2026.-2030. gada publikācijas presē, portālos, TV, radio un citur
Dažādos masu medijos publicētie raksti vai raidījumi par cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, kuri dara visu, lai iekļautos dzirdīgo pasaulē. Kā arī stāsti par cilvēkiem, kuri viņiem palīdz.
Saraksts vēl nav pilnīgs un tiks papildināts.
2026.
Tiesībsardzes organizētajā Invaliditātes lietu konsultatīvajā padomē pārstāvēts plašs spektrs NVO no visiem Latvijas reģioniem
14.01.2026 Tiesībsarga birojs
Pirmajā sanāksmē tiesībsardze iepazīstinās ar biroja iepriekš paveikto cilvēku ar invaliditāti tiesību jomā un ar NVO vienosies par prioritātēm un kopīgi paveicamiem uzdevumiem 2026.gadam. Sapulcē dalībniekus informēs arī par līdzdalības formātiem sabiedriskajos procesos un tiesību aizsardzībā. padomes sastāvā 2026.-2027. gadā iekļautas 37 NVO, kas noteiktajā termiņā bija iesniegušas pieteikumus. Tajā skaitā ir arī "Sadzirdi.lv".
Pētījums: Daļai Latvijas mediju trūkst izpratnes par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām
14.01.2026. Latvijas radio Agnija Lazdiņa
Lai arī dažādi tiesību akti nosaka medijiem par pienākumu veidot savu saturu piekļūstamu, Tiesībsarga biroja pētījums liecina, ka daļai mediju trūkst izpratnes par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām. Tāpat medijiem mēdz būt maldīgs priekšstats par patieso auditorijas apmēru, kam šie risinājumi ir nepieciešami. Un tas skar pietiekami lielu sabiedrības daļu, ko apliecina arī dati – Latvijā aptuveni 15 % cilvēku ir invaliditāte. Piemēram, ar redzes traucējumiem saskaras ap 8000 cilvēku, bet vairāk nekā 90 000 ir dzirdes traucējumi. Patlaban mediji raidījumu piekļūstamības risinājuma izvēlē pamatā izmanto zīmju valodas tulkojumus vai subtitrus, bet ne abus kopā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.01.2026-petijums-dalai-latvijas-mediju-trukst-izpratnes-par-cilveku-ar-funkcionaliem-traucejumiem-vajadzibam.a629965/2021.-2025. gadā masu medijos publicētie raksti
2025.
Neredzamais cilvēks. Saruna par kultūras piekļūstamību un neredzamo invaliditāti
Satori 16.12.2025.
Kā kultūras institūcijas var kļūt iekļaujošākas? Ko ikdienā piedzīvo cilvēki ar neredzamo invaliditāti, apmeklējot teātri, kino, izstādes vai koncertus? Kāpēc arvien pietrūkst vienkāršu risinājumu – titru, audioaprakstu, apmācīta personāla? Un kā radīt kultūras vidi, kurā ir vieta dažādu ķermeņu pieredzei un vajadzībām? Par neredzamo invaliditāti, piekļūstamību un kultūras institūciju atbildību portālā "Satori" sarunājas Agnese Puisāne, Emīlija Anna Lagzdiņa, Edīte Brence, Ksenija Roberta Medjānova un Santa Remere. Sarunu vadīja iekļaujošas kultūras veicinātāja Lība Bērziņa.
Vājdzirdība ir kā braukšana ar norautu rokas bremzi. Rūtas Mežavilkas pieredze
Jauns 26.09.2025 Guna Kārkliņa
Žurnālā "Patiesā Dzīve" publicētais raksts šeit lasāms plašākā apjomā.
Vai zini, kā varam noteikt, no kuras puses nāk skaņa?
Latvijas Radio "Vai zini?" 8.09.25. Kristīne Botrosa
Ārējās auss gliemežnīca darbojas kā antena. Tieši tā ļauj noteikt, no kuras puses nāk skaņa. Tomēr šo virzienu iespējams noteikt tikai tad, ja darbojas abas ausis.
