1951. - 1980.
1951. - 1980. gadā masu medijos publicētie raksti
1980
Rīgas Balss 27.05.1980. I.Gurina
Nams ar logiem uz Daugavu
Rakstā stāstīts par 5. Bērnu poliklīniku, un garāmejot pieminēta arī surdoloģe Regīna Orehovska un surdopedagoģe Janīna Cinovska, kas labo valodas defektus un ārstē dzirdes traucējumus.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:512509|page:4
1979
Rīgas Balss Nr.31. 06.02.1979 E.Gaudiņš, R.Orehovska
Jūsu bērna dzirde
Vecāki var izdarīt tādu mēģinājumu: pasaukt bērnu, ja tas viņus neredz. Ja bērns nereaģē, neatsaucas, jāgriežas pie ārsta. Bērnus ar bojātu dzirdi jāprot atrast arī pediatriem, iecirkņu māsām, pirmsskolas iestāžu medicīnas māsām, neiropatalogiem, psihoneirologiem, otolaringologiem. Vecākiem jāzina, kas var bojāt viņu bērnu dzirdi. Tas var notikt, ja bērns saslimst ar vidusauss iekaisumu. Sevišķi stipri dzirde bojājas dzirdes nerva iekaisuma gadījumā no antiobiotiskajām vielām, kā arī pēc infekcijas slimībām, skaņu traumām. Svarīgi reizē ar ārstēšanu iespējami agrāk sākt dzirdes treniņus ar skaņu pastiprinošo aparatūru.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:512118|page:5
1978
Zinātne un Tehnika Nr. 4 01.04.1978 L. Gurēvičs
Ārstē mūzika
Rīgas 5.bērnu poliklīnikas surdoloģijas kabinetā ārsti R. Orehovska un J. Cinovska uzsākuši vājdzirdīgajiem bērniem mācīt muzikālo ritmiku un dažas muzikālas iemaņas. Bērni mūzikas pavadījumā dejo, imitē dzīvnieku un putnu balsis, lidmašīnas, vilciena un automobiļa radītās skaņas, mācās tās izšķirt, maršē, klausās mūziku, pielijuši ausi pie pilnībā korpusa, dzied, spēlē toņkārtas, izdzied un klausās notis, "nolasa" vārdus no lūpām, izdara elpošanas vingrinājumus. Bērniem, kas sistemātiski piedalās šādās nodarbībās, uzlabojas balss modulācija, runas melodika, izruna, ievingrinās dzirde, attīstās māka lasīt no lūpām.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:617451|page:6
1977
Veselība Nr. 7 01.07.1977 R.Orehovska, J. Cinovska
Mūzika nedzirdīgajiem bērniem
Rīgas pilsētas 5. bērnu poliklīnikā surdologopēdiskajā kabinetā kopš 1976. gadā tiek organizētas muzikāli ritmiskas nodarbības nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem bērniem. Viņi dzied mūzikas pavadījumā vieglās dziesmiņas, cenšas arī uzminēt un noteikt melodijas, soļo un dejo. Muzikālās ritmikas galvenā nozīme - tās ietekmē formējas un koriģējas valoda. Bērni ar nepacietību gaida šīs nodarbības, tās patīk arī vecākiem.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615609|page:33
1976
Rīgas Balss 27.03.1976 R.Orehovska, J. Cinovska
Vai jūsu bērns attīstās pareizi?
