdzēs – dzirdes speciālists kliedē mītus par troksni ausīs
Delfi 3.02.2025.
Vairākās valstīs februāra pirmajā nedēļā uzmanība tiek pievērsta bieži sastopamam un traucējošam simptomam – tinītam jeb troksnim ausīs, ko cilvēks dzird, lai gan apkārtējā vidē šādu skaņu nav. Dzirdes centra "Audiomedika" dzirdes speciālists – audiologs Nauris Veits – norāda, ka tas ir viens no sarežģītākajiem neiroloģiskajiem simptomiem, ar kuru cīnīties kļūst vieglāk, ja kliedējam populāros mītus.
Pirmās rakstiskās liecības par tinītu ir datētas Senās Ēģiptes laikos. Statistika liecina, ka ar troksni ausīs saskaras aptuveni 15 procenti iedzīvotāju.
https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/120059887/skala-muzika-nepalidzes-dzirdes-specialists-kliede-mitus-par-troksni-ausis«Tu esi idiots!» Nofilmēta pedagoga saruna ar nedzirdīgu bērnu liek Bērnu aizsardzības centram sākt pārbaudi skolā
LSM.lv 30.01.2025. 4.studija
"Tu esi idiots! Es desmit reizes gaidu, lai tu paskaties. Slims tu esi!" Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" rīcībā nonācis video no Ēbelmuižas pamatskolas, kur mācās nedzirdīgi bērni. Nofilmētajā materiālā pedagoģe kliedz uz audzēkni un apsaukā viņu. Tiesībsargs lūdzis Bērnu aizsardzības centru (BAC) šajā izglītības iestādē veikt visaptverošu bērnu tiesību aizsardzības pārbaudi, bet darba attiecības ar konkrēto skolotāju pārtrauktas, informēja skolas direktore.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.01.2025-tu-esi-idiots-nofilmeta-pedagoga-saruna-ar-nedzirdigu-bernu-liek-bernu-aizsardzibas-centram-sakt-parbaudi-skola.a585799/Atbrīvojums no valsts pārbaudes darbiem – saņemšanas kārtība un iespējamā ietekme uz turpmākajām izglītības iespējām
LV Portāls 29.01. 2025. Santa Galiņa
Kopš 2023. gada ir spēkā stingrāki noteikumi atbrīvošanai no valsts pārbaudes darbiem veselības problēmu dēļ. Skaidrojam tiesisko regulējumu atbrīvojuma piešķiršanai un tā ietekmi uz skolēna turpmākajām izglītības iespējām.
Lai saņemtu atbrīvojumu no valsts pārbaudes darbu kārtošanas, līdz 1. martam izglītības iestādē jāiesniedz iesniegums un psihiatra, neirologa vai hematoonkologa, vai ārstu konsīlija izsniegts izraksts.
skolēni ar noteiktām veselības problēmām var tikt atbrīvoti no kādas eksāmena daļas (piemēram, klausīšanās daļas dzirdes traucējumu dēļ). Izglītības iestādes vadītājam atbrīvojums no eksāmena daļas jānoformē kā atbalsta pasākums valsts pārbaudes darba laikā.
Šī problēma skar 90 000 cilvēku, bet daudzi nezina - valsts apmaksā dzirdes aparātus
Jauns 29.01.2025. Marianna Ozola
Latvijā vairāk nekā 90 000 iedzīvotāju saskaras ar dzirdes traucējumiem, kas ietekmē viņu ikdienu un spēju pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrībā. Valsts nodrošina atbalstu dzirdes aparātu un citu palīglīdzekļu iegādei – kā to saņemt?
TOP 5 attaisnojumi: kā cilvēki parasti noliedz dzirdes problēmas?
Delfi 27.01.2025 Audiomedika
Cilvēki ar dzirdes traucējumiem, kuri nevēlas to atzīt, meklē attaisnojumus, bet nemeklē palīdzību. Dzirdes centra "Audiomedika" audiologs Nauris Veits dalās ar izplatītākajiem attaisnojumiem. Kādi tie ir? 1) Es dzirdu labi, bet citi runā neskaidri; 2) Es esmu gados vecāks tāpēc slikti dzirdu - tur neko nevar darīt; 3) Es vēl neesmu vecs; 4) Es esmu pārāk vecs; 5) Kaimiņš mēģināja, viņam nepalīdzēja.
Visu laiku džinkst, sīc un pīkst ausīs – tas tiešām ir nopietni. Ārste dod padomu, kā to noslāpēt
LA.LV 25.01.2025.
“Man ausīs visu laiku džinkst un pīkst kaut kas. Kas tā varētu būt par lietu, kas tam par iemeslu un kas var pret to palīdzēt? Es skaļu mūziku austiņās neklausos,” šādu jautājumu TV24 raidījuma “Uz līnijas” skatītājs uzdeva otolaringoloģei Ligitai Kupicai. Kā vēl vienu veidu, kā ar šiem trokšņiem ausīs cīnīties, ārste min tā saucamās “baltās skaņas”: “Tās ir kā fona troksnis, kas nomaskēs to, kas ir galvā.
Teātru (ne)piekļūstamība Latvijā
Kroders.lv 24.01.2025. Juris Jurāns
Reportāža: cik piekļūstami ir Latvijas teātri cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem? 2022. gadā pieņemtajās “ Kultūras pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam” kultūras piekļūstamībai atvēlētas veselas divas rindkopas. Nodaļas noslēgumā ietverts pavisam vispārīgs uzstādījums, ka līdz 2027. gadam tiks nodrošināta kultūras piekļūstamība iedzīvotājiem ar funkcionālajiem traucējumiem. Ministrijas pārstāve Lita Kokale rakstiskā atbildē norāda, ka Latvijas Kultūras akadēmija 2024. gadā noslēgtajā pētījumā secinājusi, ka viena no problēmām ir kultūras organizāciju nezināšana, kā iekļaut cilvēkus ar funkcionālajiem traucējumiem. Valsts teātru mājaslapās izvietotā informācija par piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem ir atšķirīga vai neeksistē vispār. Jau gadiem Sadzirdi.lv aktualizē titru nepieciešamību. Visbiežāk gan sastapušies ar argumentu – nav naudas. Indukcijas cilpu šobrīd piedāvā tikai divi valsts teātri Latvijā – Jaunais Rīgas un Valmieras teātris.
Skatuves māksla. Vai piekļūstama?
Satori 08.01.2025 lnese lmmure
Lai nodrošinātu vājdzirdīgu un nedzirdīgu cilvēku pilnvērtīgu līdzdalību dzirdīgo kultūras pasākumos, nepieciešami pielāgojumi un inovācijas. Piekļūstamības nodrošināšana ir sarežģīta, jo nedzirdīgos un vājdzirdīgos nedrīkst uzskatīt par vienu auditoriju. Kāpēc? Kas ir nepieciešams piekļūstamībai? Kādi soļi Latvijā veikti pēdējā gada laikā, lai uzlabotu skatuves mākslas piekļūstamību, un kā tas strādā praksē? Par to šajā rakstā.
https://satori.lv/article/skatuves-maksla-pieklustama
2024.
Pie svētku galda ar tuvinieku, kuram ir dzirdes traucējumi: kā izvairīties no kļūdām?
TVNET 20.12.2024. Audiomedika
Ja svinībās piedalās tuvinieks ar dzirdes traucējumiem, svētku prieku var aizēnot neērtas situācijas. Dzirdes centra “Audiomedika” dzirdes speciāliste Ieva Raibužīte skaidro, kā no šīm situācijām izvairīties vai tās mazināt, pieminot četras biežāk pieļautās kļūdas.