2016. - 2020. gadā masu medijos publicētie raksti
2020
Brīnumiņš 14.12.2020 Agnese Kviese
Talsu novada Sirds stāsti "Laimas un Māras stāsts"
Mazas ik rīta lūgšanas tiek skaitītas katru dienu mazo māsiņu ģimenē, kuras silda sirdi - ticībā, cerībā un paļāvībā. "...Laima dzirdēs, Laima runās, Māra dzirdēs, Māra runās..." Tā diena iesākas ģimenē, kura pirmā šajā sezonā piedalās mūsu “Talsu novada Sirds stāstu” raidījumā. Stāstā tiks ieausts bezgalīgs ticības, pacietības un pārbaudījumu vēstījums, kurš pavērs iespēju mums visiem piedzīvot īstus brīnumus. Vecākiem šobrīd ir tikai viena vēlēšanās – dzirdēt, ka mazās meitiņas savus vecākus nosauc par mammu un tēti, vai šo brīnumu mums būs iespēja piedzīvot, to lai rāda raidījums
https://brinumins.lv/lv/aktualitates/sirds-stasti/talsu-novada-sirds-stasti-laimas-un-maras-stasts
https://www.facebook.com/watch/?v=1026201624533653&t=7
Diena 6.12.2020 Baiba Krastiņa
Vienādas iespējas visiem
Cilvēkiem ar redzamu invaliditāti joprojām jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem. Tie saistīti arī ar iesaistīšanos darba tirgū. Paši uzņēmumi apgalvo, ka piedāvā līdzvērtīgas darba iespējas ikvienam, tomēr realitātē nodarbināto cilvēku skaits ir neliels. Viens no uzņēmumiem, kurā strādā daudzi cilvēki ar invaliditāti, tajā skaitā ar dzirdes traucējumiem, ir RIMI.Doctus 4.11.2020. M. Lapsa
GUNTA SUMERAGA, otorinolaringoloģe. Mīlestība, kas nepāriet
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste GUNTA SUMERAGA intervijā atzīst, ka viņai ir ļoti paveicies, jo patīk viss, ko dara. Patīk operēt, patīk mācīt studentus un rezidentus, patīk mācīties pašai. Vada Otorinolaringoloģijas nodaļu Stradiņos, ir Rīgas Stradiņa universitātes docente un Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, saņēmusi arī augstāko otoķirurgu atzinību — balvu “Zelta kāpslītis”. Šeit jāpiebilst — labi, ka skolas gados nepaklausīja mātes ieteikumam kļūt par juristi vai ekonomisti, bet palika uzticīga savam bērnības sapnim.
2011. - 2015. gadā masu medijos publicētie raksti
2015
Māja 18.12.2015 Ilze Zonne
Jaunākās tehnoloģijas labākai dzirdei
Četriem vai pieciem cilvēkiem no simta novērojamas dzirdes izmaiņas – tā liecina pasaules statistika. Kad aktuāla kļūst dzirdes palīglīdzekļu izvēle, jāņem vērā tik dažādi faktori, ka cilvēkam, kurš ar šo jautājumu saskaras pirmoreiz, tie pat īsti neienāk prātā. Arī pastāvīgiem dzirdes palīglīdzekļu lietotājiem ne vienmēr pietiek informācijas par tehnoloģiju augošajām iespējām. Tāpēc ir ļoti būtiski sastapt kompetentus dzirdes speciālistus, lai kopīgi atrastu optimālu risinājumu. Saruna ar ārstniecības iestādes “Dzirdes sistēmas” speciālisti Annu Silantjevu
https://nra.lv/veseliba/159420-veseliba-jaunakas-tehnologijas-labakai-dzirdei.htm
Delfi 07.10.2015.
Vājprātīgais troksnis skolas starpbrīžu laikā. Vai un kā tas kaitē bērnu veselībai
Ikviens skolas vecuma bērna vecāks, kuram sagadījies pabūt skolā starpbrīža laikā vai pēc stundām, droši vien būs novērojis, cik liels troksnis valda skolā. Jo īpaši šis troksnis var izbrīnīt tos vecākus, kuru ausis nav pieradušas pie daudzu bērnu kliegšanas, sarunām – izklausās kā bišu stropā.
https://www.delfi.lv/life/56196290/archive/46557595/vajpratigais-troksnis-skolas-starpbrizu-laika-vai-un-ka-tas-kaite-bernu-veselibaiDoctus Nr.10 2015. M.Lapsa
Cilvēks orķestris. DINS SUMERAGS, otorinolaringologs
Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas LOR klīnikas vadītājs DINS SUMERAGS pagūst tik daudz padarīt, ka šķiet — diennakts viņam ir vismaz par stundu garāka nekā citiem. Paralēli tiešajiem darba pienākumiem vada LOR asociāciju, māca jaunos studentus un uzstājas ar lekcijām. Vēl pagūst taisīt mucas, muzicēt ar savu ansambli Cooper’s Band un producēt klipu uzņemšanu.
2006. - 2010. gadā masu medijos publicētie raksti
2010
Mans Mazais Nr. 6 2010. Ilze Olšteina
Mazais Kristofers tagad ir Danas modinātājs
Dana Dombrovska audzina četrus ar pusi gadus veco Kristoferu. Danas stāsts par viņas nedzirdību un iespēju sākt dzirdēt 26 gadu vecumā, pateicoties implanta ieoperēšanai bija lasāms vairākos medijos. Dana arī publiski atzinusi, ka dzīves posmā, kad kaut ko spēja sadzirdēt ar dzirdes aparāta palīdzību, visvairāk bēdājas par to, kā gan viņa sadzirdēs, kad raudās viņas bērns. Kad Kristofers piedzima, Danai jau bija ieoperēts implants, un viņa pusotra gada to vien dzirdēja – kā raud viņas mīļais dēļiņš.