Kad bērnam ir trīs mēneši, viņš pazīst mātes balsi un reaģē uz skaņu, pagriezdams galviņu uz tās avota pusi. Bērns jāpasauc tā, lai māte viņam nebūtu redzama. Laikā konstatētie defekti viegli labojumi. Taču jāskatās patiesībai acīs: ir iespējami gadījumi, kad dzirde vairs nav atgūstama. Tad jādara viss, lai bērnu sagatavotu bērnudārza speciālajai grupai, lai iemācītu viņu pēc iespējas ātrāk runāt, lasīt, rakstīt - tas viss nepieciešams normālai garīgo spēju attīstībai. Laikā sākta apmācība no divu gadu vecuma vai pat agrāk dod ļoti labus rezultātus, tik labus, ka vājdzirdīgus bērnus var pat pilnīgi sagatavot parastajai skolai.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:458755|page:4
1971
Veselība 01.09.1971. J. Cinovska
Ja jūsu bērns nedzird
Kā attīstās valodā bērnam ar normālu dzirdi? Kādas pazīmes norāda, ka bērna valoda neattīstās normāli? Kā attīstāma valoda nedzirdīgam un vājdzirdīgam bērnam? Dzirdes zaudēšanas iemesli. Kas jādara vecākiem? Daudz ļoti labu padomu, kuri aktuāli joprojām.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615541|page:22
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615541|page:23
Veselība 01.09.1971
Ausu, deguna un kakla slimības un sports
Pēc mūsu Republikāniskā fizkultūras dispansera datiem, 1969. gadā republikas izlases sportisti ar ausu, deguna un kakla slimībām slimojuši 19,7 % gadījumu. Īpašu vietu ieņem hronisks tonsilīts, ar ko, pēc dažādu autoru datiem, slimo 5 līdz 48% sportistu. Mūsu republikā šis skaitlis vidēji ir ap 10%. samērā bieži izplatīts arī deguna blakusdobumu hronisks iekaisums. Ūdenssporta veidos ausu, deguna un kakla slimību izplatība ir vēl lielāka. Ar ausu slimībām – ārējās auss ekzēmu un vidusauss iekaisumu visbiežāk slimo peldētāji. Akūtu un hronisku vidusauss iekaisumu novēro arī ziemas sporta veidu pārstāvjiem. Šāvējiem nereti konstatē dzirdes pasliktināšanos. Daiļlēkšanā un zemūdens sportā raksturīgi ir barotraumas radīti bungplēvītes bojājumi.
1970
Veselība Nr.2 01.02.1970 E. Lauva
Kāpēc neraisījās valoda?
1966. gada februārī palīgskolas 2. klasē ievietoja 11 gadus vecu zēnu Aivaru, kas līdz tam bija mācījies vispārēja tipa skolas 3. klasē.
Aivars dzimis bez vidusauss kauliņiem. Pirmās skaņas sācis izrunāt apmēram pusotra gada vecumā. Ir atradies uzskaitē Psihoneiroloģiskajā dispanserā. Piecu un sešu gadu vecumā zēnam izdarītas operācijas ielikti plastmasas kauliņi vidusausī. Māte stāsta, ka ap to laiku viņš sācis runāt «teikumos», lai gan |oti slikti. Tā kā zēna vecāki dzīvo uz laukiem, viņam logopēdiskā palīdzība nebija pieejama.
Skolas gadu noslēdzot, bija skaidrs, ka zēna inteliģence ir pilnīgi normas robežās, to var pat apzīmēt par ļoti labu. Viņa atpalicība bija tikai šķietama un radusies vājdzirdības dēļ. Viņam arī nebija centrālās nervu sistēmas bojājumu un viņš nebija alāliķis, kas nespētu iemācīties runāt.
Ar nākamo mācību gadu Aivaru ievietoja vājdzirdīgo skolā, kur viņš mācās kā teicamnieks.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615522|page:19
1969
Kopsolī Nr.10 01.06.1969 J. Vaskova
Dzirdes aparāti kalpo cilvēkiem
Padomju Savienībā vājdzirdīgos bez maksas apgādā ar dzirdes aparātiem. Mūsu valstī dzirdes aparātus lieto vairāk nekā 600 tūkstoš cilvēku. Pirmo dzirdes aparātu ražošanu PSRS noorganizēja trīsdesmito gadu beigās. Tālāk stāstīts par lampu un tranzistoru aparātiem.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:161953|page:2
1966
Viņi atkal dzird
Veselība Nr. 2 01.02.1966 N. Preobraženskis
Cilvēki ar pavājinātu dzirdi drīz sāk ievērot, ka sarunu biedri spiesti skaļi runāt, kas viņus nogurdina, un tāpēc tie sāk izvairīties no puskurliem. Arī paši puskurlie cilvēki spiesti vairīties no sabiedrības. Apkārtējo attieksme pret kurlajiem ir savādāka nekā pret aklajiem. Humors, dažreiz izsmiešana tā vien vijas cauri visai sarunai ar ar kurliem cilvēkiem. Sapulču, lekciju, teātra un kino apmeklēšana kurlajiem kļūst neiespējama. Daudzi spiesti pat atstāt iemīļotu profesiju.
Sīkākai dzirdes traucējumu novērtēšanai nepieciešams noteikt, tieši kādas skaņas cilvēks dzird labāk, kādas sliktāk, un cik lielā mērā. Pēdējā laika izmanto ļoti precīzu elektroakustikas mērinstrumentu – audiometru.
