2021.-2025. gada publikācijas presē, portālos, TV, radio un citur
Dažādos masu medijos publicētie raksti vai raidījumi par cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, kuri dara visu, lai iekļautos dzirdīgo pasaulē. Kā arī stāsti par cilvēkiem, kuri viņiem palīdz.
Saraksts vēl nav pilnīgs un tiks papildināts un rediģēts.
2025.
Neredzamais cilvēks. Saruna par kultūras piekļūstamību un neredzamo invaliditāti
Satori 16.12.2025.
Kā kultūras institūcijas var kļūt iekļaujošākas? Ko ikdienā piedzīvo cilvēki ar neredzamo invaliditāti, apmeklējot teātri, kino, izstādes vai koncertus? Kāpēc arvien pietrūkst vienkāršu risinājumu – titru, audioaprakstu, apmācīta personāla? Un kā radīt kultūras vidi, kurā ir vieta dažādu ķermeņu pieredzei un vajadzībām? Par neredzamo invaliditāti, piekļūstamību un kultūras institūciju atbildību portālā "Satori" sarunājas Agnese Puisāne, Emīlija Anna Lagzdiņa, Edīte Brence, Ksenija Roberta Medjānova un Santa Remere. Sarunu vadīja iekļaujošas kultūras veicinātāja Lība Bērziņa.
Vājdzirdība ir kā braukšana ar norautu rokas bremzi. Rūtas Mežavilkas pieredze
Jauns 26.09.2025 Guna Kārkliņa
Žurnālā "Patiesā Dzīve" publicētais raksts šeit lasāms plašākā apjomā.
Vai zini, kā varam noteikt, no kuras puses nāk skaņa?
Latvijas Radio "Vai zini?" 8.09.25. Kristīne Botrosa
Ārējās auss gliemežnīca darbojas kā antena. Tieši tā ļauj noteikt, no kuras puses nāk skaņa. Tomēr šo virzienu iespējams noteikt tikai tad, ja darbojas abas ausis.
2016. - 2020.
2016. - 2020. gadā masu medijos publicētie raksti
2020
Brīnumiņš 14.12.2020 Agnese Kviese
Talsu novada Sirds stāsti "Laimas un Māras stāsts"
Mazas ik rīta lūgšanas tiek skaitītas katru dienu mazo māsiņu ģimenē, kuras silda sirdi - ticībā, cerībā un paļāvībā. "...Laima dzirdēs, Laima runās, Māra dzirdēs, Māra runās..." Tā diena iesākas ģimenē, kura pirmā šajā sezonā piedalās mūsu “Talsu novada Sirds stāstu” raidījumā. Stāstā tiks ieausts bezgalīgs ticības, pacietības un pārbaudījumu vēstījums, kurš pavērs iespēju mums visiem piedzīvot īstus brīnumus. Vecākiem šobrīd ir tikai viena vēlēšanās – dzirdēt, ka mazās meitiņas savus vecākus nosauc par mammu un tēti, vai šo brīnumu mums būs iespēja piedzīvot, to lai rāda raidījums
https://brinumins.lv/lv/aktualitates/sirds-stasti/talsu-novada-sirds-stasti-laimas-un-maras-stasts
https://www.facebook.com/watch/?v=1026201624533653&t=7
Diena 6.12.2020 Baiba Krastiņa
Vienādas iespējas visiem
Cilvēkiem ar redzamu invaliditāti joprojām jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem. Tie saistīti arī ar iesaistīšanos darba tirgū. Paši uzņēmumi apgalvo, ka piedāvā līdzvērtīgas darba iespējas ikvienam, tomēr realitātē nodarbināto cilvēku skaits ir neliels. Viens no uzņēmumiem, kurā strādā daudzi cilvēki ar invaliditāti, tajā skaitā ar dzirdes traucējumiem, ir RIMI.Doctus 4.11.2020. M. Lapsa
GUNTA SUMERAGA, otorinolaringoloģe. Mīlestība, kas nepāriet
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste GUNTA SUMERAGA intervijā atzīst, ka viņai ir ļoti paveicies, jo patīk viss, ko dara. Patīk operēt, patīk mācīt studentus un rezidentus, patīk mācīties pašai. Vada Otorinolaringoloģijas nodaļu Stradiņos, ir Rīgas Stradiņa universitātes docente un Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, saņēmusi arī augstāko otoķirurgu atzinību — balvu “Zelta kāpslītis”. Šeit jāpiebilst — labi, ka skolas gados nepaklausīja mātes ieteikumam kļūt par juristi vai ekonomisti, bet palika uzticīga savam bērnības sapnim.