2009
Zemgales Ziņas 23.12.2009 Dace Diržine
Marta dzird un runā
Piecgadīgā Marta ir dzīvespriecīga un smaidīga ne tikai tādēļ, ka šodien viņai ir dzimšanas diena, bet arī tāpēc, ka meitenīte sākusi dzirdēt un runāt – viņa tagad spēj pateikt: mamma, tētis, paldies... Tikai pirms dažām dienām Marta tikusi pie dzirdes aparāta.
Īsi pirms Ziemassvētkiem klausīšanās iekārtu komplektus dāvanā no LMT saņēma 50 Latvijas bērnu ar smagas pakāpes dzirdes traucējumiem. Viņu vidū arī jelgavniece Marta, kurai ārsti konstatējuši piektās pakāpes vājdzirdību.
https://arhivs.zz.lv/raksts/20953
Ieva decembris 2009 Agnese Meiere
Mīlēt, nevis ciest
Nupat sākas akcija "Eņģeļi pār Latviju", kurā saziedotā nauda palīdzēs izdzīvot daudziem bērniem. Rūta Dimanta jūtas laimīga par to, ka var darīt darbu, kas viņai patīk. Viņa stāsta gan par savu darbu, gan ģimeni, šķiršanos, un beigās arī par dzirdi. Skolas laikā viņai bijis milzīgs komplekss. Gadījies, ka cilvēki saka: viņa ir lepna, nerunā. Tagad, apsēžoties pie galda kādā konferencē, savam blakussēdētājam Rūta uzreiz var pateikt, ka ar labo ausi nedzird. Tikai gadu gaitā viņa sapratusi, ka tas nav pasaules gals.
Mēs 1.08.2009. Antra Gabre
Dzīve turpinās. Artūra dēļ
Ugunsgrēkā Mežaparkā 2006.gada 6.janvārī gāja bojā gandrīz visa Riņķu ģimene. Pēc lēciena no astotā stāva izdzīvoja vienīgi Artūrs Riņķis. 2005. gadā viņam bija ieoperēts kohleārais implants. Zēns perfekti nedzird, bet ir cīnītājs. Nu jau viņš ir atveseļoties un atkal mācās un spēlē futbolu. Vecāmāte Nadežda Lisjonoka stāsta par notikušo un turpmākajām iecerēm.
2001. - 2005. gadā masu medijos publicētie raksti
2005
Neatkarīgā Rīta Avīze 3.08.2005. Inga Paparde
Lūdz palīdzību, lai atgūtu dzirdi
Piecdesmit gadus vecais Jānis Erenbergs no Talsu rajona Stendes pēc traumas pamazām zaudē dzirdi. Valsts neapmaksā šādas operācijas, tāpēc Jānis un viņa ģimene lūdz sabiedrības atbalstu kohleārā dzirdes implanta iegādei un operācijai.Kopā (TV Programma nedzirdīgajiem) 20.06.2005.
Kohleārais implants - par un pret. Jaunākie tehniskie sasniegumi, dzirdi atjaunojošas operācijas. Latvijas Mobilais telefons bērnu dzirdes centram dāvā kohleāros implantus. Nedzirdīgo sabiedrības pārstāvju, bērnu vecāku un bērnu dzirdes centra vadītājas Sandras Kušķes viedoklis par šo tēmu.
http://www.diva.lv/video/kopa-n/kopa-n-2005-06-20
Neatkarīgā Rīta Avīze 12.05.2005. Liene Barisa
Dzirdēt ar implantu jāiemācās
Neatkarīgā jau rakstīja, ka LMT 26 vājdzirdīgajiem bērniem uzdāvināja implantus. Lai gan pasaulē kohleāros implantus izmanto jau kopš septiņdesmito gadu beigām, pirmoreiz bērnam no Latvijas operāciju veica tikai 1997. gadā. Toreiz divgadīgajai Marijai dāargajai operācijai naudu ziedoja atsaucīgi cilvēki. Pēc tam implantēšanu veica vēl dažiem bērniem, kuriem izdevās dabūt naudu. Tikai 2004. gadā implantēšanu sāka apmaksāt valsts.
Latvijas bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe par šādu iespēju cīnījusies jau kopš 1996. gada. Pārliecināt ierēdņus nav bijis viegli. Implantēšanu var veikt arī pieaugušajiem, taču tad izdevumi jāsedz pašiem. Šobrīd Latvijā esot pieci pieaugušie, kuriem veikta šī operācija.
Pēc operācijas bez maksas pieejama logopēda un psihologa palīdzība. Regulāri tiek veikta implanta programmēšana. Notiek fizkultūra, mūzikas terapija un veic citas procedūras.
Piecgadīgais Mareks Birulis dzirdes centru pēc 2003. gadā veiktās operācijas apmeklē regulāri. Puisēns Neatkarīgajai atzina, centrā viņam ļoti patīk. Iegūti draugi, ir labi dakteri, bet vislabāk patīkot baseinā.