1964
Zinātne atdod dzirdi
Kopsolī N.4 1964 A. Migla
Vācijas Demokrātiskajā Republikā un dažās citās zemēs veikti mēģinājumi, iemontējot uztvērēju zobā. Uztvērējs sastāv no divām plānām pusvadītāja germānija plāksnītēm, kas veido pjezoelektrisku elementu, kas novietots uz zoba atsegtiem nerviem. No virspuses uztvērējs nosegts ar zelta vai nerūsējoša tērauda parastu zoba kronīti, kas vienlaicīgi kalpo arī kā antena.
Raidītāja izstarotie elektromagnētiskie viļņi, kas no zoba kronīša nonāk uztvērējā — pjezoelektriskā elementā, izsauc šī elementa svārstības. Šīs svārstības kairina zoba nervu galus, tādējādi pārvēršoties impulsos, kas pa zoba nerviem tiek novadīti dzirdes centrā — smadzenēs. Nedzirdīgais, šos impulsus uztver kā skaņu tāpat, kā caur parasto dzirdes sistēmu.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:295553|page:4
1962
Kopsolī nr.7 01.04.1962
Iesaistīsim vairāk vājdzirdīgo
Raksts ar šādu virsrakstu pagājušajā gadā izraisīja plašu lasītāju interesi. Rakstā izteiktajai domai, ka biedrības sabiedriskās dzīves aktivizēšanai, bet jo sevišķi nedzirdīgo zināšanu līmeņa celšanai daudz var dot plašāka vājdzirdīgo iesaistīšana biedru rindās, pievienojās daudzi lasītāji. Līdz šim esam atstājuši neievērotu tādu milzīgu rezervi, kāda mūsu biedrības dzīves rosināšanai var kļūt vājdzirdīgie biedri.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:86837|page:2
1961
Kopsolī Nr.6 1961.E.Štāls
Paplašināsim biedrības rindas - iesaistīsim vairāk vājdzirdīgo
Vai ievērojam Statūtu prasību, ka par Latvijas PSR Kurlmēmo biedrības biedriem var būt visi nedzirdīgie, mēmie un vāji dzirdīgie no 16 gadu vecuma? Par vājdzirdīgo uzņemšanu esam domājuši gaužām maz! Uzņemot par biedriem vairāk vājdzirdīgo, mūsu biedrība tikai iegūtu, jo viņi varētu ievērojami aktivizēt dažādo pulciņu darbu. Nenoliegsim - viens no iemesliem ir tas, ka daži mūsu nodaļu vadošie darbinieki par īstiem biedrības biedriem uzskata tikai kurlmēmos, bet vājdzirdīgos pilsoņus viņi pat necenšas iesaistīt biedrībā.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:64581|page:2
Kopsolī Nr.8 01.11.1961. R. Pilsniburs
Vēl par vājdzirdīgajiem
Kā Krustpils nodaļu iespaidojusi vājdzirdīgo biedru uzņemšana? Agrāk bija 27 biedri, tagad jau 143, no tiem 59 vājdzirdīgie. Cēlies biedru izglītības līmenis. Pieciem mūsu nodaļas biedriem ir augstākā, bet ar vidējo izglītību ir daudzi vājdzirdīgie. Šie biedri uzņēmās arī nedzirdīgo analfabētu apmācību. Par kurlmēmajiem valsts ļoti rūpējās jau no mazotnes, viņi apgūst amatu, kas kopā ar pensiju dod tikpat lielu izpeļņu kā dzirdīgajem. Turpretī vājdzirdīgie parasti tādi kļūst tikai vēlākajos dzīves gados, kad pārkvalificēšanās jau ir grūtāka. Bieži vien viņi jūtas kā no laivas izsviesti, nav varējuši atrast savu vietu dzīvē. Sabiedriskajā ziņā vājdzirdīgo stāvoklis nav daudz labāks par kurlmēmo stāvokli, jo ar iespēju - sarunāties tieši pie auss, taču vēl nepietiek, lai piedalītos dzirdīgo sabiedriskajā dzīvē.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:53388|page:5
1960
Kopsolī Nr. 11 1960. gada novembris B.Smukkalne
Vairāk uzmanības vājdzirdīgajiem!
LKB statūtos teikts, ka biedrības mērķis ir kurlmēmo, nedzirdīgo, mēmo un vāji dzirdīgo darbaļaužu apvienošana. Jāsaka, ka gandrīz visi kurlmēmie arī iestājušies savā biedrībā un saņem no tās lielu palīdzību. Bet vājdzirdīgie? "Kopsolī" jūnija numurā prof. Hodjakovs izsaka domas, ka vidēji 2-5 procenti visu iedzīvotāju ir ievērojami bojāta dzirde. Bet kā izskaidrot, ka biedrībā viņu skaits tik niecīgs? Arī vāji dzirdīgajem nav iespējams strādāt katru darbu, vēl grūtāk viņiem ar piedalīšanos sabiedriskajā dzīvē. Viss rāda, kā arī vājdzirdīgajiem vajadzīga palīdzība! Bet vai Kurlmēmo biedrība viņiem to sniedz?
