Saruna par Sadzirdi.lv NVO nama ziņās
23. marts, 2021 pl. 20:49
Īsumā pastāstiet, kā un kāpēc radās biedrība “Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija „Sadzirdi.lv””? Vai Jūs esat starp dibinātājiem? Jeb pievienojāties vēlāk?
Man dzirdes traucējumi ir kopš bērnības, tāpēc pastiprināti interesējos par sev līdzīgajiem jau 40 gadus. Mēģinājumi apvienoties biedrībās vājdzirdīgajiem cilvēkiem un šādu bērnu vecākiem ir bijušas jau vairākas reizes, ir dibinātas atbilstošas NVO, bet - ja viss smagais darbs turas uz 1-2 cilvēku pleciem, tad cik ilgi viņi var izturēt? 2014. gadā izdevās sapulcināt vairāk cilvēku, kuri jau bija sapazinušies ABLV Charitable Foundation organizētā nometnē, Bērnu dzirdes centrā un internetā. Viņu vidū bija arī pašreizējais priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš, kuram ir bērns ar kohleāro implantu. Biedrībā iestājās arī vairāki Nedzirdīgo Savienības biedri, kuri runā, dzīvo un strādā dzirdīgo cilvēku vidū un nemāk zīmju valodu.
Jā, mēs orientējamies uz cilvēkiem, kuri grib dzirdēt! Mūsdienās nav jādzīvo klusumā, jo dzirdes aparāti, implanti un citi palīglīdzekļi dara pasauli skanīgāku un saprotamāku. Ja tādas iespējas ir, kāpēc tās neizmantot?
Cik biedru darbojas “Sadzirdi.lv”? Vai labprāt aicināt pievienoties jaunus? Ja kāds vēlētos pievienoties, kā sazināties?
Biedrībā reģistrējušies kādi 100 cilvēki, aktīvi pasākumos iesaistās puse. Bet "niša" mums ir liela, jo cilvēku ar dzirdes traucējumiem ir ļoti daudz. Katrs desmitais iedzīvotājs vai vēl vairāk. Man ir zināms, ka ārzemēs, rietumvalstīs, sen ir atsevišķas biedrības vājdzirdīgajiem jauniešiem, vājdzirdīgajiem pieaugušajiem, senioriem ar vēlu iegūtajiem dzirdes traucējumiem, kohleāro implantu lietotājiem, nedzirdīgi-neredzīgajiem cilvēkiem, bērnu vecākiem un vēl cilvēkiem ar dažādām specifiskām slimībām, kas arī izraisa dzirdes traucējumus.
Mums no visām šīm grupām ir pa druskai.
Aktīvākā grupa ir bērnu vecāki, un galvenie pasākumi mums bija uz ģimenēm orientēti. Tas arī saprotams, jo vecāki ir ļoti ieinteresēti, lai bērni dzirdētu. Viņi dalās pieredzē internetā. Sadzirdi.lv grupu diskusijās piedalās vai vismaz seko daudz vairāk nekā 100 cilvēku, arī tie, kas nav biedri. Vairāki desmiti bērnu apmeklē logopēdisko pamatskolu "Valodiņa", šo bērnu vecāki arī sazinās savā starpā.
Ar pieaugušajiem vājdzirdīgajiem internetā kontaktējos jau sen pirms biedrības dibināšanas. Protams, ar tiem, kurus esmu sameklējusi, vai kuri ir sameklējuši mani.
Informācija tiem, kas vēlas pievienoties. Vājdzirdīgo bērnu vecākiem iesaku sazināties ar biedrības priekšsēdētāju Olafu Slūtiņu olafs@tradeclub.lv. Pārējiem: jauniešiem, pieaugušajiem, senioriem - ar mani, e-pasts sadzirdi@inbox.lv.
Kur vēl meklēt informāciju?
Mums ir mājaslapa www.sadzirdi.lv, kā arī vairākas specifiskas grupas Facebook un citur. Uzskaitīšu:
Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv" lapa Facebook. To var atrast šeit: https://facebook.com/Sadzirdi/. Lapai sekot var ikviens.
Lapai šobrīd ir piesaistītas četras grupas:
Sadzirdi.lv - Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija. Tā ir publiska grupa, kurā biedri var ievietot savus ierakstus, komentēt, sarunāties savā starpā: https://facebook.com/groups/712828535413523
Asistīvās tehnoloģijas cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Publiska grupa. https://facebook.com/groups/189497542657865
Kohleāro implantu lietotāji. Slēgta grupa cilvēkiem, kuri aktīvi lieto šos implantus - pieaugušajiem un jauniešiem. Var pieteikties arī BAHA vai ABI implantu lietotāji, ja tādi ir. https://facebook.com/groups/2125497047583847
Nedzirdīgi neredzīgie. Ašera un Alstroma sindroms. Deafblind Latvia. Diemžēl starp mums ir arī tādi cilvēki, kuriem pasliktinās gan redze, gan dzirde. Grupa ir slēgta. https://facebook.com/groups/3521560001270046
Joprojām pastāv arī Sadzirdi.lv domubiedru grupa Draugiem.lv. Tā ir vissenāk izveidota, un tajā sakrājies visvairāk ierakstu gan par mūsu aktivitātēm, gan par šajos gados publicētajiem rakstiem presē, radioraidījumiem, u.tml. Vienīgais, ir vajadzīga liela pacietība, lai senākos ierakstus atrastu. https://www.draugiem.lv/groups/sadzirdi.lv_18445714
Mums ir arī Sadzirdi.lv konts Twitter. https://twitter.com/Sadzirdi
Bērnu vecāki sazinās arī slēgtā Whatsapp grupā.