Mareks, kuram operācija izdarīta jaunvārī, bet implants pilnībā ievietots februārī, uz skaņu pirmo reizi reaģējis apmēram pēc mēneša. "14. martā viņš sadzirdēja putnus. Un centās atdarināt, ko dzirdēja. Pēc kāda laika teica arī mamma un tētis," stāstīja I. Birule.
"Viens pieaugušais pēc autokatastrofas pusotru gadu nedzirdēja. Jau pirmajā dienā pēc aparāta pielikšanas viņš sapratis, ko sieva runā, otrajā - ko apkārtējie, un trešajā zvanījis brālim uz Krieviju," stāstīja S.Kušķe.
Diena 22.04.2005 Vita Pētersone
Zēns ar ausītēm
Tā Rolands pats iesaucis savu dzirdes aparātu. Triju mēnešu vecumā viņš saslima ar meningītu. Atlaba, desmit mēnešos sāka skriet, bet sarunāties - neparko. Izrādījās, ka ar vienu austiņu gandrīz nedzird, otrai ir puse no normas. Sākās staigāšana uz nodarbībām pie logopēda Dzirdes centrā. Regulāri, centīgi, ilgi. Tagad Rolands mācās fantastiskajā logopēdiskajā skolā "Valodiņa". Bērnam patīk iet uz skolu.
Rolands izgājis arī Portridžas apmācību sistēmu, un mamma Jana pati nolēmuši apgūt šo specialitāti. Tagad viņa iestājusies Daugavpils universitātes Pedagoģijas fakultātē.
1996. - 2000. gadā masu medjos publicētie raksti
2000
1999
Kopsolī 1999 Māra Ruva
Paldies mammai par to, ko citi neredzēja
Māra Ruva pastāsta par saviem bērnības un skolas gadiem, dzirdes aparātiem, dažādām problēmām un mēģina ieteikt šo problēmu risinājumus. Taču vislielākais paldies sakāms mammai, kura atteicās no aktīvas sabiedriskās dzīves un kļuva par audzinātāju, logopēdu, mājskolotāju un psihologu vienā personā. "Kad pirmo reizi gāju uz veikalu, mamma iepazīstināja mani ar pārdevējām. Pirms 5. klasē ierados jaunajā skolā, viņa skolotājiem izskaidrojusi manas dzirdes īpatnības, lūgusi arī manus jaunos klasesbiedrus mani saprast. Runājusi ar pagalma bērniem, lai viņi mani pieņemtu ar visu manu nedzirdēšanu."
Māra atskatās uz pagātnē piedzīvoto un analizē notiekošo šodienas acīm
Kopsolī Nr. 19/20 1999. Ina Grantiņa
Par vājdzirdīgo cilvēku īpašo situāciju sabiedrībā
Vai dzirdīgam cilvēkam ienāk prātā, cik mūsdienu pasaule ir nepiemērota cilvēkam ar pavājinātām dzirdes spējām? Radioziņojumi stacijās un lidostās - bez pienācīgas vizuālās informācijas, stiklotās sienas uzņemšanas telpās, kuras vājdzirdīgam cilvēkam neļauj saklausīt cilvēka, kurš jūs apkalpo, balsi. Ļoti populāra ieražas (īpaši ārstniecības iestādēs) uzaicināt pacientu pie sevis kabinetā, neatverot durvis (par to, ka pienākusi kārta, var tikai nojaust pēc tā, ka visi klātesošie sāk grozīt galvas, brīnoties, kāpēc neviens neiet iekšā).
Dažādas situācijas, to analīze un ieteikumi šajā rakstā.
Kopsolī Nr.11/12 1999. Baiba Bicēna
Māra
Izrādās, ka neklātienē Baiba ar Māru Ruvu "sastapusies" jau sen - preses izdevumos lasot viena otras rakstus. Taču klātienē viņas satikušās pavisam nesen.
Māra jau pirms kādiem desmit gadiem bija ieradusies Nedzirdīgo biedrībā un toreiz runājusi ar Jāni Barisu. Interesējusies, vai te ir vai varētu būt kāda grupa tiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem cilvēkiem, kuri zīmju valodu neprot. Saņēmusi atbildi, ka tādas grupas nav, viņa vairs uz biedrību nenāca.
Tomēr tagad viņa atkal ir klāt: nu jau ieguvusi augstāko izglītību un nodibinājusi ģimeni.
Jums, kolēģi! Nr.1 1999. Ilze Dobele, Sandra Kušķe
Prelinvālās vājdzirdības ietekme uz valodas attīstību
Latvijas Bērnu Dzirdes centrā reģistrēts 1100 vājdzirdīgu bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Bērni, kam nepieciešama intensīvā terapija jaundzimušo periodā, ir vājdzirdības riska grupā. 10-15% bērnu, kam skolā pārbauda dzirdi skrīningtestu laikā ir pazemināta dzirde. Agrīna dzirdes traucējumu korekcija aizsargā bērnu tiesības. Pievēršot lielāku uzmanību dzirdei bērna vecumā un apzinoties vājdzirdības un kurluma kritisko ietekmi uz bērna intelektuālo attīstību, tā ir atbildība par bērna dzīves kvalitāti.
