Audioloģe Dina Tanberga: Cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem valsts atbalsta sistēma nav pietiekama

Publicējam fragmentu no Dinas Tanbergas raksta Delfos. 

Latvijā valsts it kā domā par cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem – ja sasniegta noteikta dzirdes zuduma pakāpe, dzirdes aparāti tiek izsniegti bez maksas, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 250 "Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku". Diemžēl šis dokuments paredz ļoti vienkāršotu un monopolizētu pieeju – vismaz attiecībā uz profesionāli un tehniski tik sarežģītu jomu kā surdotehniskie palīglīdzekļi. Nevar būt tā, ka visiem Latvijas cilvēkiem iespēja saņemt dzirdes aparātus ir tikai vienā, valsts "angažētā" vietā (uzņēmumā), bez tiesībām izvēlēties pakalpojuma sniedzēju un produktu, turklāt bez jebkāda kvalitatīva servisa nodrošinājuma.

Dzirdes korekcijas gadījumā dzirdes aparāts ir tikai puse no problēmas risinājuma, otra – atbilstošs tā pielāgojums konkrētajam cilvēkam un regulārs serviss, jo dzirdes traucējumu formas un iemesli ir dažādi. Rezultāts ir absurds – valsts neracionāli un nepārdomāti tērē līdzekļus pakalpojumam un dzirdes aparātiem, līdz galam nenodrošinot atbilstošu aprūpi, proti, kvalitatīvu dzirdes rehabilitāciju, tāpēc ne visu cilvēku problēmas reāli tiek atrisinātas un viņu dzīves – uzlabotas. Tas nav pamatoti – viena organizācija nevar kvalitatīvi apkalpot visu Latviju, tāpēc ir cilvēki, kuriem paveicas, bet ir cilvēki, kuru dzirdes problēmas valsts nodrošinātie aparāti un sniegtais valsts apmaksātais pakalpojums mazināt nespēj un viņiem nākas vērsties privātajās iestādēs.

Eiropā jau sen darbojas cita, uz klientu orientēta sistēma – cilvēks ar dzirdes traucējumiem pats izvēlas, kur saņemt dzirdes aparātus valsts noteiktās un kompensētās summas ietvaros – pakalpojuma sniedzējs ir ieinteresēts veikt pakalpojumu visaugstākā līmenī, lai klients neaizietu pie konkurenta, turklāt valsts konkrētu laika posmu (līdz brīdim, kad klientam ir iespēja iegādāties jaunus dzirdes aparātus) apmaksā arī dzirdes aparātu servisu. Tas ir abpusēji izdevīgs modelis, bet galvenais, ka dzirdes korekcija un tās traucējumu aprūpe tiek veikta profesionāli – personalizēti un atbilstoši visaugstākajiem standartiem.

Esmu nešaubīgi pārliecināta – arī Latvijā nepieciešams ieviest šādu sistēmu, kurā šo valsts nodrošināto pakalpojumu sniedz sertificētas ārstniecības iestādes, kas spēj kvalificēties noteiktiem kritērijiem. Cilvēkam ar dzirdes traucējumiem ir jābūt izvēlei, kurā iestādē saņemt šo pakalpojumu – tas uzlabotu viņu pieredzi, radītu daudz lielāku atbildības sajūtu visiem konkurējošajiem uzņēmumiem, kā arī mazinātu neracionālu valsts līdzekļu šķērdēšanu un negodīgu komercpraksi privātajā sektorā.

Visu rakstu varat izlasīt šeit: https://www.delfi.lv/news/versijas/dina-tanberga-cilveki-ar-dzirdes-traucejumiem-valsts-atbalsta-sistema-nav-pietiekama.d?id=55823032