Ar smaidu, ne raudāšanu. Bērnu slimnīca paplašina dzirdes pārbaužu pakalpojumus
LSM.lv 17.12.2024. Uldis Birziņš
Jau divus mēnešus Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Ausu, kakla un deguna slimību klīnika bērnus uzņem jaunās, plašās un modernās telpās. Jaunums – slimnīca tikusi pie divām specializētām audiometrijas kabīnēm.Jaunās audiometrijas kabīnes, kuras norobežotas no apkārtējas vides tā, lai tajās būtu absolūts klusumus, sniedz iespēju dzirdes problēmas konstatēt pat zīdaiņa vecumā. Tas līdz šim slimnīcā nebija iespējams.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/17.12.2024-ar-smaidu-ne-raudasanu-bernu-slimnica-paplasina-dzirdes-parbauzu-pakalpojumus.a580581/Vīrs uzdāvināja dzirdes aparātu
Sadzirdi.lv 12.12.2024. Guna Roze-Tamule
Literāte Guna ar vienu ausi nedzird jau sen, bet pie dzirdes aparāta tikusi tikai pirms dažām dienām. Te viņas pirmie iespaidi. Radio skan citādi, kaķu ķepiņas uz grīdas skrapst citādi, izrādās, noliekot priekšmetus uz dažādām virsmām, ir skaņas un katrreiz citādas. Pat slaukot rokas dvielī, izrādās - tas skan.
Un tad Guna vīram uzrakstīja ziņu: "Ak, dies, es dzirdu!"
http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/4726590/guna-roze-tamule-virs-uzdavinaja-dzirdes-aparatu
Piedzima nedzirdīgas, bet tagad dzird!
Mans Mazais Nr.6 2024. Laura Ikauniece
Stāsts par Lindas Rogas un Jāņa Padēla dvīnītēm Aleksandru un Rūtu. Tagad abām meitenēm ir kohleārie implanti, viņas dzird un runā. Bez tam vecāki izveidojuši zīmolu A&R Twinsies, lai piedāvātu produktu, kura pašiem pietrūkst. Tās ir lentes implantu procesoru nofiksēšanai pie galvas, kā arī dažādi citi dzirdes iekārtu aksesuāri. Šie izstrādājumi jau nokļuvuši daudzās pasaules malās.
10 minūtes par dzirdi
LA.lv 5.12.2024 Pēteris Apinis
Kaspars Peksis vada HEADLINE klīniku un rezidentūras programmu otorinolaringoloģijā LU. Šoreiz viņa skaidrojums par dzirdi, vājdzirdību, dzirdes fizioloģiju un dzirdes ārstēšanu. Un par to, ka vājdzirdība ir globāla problēma - cilvēce noveco.
Kā bērns dzird "Kā mucā": eksperte skaidro dzirdes problēmu cēloņus un iespējamos risinājumus
LA.lv 30.11.2024 TV24 "Dr.Apinis"
Sarunā piedalās klīnikas HEADLINE otorinolaringoloģi Elīna Eliasa-Vīgante. Kādas ir nianses un anatomiskās īpatnības saistībā ar iekaisuma procesiem bērnu aizdegunes un dzirdes kanālu apvidū, kas var izraisīt dzirdes un citas veselības problēmas?
Zilonis studijā
TV3 14.11.2024
Raidījumā "Zilonis studijā" saruna par nedzirdību un vājdzirdību, par zīmju valodu un par kohleārajiem implantiem
Piedalās pirmsskolas izglītības iestādes "Piejūra" skolotāja Iluta Bembere, kura lieto implantus, kā arī otorinolaringologs Dins Sumerags un tulks EIza Veismane.
https://www.tv3.lv/raidijumi/zilonis-studija/vajdzirdiba-un-zimju-valoda-ka-saprasties/
Ar visu dzirdes aparātu nedzirdu!
Ievas Veselība 4.10.2024. Aija Vīksna
Dzirdes aparāts ir, bet spēja dzirdēt neuzlabojas? Ar šo situāciju Dinas Tanbergas Dzirdes klīnika saskaras vai ik dienu. Cilvēki meklē palīdzību, jo citviet iegādātie vai valsts piešķirtie dzirdes aparāti spēju dzirdēt neuzlabo. Visbiežāk pie vainas nav tik daudz pats aparāts, cik tā nenoregulētais, konkrētajam cilvēkam rūpīgi nepielāgotais darbības režīms. Konsultācija par dzirdes aprātu lietošanu un pielāgošanu.
https://www.facebook.com/photo?fbid=1064753582327160&set=pcb.1064753622327156
Vai tiešām austiņas ir drauds dzirdei un kā varam palīdzēt ausīm? Skaidro ārste
LA.lv 30.08.2024 Antra Krastiņa
Pēdējos gados ir atvērti daudzi dzirdes aparātu veikali. To pamanot, prātā nāk kāda ausu ārsta jau pasen teiktais – kamēr jaunieši ausīs un uz tām likšot austiņas, trakā skaļumā klausoties mūziku, viņš par darba trūkumu nevarēšot sūdzēties. Vai tiešām austiņas ir drauds dzirdei? Kas vēl ietekmē dzirdes pasliktināšanos, un kā no tā pasargāties, skaidro otorinolaringoloģe, RSU Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja Dr. med. Gunta Sumeraga.
https://www.la.lv/ka-palidzet-ausim
Atis Legzdiņš, Robins Ušackis: Tinnitus - troksnis galvā un ausīs
Ārsts.lv 2024. gada jūlijs
Troksnis ir simptoms, kad pacients sūdzas par troksni ausīs, galvā, kas nav saistīts ar apkārtējās ārējās vides skaņām, troksni un lielākoties citi cilvēki to nedzird. Tinnitus var būt objektīvs vai subjektīvs. Objektīvs ir tajos gadījumos, kad troksni dzird ne tikai pacients, bet arī ārsts, piemēram, uzliekot stetoskopu uz kakla pieauss rajonā. Lielākoties tinnitus ir subjektīvs, kas izpaužas kā rūcoša, pulsējoša, džinkstoša, šņācoša, klikšķinoša, pīkstoša, dūcoša skaņa, ko ārsts nedzird. Tinnitus var būt akūts, hronisks, vienpusējs, abpusējs, konstants, intermitējošs un tā tālāk. Vairāk nekā puse no populācijas kaut reizi ir sajutuši šādu simptomu. Provizoriski no tinnitus cieš aptuveni 15 līdz 20% populācijas, kur aptuveni 5% tiek ievērojami ietekmēta dzīves kvalitāte. Aptuveni 1% pacientu ir paaugstināts suicīda risks, tāpēc simptomu būtu jāuztver nopietni. Šo simptomu biežāk novēro gados vecākiem pacientiem, bet mēdz būt arī jauniešiem un bērniem. Tinnitus 90% gadījumu asociējas ar dažāda veida dzirdes traucējumiem, bet tikai 40% pacientu ar dzirdes traucējumiem ir tinnitus. Dzirdes pasliktināšanās dubulto iespēju, ka pacientam attīstīsies tinnitus un trīskāršo iespēju, ka viņš no tā cietīs. Novērojama ir liela korelācija starp traucējošu tinnitus ar trauksmi un depresiju. Trokšņa ausīs un galvā rašanās mehānisms īsti līdz galam nav skaidrs.
https://arsts.lv/jaunumi/atis-legzdins-robins-usackis-tinnitus-troksnis-galva-un-ausis
Bērnu slimnīcā uzsāk padziļinātu dzirdes skrīningu zīdaiņiem
LTV Rīta Panorāma 24.06.2024
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) jaundzimušo aprūpes nodaļā uzsāktas padziļinātas dzirdes pārbaudes ar jaunu iekārtu, jo ar Latvijā līdz šim ierasto metodi, simtprocentīgi nebija iespējams konstatēt zīdaiņu dzirdes problēmas. Savlaicīga dzirdes traucējumu atklāšana un ārstēšana ietekmē bērna dzīves kvalitāti.