Runa, kas normāli dzirdīgam bērnam veidojas ļoti viegli, vājdzirdīgam bērnam ir lielu pūļu un darba rezultāts. Bērnam, kam grūti apgūt valodu, ir ievērojamas grūtības runāt, lasīt, rakstīt. Maksimāli pieļaujamais dzirdes zudums bērnam ir 15 dB. Pieaugušajam nav nepieciešams dzirdēt visas skaņas, lai saprastu teikto, tāpēc 15 dB zudumu dažkārt pat nepamana. Turpretī bērnam, kas mācās runāt, ir svarīgi dzirdēt katru skaņu. Valstij jābūt skrīningprogrammai riska grupu dzirdes izvērtēšanai, vājdzirdīgu bērnu apmācības un rehabilitācijas programmām.
1998
15.06.1998 Dina Kleinšmite
Pacienti visur ir līdzīgi
Pagājušajā nedēļā Liepājā viesojās Lundas (Zviedrijā) universitātes klīniskās logopēdijas pasniedzēja Kristīna Draviņa, kura izstrādā audiologopēdijas mācību plānu Latvijas Medicīnas akadēmijas maģistrantūrai. Līdz šim klīnisko logopēdiju Latvijā vispār nevarēja apgūt. Radušies kontakti arī ar Liepājas Pedagoģiskās augstskolas logopēdijas speciālistiem. Viņa lasīja lekciju Speciālās pedagoģijas un logopēdijas katedras studentiem un praktizējošiem logopēdiem par logopēdiskā darba organizāciju Zviedrijā. LPA Pedagoģijas un psiholoģijas katedras logopēdijas studiju programmas direktore Baiba Trinīte atzīst, ka zviedru likumdošana ir diferencētāka, bet Latvijā, attiecībā uz cilvēkiem, kuriem ir runas un dzirdes traucējumi, tā ir vispārīga. Tā paredz tiesības uz logopēda palīdzību, atsevišķi neizdalot diagnozes.
B.Trinīte pastāstīja par to, kā vājdzirdīgie bērni dzīvo Liepājā. Galvenā problēma ir tā, ka šie bērni netiek apzināti. Nav arī pietiekoši daudz informācijas, kur bērniem meklēt palīdzību, tādas iespējas netiek reklamētas. Ja vājdzirdība nav ļoti izteikta, bērni apmeklē parastās skolas, bet tur viņiem sniegtā palīdzība nav speciāla. Ir vājdzirdīgi bērni, kuriem vājdzirdība nav konstatēta. To reizēm var atklāt, pamanot, ka bērnam ir sliktas sekmes, slikta uzvedība.
1991. - 1995. gadā masu medijos publicētie raksti
1995
Izglītība 12.10.1995. Māra Bārzdiņa
Es tevi mīlu
Šovasar jūlijā Latvijas pārstāvji pirmo reizi piedalījās Starptautisko nedzirdīgo izglītības kongresā. Šādas zinātnieku, ārstu, valodas terapeitu, pedagogu – gan dzirdīgu, gan nedzirdīgu – un vienkārši vājdzirdīgu vai nedzirdīgu cilvēku tikšanās notiek ik pēc 4-5 gadiem. Šogad par 18. kongresa darba vietu bija izraudzīta Izraēla.
Dienas Bizness 25.09.1995 Rudīte Šmite
Valmierā aprūpes centrs palīdz cilvēkiem ar dzirdes defektiem
Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā darbojas Dzirdes aprūpes centrs, kurā pēc palīdzības var griezties kā bērni, tā pieaugušie ar dažādas pakāpes dzirdes zuduma problēmām. Pacientiem ir iespēja saņemt ārsta speciālista konsultāciju, izdarīt dzirdes līmeņa pārbaudi un iegādāties igauņu firmas Tondi electronics individuālos dzirdes aparātus. Centrs ir vienīgā vieta Latvijā, kur izgatavo individuālos ausu ieliktņus.
Dzirdes aprūpes centra ģeogrāfiskās atrašanās vietai Valmierā ir savs pamats - rajons ir vadošā vietā Vidzemē dzirdes defektu izplatības ziņā, daudz pacientu ir arī Limbažu rajonā.
Diena 15.08.1995. Anija Pelūde
Arī nedzirdīgie un neredzīgie pasaulē dzīvo
Mārtiņš Norai Jansonei ir vienīgais dēls. Kad viņam palika divi gadi un astoņi mēneši, dakteri ieteica puiku nodot psihoneiroloģiskajā zīdaiņu namā. Taču Mārtiņš dzīvo pie mammas, kura nesen nodibināja asociāciju "Palīdzība nedzirdīgajiem un neredzīgajiem cilvēkiem". Nora lūdz atsaukties visus, kam zināmi cilvēki ar līdzīgām problēmām. Tāpat asociācija būtu priecīga par ziedojumiem.