Biedrībā vairāk jāuzņem arī vājdzirdīgie pilsoņi! Viņi saprot parasto valodu, jāpanāk vienīgi, lai viņi to labāk sadzirdētu. Sākumam pietiktu ar mikrofonu pāris skaļruņiem, vēlāk varētu padomāt par atsevišķu vietu radioficēšanu. Mēs taču dzīvojam 20.gadu simtenī! Ja jau zemes un saules mākslīgo pavadoņu signālus var saklausīt no simtiem tūkstošu un miljoniem kilometru liela attāluma, tad ar tehnikas palīdzību sadzirdēt cilvēka balsi pāris metru attālumā nav un nevar būt nekāda problēma, pat tad, ja dzirdes bojājumi ir ļoti stipri.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:227310|page:2
1959
Veselība Nr.11 01.11.1959 N. Hodjakovs
Par dzirdes traucējumiem
Bieži jaunu zāļu un dzirdes traucējumu ķirurģiskās ārstēšanas sludinājumi presē liek cerību uz iespējamu izveseļošanos ne tikai tiem cilvēkiem, kuriem ir traucēta dzirde, bet arī tiem, kuriem dzirde ir pilnīgi zaudēta. No cēloņiem, kas noved pie pavājinātas dzirdes un kurluma, pirmo vietu ieņem vidussauss iekaisuma sekas. Otro vietu ieņem izmaiņas gliemezī. Izmaiņas var rasties arī dzirdes nervā. Dzirdes traucējumus var izraisīt pat īslaicīgi, ārkārtīgi intensīvi trokšņi, sevišķi, ja tie kombinējas ar sprādziena viļņa iedarbību. Iekšējās auss bojājumi var rasties arī atmosfēras elektrības un augstsprieguma strāvu izlādēšanās rezultātā. Sevišķi smagus bojājumus var radīt atomu sprādziens. Sastopams arī iedzimts kurlums, kas radies neiznesta augļa bojāšanās rezultātā grūtniecības periodā vai dzemdību laikā.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615398|page:10
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615398|article:DIVL148|page:11
Padomju Ceļš 06.08.1959 J. Madarājs
Neskaidras izrunas cēlonis - pavājināta dzirde
Ja bērna dzirde traucēta tik daudz, ka viņš nespēj sadzirdēt čukstošu balsi tālāk par 3 metriem no auss, viņš praktiski nespēj atšķirt klusākas skaņas un tāpēc arī nevar pareizi izrunāt vārdus. Tāpat kļūdaini viņi šos vārdus arī raksta. Dzirdes un valodas traucējumi smagi atsaucas uz bērna garīgo attīstību un aiztur to. Bieži vien vecāki pat nepamana, ka viņu bērnam ir pavājināta dzirde. Dažkārt šādus vājdzirdīgus bērnus mēdz uzskatīt par garīgi atpalikušiem, kas būtībā ir gluži nepareizi. Normāla vājdzirdīgā bērna domāšanā nekādu traucējumu nav, ja vien laikus piegriežam vērību viņa valodas tālākai attīstībai. Ar tādiem bērniem jārunā skaļāk, tuvāk pie auss. Smagākos dzirdes traucējumu gadījumos bērns jāpieradina uzmanīgi skatīties uz runātāja muti, lai no lūpām un mēles kustībām iemācītos saprast runu. Jārunā lēnām un skaidri, vajadzības gadījumā atkārtojot nesaprotamos vārdus vairākas reizes. Jārunā vienkāršos teikumos, lai bērns saprastu. Jāprasa, lai bērns atkārto, ko dzirdējis. Nav ieteicams pielietot individuālos skaņu pastiprinātāju aparātus bērniem bez speciālistu uzraudzības.
(Raksts publicēts vairākās rajonu avizēs)
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:371039|page:3
1958
Zvaigzne nr. 10 1958
Bieži vien daudziem cilvēkiem, sevišķi vecumā, pasliktinās dzirde. Šādos gadījumos lieti noder dzirdes aparāti — nelielas ierīces skaņas pastiprināšanai. Tāpēc nesen Maskavā noorganizēta specializēta dzirdes aparātu rūpnīca, kas sākusi ražot aparātu «Kristals V» — skaņu svārstību pastiprinātāju, kurā izmantotas pusvadītāju triodes
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:37734|page:22