Ja ieskatāmies biedrības darbībā, redzams, ka aktīvi darbojaties, pasākumu saraksts ir garš, bet, kas ir tās paveiktās lietas vai pasākumi, sasniegumi, par kuriem ir patiess prieks un gandarījums?
Sākumā bija galvenokārt informatīvi pasākumi. Tikšanās ar dažādiem cilvēkiem: ar Dzirdes centra speciālistiem, akustiķi, ar "Tildes balsi", ar pieaugušajiem kohleāro implantu lietotājiem, arī ar likvidētās biedrības "Bērnu ar dzirdes traucējumiem vecāku un draugu asociācija" vadītāju Jeļenu Moru, kurai ir milzīga pieredze bērnu apmācībā. Ir rīkotas arī tikšanās ar dažādu novadu pašvaldību sociālajiem, medicīnas u.tml. darbiniekiem, ar pedagogiem, studentiem. Kopā ar Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo Biedrību "Redzi mani" vairākas reizes sarīkojām Nedzirdīgi neredzīgo dienas atzīmēšanu, un tās moto simboliski bija veidots no abu biedrību nosaukumiem "Sadzirdi un redzi mani".
Bija vairākas ģimeņu nometnes, tās tika rīkotas ar ABLV Charitable Foundation un mūsu brīnišķīgo draugu no "Palīdzēsim.lv" palīdzību. Un divi konkursi "Ko tu proti?" kultūras pilī "Ziemeļblāzma".
Īsi pirms pandēmijas kopā ar Bērnu Dzirdes centru noorganizējām pasākumu "20 gadi kopš kohleārās implantācijas bērniem Latvijā".
Vislielākais gandarījums ir vērot, kā bērni, kuri kādreiz bija nedzirdīgi vai smagi vājdzirdīgi, tagad izteiksmīgi deklamē dzejoļus, dzied un spēlē mūzikas instrumentus.
Mūsu pasākumi notiek balsī. Kam problēmas, sazinās rakstiski.
Attālināti piedalījāmies divos starptautiskos semināros starptautiskā organizācijā: "Vuxendövas Nordiska Råd" , kas apvieno Ziemeļvalstu vājdzirdīgos cilvēkus. Diemžēl Covid19 dēļ nevaŗejām tikties klātienē, semināri un kontakti ir ļoti vērtīgi, dēļ idejām un tehniskiem jauninājumiem, ko var ieviest vides pieejamības nodrošināšanā.
Piedalāmies arī Rīgas domes Personu ar invalidāti NVO konsultatīvās padomes sēdēs, ir sadarbība ar SUSTENOTO, līdzdalība ADIPSD darba grupā, kur piedalās neatliekamo palīdzību dienesti un Saeimas deputāti un kuras mērķis ir izveidot personām ar invaliditāti lietojamas programmas ērtākai saziņai ar glābšanas dienestiem.
Tas gan nav biedrības nopelns, bet liels prieks ir par mūsu biedres Rūtas Mežavilkas ievēlēšanu Rīgas domē. Viņa darbojas Sociālo lietu komisijā. Dzīvs pierādījums, ka bērns ar smagiem dzirdes traucējumiem var iemācīties runāt, mācīties parastajā skolā, pabeigt augstskolu, aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Turklāt viņa mācījās tad, kad tehnoloģiskās iespējas bija daudz mazākas nekā pašlaik.
Kādi pasākumi paredzēti tuvākā vai tālākā nākotnē – pasākumi, notikumi, projekti, nosprausti mērķi?
Ārkārtējās situācijas laikā grūti runāt par pasākumiem un notikumiem nākotnē. Jā, mums prasa: vai šogad būs nometne? Vai būs bērnu talantu konkurss? Vai vismaz kāda ekskursija? Tusiņš? Pieprasījums pilnīgi noteikti ir!
Talantu konkursam projekts ir iesniegts, gatavojam arī informatīvu bukletu.
Acīmredzot vislielākais akcents šobrīd būs jāliek uz informatīvajiem pasākumiem, arī attālinātajiem. Joprojām izmantosim visus mūsu rīcībā esošos sociālos tīklus. Apgūstam ZOOM un Microsoft Teams. Varam konsultēt pašvaldību darbiniekus, kā labāk atbalstīt cilvēkus ar dzirdes traucējumiem, kuri nelieto zīmju valodu. Sniegsim padomus arī skolotājiem, mediķiem, sociālajiem darbniekiem.