2011. - 2015.
2011. - 2015. gadā masu medijos publicētie raksti
2015
Māja 18.12.2015 Ilze Zonne
Jaunākās tehnoloģijas labākai dzirdei
Četriem vai pieciem cilvēkiem no simta novērojamas dzirdes izmaiņas – tā liecina pasaules statistika. Kad aktuāla kļūst dzirdes palīglīdzekļu izvēle, jāņem vērā tik dažādi faktori, ka cilvēkam, kurš ar šo jautājumu saskaras pirmoreiz, tie pat īsti neienāk prātā. Arī pastāvīgiem dzirdes palīglīdzekļu lietotājiem ne vienmēr pietiek informācijas par tehnoloģiju augošajām iespējām. Tāpēc ir ļoti būtiski sastapt kompetentus dzirdes speciālistus, lai kopīgi atrastu optimālu risinājumu. Saruna ar ārstniecības iestādes “Dzirdes sistēmas” speciālisti Annu Silantjevu
https://nra.lv/veseliba/159420-veseliba-jaunakas-tehnologijas-labakai-dzirdei.htm
Delfi 07.10.2015.
Vājprātīgais troksnis skolas starpbrīžu laikā. Vai un kā tas kaitē bērnu veselībai
Ikviens skolas vecuma bērna vecāks, kuram sagadījies pabūt skolā starpbrīža laikā vai pēc stundām, droši vien būs novērojis, cik liels troksnis valda skolā. Jo īpaši šis troksnis var izbrīnīt tos vecākus, kuru ausis nav pieradušas pie daudzu bērnu kliegšanas, sarunām – izklausās kā bišu stropā.
https://www.delfi.lv/life/56196290/archive/46557595/vajpratigais-troksnis-skolas-starpbrizu-laika-vai-un-ka-tas-kaite-bernu-veselibai2006. - 2010.
2006. - 2010. gadā masu medijos publicētie raksti
2010
Mans Mazais Nr. 6 2010. Ilze Olšteina
Mazais Kristofers tagad ir Danas modinātājs
Dana Dombrovska audzina četrus ar pusi gadus veco Kristoferu. Danas stāsts par viņas nedzirdību un iespēju sākt dzirdēt 26 gadu vecumā, pateicoties implanta ieoperēšanai bija lasāms vairākos medijos. Dana arī publiski atzinusi, ka dzīves posmā, kad kaut ko spēja sadzirdēt ar dzirdes aparāta palīdzību, visvairāk bēdājas par to, kā gan viņa sadzirdēs, kad raudās viņas bērns. Kad Kristofers piedzima, Danai jau bija ieoperēts implants, un viņa pusotra gada to vien dzirdēja – kā raud viņas mīļais dēļiņš.
2001. - 2005.
2001.-2005. gadā masu medijos publicētie raksti
2005
Neatkarīgā Rīta Avīze 3.08.2005. Inga Paparde
Lūdz palīdzību, lai atgūtu dzirdi
Piecdesmit gadus vecais Jānis Erenbergs no Talsu rajona Stendes pēc traumas pamazām zaudē dzirdi. Valsts neapmaksā šādas operācijas, tāpēc Jānis un viņa ģimene lūdz sabiedrības atbalstu kohleārā dzirdes implanta iegādei un operācijai.Kopā (TV Programma nedzirdīgajiem) 20.06.2005.