Rūpju Bērns 1995. Baiba Bicēna
Izdevumi nedzirdīgo bērnu vecākiem
Brošūra "Rehabilitācijas principi cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem" sagatavota, sadarbojoties Pasaules Veselības organizācijas Rehabilitācijas nodaļai Ženēvā, Maltas palīdzības dienestam Latvijā, Latvijas Kristīgajam un Ģimenes centram, Labklājības ministrijas Sociālās nodrošināšanas departamentam. Teksts ir viegli lasāms. Ar to ieteicams iepazīties gan vecākiem, gan skolotājiem, ja viņu klasē mācās kāds bērns ar dzirdes traucējumiem. Brošūru no angļu valodas tulkojusi Maija Sosāre, ilustrējusi Antra Jāņkalna, poligrāfisko apdari veidojis Māris Pavasars.
Brošūru "Runas attīstībā bērniem ar dzirdes traucējumiem" izdevis Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības attīstības institūts. Tajā atrodamas metodiskās rekomendācijas vecākiem Maskavas pazīstamās surdopedagoģes Emīlijas Leongardes redakcijā.
Kopsolī Nr.7 un Nr.8 1995. Baiba Bicēna
Mūsu likteņbiedre
Baibas mamma pazina Ilāriju Lūkinu – rakstnieces un sabiedriskās darbinieces Ivandes Kaijas radinieci. Tādā veidā pie viņas nonāca rakstnieces dienasgrāmatas. Pārsteidza, ka Ivande Kaija, kura nodibināja Latviešu sieviešu Zelta fondu, arī bija vājdzirdīga. Kā viņai izdevās savienot vājdzirdību ar aktīvu sabiedrisko darbu?
1981. - 1990. gadā masu medijos publicētie raksti
1990
Veselība 01.09.1990 Ernests Gaudiņš, Ausma Rudens
Dzirdes traucējumi zīdaiņiem un agrīna vecuma bērniem
Kurlumu vai izteiktu vājdzirdību izraisa iekšējās auss (“dzirdes nervu”) bojājums. Tā cēlonis var būt nelabvēlīga iedzimtība, kuru parasti pārmanto netiešā ceļā, slimībai parādoties atkārtoti pēc 3-4 paaudzēm. Pārmantotie dzirdes traucējumi jāuzskata par liktenīgiem, jo tos paredzēt, novērst un izārstēt pagaidām nav iespējams.
Ārkārtīgi postošu iedarbību uz embrija attīstību atstāj vecāku alkoholisms, kā arī apkartējās vides (gaisa, ūdens) piesārņojums. Attīstību var traucēt arī grūtniecības toksikozes un mātes hroniskas slimības. Agrīnā vecumā dzirdi var bojāt vīrusu infekcijas slimības. Dzirde jāpārbauda pēc galvas traumām.
Kurluma un izteiktas vājdzirdības ārstēšanas iespējas ir stipri ierobežotas. Sekmīgi var izārstēt vidusauss bojājumu. Turpretī tā sauktos nervu bojājumus var labot tikai akūtā stadijā, ja ārstēšanu uzsāk dažu dienu laikā pēc pēkšņa dzirdes zuduma. Diemžēl dzirdes nervu ārstēšanai nekādu brīnumzāļu nav. Tāpēc visā pasaulē vājdzirdīgos bērnus jau no mazotnes radina pie dzirdes aparātiem.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615767|page:18
1989
Padomju Jaunatne 1.08.1989. Margarita Ozernova
Lai palīdzētu nedzirdīgajiem bērniem
No 4. maija līdz 9. maijam Maskavā, Ļihačova automobiļu rūpnīcas kultūras pilī, notika Vissavienības nedzirdīgo bērnu vecāku zinātniski praktiskā konference, kas bija veltīta šo bērnu rehabilitācijai pēc pedagoģijas zinātņu kandidātes E. Leongardes metodikas. Milzīgā zāle bija pārpildīta. Vecāki sēdēja un stāvēja uz pakāpieniem, ejās. visās hallēs un vestibilā, kur pa radio tika translēta konferences gaita. Daļa vecāku bija izvietoti gluži vienkārši uz skatuves.
Pedagoģijas zinātņu kandidāte E. Leongarde nolasīja referātu par
to, cik sociāli nozīmīga ir nedzirdīgo bērnu rehabilitācija un
integrācija normāli dzirdošo cilvēku vidē. Konferences gaitā viņa
uzstājās ar vairākiem referātiem par pašu metodiku. Pirmo reizi 21
gada laikā bija radusies iespēja tik lielai auditorijai
nodemonstrēt, kādus rezultātus dod katra no abām nedzirdīgo bērnu
apmācības sistēmām, no abām surdopedagoģijā valdošajām ideoloģijām.