Beidzot sadzirdēt
Colorize 5.06.2024 Edīte Brence
Šoreiz Edīte, kurai ir dzirdes traucējumi, apmeklē Rīgas cirka skolas audzēkņu priekšnesumu. Cirkā darbojas indukcijas cilpa, kuru Edīte izmēģina pirmo reizi. Arī pērkot biļetes ir norādīts, ka izrāde ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem, nedzirdīgajiem, cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un pieejamo indukcijas cilpu.
http://www.colorize.lv/blogs/params/post/4698069/
Skolas lifta likteni lems ministrija
Bauskas dzīve 4.06.2024. Kristīne Sēnele
Selīnai Skudrai ir 13 gadi. Viņa nupat pabeigusi 5. klasi Bauskas pilsētas pamatskolā. Meitenei ir gan kustību, gan dzirdes problēmas. Tādēļ viņa nevar mācīties 2.vidusskolā, kur gan ir pielāgota vidē, taču ir lielas klases. Ja apkārt daudz trokšņu, meitene nevar koncentrēties, viņa apgrūtināti uztver skolotāja teikto. Selīnai stundās nepietiek tikai ar dzirdēto, vajag arī acu kontaktu un iespēju lasīt no lūpām.
https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/skolas-lifta-likteni-lems-ministrija/
Aleksandra ceļš līdz spējai dzirdēt un būt sadzirdētam – pieveikts ar mammas neatlaidību un līdzcilvēku atbalstu
LTV Dienas ziņas 23.05.2024
Silvija Brice no Preiļu puses uzsver, ka rūpes par dēlu Aleksandru ir viņas misija. Puisis ir pilnīgi nedzirdīgs, un pretēji drūmajām prognozēm, ka zēns nekad nerunās, ar ģimenes, radu, pedagogu, sociālo darbinieku un līdzcilvēku atbalstu izdevies sasniegt daudz vairāk. Aleksandrs šogad ir Daugavpils Stropu pamatskolas – attīstības centra absolvents, komunicē zīmju, kā arī latviešu, krievu un angļu valodā, un sapņo kļūt par jūrnieku vai mehāniķi.
“No ārpuses ausis parasti izskatās normāli!” Bērnu slimnīcā uzsāk padziļinātu dzirdes pārbaudi jaundzimušajiem ar jaunu iekārtu
LA.lv 18.05.2024 Ilze Olšteina
Bērnu slimnīcas jaundzimušo aprūpes nodaļā uzsāktas padziļinātas dzirdes pārbaudes ar jaunu iekārtu, kas ir papildinājums jau esošajam dzirdes skrīningam. Jaunā iekārta iegādāta, pateicoties ziedotāju atbalstam.
Sekojot starptautiskām rekomendācijām neonatoloģijas jomā, jau vairākās valstīs jaundzimušajiem dzirdes skrīningu veic, izmantojot divas metodes: automātisko otoakustisko emisiju (AOAE vai OAE) un/vai automātisko dzirdes smadzeņu stumbra reakcijas noteikšanu (AABR), kas līdz šim Latvijā nebija pieejama.
Latvijā visās dzemdību nodaļās veseliem jaundzimušajiem dzirdes skrīningu veic ar līdz šim pieejamo OAE metodi. Jaundzimušajam var būt centrālas dabas dzirdes traucējumi, kurus iespējams konstatēt tikai ar jauno skrīninga metodi, taču OAE skrīninga rezultāti var būt normas robežās. Tāpēc bija gadījumi, kad dzirdes traucējumi tika atklāti novēloti.
Šī nav diagnostikas metode, bet tā ļoti palīdz atlasīt tos pacientus, kam iespējami drīz nepieciešama audiologa konsultācija.
Kopš dzimšanas nedzirdīga meitenīte pēc inovatīvas procedūras sāk dzirdēt
Apollo.lv 9.05.2024
18 mēnešus vecā Opāla Sendija no Lielbritānijas atguvusi dzirdi pēc dalības inovatīvā gēnu terapijas procedūrā. Ārsti norāda, ka šī procedūra iezīmē jaunu ēru nedzirdīguma ārstēšanā. Meitene piedzima ar dzirdes neiropātiju, kuras iespaidā no iekšējās auss uz smadzenēm netiek pārraidīti dzirdes signāli. Opālai veikta gēnu infūzija, kuras laikā tika ievietota vesela attiecīgā gēna kopija. Tagad viņa dzird gandrīz perfekti un aizraujas ar rotaļu bungu spēlēšanu.
https://www.apollo.lv/8017501/video-kops-dzimsanas-nedzirdiga-meitenite-pec-inovativas-proceduras-sak-dzirdetTeātrī titrus piedāvā angļu, bet ne latviešu valodā. Vājdzirdīgie to uzskata par diskrimināciju
LSM 13.04.2024.
Par titru latviešu valodā pieejamību teātros un citās kultūras norisēs vājdzirdīgo un nedzirdīgo cilvēku interešu organizācijas cīnās jau gadiem. Neizpratni raisījis fakts, ka daži teātri nodrošina izrāžu tulkojumu angliski, bet ne latviski. Situācijas risināšanā iesaistīsies arī Tiesībsarga birojs.
Skolēnus ar redzes un dzirdes traucējumiem varēs atbrīvot no valsts eksāmeniem
LSM Ziņu redakcija 9.04.2024
Arī skolēnus ar redzes un dzirdes traucējumiem jau no 2023./2024. mācību gada varēs atbrīvot no valsts eksāmeniem pamatizglītības apliecības vai vidējās izglītības atestāta saņemšanai, otrdien, 9. aprīlī, lēma valdība.
Būt citādam
Satori 3.03.2024 Rūta Mežavilka
Ik reizi, kad kārtējā attālinātajā sapulcē pazūd skaņa vai tā kļūst čerkstoša, nekvalitatīva, vienmēr kāds no labi dzirdošajiem kolēģiem iesaucas: "Kaut kas ar skaņu, nevar dzirdēt!" Es šajās reizēs parasti klusēju... Rūtas Mežavilkas pārdomas.
https://satori.lv/article/citadam
Piešķil savu empātiju
Tiesībsarga birojs 29.02.2024.
Iznākusi noslēdzošā jeb desmitā raidījuma "Piešķil savu empātiju!" epizode, kurā piedalās Zane Embrekte, Emīlija Ērgle, Patrīcija Anna Vavilova un Elza Veismane. Uzzini kaut ko vairāk par dzirdes traucējumiem.
https://www.youtube.com/watch?v=WzVWvInHtig
BEZ SPRIEDZES ⟩ "Zinu, kāds ir pilnīgs klusums." Dana Dombrovska par dzīvi ar nedzirdīgumu
Apollo 28.02.2024 Pauls Jānis Siksnis
Ne katrs cilvēks sešu gadu vecumā ir piedzīvojis tādas pārmaiņas kā Dana. Pēc pārslimotā meningīta Dana dažu dienu laikā gandrīz pilnībā zaudēja dzirdi, kura gandrīz pilnībā pazudusi vien trīs dienu laikā. Tagad viņai vienā ausī palikuši tikai divi procenti dabīgās dzirdes.
"Kā šodien atceros brīdi, kad gulēju slima un tētis man kaut ko stāstīja. Teicu, ka nedzirdu. Viņš stāstīja vēl un vēl, bet skaņa kļuva arvien klusāka un klusāka..."
Mamma bija ļoti neatlaidīga, trenēja mani, lai nezaudēju balsi. Kamēr man vēl nebija dzirdes aparāta, mamma mani trenēja lasīt no lūpām, viņa trenēja mani runāt skaidrāk un skaļāk.
Parastajā skolā, protams, biju kā baltais zvirbulītis – man bija tāds aparāts ar lielu kasti pie krūtīm un vadiem ausīs. Kad pirmo reizi saņēmu šo aparātu, es to metu pret sienu. Man šķita, ka ausīs brauc traktors. Skaņa bija briesmīga. Skolā ar to aparātu biju pamanāma.
Tagad Dana ikdienā lieto dzirdes implantu. Laika gaitā atmiņas par dabīgo dzirdi jau lielā mērā izgaisušas.
2010. gadā Dana ar krāšņu priekšnesumu piedalījās TV3 raidījumā "Dejo ar zvaigzni", iekļūstot pārraides 3. sezonas finālā. Piedalīšanās šovā bijis viens no viņas viskvēlākajiem sapņiem, tāpēc vājdzirdība viņu nav atturējusi.