Kohleārais implants - par un pret. Jaunākie tehniskie sasniegumi, dzirdi atjaunojošas operācijas. Latvijas Mobilais telefons bērnu dzirdes centram dāvā kohleāros implantus. Nedzirdīgo sabiedrības pārstāvju, bērnu vecāku un bērnu dzirdes centra vadītājas Sandras Kušķes viedoklis par šo tēmu.
http://www.diva.lv/video/kopa-n/kopa-n-2005-06-20
Neatkarīgā Rīta Avīze 12.05.2005. Liene Barisa
Dzirdēt ar implantu jāiemācās
Neatkarīgā jau rakstīja, ka LMT 26 vājdzirdīgajiem bērniem uzdāvināja implantus. Lai gan pasaulē kohleāros implantus izmanto jau kopš septiņdesmito gadu beigām, pirmoreiz bērnam no Latvijas operāciju veica tikai 1997. gadā. Toreiz divgadīgajai Marijai dāargajai operācijai naudu ziedoja atsaucīgi cilvēki. Pēc tam implantēšanu veica vēl dažiem bērniem, kuriem izdevās dabūt naudu. Tikai 2004. gadā implantēšanu sāka apmaksāt valsts.
Latvijas bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe par šādu iespēju cīnījusies jau kopš 1996. gada. Pārliecināt ierēdņus nav bijis viegli. Implantēšanu var veikt arī pieaugušajiem, taču tad izdevumi jāsedz pašiem. Šobrīd Latvijā esot pieci pieaugušie, kuriem veikta šī operācija.
Pēc operācijas bez maksas pieejama logopēda un psihologa palīdzība. Regulāri tiek veikta implanta programmēšana. Notiek fizkultūra, mūzikas terapija un veic citas procedūras.
Piecgadīgais Mareks Birulis dzirdes centru pēc 2003. gadā veiktās operācijas apmeklē regulāri. Puisēns Neatkarīgajai atzina, centrā viņam ļoti patīk. Iegūti draugi, ir labi dakteri, bet vislabāk patīkot baseinā.
Mareks, kuram operācija izdarīta jaunvārī, bet implants pilnībā ievietots februārī, uz skaņu pirmo reizi reaģējis apmēram pēc mēneša. "14. martā viņš sadzirdēja putnus. Un centās atdarināt, ko dzirdēja. Pēc kāda laika teica arī mamma un tētis," stāstīja I. Birule.
"Viens pieaugušais pēc autokatastrofas pusotru gadu nedzirdēja. Jau pirmajā dienā pēc aparāta pielikšanas viņš sapratis, ko sieva runā, otrajā - ko apkārtējie, un trešajā zvanījis brālim uz Krieviju," stāstīja S.Kušķe.
1996. - 2000.
1996.- 2000. gadā masu medijos publicētie raksti
2000
1999
Kopsolī 1999 Māra Ruva
Paldies mammai par to, ko citi neredzēja
Māra Ruva pastāsta par saviem bērnības un skolas gadiem, dzirdes aparātiem, dažādām problēmām un mēģina ieteikt šo problēmu risinājumus. Taču vislielākais paldies sakāms mammai, kura atteicās no aktīvas sabiedriskās dzīves un kļuva par audzinātāju, logopēdu, mājskolotāju un psihologu vienā personā. "Kad pirmo reizi gāju uz veikalu, mamma iepazīstināja mani ar pārdevējām. Pirms 5. klasē ierados jaunajā skolā, viņa skolotājiem izskaidrojusi manas dzirdes īpatnības, lūgusi arī manus jaunos klasesbiedrus mani saprast. Runājusi ar pagalma bērniem, lai viņi mani pieņemtu ar visu manu nedzirdēšanu."
Māra atskatās uz pagātnē piedzīvoto un analizē notiekošo šodienas acīm
Kopsolī Nr. 19/20 1999. Ina Grantiņa
Par vājdzirdīgo cilvēku īpašo situāciju sabiedrībā
Vai dzirdīgam cilvēkam ienāk prātā, cik mūsdienu pasaule ir nepiemērota cilvēkam ar pavājinātām dzirdes spējām? Radioziņojumi stacijās un lidostās - bez pienācīgas vizuālās informācijas, stiklotās sienas uzņemšanas telpās, kuras vājdzirdīgam cilvēkam neļauj saklausīt cilvēka, kurš jūs apkalpo, balsi. Ļoti populāra ieražas (īpaši ārstniecības iestādēs) uzaicināt pacientu pie sevis kabinetā, neatverot durvis (par to, ka pienākusi kārta, var tikai nojaust pēc tā, ka visi klātesošie sāk grozīt galvas, brīnoties, kāpēc neviens neiet iekšā).
