2026.-2030. gada publikācijas presē, portālos, TV, radio un citur
Dažādos masu medijos publicētie raksti vai raidījumi par cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, kuri dara visu, lai iekļautos dzirdīgo pasaulē. Kā arī stāsti par cilvēkiem, kuri viņiem palīdz.
Saraksts vēl nav pilnīgs un tiks papildināts.
2026.
Vājdzirdīgu bērnu iekļaušanai skolā vajag papildu atbalstu.
3.03.2026. LSM Vita Anstrate
Bērnu ar dzirdes traucējumiem iekļaušanās izglītības sistēmā un vēlāk sabiedrībā lielā mērā balstās uz vecāku pūlēm un iniciatīvas, kā arī atsevišķu skolu panākumiem, secinājusi Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv". 3. martā visā pasaulē atzīmē Dzirdes dienu, un Pasaules Veselības organizācija šogad īpašu uzmanību pievērš. tieši bēŗnu ar dzirdes traucējumiem iekļaušanai skolās. sižetā stāstīts par Rīgas sākumskolu "Valodiņa", kurā šobrīd mācās 26 bērni, kuriem ir dzirdes aparāti vai kohleārie implanti.
Ārsts: lai nekaitētu dzirdei, lietot austiņas nevajadzētu ilgāk par 60 minūtēm
3.03.2026. Latvijas radio "Kā labāk dzīvot"
Par austiņu lietošanu, skaņas kvalitāti un dzirdes aparātu lietošanu sarunājas Surdotehniskās palīdzības centra audioloģe Rita Legzdiņa un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas otolaringologs Arturs Barščevskis.
Bērnu slimnīcā paplašinātas iespējas dzirdes izmeklēšanai
24.02.2026. BKUS.lv, TVNET.lv, LA.lv, Medicine.lv, u.c.
Piesaistot jaunus speciālistus un attīstot tehniskās iespējas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Ausu, kakla un deguna slimību klīnika sākusi nodrošināt visus pamata dzirdes izmeklējumus bērniem jau no trīs mēnešu vecuma. Tuvākajos mēnešos klīnikā plānots ieviest arī vairākus padziļinātus - objektīvus dzirdes izmeklējumus, tādējādi nodrošinot pilnu izmeklējumu spektru vienuviet.
https://www.tvnet.lv/8421990/bernu-slimnica-paplasinatas-iespejas-dzirdes-izmeklejumiem
Vai zini, ka cilvēka auss skaņu apstrādē joprojām pārspēj algoritmus?
27.01.2026. Latvijas radio3 Ivars Svilāns
Pavisam vienkārša, ikdienišķa situācija: iedomājieties, ka stāvat uz rosīgas ielas. Garām brauc automašīnas. Soļi. Vējš. Sarunu fragmenti. Kaut kur tuvumā zvana telefons. Dzied putns. No kafejnīcas plūst mūzika. Fiziski visas šīs skaņas nonāk jūsu ausīs vienlaikus – skaņas viļņi, kas saduras gaisā un pārklājas. Tomēr jūs tos neuztverat kā nesaprotamu trokšņu sienu. Jūs varat koncentrēties uz vienu balsi un ignorēt pārējo. Jūs pat varat sekot melodijai, kamēr blakus dārd satiksme. Tas ir tāpēc, ka smadzenes ir cītīgas datu apstrādātājas.
Medicīnas doktors: Pastāvīgs troksnis var novest arī pie paaugstināta asinsspiediena un citām kaitēm
20.01.2026. Latvijas radio "Kā labāk dzīvot"
Pārāk skaļš troksnis var būtiski kaitēt mūsu veselībai, taču arī pilnīgā klusumā dzīvot mēs, visticamāk, nevēlētos – pat ja tas būtu iespējams. Līdz ar to jāmeklē zelta vidusceļš – ne par skaļu, ne par klusu, skaidro medicīnas doktors, asociētais profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Tiesībsardzes organizētajā Invaliditātes lietu konsultatīvajā padomē pārstāvēts plašs spektrs NVO no visiem Latvijas reģioniem
14.01.2026 Tiesībsarga birojs
Pirmajā sanāksmē tiesībsardze iepazīstinās ar biroja iepriekš paveikto cilvēku ar invaliditāti tiesību jomā un ar NVO vienosies par prioritātēm un kopīgi paveicamiem uzdevumiem 2026.gadam. Sapulcē dalībniekus informēs arī par līdzdalības formātiem sabiedriskajos procesos un tiesību aizsardzībā. padomes sastāvā 2026.-2027. gadā iekļautas 37 NVO, kas noteiktajā termiņā bija iesniegušas pieteikumus. Tajā skaitā ir arī "Sadzirdi.lv".
Pētījums: Daļai Latvijas mediju trūkst izpratnes par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām
14.01.2026. Latvijas radio Agnija Lazdiņa
Lai arī dažādi tiesību akti nosaka medijiem par pienākumu veidot savu saturu piekļūstamu, Tiesībsarga biroja pētījums liecina, ka daļai mediju trūkst izpratnes par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām. Tāpat medijiem mēdz būt maldīgs priekšstats par patieso auditorijas apmēru, kam šie risinājumi ir nepieciešami. Un tas skar pietiekami lielu sabiedrības daļu, ko apliecina arī dati – Latvijā aptuveni 15 % cilvēku ir invaliditāte. Piemēram, ar redzes traucējumiem saskaras ap 8000 cilvēku, bet vairāk nekā 90 000 ir dzirdes traucējumi. Patlaban mediji raidījumu piekļūstamības risinājuma izvēlē pamatā izmanto zīmju valodas tulkojumus vai subtitrus, bet ne abus kopā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.01.2026-petijums-dalai-latvijas-mediju-trukst-izpratnes-par-cilveku-ar-funkcionaliem-traucejumiem-vajadzibam.a629965/