Bērnu vecāki nupat internetā apsprieda, kādus atvieglojumus panākuši savās pašvaldībās. Kur tiek apmaksātas papildus nodarbības pie logopēda, mūzikas terapijā, kur apmaksā bateriju iegādi un dzirdes palīglīdzekļu remontu. Tas viss viņiem ir ļoti vajadzīgs. Bet nevar to visu uzkraut pašvaldībām, papildus nodarbības vajadzīgas ļoti daudziem bērniem. Kā arī - bez baterijām dārgie dzirdes aparāti un kohleārie implanti nedarbojas, bez tiem cilvēks atkal paliek nedzirdīgs. Implanti "noēd" daudz bateriju! Manuprāt, ir jāapmaksā valstij. Arī remonts. Aktualitāte: ko bērns ar implantu darīs, kad būs sasniedzis 18 gadus? Dzirdes aparātus ik pēc pieciem gadiem var nomainīt, implantu ārējo daļu - ne! Medicīniskā rehabilitācija arī tad no pakalpojumu saraksta pazūd.
Ir tādi tehniskie palīglīdzekļi un pakalpojumi, par kuriem Latvijā tikpat kā nekas nav zināms. Piemēram, uz Latviju atbraukušie citu valstu vājdzirdīgie privātās sarunās un pasākumos ir izmantojuši teksta pierakstītāju pakalpojumus. Viņiem tos apmaksā valsts. Arī kaimiņos, Igaunijā. Pierakstītāji parasti strādā pārī: kādas desmit minūtes viens, tad otrs. Raksta uz parastās datora klaviatūras. Klients tekstu lasa sava datora vai planšetes ekrānā, semināros un konferencēs to var projicēt uz lielā ekrāna vai sienas. Man šāda pierakstītāja ļoti trūkst. Skolēniem un studentiem arī noderētu. Ir dažādas subtitrēšanas programmas. Angļu valodā tās darbojas labi, bet latviešu valodā sagādā visādus dīvainus pārsteigumus. Ceru, ka pagaidām.
Nav sakārtota terminoloģija. Tie paši teksta pierakstītāji - bet varbūt stenogrāfisti, subtitrētāji? Slēgtie vai slēptie subtitri? Tur ir dažādas nianses. Programmas, kas no dzīvās runas atlasa visādus āāā un mmm, un programmas, kas tos neatlasa - tām visām ir savi nosaukumi.
Darāmā netrūkst. Ko izdosies realizēt un kad - to nezinu. Skaidrs ir tikai tas, ka mums nepieciešams lielāks atbalsts par esošo.
„Sadzirdi.lv” sanāksmes ir noritējušas arī NVO namā. Kā jūs vērtējat – vai tas ir labs atbalsts NVO? Varbūt ir kādi ieteikumi nama attīstībai?
Jā, mēs, esam izmantojuši NVO nama telpas un inventāru - projektoru, laptopu, tāfeles, u.tml. Par to paldies. Izdevīgi arī tas, ka NVO nams atrodas netālu no Bērnu Dzirdes centra. Personīgi es esmu apmeklējusi arī citu NVO rīkotos pasākumus un forumus. Klašu telpās ir labi. Taču lielajā zālē ceturtajā stāvā ir slikta akustika, stipra atbalss. Gandrīz neko no tur runātā nevarēju saprast. NVO namā nevienā telpā nav tā saucamās dzirdes cilpas. Šis bija viens no iemesliem, kāpēc pēdējais pirmspandēmijas pasākums tika sarīkots Nacionālajā bibliotēkā, kur šādas cilpas ir, un akustika labāka. Mums tas ir ļoti būtiski.
Kā „Sadzirdi.lv” izdodas pārvarēt šo sarežģīto ierobežojumu laiku?
Kā jau minēju, mēs daudz kontaktējamies internetā. Mēs, kas esam labi rakstītpratēji, pie šāda saziņas veida esam pieraduši jau agrāk.
Grupiņa mūsu pieaugušo agrāk kopā labprāt apceļoja Latviju, devās garās pastaigās pa mazāk pazīstamām Rīgas un tuvākās apkārtnes vietām. Tagad ceļojam un staigājam atsevišķi, skatāmies cits cita fotogrāfijas. Tiklīdz iespēja būs, iesim un brauksim atkal.
Baiba, ko Jums personīgi sniedz dalība šajā organizācijā?
Man ir milzīga "dzīves pieredze". Ar to informāciju, kuru esmu uzkrājusi, labprāt dalos ar citiem.
Visbeidzot noslēgumā, ko Jūs gribētu novēlēt citām NVO un to pārstāvjiem, īpaši ņemot vērā šo sarežģīto pandēmijas laiku, kuru piedzīvojam?
Izturību. Sadarbību savā starpā. Neslēpt savu pieredzi. Palīdzēt.
Paldies par sarunu! Intervēja NVO nama projektu koordinatore Zinta Gugāne