Retās slimības un dzirdes traucējumi
Apeirons 27.02.2024 Baiba Bicēna
29. februāris ir Reto slimību diena. Savukārt 3.marts Pasaules Dzirdes diena. Kas šīm dienām ir kopīgs? Tas, ka ir diezgan daudzas retās slimības, kuras izraisa dzirdes traucējumus. Un ļoti nopietni jāuztver tas, ka vairākas no šīm retajām slimībām bez dzirdes traucējumiem izraisa arī citas ļoti nopietnas veselības problēmas, tajā skaitā redzes traucējumus.
https://www.apeirons.lv/retas-slimibas-un-dzirdes-traucejumi/
Iekļaujošā izglītība un bērni ar dzirdes traucējumiem skolās
Delfi Versijas 25.02.2024 Baiba Bicēna
Latvijā ļoti daudzi bērni ar smagiem dzirdes traucējumiem mācās "parastajās" skolās. Tā tas ir bijis gan pagājušajā gadsimtā, gan mūsdienās. Taču par viņu pieredzi ir zināms diezgan maz. Agrāk šie bērni un viņu vecāki viens otru nepazina, nevarēja apmainīties ar pieredzi, un, iespējams, skolotāji būtu pārsteigti, uzzinot, ka viņu skolā dažādos gadu desmitos bez jebkāda atbalsta mācījušies pat vairāki vājdzirdīgi bērni. Par šīm mācībām bijušie skolu absolventi stāsta leģendas. Bet kāds atbalsts šādiem bērniem paredzēts tagad?
Somijas Nacionālā Opera piedāvā noskatīties baleta izrādi ar mūzikas aprakstu latviešu valodā
Sadzirdi 10.02.2024
11.februārī plkst. 17:00 Somijas Nacionālā opera piedāvā internetā noskatīties baleta izrādi "Ziemassvētku dziesma" ar mūzikas aprakstu latviešu un citās valodās. Mūzikas apraksts ir domāts speciāli cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. To varēs lasīt datorā, klēpjdatorā, planšetē vai mobilajā telefonā.
http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/4468949/
RENĀTA UN RŪDOLFS VĪKSNES: Kopā dzīvē un otolaringoloģijā
Doctus Nr.2 2024 D. Ričika
Dr. med. RENĀTA VĪKSNE un Dr. RŪDOLFS VĪKSNE ir tandēms dzīvē un medicīnā, otolaringoloģijā. Dzīvē viņi ir viens otra stiprā aizmugure. Otolaringoloģijā — jaunie ārsti, kas Daugavpils reģionālajā slimnīcā kopā ar kolēģi Dr. Jūliju Starinsku veido mūsdienīgu izpratni par savu nozari — piedāvā plaša spektra otolaringoloģiskās operācijas un attīsta jomu, kas Daugavpilī kādu laiku bijusi atstāta novārtā.
Audiologs: Tehnoloģiju attīstība ļauj savietot dzirdes aparātu arī ar mākslīgo intelektu, kas prot filtrēt traucējošās skaņas
LA.lv 15.01.2024. Nauris Veits, “Vision Express” vadošais speciālists, audiologs
Pagātnē palicis laiks, kad dzirdes aparāti darbojās pēc analogā principa, vienādi pastiprinot pilnīgi visas apkārtnes skaņas – gan tās, ko svarīgi sadzirdēt, gan arī traucējošās. Cilvēki, kas lietojuši analogos dzirdes aparātus, atcerēsies, ka šī iemesla dēļ atrašanās, piemēram, uz trokšņainas ielas varēja būt ļoti apgrūtinoša.
Mūsdienās analogās tehnoloģijas pilnībā nomainījuši digitālie risinājumi. Dzirdes aparāta mikroshēma praktiski ir sīciņš dators, kas interpretē dzirdes testa (audiogrammas) mērījumu un pielāgo skaņu katra konkrētā cilvēka dzirdes vajadzībām, “atfiltrējot” nevēlamos trokšņus un pielāgojoties vides apstākļiem. Skaņas kvalitāti palīdz nodrošināt dzirdes aparāta kanālu skaits. Tehnoloģiju attīstība ļauj arī savietot dzirdes aparātu ar mākslīgo intelektu, kas prot filtrēt traucējošās skaņas, “atcerēties” vēlamos iestatījumus un automātiski reaģēt uz vides maiņu vai pat nodrošināt runas tulkojumu.
2023.
Cilvēkstāsts par Lailu, kurai ir kohleārais dzirdes implants. Ar cīņu un gribasspēku bieži var daudz ko panākt
LA.lv 7.10. 2023 Ilona Noriete.
Stāsts par vājdzirdīgu meiteni ar kohleāro implantu, kura beigusi parasto skolu, pedagoģisko fakultāti, strādā bērnudārzā, dejo zumbu, brauc ar motociklu. Bet bērnībā viņu gribēja nosūtīt uz speciālo skolu.
Zaudēt dzirdi pieaugušā vecumā
Sadzirdi 18.09.2023 Gundega Veinberga
Kā ir zaudēt dzirdi pieaugušā vecumā? Kāds ceļš bija jāiziet, lai dabūtu dzirdes aparātus un kohleāro implantu? Ar kādām problēmām iznāk saskarties mācībās, darbā, kontaktos ar citiem cilvēkiem?
http://www.sadzirdi.lv/blogi/params/post/4349397/gundega-veinberga
Uz robežas starp divām pasaulēm. Kā palīdzēt iekļauties vājdzirdīgajiem?
Latvijas radio 08.09.2023 Kā labāk dzīvot
Bieži vien cilvēki ar dzirdes problēmām tiek iedalīti vienā kategorijā pie nedzirdīgajiem, taču tas nav pareizi. Starp dzirdīgo un nedzirdīgo pasauli dzīvo vājdzirdīgie – cilvēki, kuriem ir dzirdes problēmas, bet kuri komunicē balsī, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas valdes locekle Rūta Mežavilka un Nedzirdīgo savienības biedre, "Sadzirdi.lv" dibinātāja Baiba Bicēna.
Cilvēkstāsts. Jauns matemātikas skolotājs ar dejotāja dvēseli, bet… viss varēja būt citādi, jo Mareks piedzima nedzirdīgs
LA.lv 2.09.2023 Ilona Noriete
Mareks Birulis ir 23 gadus vecs aizputnieks. Viņš tikko pabeidzis Latvijas Universitāti un kļuvis par diplomētu matemātikas pedagogu, un jau septembrī uzsāks darbu Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolā. Taču darbs mācību iestādē skolotāja statusā viņam nav nekas jauns, jo jau pirms diviem gadiem Mareks šajā pašā skolā sāka pasniegt datorzinības. Tagad, kad iegūts diploms, viņš varēs bērniem atklāt arī matemātikas noslēpumus.
Cilvēki ar dzirdes traucējumiem: valsts atbalsta sistēma nav pietiekama
Delfi Versijas. 8.08.2023 Dina Tanberga
Nevar būt tā, ka visiem Latvijas cilvēkiem iespēja saņemt dzirdes aparātus ir tikai vienā, valsts "angažētā" vietā (uzņēmumā), bez tiesībām izvēlēties pakalpojuma sniedzēju un produktu, turklāt bez jebkāda kvalitatīva servisa nodrošinājuma.
VIDEO. “Līdz kādiem trīsdesmit gadiem izvairījos par to runāt”: Rūta Dimanta par bērnībā zaudēto dzirdi
LA.lv 3.08.2023
Labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta sarunā ar Elīnu Fīrmani un Roberto Meloni atklāj, kā iemācījusies sadzīvot ar bērnībā gūto traumu – daļēji zaudēto dzirdi.
Sarunu raidījumā “Pasaki to skaļi!” Rūta atklāti dalījās savās sajūtās par bērnībā zaudēto dzirdi un kā tas ir licis viņai justies.
“Tas manu bērnību pamatīgi sabojāja, jo tad, kad tu nedzirdi ar vienu ausi un blakus vienaudži tev kaut ko runā, tad viņiem liekas, ka tu esi aroganta vai iedomīga. Teikšu atklāti, līdz kādiem trīsdesmit gadiem, es izvairījos ar cilvēkiem runāt par to, kas notiek,” – viņa stāsta.
