Pieejamība, universālais dizains un dzirdes traucējumi. Vizuālā informācija, akustika, indukcijas cilpas, subtitri.

31. marts, 2024 pl. 22:35

Universālais dizains paredz radīt tādus produktus, lai to varētu izmantot iespējami plašāks lietotāju loks. Radīt vidi, kurā ērti jūtas jebkurš cilvēks neatkarīgi no tā, vai viņam ir redzes, dzirdes, kustību vai kādi citi traucējumi. Infrastruktūrai, pakalpojumiem un informācijai ir jābūt pieejamamai jebkuram sabiedrības loceklim.

Ja sakām "pieejama vide" vai "pieejamība", tad parasti domājām lēzenas uzbrauktuves, pa kurām bez pūlēm var pārvietoties cilvēks ratiņkrēslā, vai taktilās vadlīnijas neredzīgajiem. Cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem tā pirmkārt ir vizuālā informācija, akustika, surdotehnisko palīglīdzekļu izmantošana.

Pandusus, kas sākotnēji paredzēti ratiņkrēslu lietotājiem, labprāt izmanto arī māmiņas ar bērnu ratiņiem un gājēji. TV un video izmantotie slēptie subtitri sākotnēji bija domāti cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, taču tos izmanto arī cilvēki, kuri grib skatīties raidījumu klusumā, netraucējot citus. Viens risinājums vienlaicīgi palīdz daudziem.

Kas tieši jāievēro, rūpējoties par cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem?

Vizuālā informācija

Dažādām norādēm (vizuālās informācijas zīmēm) jābūt skaidri redzamām. Tām jāatrodas vietās, kur tās var saskatīt no attāluma. Tumšā laikā norādēm jābūt apgaismotām. Īpaši tas attiecas uz ielu nosaukumiem, māju numuru zīmēm, izkārtnēm, informācijas stendiem.

Labi piemēri:

Slikts piemērs: uz šī fona zīmes grūti pat saskatīt.

Piktogrammas

- tas ir saīsināts veids virziena vai novietojuma ziņu ātrai uztverei, kas saprotams gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ārvalstniekiem. Piktogrammas tiek iekļautas visās drošības, brīdinājuma, obligātu darbību un aizlieguma zīmēs. Piktogrammu dizains ir balstīts uz starptautiskajiem standartiem (ISO) un pielāgots, lai būtu saskaņā ar citiem grafiskajiem elementiem. Tādas ir ceļa zīmes, kuras pazīst katrs, kuram ir autovadītāja tiesības. Arvien biežāk piktogrammas parādās uz ēdienu pusfabrikātu iepakojumiem, kur ir norādes bildēs, cik daudz ūdens jāpielej, cik ilgi jāvāra vai jācep.

Ļoti vajadzīgi stendi ar kartēm, kurās norādīta pašreizējā atrašanās vieta "Jūs esat šeit".

Sabiedriskajā transportā obligāti jābūt tablo vai monitoram ar pieturu nosaukumiem.

Akustika

Labvēlīga akustiskā vide nodrošina optimālu dzirdamību un labskanību telpās un ārpus tām. Lai to panāktu, var izmantot paklājus, akustiskos paneļus, starpsienas, aizkarus, mēbeles.

Labs piemērs ir akustiskā koncertzāle GORS Rēzeknē, Ziedoņa zāle Nacionālajā bibliotēkā.

Krēsls Nacionālajā bibliotēkā

Nelabvēlīga akustiskā vide parasti ir tukšās telpās. Te zāle Latvijas Mākslas akadēmijā:

Skaņu izolācija savukārt nodrošina dažādu trokšņu slāpēšanu telpās, neļaujot tam pārsniegt pieļaujamo līmeni. Tam jāizmanto skaņu izolējošie būvmateriāli un telpu iekārtojuma elementi.

Problēmas bieži rada daudzie "atvērtie biroji", kur vienlaicīgi strādā daudz cilvēku, un ir grūtības sarunāties. Šādos birojos ieteicams lietot starpsienas, akustiskos krēslus, u.tml.

Akustiskie krēsli

Indukcijas cilpas

Universālais dizains paredz arī indukcijas cilpu ierīkošanu sabiedriskajās vietās: konferenču zālēs, pie kasēm, veikalu letēm, klientu apkalpošanas vietās, u.tml. Tās sauc arī par dzirdes jeb akustiskajām cilpām, un tās apzīmē ar īpašu piktogrammu:

Latvijā dzirdes cilpas ir reti kur sastopamas. Tās ir, piemēram, Nacionālās bibliotēkas konferenču zālē B.