Viņa iepazīstināja ar saviem jau pieaugušajiem audzēkņiem,
augstskolu un tehnikumu studentiem, dažādu mācību iestāžu
absolventiem. Šie jaunieši, kuriem ir stipri bojāta vai pat galīgi
zaudēta dzirde, brīvi saietas un biedrojas ar dzirdīgajiem.
http://www.sadzirdi.lv/vesture/params/post/4590880/ka-organizejas-vajdzirdigo-bernu-vecaki-astondesmito-gadu-otraja-puse-marin
Padomju Jaunatne 19.05.1989. Margarita Ozernova
Esam sadzirdēti
Ļoti īsā laika sprīdi tika pārtulkots latviešu valodā palīglīdzeklis vecākiem. Tas pavairots 1000 eksemplāros abās valodās. E. Leongardes laboratorijā stažējušies 10 pedagogi no parastajiem bērnudārziem. 1988. gada 1. oktobrī sāka darboties speciālas grupas — krievu un latviešu — divos Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajona bērnudārzos. izveidots konsultāciju punkts, kas palīdz vecākiem apgūt metodiku. Tur darbojas entuziasti — nedzirdīgo bērnu vecāki. Viņi stažējušies Maskavā un, turpinot vēl paši mācības, jau sniedz nopietnu palīdzību pārējiem vecākiem. «Rītausmā» rīkoti 7 ikmēneša republikāniskie semināri, kuros piedalījušies vecāki no visām Latvijas malām. Republikāniskā vecāku komiteja ir uzņemta Bērnu fonda Latvijas nodaļā. Tika noslēgts darījums ar kooperatīvu «Inženieris» un firmu «Philips» par 7000 dzirdes aparātu piegādi apmaiņā pret stikla lauskām. Bērnu fonda Latvijas nodaļas priekšsēdētāja J. Razguļajeva ir «sagādājusi» šo otrreizējo izejvielu, bet pa to laiku šāda veida darījumi ar ārzemju firmām jau tikuši aizliegti, un, ja sabiedrība nepalīdzēs, tad dzirdes aparātus republika nesaņems. Apvienības «Sojuzmedtehņika» Latvijas pārvalde var piedāvāt tikai Maskavas rūpnīcas «Ritm» ražotos dzirdes aparātus — katram bērnam tikai vienu aparātu uz diviem gadiem. Aparāti drīz vien sabojājas, bērni ir bērni, un, tikko sākuši dzirdēt, viņi rezerves aparāta trūkuma dēļ atkal kļūst nedzirdīgi. Dzirdes aparātu veikalā bieži trūkst bateriju, un arī tādējādi bērniem liegta iespēja dzirdēt. Apvienības «Sojuzmedtehņika» vadība paskaidro: «Pēdējā gadā pēc M. Kosteņeckas raksta, Latvijā stipri palielinājies pieprasījums pēc dzirdes aparātiem, bet pieteikumi jāiesniedz divus gadus iepriekš.»
1951. - 1980. gadā masu medijos publicētie raksti
1980
Rīgas Balss 27.05.1980. I.Gurina
Nams ar logiem uz Daugavu
Rakstā stāstīts par 5. Bērnu poliklīniku, un garāmejot pieminēta arī surdoloģe Regīna Orehovska un surdopedagoģe Janīna Cinovska, kas labo valodas defektus un ārstē dzirdes traucējumus.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:512509|page:4
1979
Rīgas Balss Nr.31. 06.02.1979 E.Gaudiņš, R.Orehovska
Jūsu bērna dzirde
Vecāki var izdarīt tādu mēģinājumu: pasaukt bērnu, ja tas viņus neredz. Ja bērns nereaģē, neatsaucas, jāgriežas pie ārsta. Bērnus ar bojātu dzirdi jāprot atrast arī pediatriem, iecirkņu māsām, pirmsskolas iestāžu medicīnas māsām, neiropatalogiem, psihoneirologiem, otolaringologiem. Vecākiem jāzina, kas var bojāt viņu bērnu dzirdi. Tas var notikt, ja bērns saslimst ar vidusauss iekaisumu. Sevišķi stipri dzirde bojājas dzirdes nerva iekaisuma gadījumā no antiobiotiskajām vielām, kā arī pēc infekcijas slimībām, skaņu traumām. Svarīgi reizē ar ārstēšanu iespējami agrāk sākt dzirdes treniņus ar skaņu pastiprinošo aparatūru.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:512118|page:5
1978
Zinātne un Tehnika Nr. 4 01.04.1978 L. Gurēvičs
Ārstē mūzika
Rīgas 5.bērnu poliklīnikas surdoloģijas kabinetā ārsti R. Orehovska un J. Cinovska uzsākuši vājdzirdīgajiem bērniem mācīt muzikālo ritmiku un dažas muzikālas iemaņas. Bērni mūzikas pavadījumā dejo, imitē dzīvnieku un putnu balsis, lidmašīnas, vilciena un automobiļa radītās skaņas, mācās tās izšķirt, maršē, klausās mūziku, pielijuši ausi pie pilnībā korpusa, dzied, spēlē toņkārtas, izdzied un klausās notis, "nolasa" vārdus no lūpām, izdara elpošanas vingrinājumus. Bērniem, kas sistemātiski piedalās šādās nodarbībās, uzlabojas balss modulācija, runas melodika, izruna, ievingrinās dzirde, attīstās māka lasīt no lūpām.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:617451|page:6
1977
Veselība Nr. 7 01.07.1977 R.Orehovska, J. Cinovska
Mūzika nedzirdīgajiem bērniem
Rīgas pilsētas 5. bērnu poliklīnikā surdologopēdiskajā kabinetā kopš 1976. gadā tiek organizētas muzikāli ritmiskas nodarbības nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem bērniem. Viņi dzied mūzikas pavadījumā vieglās dziesmiņas, cenšas arī uzminēt un noteikt melodijas, soļo un dejo. Muzikālās ritmikas galvenā nozīme - tās ietekmē formējas un koriģējas valoda. Bērni ar nepacietību gaida šīs nodarbības, tās patīk arī vecākiem.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615609|page:33
1976
Rīgas Balss 27.03.1976 R.Orehovska, J. Cinovska
Vai jūsu bērns attīstās pareizi?