Par saziņu ar veselības aizsardzības iestādēm Rīgā
Sadzirdi 24.04.2023
Personu ar invaliditāti NVO konsultatīvās padomes sēdē tikai aktualizēts jautājums par personu ar dzirdes traucējumiem komunikāciju ar veselības aprūpes iestādēm. Par to, ka rodas pārpratumi, izpildot pieteikuma anketas, ka ne vienmēr var sazināties e-pastā un par citiem jautājumiem. Jautājums tika iekļauts darba kārtībā, un uz to tika atbildēts 30. martā notikušajā sēdē. Tālāk izraksti no protokola.
http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/4275111/
Starp bērna interesēm un komisijas uzliktu zīmogu
Likums un Taisnība Nr. 3 2023 Dace Ezera
Saruna ar vājdzirdīgā Aksela mammu Anitu Rogu. Ko viņa kā juriste domā par informācijas vakuumu, par dzirdes traucējumiem, pedagoģiski medicīniskajām komisijām, speciālās izglītības kodiem un citām lietām.
Vājdzirdība nav šķērslis: Akselam atslēgas vārds ir darīt!
Kas Jauns Avīze 6.04.2023, Jauns.lv 11.04.2023. Dace Ezera
Aizputē mītošajai Rogu ģimenei dzīve uzlikusi pārbaudījumu – dēls Aksels ir vājdzirdīgs. Sarunā ar “Kas Jauns Avīzi” mamma Anita atklāj ne tikai dēla veselības problēmas un to pārvarēšanu, bet arī savus novērojumus mūsu ikdienā. Maziņš būdams, Aksels lallināja, ūjināja, nebija nekādas atšķirības no pilnīgi veseliem bērniem. Tikai tad, kad bija divi gadi, sapratām, ka bez acu kontakta viņš vispār nereaģē. Bija pat tāds gudrinieks, ka bija iemācījies perfekti lasīt no lūpām.
Aksels mācās skolās Aizputē un Kuldīgā, viņš darbojas arī programmā “Kurzeme visiem”, kur piešķirtas logopēda, mūzikas terapijas, fizikālās terapijas nodarbības. Akselam visvairāk patīk mūzika, mūzikas skolā viņš spēlējis bungas un ksilofonu. Tas, kas skolā patīk, ļoti atkarīgs no skolotājiem.
https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/553570-vajdzirdiba-nav-skerslis-akselam-atslegas-vards-ir-darit
Bērniem ar dzirdes traucējumiem palielina valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu
LSM.lv 31.03.2023
No 1. aprīļa bērniem ar būtiskiem dzirdes traucējumiem no valsts budžeta līdzekļiem uzsāk apmaksāt kaulā novietojamo dzirdes iekārtu (BAHA) nomaiņu. Bērniem ar kohleārajiem implantiem turpmāk būs pieejama valsts apmaksāta implanta ārējās daļas rezerves daļu nomaiņa, paziņojumā presei informē Nacionālais veselības dienests.
Nozares speciālisti diskutē par iekļaujošo augstāko izglītību
LV portāls 30.03.2023
28. un 29.martā klātienē un tiešsaistē koncertzālē "Lielais dzintars" notika Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūta rīkotā starptautiskā zinātniskā konference "Viedrisinājumi iekļaujošai augstākajai izglītībai". Pasākuma atklāšanā muzicēja Kirils Švidčenko, kurš trīs gadu vecumā zaudējis redzi, četru gadu vecumā palicis vājdzirdīgs, bet 12 gadu vecumā piepildījis sapni un sācis mācīties ģitāras spēli. Šobrīd Kirils ir Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas Klaipēdas fakultātes students un ir piedalījies mūzikas konkursos gan Latvijā, gan ārzemēs. Pateicoties savai uzņēmībai, darbaspējām un atmiņai, puisis ir pierādījis, ka nekas nav neiespējams.
JĀNIS SOKOLOVS, otorinolaringologs: Pragmatiķis, kuru saista sarežģītas lietas
Doctus 08.03.2023 M. Lapsa
Otorinolaringologs JĀNIS SOKOLOVS zina, kāda garoza ir maizei, strādājot valsts un arī privātajā medicīnā. Pieredzējušais speciālists ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla, deguna klīnikas vadītājs, izveidojis privāto LOR klīniku (valdes loceklis), ir uzņēmuma Datamed līdzīpašnieks. Paralēli šiem pienākumiem pagūst arī skolot topošos ārstus un vadīt Latvijas Otolaringologu asociāciju.
Kādēļ titri nav visām teātra izrādēm?
Colorize 22.02.2023 Edīte Brence
Edīte parasti cenšas sēdēt tuvu skatuvei, jo tad viņa var kaut cik sadzirdēt, nolasīt no aktieru sejām mīmiku un salikt „informācijas bildi” kopā. Šoreiz viņa apmeklēja Rīgas Jauno teātri Izrāde bija krievu valodā, tāpēc šoreiz tika nodrošināti subtitri. Subtitri bija abos sānu ekrānos, un izrādes sākumā bija titri abās valodās (krievu un latviešu). Latviski tie bija skatuves augšā, krieviski - sānos. Kad izrādes ievads bija norunāts, tad titri abos sānu ekrānos bija latviski. Ļoti precīzi un labi saskatāmi.
http://www.colorize.lv/blogs/params/post/4309960/
Paveicās sadzirdēt
Colorize 8.02.2023 Edīte Brence
Edīte, kurai ir dzirdes aparāts, apmeklēja mākslas zinātnieka lekciju. Viņas iespaidi par lekcijas pieejamību vājdzirdīgajiem un ieteikumi.
http://www.colorize.lv/blogs/params/post/4309462
Otorinolaringologs INGUS VILKS: Medicīnā nav īsceļu
Doctus 21.01.2023 D. Ričika
INGUS VILKS ir otolaringologs, sertifikātu ieguva pirms pieciem gadiem. Strādā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā, specializējies galvas un kakla onkoloģiskajās slimībās un deguna un deguna blakusdobumu endoskopiskajā ķirurģijā. Viņš atzīst: “Medicīnā nav īsceļu, prasmes parādās tikai vingrinoties un darot.” Ar viņu tiekamies pēc septiņu stundu operācijas, priekšā vēl dežūra. Dakteris smejoties atzīst, ka profesionālie mērķi ir lieli, bet tuvākais mērķis esot izgulēties, jo pirms piecām nedēļām ģimenē piedzimis dēls.
2022.
Mūziķis ar nedzirdošu ausi. Dāvida dzīvesstāsts
LSM Cilvēkstāsti 23. oktobris, 2022 Ēvalds Dukuls
Dāvidam vistuvākais viņa dzīvē vienmēr bijusi mūzika, bet lielākais izaicinājums ir dzirdes problēmas, kas tika atklātas pamatskolā. Lai gan pašlaik nav lielu draudu tam, ka viņš varētu pavisam zaudēt dzirdi, tomēr viena auss ir gandrīz nedzirdīga, un ar to ir nācies sadzīvot. Tas nav traucējis sevi attīstīt muzicēšanā un tieši mūzikas sacerēšanas jomā.
Teju pilnīgs dzirdes zudums, bet meitene mācās parastā skolā, brauc ar riteni: Griezīšu ģimenes stāsts
Mammām un tētiem. 28.09.2022 Sigita Āboltiņa
Atzīmējot Bērnu dzirdes centra 30. jubileju, tika atklāta jauna, moderna iekārta bērnu dzirdes traucējumu diagnosticēšanai. Iekārtas nozīmīgumu novērtē Griezīšu ģimene no Ādažiem – arī viņu meitai, sestklasniecei Amandai Griezītei, ir vājdzirdība. Patiesībā – gandrīz pilnīgs dzirdes zudums, taču meitene mācās parastā, turklāt ļoti lielā skolā, apmeklē dejas, labi runā un ir teicamniece visās jomās.