Dažādas situācijas, to analīze un ieteikumi šajā rakstā.
1991. - 1995.
1991. - 1995. gadā masu medijos publicētie raksti
1995
Izglītība 12.10.1995. Māra Bārzdiņa
Es tevi mīlu
Šovasar jūlijā Latvijas pārstāvji pirmo reizi piedalījās Starptautisko nedzirdīgo izglītības kongresā. Šādas zinātnieku, ārstu, valodas terapeitu, pedagogu – gan dzirdīgu, gan nedzirdīgu – un vienkārši vājdzirdīgu vai nedzirdīgu cilvēku tikšanās notiek ik pēc 4-5 gadiem. Šogad par 18. kongresa darba vietu bija izraudzīta Izraēla.
Dienas Bizness 25.09.1995 Rudīte Šmite
Valmierā aprūpes centrs palīdz cilvēkiem ar dzirdes defektiem
Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā darbojas Dzirdes aprūpes centrs, kurā pēc palīdzības var griezties kā bērni, tā pieaugušie ar dažādas pakāpes dzirdes zuduma problēmām. Pacientiem ir iespēja saņemt ārsta speciālista konsultāciju, izdarīt dzirdes līmeņa pārbaudi un iegādāties igauņu firmas Tondi electronics individuālos dzirdes aparātus. Centrs ir vienīgā vieta Latvijā, kur izgatavo individuālos ausu ieliktņus.
Dzirdes aprūpes centra ģeogrāfiskās atrašanās vietai Valmierā ir savs pamats - rajons ir vadošā vietā Vidzemē dzirdes defektu izplatības ziņā, daudz pacientu ir arī Limbažu rajonā.
Diena 15.08.1995. Anija Pelūde
Arī nedzirdīgie un neredzīgie pasaulē dzīvo
Mārtiņš Norai Jansonei ir vienīgais dēls. Kad viņam palika divi gadi un astoņi mēneši, dakteri ieteica puiku nodot psihoneiroloģiskajā zīdaiņu namā. Taču Mārtiņš dzīvo pie mammas, kura nesen nodibināja asociāciju "Palīdzība nedzirdīgajiem un neredzīgajiem cilvēkiem". Nora lūdz atsaukties visus, kam zināmi cilvēki ar līdzīgām problēmām. Tāpat asociācija būtu priecīga par ziedojumiem.
1981. - 1990.
1981.- 1990. gadā masu medijos publicētie raksti
1990
Veselība 01.09.1990 Ernests Gaudiņš, Ausma Rudens
Dzirdes traucējumi zīdaiņiem un agrīna vecuma bērniem
Kurlumu vai izteiktu vājdzirdību izraisa iekšējās auss (“dzirdes nervu”) bojājums. Tā cēlonis var būt nelabvēlīga iedzimtība, kuru parasti pārmanto netiešā ceļā, slimībai parādoties atkārtoti pēc 3-4 paaudzēm. Pārmantotie dzirdes traucējumi jāuzskata par liktenīgiem, jo tos paredzēt, novērst un izārstēt pagaidām nav iespējams.
Ārkārtīgi postošu iedarbību uz embrija attīstību atstāj vecāku alkoholisms, kā arī apkartējās vides (gaisa, ūdens) piesārņojums. Attīstību var traucēt arī grūtniecības toksikozes un mātes hroniskas slimības. Agrīnā vecumā dzirdi var bojāt vīrusu infekcijas slimības. Dzirde jāpārbauda pēc galvas traumām.
Kurluma un izteiktas vājdzirdības ārstēšanas iespējas ir stipri ierobežotas. Sekmīgi var izārstēt vidusauss bojājumu. Turpretī tā sauktos nervu bojājumus var labot tikai akūtā stadijā, ja ārstēšanu uzsāk dažu dienu laikā pēc pēkšņa dzirdes zuduma. Diemžēl dzirdes nervu ārstēšanai nekādu brīnumzāļu nav. Tāpēc visā pasaulē vājdzirdīgos bērnus jau no mazotnes radina pie dzirdes aparātiem.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:615767|page:18
1989
Padomju Jaunatne 1.08.1989. Margarita Ozernova
Lai palīdzētu nedzirdīgajiem bērniem
No 4. maija līdz 9. maijam Maskavā, Ļihačova automobiļu rūpnīcas kultūras pilī, notika Vissavienības nedzirdīgo bērnu vecāku zinātniski praktiskā konference, kas bija veltīta šo bērnu rehabilitācijai pēc pedagoģijas zinātņu kandidātes E. Leongardes metodikas. Milzīgā zāle bija pārpildīta. Vecāki sēdēja un stāvēja uz pakāpieniem, ejās. visās hallēs un vestibilā, kur pa radio tika translēta konferences gaita. Daļa vecāku bija izvietoti gluži vienkārši uz skatuves.