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika": https://likumi.lv/ta/id/274976-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-016-15-buvakustika-

Labs paraugs ir Latvijas Dzelzceļa izstrādātais Pasažieru infrastruktūras Universālā dizaina standarts

https://www.ldz.lv/sites/default/files/LDz_pasazieru_infrastrukturas_Universaalaa_dizaina_standarts.pdf

Subtitri

Subtitri ir runātā dialoga, skaņas efektu un citas dzirdes informācijas tekstuāls attēlojums filmā, televīzijas pārraidē vai citā multivides saturā. Tie parādās ekrāna apakšā, sinhronizēti ar skaņu celiņu reāllaikā. Var izmantot arī teātra izrādēs, konferencēs, masu pasākumos.

Dažādi subtitru veidi TV un video:

1. Slēptie paraksti (CC): teksta pārklājumi videoklipam, kas nodrošina dialogu un dzirdes norādes, kuru mērķis ir padarīt saturu pieejamu nedzirdīgai vai vājdzirdīgai auditorijai.

2. Atvērtie paraksti (OC): skatītāji nevar izslēgt atvērtos parakstus; noderīga pieejamības nodrošināšanai, ja skatīšanās platforma neatbalsta slēptos titrus.

3. SDH (subtitri nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem): apakšvirsrakstu veids, kas ietver ne tikai dialogu, bet arī skaņas efektu anotācijas un citu audio informāciju, lai palīdzētu nedzirdīgiem vai vājdzirdīgiem skatītājiem.

4. Piespiedu subtitri: subtitri , kas automātiski parādās, ja dialoga vai teksta daļa ir citā valodā nekā galvenais audio celiņš; tie ir "spiesti" uz ekrāna, lai nodrošinātu nepieciešamo tulkojumu vai kontekstu.

5. Ierakstīti subtitri: Ierakstīti subtitri ir neinteraktīvi subtitri, kas ir neatgriezeniski "ierakstīti" pašā video failā un vienmēr ir redzami, līdzīgi atvērtajiem parakstiem.

6. Subtitri svešvalodās: FLS nodrošina dialoga tulkojumu no oriģinālvalodas citā valodā, lai palīdzētu skatītājiem, kuri nesaprot satura oriģinālvalodu.

7. Transkripcija Subtitri: Runātā dialoga stenogramma subtitros.

8. Karaoke subtitri: Karaoke subtitri laikus izceļ dziesmu vārdus ar mūziku, kas parādīta karaoke videoklipu laikā.

9. Reāllaika tiešraides subtitri: tiešraides subtitri tiek pārrakstīti reāllaikā tūlītējai lasīšanai.

10. Teleteksta subtitri: agrīns informācijas un subtitru sniegšanas veids televīzijas ekrānos, izmantojot slēptā teksta režīmu.

Vairāk informācijas par subtitriem atradīsiet šeit: https://transkriptor.com/lv/subtitri/ https://transkriptor.com/lv/subtitru-veidi/

Subtitri teātrī

Latvijā titru ekrāni ir vairākos teātros, taču ne vienmēr tiek izmantoti. Nacionālajā Operas un Baleta teātrī titrē operas izrāžu tekstus. Mihaila Čehova Krievu drāmas teātrī izrādes notiek krievu valodā, bet virs skatuves lasāms teksts latviski. Atsevišķas izrādes tiek titrētas Dailes teātrī, diemžēl vairāk angļu valodā nekā latviski. Nacionālais teātris dažām izrādēm piedāvā “Titrus angļu valodā lietotnē”.

Izrāde Nacionālajā teātrī pirms vairākiem gadiem, kad arī tur bija titru ekrāns.

Vairāk informācijas par titriem teātrī angļu valodā: https://www.stagetext.org/for-venues/theatre-captioning/

Dažās valstīs, piemēram, Somijā, izmanto arī mūzikas aprakstus subtitru veidā. Ir bijusi iespēja tos lasīt googles tulkojumā latviski.

Titri konferencēs un tamlīdzīgos pasākumos

Plašās starptautiskās sanāksmēs, īpaši tādās, kurās piedalās cilvēki ar invaliditāti, izmanto reāllaika subtitrus, kurus var lasīt gan viedierīcēs, gan uz lielajiem ekrāniem.

Latvijā pasākumos titrus mēģina nodrošināt Tilde, bet vismaz pagaidām kvalitāti varētu vēlēties labāku.

Dziesmu un deju svētkos "Sadziedāšanās naktī" Mežaparka estrādē dziesmu tekstus varēja lasīt gan uz lielajiem ekrāniem, gan virs skatuves, gan viedierīcēs.

Lai cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem padarītu vidi pieejamāku, Latvijā vēl ļoti daudz kas darāms.