Dzirdēt ir fantastiski – Bērnu dzirdes centrā saņemta jauna mērījumu iekārta
LTV Veselība 6.06.2022 Vita Anstrate
Lai varētu palīdzēt visiem bērniem, arī zīdaiņiem un bērniem, kuri nerunā, Latvijas Bērnu dzirdes centrā darbu sāk Baltijā modernākā dzirdes aparātu noskaņošanas, programmēšanas un skaņas mērījumu sistēma. Tā saņemta dāvanā dzirdes centra 30. jubilejā.
Bērnu dzirdes centrs 30. jubilejā saņem modernu iekārtu dzirdes traucējumu diagnosticēšanai
Latvijas Radio Veselība 6.06.2022 Kristaps Feldmanis
Pirmdien, 6. jūnijā, atzīmējot Bērnu dzirdes centra 30. jubileju, tiks atklāta jauna, moderna iekārta bērnu dzirdes traucējumu diagnosticēšanai.
Dzirdēt vēl nenozīmē saprast
Skolas vārds 2022 Ilze Šķietniece, Vita Pļaviņa
11 gadus vecajai Selīnai līdz ar pamatdiagnozi “bērnu cerebrālā trieka” ir trešās pakāpes vājdzirdība. Dzirdes implantu viņa sāka izmantot salīdzinoši vēlu – septiņu gadu vecumā. Līdz ar to labākais risinājums bija sākt mācības speciālajā izglītības iestādē. Meitene sāka mācības Ēbelmuižas pamatskolā, kur viņas vajadzībām bija pieņemts asistents, uzliktas margas gar sienām un pielāgota tualete un vannasistaba. Taču, izmantojot implantu, Selīnas runasspējas attīstījās pietiekami labā līmenī un šī iemesla dēļ meitenei ieteica mainīt vidi uz tādu, kur var izmantot sarunvalodu. Sākās citas skolas meklējumi, kurā būtu gan mazas klases, gan pieejama vide. Atrast šādu skolu nav vienkārši. Latvijā iekļaujošo izglītību iegūst tikai 15 bērni ar dzirdes traucējumiem.
https://www.skolasvards.lv/projects/1/dzirdet-vel-nenozime-saprast
Māreta Audere- Balode: Dzirdes aparāti
Ārsts.lv 2022. gada maijs
Mūsdienās dzirdes rehabilitācija ir samērā plaša, bet viena no visbiežāk lietotajām tehnoloģijām ir dzirdes aparāti. Ar tiem vienkāršotā veidā saprot delikātu tehnisku ierīci, kas sastāv no skaņas uztverošas, skaņu apstrādājošas daļas un skaļruņa, kas šo apstrādāto, jauno signālu novada līdz bungplēvītei. Dzirdes aparāti ir analogi un digitāli, atšķirības starp tiem ir skaņu apstrādes procesā. Šobrīd pārsvarā lieto digitālos dzirdes aparātus, jo tie sniedz ievērojami vairāk programmēšanas iespēju, kas attiecīgi nodrošina labākus gala rezultātus to valkātājam. Pirmie digitālie dzirdes aparāti bija pieejami jau 20.gadsimta 80. gados. Neapšaubāmi, kopš pirmā digitālā dzirdes aparāta, šī joma ir attīstījusies un šobrīd lietotājiem sniedz ievērojami plašas iespējas gan skaņas kvalitātē, gan arī ar dažādās papildus funkcijās lietošanas pieredzes uzlabošanai.
https://arsts.lv/jaunumi/mareta-audere-balode-dzirdes-aparati
Lai gan meitenīte ir vājdzirdīga, pārbaudes darbā viņai liek klausīties audioierakstu angliski
Jauns.lv 22.05.2022. Santa Kvaste
Evas meita ir 11 gadus veca un mācās 4. klasē. Meitene ir vājdzirdīga kopš dzimšanas, patlaban viņai ir 3.pakāpes vājdzirdība. Lai gan dokumentos ir noteikts, ka Latvijā pastāv iekļaujošā izglītība, realitātē tā ne vienmēr darbojas labi. Vājdzirdīgās meitenes mamma Eva intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja par savu pieredzi bērna izglītības ceļā. Mamma uzsvēra, ka nežēlojas par situāciju un nepārmet izglītības iestādēm un skolotājiem, taču atzina, ka dažkārt nākas pacīnīties par meitai piemērotu mācīšanos.
Sadzirdi.lv tiekas pie Dubkalnu karjera
Ogres Vēstis Visiem 26.04.2022. Baiba Bicēna
Sadzirdi.lv biedri un citi interesenti, galvenokārt mazo bērnu vecāki, tikās skaistā vietā Ogres Zilajos kalnos pie Dubkalnu karjera. Pasākumu noorganizēja Ogrē dzīvojošā Jastrežemsku ģimene. Bērni varēja iepazīties ar citiem bērniem, kuriem ir "austiņas", bet vecāki varēja apmainīties ar pieredzi.
"Manā gadījumā, atvainojos, tas ir pilnīgs stulbums." Vājdzirdīgas meitenes mamma kritizē nejēdzību
Jauns.lv 24.04.2022 Santa Kvaste
Eva turpina savu stāstījumu par to, ar kādām problēmām nākas sastapties ģimenēm, kurā aug vājdzirdīgs bērns. Elizabete ir talantīga daiļslidotāja, un viņai šogad bija ļoti veiksmīga sezona. Katru otro nedēļu - sacensības, un Elizabete vienmēr bija uz pjedestāla. Tas arī parāda to, ka vājdzirdīgs bērns var ne tikai vienkārši piedalīties, bet arī veiksmīgi cīnīties par 1. vietu. Vājdzirdīgs bērns ir tāds pats kā dzirdīgs bērns. Taču cik izmaksā pat tādi "sīkumi" kā baterijas un dzirdes aparātu žāvētāji. Un nodarbības pie audiologopēda, kas obligāti nepieciešamas? Eva atklāja, ka par vājdzirdīgās meitas dzirdes aparātu baterijām ik mēnesi jāmaksā vidēji 6-8 eiro. Audiologopēda nodarbībām mēnesī iziet 200 eiro
“To es nenovēlētu pat visļaunākajam ienaidniekam,” - Uģis un Eva piedzīvojuši vairākus ļoti smagus notikumus
Jauns.lv 3.03.2022. Santa Kvaste
Šodien, 3.martā, pasaulē atzīmē Dzirdes dienu, un saistībā ar to piedāvājam iepazīties ar Uģa un Evas ģimenes pieredzi. Viņi ir vecāki divām brīnišķīgām meitām: Paulai Elīzai (gandrīz 16 gadi) un Elizabetei (11). Abi bērni ir priekšlaikus dzimuši, un Eva intervijā portālam Jauns.lv atzina, ka pēc dzemdībām piedzīvotās grūtības nenovēlētu pat visļaunākajam ienaidniekam. Viņa dalījās arī pieredzē par to, kā jaunākai meitiņai diagnosticēja vājdzirdību un ar kādām problēmām nācās saskarieties viņas pirmsskolas gados.
Lai nekļūtu pilnīgi nedzirdīgi
Diena 17.02.2022. Ilze Brinkmane
Vājdzirdīgu un nedzirdīgu cilvēku dzīves kvalitāte lielā mērā atkarīga no iespējām izmantot tehniskos palīglīdzekļus. Vairāk nekā 10000 cilvēku atbalstījuši iniciatīvu par pilnvērtīgu dzirdi bērniem ar dzirdes traucējumiem. Vakar notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē iesniegtie priekšlikumi tika atbalstīti, un šim mērķim piesaistīs papildu finansējumu. Līdz šim vecāku finansiālais stāvoklis vājdzirdīgus bērnus padara par situācijas ķīlniekiem, jo ar ierobežotajiem līdzekļiem nav iespējams uzturēt dzirdes ierīču darbību, un visbiežāk bērniem dzīve jāturpina kā pilnīgi nedzirdīgiem. Iekārtu remonts, baterijas un citas rezerves daļas kopumā izmaksā vairākus simtus eiro, un tam valsts līdzekļus nepiešķir. Implanta nomaiņa šobrīd vajadzīga 32 pacientiem. "Bērni, kuriem ir šāda dzirdes iekārta, turpina mācīties izglītības iestādēs. Tiklīdz tās nav, bērns nav spējīgs sadzirdēt izskanējušo informāciju," paskaidro Sandra Kušķe.
https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/lai-neklutu-pilniba-nedzirdigi-14275683
Veselības dienests sola pieprasīt papildu naudu vājdzirdīgu bērnu dzirdes aprātu remontam
LSM.lv Ziņu redakcija 16.02.2022
Trešdien, 16. februārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā skatīja vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu portālā "manabalss.lv". Lai gan dzirdes aparāti un citas ierīces tiek apmaksātas, aizvien dzirdes aparātu detaļu nomaiņa un remonts jāapmaksā pašām nedzirdīgajām personām. Iedzīvotāji savāca parakstus, lai cīnītos par pilnvērtīgu dzirdi, īpaši bērniem ar dzirdes traucējumiem.