Pedagoģijas zinātņu kandidāte E. Leongarde nolasīja referātu par
to, cik sociāli nozīmīga ir nedzirdīgo bērnu rehabilitācija un
integrācija normāli dzirdošo cilvēku vidē. Konferences gaitā viņa
uzstājās ar vairākiem referātiem par pašu metodiku. Pirmo reizi 21
gada laikā bija radusies iespēja tik lielai auditorijai
nodemonstrēt, kādus rezultātus dod katra no abām nedzirdīgo bērnu
apmācības sistēmām, no abām surdopedagoģijā valdošajām ideoloģijām.
Viņa iepazīstināja ar saviem jau pieaugušajiem audzēkņiem,
augstskolu un tehnikumu studentiem, dažādu mācību iestāžu
absolventiem. Šie jaunieši, kuriem ir stipri bojāta vai pat galīgi
zaudēta dzirde, brīvi saietas un biedrojas ar dzirdīgajiem.
http://www.sadzirdi.lv/vesture/params/post/4590880/ka-organizejas-vajdzirdigo-bernu-vecaki-astondesmito-gadu-otraja-puse-marin
1951. - 1980.
1951. - 1980. gadā masu medijos publicētie raksti
1980
Rīgas Balss 27.05.1980. I.Gurina
Nams ar logiem uz Daugavu
Rakstā stāstīts par 5. Bērnu poliklīniku, un garāmejot pieminēta arī surdoloģe Regīna Orehovska un surdopedagoģe Janīna Cinovska, kas labo valodas defektus un ārstē dzirdes traucējumus.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:512509|page:4
1979
Rīgas Balss Nr.31. 06.02.1979 E.Gaudiņš, R.Orehovska
Jūsu bērna dzirde
Vecāki var izdarīt tādu mēģinājumu: pasaukt bērnu, ja tas viņus neredz. Ja bērns nereaģē, neatsaucas, jāgriežas pie ārsta. Bērnus ar bojātu dzirdi jāprot atrast arī pediatriem, iecirkņu māsām, pirmsskolas iestāžu medicīnas māsām, neiropatalogiem, psihoneirologiem, otolaringologiem. Vecākiem jāzina, kas var bojāt viņu bērnu dzirdi. Tas var notikt, ja bērns saslimst ar vidusauss iekaisumu. Sevišķi stipri dzirde bojājas dzirdes nerva iekaisuma gadījumā no antiobiotiskajām vielām, kā arī pēc infekcijas slimībām, skaņu traumām. Svarīgi reizē ar ārstēšanu iespējami agrāk sākt dzirdes treniņus ar skaņu pastiprinošo aparatūru.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:512118|page:5
1978
Zinātne un Tehnika Nr. 4 01.04.1978 L. Gurēvičs
Ārstē mūzika
Rīgas 5.bērnu poliklīnikas surdoloģijas kabinetā ārsti R. Orehovska un J. Cinovska uzsākuši vājdzirdīgajiem bērniem mācīt muzikālo ritmiku un dažas muzikālas iemaņas. Bērni mūzikas pavadījumā dejo, imitē dzīvnieku un putnu balsis, lidmašīnas, vilciena un automobiļa radītās skaņas, mācās tās izšķirt, maršē, klausās mūziku, pielijuši ausi pie pilnībā korpusa, dzied, spēlē toņkārtas, izdzied un klausās notis, "nolasa" vārdus no lūpām, izdara elpošanas vingrinājumus. Bērniem, kas sistemātiski piedalās šādās nodarbībās, uzlabojas balss modulācija, runas melodika, izruna, ievingrinās dzirde, attīstās māka lasīt no lūpām.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:617451|page:6