Kad bērnam ir trīs mēneši, viņš pazīst mātes balsi un reaģē uz skaņu, pagriezdams galviņu uz tās avota pusi. Bērns jāpasauc tā, lai māte viņam nebūtu redzama. Laikā konstatētie defekti viegli labojumi. Taču jāskatās patiesībai acīs: ir iespējami gadījumi, kad dzirde vairs nav atgūstama. Tad jādara viss, lai bērnu sagatavotu bērnudārza speciālajai grupai, lai iemācītu viņu pēc iespējas ātrāk runāt, lasīt, rakstīt - tas viss nepieciešams normālai garīgo spēju attīstībai. Laikā sākta apmācība no divu gadu vecuma vai pat agrāk dod ļoti labus rezultātus, tik labus, ka vājdzirdīgus bērnus var pat pilnīgi sagatavot parastajai skolai.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:458755|page:4
1971
Veselība 01.09.1971. J. Cinovska
Ja jūsu bērns nedzird
Kā attīstās valodā bērnam ar normālu dzirdi? Kādas pazīmes norāda, ka bērna valoda neattīstās normāli? Kā attīstāma valoda nedzirdīgam un vājdzirdīgam bērnam? Dzirdes zaudēšanas iemesli. Kas jādara vecākiem? Daudz ļoti labu padomu, kuri aktuāli joprojām.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615541|page:22
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615541|page:23
Veselība 01.09.1971
Ausu, deguna un kakla slimības un sports
Pēc mūsu Republikāniskā fizkultūras dispansera datiem, 1969. gadā republikas izlases sportisti ar ausu, deguna un kakla slimībām slimojuši 19,7 % gadījumu. Īpašu vietu ieņem hronisks tonsilīts, ar ko, pēc dažādu autoru datiem, slimo 5 līdz 48% sportistu. Mūsu republikā šis skaitlis vidēji ir ap 10%. samērā bieži izplatīts arī deguna blakusdobumu hronisks iekaisums. Ūdenssporta veidos ausu, deguna un kakla slimību izplatība ir vēl lielāka. Ar ausu slimībām – ārējās auss ekzēmu un vidusauss iekaisumu visbiežāk slimo peldētāji. Akūtu un hronisku vidusauss iekaisumu novēro arī ziemas sporta veidu pārstāvjiem. Šāvējiem nereti konstatē dzirdes pasliktināšanos. Daiļlēkšanā un zemūdens sportā raksturīgi ir barotraumas radīti bungplēvītes bojājumi.
1970
Veselība Nr.2 01.02.1970 E. Lauva
Kāpēc neraisījās valoda?
1966. gada februārī palīgskolas 2. klasē ievietoja 11 gadus vecu zēnu Aivaru, kas līdz tam bija mācījies vispārēja tipa skolas 3. klasē.
Aivars dzimis bez vidusauss kauliņiem. Pirmās skaņas sācis izrunāt apmēram pusotra gada vecumā. Ir atradies uzskaitē Psihoneiroloģiskajā dispanserā. Piecu un sešu gadu vecumā zēnam izdarītas operācijas ielikti plastmasas kauliņi vidusausī. Māte stāsta, ka ap to laiku viņš sācis runāt «teikumos», lai gan |oti slikti. Tā kā zēna vecāki dzīvo uz laukiem, viņam logopēdiskā palīdzība nebija pieejama.
Skolas gadu noslēdzot, bija skaidrs, ka zēna inteliģence ir pilnīgi normas robežās, to var pat apzīmēt par ļoti labu. Viņa atpalicība bija tikai šķietama un radusies vājdzirdības dēļ. Viņam arī nebija centrālās nervu sistēmas bojājumu un viņš nebija alāliķis, kas nespētu iemācīties runāt.
Ar nākamo mācību gadu Aivaru ievietoja vājdzirdīgo skolā, kur viņš mācās kā teicamnieks.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615522|page:19