Ko neteikt cilvēkiem ar dzirdes problēmām?
TV3 Ziņas 6.02.2022.
“Nedzird, bet runā. Kā?”, “Tad jau Tu lasi no lūpām…”, un “Kāpēc neatņem sveicienu? Lepns vai?” jeb ko neteikt cilvēkiem ar dzirdes problēmām?
TV3 kliedē neizpratni un aizspriedumus raidījuma “Ko neteikt?” 18. sērijā! Sižetā piedalās divas Rūtas - Dimanta un Mežavilka, kā arī Nedzirdīgo savienības biedri.
https://www.facebook.com/TV3zinas/videos/440725167738783
Nē, tas nav ausī ieskrējis ods. Džinkst galvā gandrīz katram piektajam
Delfi 26.01.2022. Katrīna Geka
Reizēm ausī dzirdamā džinkstēšana ir tik uzmācīga, ka traucē ne tikai dzirdēt pašam savas domas, bet arī apkārtējos. Un tad, lai nesajuktu prātā, jāmeklē visefektīvākie risinājumi trokšņa slāpēšanai.
RSU Otorinolaringoloģijas katedras docētājs Kristaps Dambergs skaidro, ka medicīnā vairāk tiek runāts nevis par "troksni galvā", bet gan "troksni ausīs". Un tā ir klasificēta diagnoze – tinīts.
Valsts apmaksās kohleāro dzirdes implantu ārējās daļas nomaiņu
LSM.lv Ziņu redakcija 4.01.2022.
No šī gada valsts apmaksāta ievietoto kohleārā implantu ārējās daļas nomaiņa pēc 18 gadu vecuma, informēja Nacionālais veselības dienests.
2021.
Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, otolaringoloģe Sandra KušķeDārgās baterijas. Iespēja nodrošināt pilnvērtīgu dzirdes terapiju bērniem
LSM Monopols. 23.12.2021 Arita Grīnberga, Ieva Tīmane
Atbalstot labdarības maratonu „Dod pieci!”, mēs arī Monopolā vēlamies runāt ar cilvēkiem, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem, kuriem ir dzirdes, redzes vai kustību traucējumi.
Dzirde ir viena no svarīgākajām cilvēka maņām, ar tās palīdzību bērns iemācās reaģēt uz apkārtējās vides skaņām, spēj saprast to nozīmi, bet – vēl svarīgāk – dzirde dod iespēju iemācīties valodu un sazināties ar apkārtējiem. Paliekoši dzirdes traucējumi Latvijā uz 1000 bērniem apmēram trijiem. Šis skaitlis ir līdzīgs, salīdzinot gan datus Latvijā, gan ASV, gan Anglijā, gan Vācijā, – šī statistika visā pasaulē ir gandrīz vienāda.
Rīgas Stradiņa universitātes docente Dr. med. Sandra Kušķe, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, otolaringoloģe ar daudzu gadu pieredzi audioloģijā atceras: „Mani aicināja vadīt Bērnu dzirdes centru, kas ne pārāk veiksmīgi bija nostrādājis pirmo gadu. Neko daudz par dzirdes traucējumiem nezināju. Iemeta mani atvarā: izturēs vai neizturēs... Sākums bija nežēlīgs, otrreiz neko tādu laikam neuzņemtos.”
.Nedzirdīgi cilvēki var vadīt uzņēmumu
Radio Atvērtie faili 23.12. 2021. Baiba Runce
Runā uzņēmējs Varis Strazdiņš, vājdzirdīgā zobu tehniķe Diāna Jakubone, implanta lietotājs Sergejs Soklakovs, Sandra Kušķe un citi. Viss vai gandrīz viss runātais teksts izlasāms rakstiski!
Es zinu, kā tas ir - justies atšķirīgai
LSM Dzīvei nav melnraksta.23.12.2021 Rūta Dimanta
Rūta labi saprot tos cilvēkus, kuri vēršas pie Ziedot.lv. Viņa zina, kā ir justies atšķirīgam, jo no piecu gadu vecuma dzird tikai ar vienu ausi. Un vēl viens iemesls, kas palīdz izprast mammas, kuras lūdz palīdzību – 2003. gadā, kad vērās vaļā ziedot.lv portāls, viņas bērns bija nonācis reanimācijā. Tas arī bija sava veida zīme.
Cik pieejama vājdzirdīgiem cilvēkiem ir Latvijas mūzikas dzīve? Baibas pieredze
LTV Kultūras ziņas 22.12.2021 Līga Gaigala
"Es mīlu vairāk tādus melodiskus koncertus, kur ir daudz mūzikas, daudz deju. Ar to dziedāšanu ir tā, ka, ja operdziedātājs uzņem augšējos toņus, tad es ar dzirdes aparātu āža blēšanu dzirdu," stāsta Baiba Bicēna. Viņa ir vājdzirdīga un šobrīd, pateicoties dzirdes aparātam, var baudīt mūziku, bet ar grūtībām uztver dziesmu tekstus un uz skatuves runāto.
Mareks Birulis, kuram tagad ir 21 gads, no 3 gadu vecuma lieto implantu
Ģimenes studija Dod pieci 17.12.2021
https://www.facebook.com/watch/?v=1574725446227178
Dārgās baterijas. Iespēja nodrošināt pilnvērtīgu dzirdes terapiju bērniem
LSM Ģimenes studija. 25.11.2021 Agnese Linka
Atbalsts bērniem ar dzirdes traucējumiem ir droša investīcija nākotnē, tā uzsver speciālisti, jo savlaicīgi veikta dzirdes un runas terapija bērnam dod iespējas pilnvērtīgi iegūt izglītību un līdz ar to arī atrast savu vietu nākotnē darba tirgū. Kas nepieciešams, lai varētu teikt, ka dzirdes terapija visiem Latvijas bērniem ir iespējami pilnvērtīga, Ģimenes studijā diskutē un skaidro Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe, mamma diviem bērniem ar dzirdes problēmām Ilze Ūbele, organizācijas „Sadzirdi.lv” Olafs Slūtiņš, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas audiologopēde Daiga Lagzdiņa-Kokina.
Kohleārais dzirdes implants zīdainim. Mammas pieredze
Mammām un tētiem 2.11.2021. Linda Paulauska
“Pirmajā dzimšanas dienā Zanei uzdāvināja iespēju dzirdēt”- Rībenu ģimene. Kohleāro dzirdes implantu pieredzes stāsts
Esence. Novembris 2021. Linda Paulauska
Mūsu meita tagad dzird
Mans Mazais Nr1 2021. Linda Paulauska
Zanes mamma Dace Rībena dalās pieredzē, kā tas ir, kad ģimenē ienāk trešais bērniņš un viņš ir nedzirdīgs.
Kohleāro dzirdes implantu uzturēšanu aicina iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā; «manabalss.lv» vāc parakstus
LTV 4. studija 10.10.2021
Vājdzirdīgo bērnu vajadzībām valsts piešķir invaliditātes pabalstu, kas paredzēts, tai skaitā, lai labā tehniskā stāvoklī uzturētu dzirdes aparātu un implantus. Šo tehnisko palīglīdzekļu uzturēšana nav lēta, pabalsts nesedz izmaksas. Portālā “manabalss.lv” vāc parakstus, lai šis pakalpojums būtu valsts finansēts, pauž raidījumā “’4.studija”.
