Ziemeļvalstu vājdzirdīgo sanāksme Rīgā

Pēc trīs gadu pārtraukuma Rīgā atkal pulcējās vairāku Ziemeļvalstu vājdzirdīgo apvienību pārstāvji. No Skandināvijas ieradās galvenokārt seniori ar dzīves laikā iegūtiem dzirdes traucējumiem, no Igaunijas - vājdzirdīgo apvienība, bet no Lietuvas bija atbraukusi Bērnu ar dzirdes traucējumiem vecāku organizācijas Pagava pārstāve. Šī dažādība izskaidrojama ar to, ka Baltijas valstīs nav izveidojušās daudzas nišas apvienības, kādas pastāv rietumvalstīs.

Dānijas Vājdzirdīgo cilvēku asociācija esot populāra. Viņi panākuši subtitru ieviešanu TV, dzirdes cilpu uzstādīšanu. Biedrība sertificē runas-teksta tulkotājus. Dāņu vājdzirdīgo asociācijas biedri var dabūt datorus, planšetes, telefonus.

Zviedrijā esot 1,5 miljoni cilvēku ar dzirdes traucējumiem. Apmēram 1000 bērniem un 3500 pieaugušajiem ir kohleārie implanti. Ja aparāts saplīst, to labo bez maksas. Skolās, universitātēs, teātros un citur ir jābūt dzirdes aprīkojumam.

Diezgan bieži dzirdes cilpa ir ierīkota, bet īpašnieki nezina, kā ar to rīkoties. Tad vājdzirdīgo biedrības biedri viņus apmāca.

Somijā apmēram 600 bērniem un 2200 pieaugušajiem ir kohleārie implanti. Remonts ir bez maksas. Interesanti, ka Covid-19 epidēmijas laikā implantu operācijas turpinājās, un tās ir tikpat rentablas kā ceļa locītavas protezēšanas operācijas.

Regulāri tiek rīkoti semināri par kohleāro implantu iespējām, jo nāk klāt jaunas tehniskās funkcijas.

Drīzumā Somijas TV raidījumiem tikšot panākts 100% nodrošinājums ar subtitriem. Privātajos kanālos subtitri gan esot šausmīgi, jo tajos izmanto Google tulkotāju.

Sociālie dienesti nodrošina saziņas līdzekļus rakstīšanai uz datora, planšetes, mobilā telefona.

Somijā ir dzirdes busiņš, kurš braukā pa lauku rajoniem un kurā pārbauda dzirdi. Vidēji piecās stundās to apmeklē 44 cilvēki.

Norvēģu pārstāvis nebija atbraucis. Taču ir zināms, ka viņiem ir Eiropā lielākā vājdzirdīgo cilvēku apvienība ar vairāk nekā miljons biedriem.

Igaunijas pārstāve pastāstīja, ka viņu biedrība izveidojās 1992.gadā, sadaloties Igaunijas Nedzirdīgo biedrībai. Šobrīd biedrībā esot 1207 biedri (vairāk, nekā nedzirdīgo biedrībā), kuri izveidojuši 6 reģionālās nodaļas.

Pavisam Igaunijā esot 123 077 cilvēku ar dzirdes traucējumiem.

Igauņi, tāpat kā somi, lepojas ar savu "dzirdes busiņu", kurš kursē pa lauku rajoniem, un kurā var pārbaudīt dzirdi.

Igaunijas televīzijā tiek izmantoti automātiskie subtitri.

Lietuvas pārstāve pastāstīja, ka viņu biedrībā "Pagava", kura dibināta 1994.gadā, apvienojušās vairāk nekā 500 ģimeņu. Gadā notiek divas 7-10 dienu ilgas nometnes "Pagaviukas", kurās piedalās apmēram 40-50 dalībnieku. Atsevišķas vājdzirdīgo organizācijas Lietuvā nav, bet cilvēku ar dzirdes traucējumiem, kuri nelieto zīmju valodu, ir daudz.

Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe pastāstīja par implantāciju Latvijā. Pirmajai meitenei, kurai šeit izdarīja implantāciju, tagad jau ir 22 gadi. Viņa prot četras valodas. Studēja un strādā Nīderlandē. Taču kopumā Latvijā implantus lieto tikai 282 personas. No šī gada tiks apmaksāta bateriju iegāde, vadu nomaiņa, akumulatori un remonts.

Pieaugušajiem implantācija bez maksas pieejama no 2015.gada, un to katru gadu izmanto 7-8 cilvēki.

Dzirdes zudums ir 4.izplatītākais cēlonis pasaulē, bet pēc 70 gadu vecuma - pat trešais.

Interesenti var iepazīties ar Pasaules veselības organizācijas ziņojumu par dzirdi - tas pieejams internetā un ir uz 250 lpp. PVO  uzskata, ka kohleārais implants ir viena no visveiksmīgākajām un rentablākajām protēzēm. Taču piekļuve tam ir zema.

Somijā vecākais cilvēks, kuram ir izdarīta implantācija, ir 90 gadus vecs. Latvijā vecākajam cilvēkam ir 72 gadi.

Konference norisinājās angļu valodā. Tā kā sanāksmes dalībnieki zīmju valodu nelietoja, tad bija nodrošināts cits pakalpojums - runas pārveide tekstā. Ziemeļvalstīs runas-teksta tulkus apmaksā valsts. Tekstu var lasīt gan uz lielā ekrāna, gan planšetēs vai laptopos.  Meitenes, kuras veica šo darbu, strādāja ne tikai konferencē, bet arī pie pusdienu un vakariņu galda - proti, viņas pierakstīja arī neoficiālās sarunas. Pierakstam tika izmantota vietne Text on Tap. Izrādījās, ka tur ir arī tulkošanas programma - speciāli Latvijas pārstāvjiem angļu valodā pierakstītais sarunu teksts gandrīz momentā bija izlasāms arī latviski. Tas bija super!

Īpašs paldies igauņu meitenēm Kūliki un Evei, kuras no Tallinas koferī atveda dzirdes cilpu. Ar vietējo surdocentru tās uzstādīšanu neizdevās sarunāt. 

Sadzirdi.lv priekšsēdētāja Olafa Slūtiņa piebilde.  Sākotnēji mūsu pašu SIA LNS Surdotehniskās palīdzības centrs solīja atbalstu cilpas uzstādīšanā, taču vēlāk ignorēja jebkuru komunikāciju, pārstāja atbildēt ne tikai uz zvaniem, bet arī uz vēstulēm Surdocentram un arī LNS vadībai. Mūsu ieskatā, pirms uzticēt valsts dotētu pakalpojumu sniegšanu LNS Surdocentram, būtu jāpārliecinās par tā spēju nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus. Šis nav pirmais gadījums, kad saņemam sliktas atsauksmes.