LSM.lv Veselība 2.07.2021
Latvijā pirmo reizi operācijas laikā bērnam izveido ausi
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstu komanda jūnija vidū pirmo reizi veica Latvijā unikālu vidusauss operāciju, 16 stundu garas operācijas laikā novēršot iedzimtu auss problēmu un veicinot dzirdi, informēja Dace Zaldāte-Rozentāle, BKUS Komunikācijas daļas vadītāja.
Mājas Viesis, LA.lv 27.06.2021 Dace Ezera
Ārā no klusuma nolemtības
Valmieriešu Barbas un Ginta bērni Roberts un Emīlija Ērgļi piedzima nedzirdīgi.. Abiem bērniem tika ieoperēti kohleārie implanti. Tolaik valsts tos vēl neapmaksāja, tāpēc vecāki kopā ar Sarkano Krustu sāka ziedojumu vākšanas akciju. Šobrīd Emīlijai ir 17, bet Robertam 19 gadi, un viņi ir dzīvespriecīgi, darboties un pasauli izzināt griboši jaunieši ar daudzpusīgām interesēm, kuru ikdiena neatšķiras no viņu vienaudžu dzīves ritma un iespējām
https://www.la.lv/ara-no-klusuma-nolemtibas
PAR PILNVĒRTĪGU DZIRDI SEVIŠĶI BĒRNIEM AR DZIRDES TRAUCĒJUMIEM
Mana Balss iniciatīva 11.06.2021. Ilona Geide
Vēlamies panākt, lai sevišķi visiem bērniem, tomēr vēlams arī pieaugušajiem ar paliekošiem dzirdes traucējumiem dažādās to smaguma pakāpēs valsts kompensējamo zāļu sarakstā tiek iekļauti dzirdes aparāti, kohleāro dzirdes implantu baterijas un ierīces (akumulatori) bateriju uzlādēšanai. Ir nepieciešams kompensēt tiem bērniem un pieaugušajiem, kuriem ir ievietoti kaula vadīšanas dzirdes iekārtas un kohleārie dzirdes implanti, procesora daļas remontu, savienojuma kabeli, kā arī dzirdes aparātu remontu arī pēc garantijas, lai bērni un pieaugušie varētu bez aizķeršanās, bez jebkādiem šķēršļiem turpināt dzirdēt, iekļauties sabiedrībā un izglītības sistēmā.
Tāpēc aicinām dzirdes aparātus, kohleāro dzirdes implantu baterijas, bateriju uzlādēšanas ierīces un savienojama kabeļus, kurus izmanto gan bērni, gan pieaugušie, kuriem ir dzirdes traucējumi, iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā. Kā arī lai tiem cilvēkiem, kuriem ir ievietoti kaula vadīšanas dzirdes iekārtas un kohleārie dzirdes implanti, procesora daļas remontu un dzirdes aparātu remontu veic bez maksas arī pēc to noteiktā garantijas termiņa laika.
Sabiedrības ieguvums būs tāds, ka šie bērni līdzvērtīgi citiem bērniem spēs vienlīdzīgi izglītoties, iegūt zināšanas un līdz ar to nākotnē veiksmīgāk iekļauties darba tirgū, būt veiksmīgi darba ņēmēji, uzņēmēji un nodokļu maksātāji, kā arī pieaugušie varēs pilnvērtīgāk iekļauties darba tirgū.
Turpinājumā Olafa Slūtiņa un citi komentāri.
https://manabalss.lv/par-pilnvertigu-dzirdi-berniem-kuriem-ta-ir-trauceta/show
Unikāls gadījums: Gundega gandrīz nedzird, bet runā perfekti
Tautas Veselības Avīze Ne.5 2021, Jauns.lv 03.05.2021.
"Es savā dzīvē esmu sapratusi to: ja man ir aizvērtas durvis un logi, tad tas nozīmē pasēdēt mierīgi, apdomāt un pēc laika viss pats atvērsies vaļā tad, kad tas būs vajadzīgs." Tā sarunā ar portālu Jauns.lv saka Gulbenes novada Lizumu pagastā dzīvojošā Gundega Ozoliņa. Viņai ir reta, ģenētiska slimība – Alporta sindroms, un diemžēl dzirde ar gadiem kļūst tikai sliktāka.
Gundega mācījusies gan Adulienas speciālajā skolā, gan parastajā, gan Alsviķu skolā, kur apguvusi rokdarbu darināšanu. Vēlāk viņa mācījās arī Jūrmalas RCC, bet tur iegūtajā specialitātē veselības traucējumu dēļ nevarēja strādāt. Taču viņa turpina darināt rokdarbus, kā arī piedalās ar tiem izstādēs un pārdod internetā.
https://jauns.lv/raksts/zinas/441026-unikals-gadijums-gundega-gandriz-nedzird-bet-runa-perfekti
Tas bija traki! Pirms gada nesapratu, ko lai dara, bet tagad esam pieraduši
Jauns.lv 25.04.2021. Santa Kvaste
Pandēmijas sākums mūsu ģimenei bija ļoti grūts, bet tagad esam labāk pielāgojušies, tā intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja Diāna Ozoliņa. Diānai ir trīs bērni: Ričards (10 gadi), Tomass (7) un Rebeka Anna (4). Vecākajam dēlam Ričardam konstatēta vājdzirdība. Viņš mācās sākumskolas “Valodiņa” 3. klasē, taču tagad jāmācās attālinati, kas gan Ričardam, gan ģimenei sagādā problēmas.
Saruna par Sadzirdi.lv
NVO nama ziņas 2021.Nr.3 Zinta Gugane
Marta sākumā tiek atzīmēta Pasaules Dzirdes diena, tādēļ uz sarunu aicinājām biedrību, kas aizstāv sociāli mazaizsargātās grupas - vājdzirdīgo personu intereses. Par biedrības mērķiem un aktivitātēm plašāk pastāstīs Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv" valdes locekle Baiba Bicēna. Asociācija vairākkārt sanāksmes ir rīkojusi NVO namā.
https://www.draugiem.lv/groups/sadzirdi.lv_18445714/?f_tid=6701832
Ilgi nezināja, ka dēls nedzird... Kā liepājnieks Dāgs iekļaujas dzirdīgo pasaulē
Jauns.lv 6.03.2021. Dace Ezera
Kas Jauns Avīze 4.03.2021 Dace Ezera
Liepājniece Pārsla Bite ir stipra un dzīvesgudra sieviete, kura gandrīz viena pati izaudzinājusi četras atvases, turklāt jaunākais dēls, nu jau deviņpadsmit gadus vecais Haralds Dāgs, piedzima nedzirdīgs. Šobrīd, pateicoties kohleārajam implantam, puisis dzird, mācās un veiksmīgi iekļaujas sabiedrībā. Viņš mācās par automehāniķi.
Elziņa tika līdz jaunām austiņām. Ģimenes stiprais stāsts
Delfi 24.02.2021. Linda Rozenbaha
Jastrežemsku ģimenes stiprais stāsts. Mazā Elziņa ir viens no tiem bērniem, kas dzird ar kohleārā implanta palīdzību. "Bažas par Elzas dzirdi radās jau dzemdību nodaļā 2020. gada janvārī, kad, vairākkārt mēģinot, Elza neizturēja jaundzimušo dzirdes pārbaudi," stāsta Elzas tētis Rolands Jastrežemskis. "Mūs mierināja, ka pārbaudes rezultāts nav galīgs – varbūt austiņās vēl ir augļūdeņi vai aparāts nolasa nepareizu rādītāju. Vienlaikus mums ieteica vērsties Latvijas Bērnu dzirdes centrā (turpmāk – dzirdes centrs, aut.), lai veiktu atkārtotus izmeklējumus," atceras tētis. Tur atklājās, ka Elziņai ir ļoti smaga vājdzirdība. Tagad viņa ir viens no tiem bērniem, kuriem kohleārais implants dod iespēju sadzirdēt pasauli.